Eiropas Komisija: Par pasākumiem kopīgās ekonomikas krīzes pārvarēšanai

Valsts atbalsta ziņojuma īpašajā izdevumā, ko 8.aprīlī publicēja Eiropas Komisija, uzmanības centrā ir pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis un ko pārskatījusi un koordinē Komisija pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos. Lai aizsargātu finanšu stabilitāti, dalībvalstis finanšu nozarē ir izveidojušas garantiju sistēmas, riska vairogus un rekapitalizācijas pasākumus, kuru kopējais apjoms sasniedz 3000 miljardus eiro. Trīs jaunos Komisijas paziņojumos sniegta skaidra struktūra un izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem var veikt šos līdz šim nepieredzētos pasākumus, saglabājot vienotā tirgus nedalāmību un izvairoties no kaitīgas cīņas par subsīdijām starp dalībvalstīm. Papildus tam 2008.gada decembra valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmā sniegtas norādes dalībvalstīm par to, kā vislabāk iespējams atbalstīt uzņēmumus un nodarbinātību reālajā ekonomikā, pārmērīgi nekropļojot konkurenci.

Konkurences komisāre Nēlī Krūsa šajā sakarībā teica: “Pēdējie seši mēneši parādīja, ka kontrolei pār valsts atbalstu ir svarīga loma ekonomikas krīzes radīto problēmu koordinētā pārvarēšanā visā Eiropā. Daļa no risinājuma neapšaubāmi bija jau izmēģinātie un pārbaudītie ES valsts atbalsta noteikumi. Mūsu iejaukšanās un dažkārt stingrie nosacījumi neļāva dalībvalstīm iekrist protekcionisma slazdā un eksportēt savas problēmas uz citām dalībvalstīm, tomēr vienlaikus deva tām iespēju izvairīties no finanšu sabrukuma. Tagad finanšu nozares uzdevums ir sakārtot bilanci un veikt pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu nākotni.”

Dalībvalstu un Komisijas koordinēta rīcība ļāva ātri īstenot piemērotus atbalsta plānus un ad hoc pasākumus, lai pārvarētu finanšu krīzes radītās problēmas, neizraisot pārmērīgus konkurences kropļojumus. Kopš 2008.gada septembra Komisija ir pieņēmusi vairāk nekā 50 lēmumu – bieži vien rekordātri. Tas ļāva saglabāt finanšu stabilitāti un atjaunot uzticību finanšu nozarei un ekonomikai kopumā, vienlaikus saglabājot stimulu uzņemties atbilstošu risku un konkurenci. Kontrole pār valsts atbalstu bija svarīga, lai izvairītos no cīņas par subsīdijām un vienotajā tirgū saglabātu uzņēmumiem vienādus darbības noteikumus. Tā aizsargāja stabilu finanšu iestāžu intereses, kuras ir spējīgas darboties, nesaņemot valsts atbalstu.

Progresa ziņojuma īpašais izdevums liecina, ka finanšu iestāžu atbalstam paredzēto krīzes pārvarēšanas pasākumu kopējais maksimālais apjoms, ko līdz šim apstiprinājusi Komisija, ir aptuveni 3000 miljardu eiro. Šis skaitlis ietver garantiju vispārējo maksimālo apjomu (līdz 2300 miljardiem eiro), rekapitalizācijas plānus (gandrīz 300 miljardi eiro) un ad hoc glābšanas un pārstrukturēšanas pasākumus par labu atsevišķām bankām un finanšu iestādēm (aptuveni 400 miljardi eiro).

Valsts atbalsta faktiskais apjoms būs ievērojami mazāks, īpaši tāpēc, ka atbalsta elements valsts garantijās parasti ir tikai neliela daļa no garantētajām summām. Reālie budžeta izdevumi rodas tikai tad, kad faktiski izmanto valsts garantiju.

Kopš 2008.gada oktobra sākuma Komisija ir virzījusi darbību tā, lai skaidras politikas programmas ietvaros palīdzētu cīnīties pret finanšu krīzi. Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada februārim ir pieņēmusi trīs paziņojumus: 2008.gada 13.oktobra paziņojumu par bankām, 2008.gada 5.decembra paziņojumu par rekapitalizāciju un 2009.gada 25.februāra paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem.

2008.gada beigās finanšu krīze pārņēma reālo ekonomiku. Ņemot vērā uzņēmumu grūtības saņemt aizdevumus, Komisija 2008.gada 17.decembrī pieņēma pagaidu shēmu, kas nodrošināja dalībvalstīm papildu līdzekļus, lai pārvarētu ietekmi, ko uz reālo ekonomiku radīja kreditēšanas samazināšanās. Līdz šim Komisija ir apstiprinājusi aptuveni 25 valsts pasākumus 10 dalībvalstīs ar mērķi nostabilizēt uzņēmumus un darbavietas reālajā ekonomikā.