Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 12.nr.; 2006, 2., 20.nr.; 2007, 14.nr.; 2008, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus “dome (padome)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “dome” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Izslēgt visā likumā vārdus “valsts ministrs” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

3. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “un valsts ministra”;

izteikt pirmās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

“14) pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā;”.

4. 7.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem” ar vārdiem “pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās”;

izslēgt piektās daļas 3.punktā, 5.¹ daļas 3.punktā un sestās daļas 2.punktā vārdus “kā arī dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi”;

papildināt sesto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) amatnieka saimniecisko darbību, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.”;

papildināt pantu ar 10.¹ daļu šādā redakcijā:

“(10¹) Valsts amatpersonai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, atļauts savienot savu amatu ar tādu saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu.”;

papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā, astotajā un trīspadsmitajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā daļā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Šajā daļā minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

(13) Valsts amatpersonai atļauts savienot savu amatu ar dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi.”

5. 10.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Šā panta pirmajā daļā neminēto valsts iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, kā arī šo valsts amatpersonu radinieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas no attiecīgās valsts iestādes saņem pasūtījumu par iepirkumu tās vajadzībām vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “pirmās daļas” ar vārdiem un skaitli “pirmās un 1.¹ daļas”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji novadu pašvaldībās nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem tās vajadzībām, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Pašvaldību iestāžu vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas no attiecīgās pašvaldības iestādes saņem pasūtījumus par iepirkumiem tās vajadzībām vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, šo pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgās valsts amatpersonas amata pienākumus.”

6. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, likumā, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.”

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“12. Valsts amatpersona nodrošina atbilstību šā likuma 7.panta divpadsmitās daļas prasībām līdz 2009.gada 1.jūlijam.

13. Grozījumi par šā likuma 4.panta pirmās daļas 14.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 7.panta piektās daļas papildināšanu attiecībā uz valsts amatpersonas statusu un amatu savienošanas ierobežojumiem pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājam, šā likuma 10.panta 1.¹ daļa un tai atbilstošais grozījums šā panta otrajā daļā, kā arī grozījumi par šā panta ceturtās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un minētā panta papildināšanu ar 4.¹ daļu attiecībā uz komercdarbības ierobežojumiem atsevišķām pašvaldību amatpersonām un administratīvi teritoriālo reformu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

14. Šā likuma grozījums par vārdu “dome (padome)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdu “dome” (attiecīgā skaitlī un locījumā) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

15. Šā likuma pārejas noteikumu 13.punktā minētie grozījumi šā likuma 10.pantā nav attiecināmi uz gadījumiem, kad:

1) pasūtījumi par iepirkumiem valsts iestādes vajadzībām vai finanšu līdzekļi šā likuma 10.panta 1.¹ daļā minētajai amatpersonai vai tās radiniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā minētās personas ir dalībnieki, akcionāri vai biedri, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta 1.¹ daļa);

2) pasūtījumi par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, finanšu līdzekļi, pašvaldību garantētie kredīti vai privatizācijas fonda līdzekļi pašvaldības izpilddirektora vietniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā attiecīgais pašvaldības izpilddirektora vietnieks ir dalībnieks, akcionārs vai biedrs, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta grozījums par ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā);

3) pasūtījumi par iepirkumiem pašvaldības iestādes vajadzībām vai finanšu līdzekļi pašvaldības iestādes vadītājam vai viņa vietniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā pašvaldības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks ir dalībnieks, akcionārs vai biedrs, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta 4.¹ daļa).

16. Šā likuma pārejas noteikumu 13.punktā minētie grozījumi šā likuma 10.panta otrajā un piektajā daļā par komercdarbības ierobežojumiem attiecināmi tikai uz:

1) novadu domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, novadu domju izpilddirektoriem, pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem, kuri amata pienākumus beiguši pildīt 2009.gada 1.jūlijā vai pēc tam;

2) valsts iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un viņu radiniekiem, ja valsts iestādes vadītājs vai viņa vietnieks amata pienākumus beidzis pildīt 2009.gada 1.jūlijā vai pēc tam.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 26.martā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 15.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.maiju.