Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

 Izdarīt Zemesgrāmatu likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 10.nr.; 2006, 6., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā, izņemot likuma 60.pantu, vārdu “pagasttiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “bāriņtiesa” (attiecīgā locījumā).

2. 3.pantā:

aizstāt vārdu “rajonā” ar vārdiem “darbības rajonā”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Zemesgrāmatu nodaļu darbības rajoni atbilst rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijām, izņemot Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas darbības rajonu, kurš atbilst Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas darbības teritorijai, bet Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas darbības rajons atbilst Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijai.”

3. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katrai zemesgrāmatu nodaļas darbības rajonā esošai administratīvajai teritorijai, bet, ja administratīvajā teritorijā ir novada teritoriālā iedalījuma vienības, zemesgrāmatas iekārto katrai teritoriālajai iedalījuma vienībai.”

4. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās vai novada teritoriālā iedalījuma vienībās, ieraksta tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos — tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas lielākā zemes gabala daļa, vienlaikus atzīmējot, kuru administratīvo teritoriju vai novada teritoriālā iedalījuma vienību robežās īpašums atrodas.”

5. Izslēgt 60.pantā vārdu “(pagasttiesas)”.

6. Izteikt 61.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pierādījumi par nodevu samaksu;”.

7. Aizstāt 72.panta otrajā daļā skaitli “15” ar skaitli “10”.

8. Papildināt 77.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) vai līdz lēmuma taisīšanai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai.”

9. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

“106. Zemesgrāmatu lietās par apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu.

Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabinets.”

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9. Šā likuma 3.panta otrā daļa un 77.panta 5.punkts, kā arī 10. un 30.panta jaunā redakcija, kas terminoloģiski precizē administratīvās teritorijas sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

10. Līdz šā likuma 106.panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 26.martā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 15.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 29.aprīli.