Pasaules vēstnesis     Daidžests. Citu rakstītais     Nr. 44(44)

"Pēc deviņiem mēnešiem atkāpjas valdības vadītājs"

"Frankfurter Rundschau"

— 99.07.06.

Rīga, 5.jūlijs (dpa

). Pirmdien pēc deviņiem amatā pavadītiem mēnešiem atkāpās Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans.

Trīs partiju mazākuma valdības vadītājs šo soli pamatoja ar problēmām labēji - centriskajā koalīcijā. Valdības savienība beidza pastāvēt pēc tam, kad labēji nacionālistiskā partija "Tēvzemei un Brīvībai" sestdien parakstīja sadarbības vienošanos ar opozīcijā esošo Tautas partiju.

Par jauno ministru prezidentu grib kļūt Tautas partijas vadītājs un bijušais bezpartejiskais ministru prezidents Andris Šķēle. Viņa dibinātā Tautas partija parlamenta vēlēšanās 1998. gada oktobrī ar 20,9% balsu un 24 no 100 vietām parlamentā kļuva par spēcīgāko partiju valstī. Tautas partija un "Tēvzemei un brīvībai" Krištopanam pārmet kļūdas ekonomiskajā un finansu politikā. Viņa popularitāte cieš arī no ziņām, saskaņā ar kurām viņš it kā uztur sakarus ar darījumu cilvēkiem, kuri, iespējams, ir korumpēti.

"Sliktais ekonomiskais stāvoklis"

"Handelsblatt"

— 99.07.06.

Latvijas valdības vadītājs paziņo par atkāpšanos.

Rīga

. Pirmdien no amata atkāpās Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans, kura ekonomikas politika tiek kritizēta jau vairākus mēnešus. Krištopans, kurš premjera amatā ir pavadījis astoņus mēnešus, pēc kāda pārstāvja informācijas, pārmet krāpšanu svarīgam savas mazākuma koalīcijas partnerim. Partija "Tēvzemei un Brīvībai" ar opozīcijā esošo labējo tautas partiju parakstīja vienošanos par sadarbību, kas esot pirmā neuzticības pazīme valdības vadītājam. Pārstāvis ziņu aģentūrai AFP teica, ka dokumentā abas partijas par slikto ekonomisko attīstību valstī vaino Krištopanu. Viņa atkāpšanās automātiski nozīmē visa ministru kabineta atlaišanu. Tomēr valdībai darbs ir jāturpina līdz laikam, kad sāks strādāt jaunā valdība.

Pagājušajā nedēļā tika iesniegti oficiālie skaitļi, saskaņā ar kuriem bruto iekšzemes produkts (BIP) gada pirmajā kvartālā ir samazinājies par 2,3%. Tas bija trešais kvartrāls pēc kārtas, kad samazinājās BIP. Par to atbildība galvenokārt tiek uzlikta tirdzniecības apjoma samazinājumam ar kaimiņvalsti Krieviju.

"Atkāpies Latvijas ministru prezidents"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 99.07.06.

Rīga, 5. jūlijs

. Pēc deviņiem amatā pavadītiem mēnešiem ir atkāpies Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans.

Viņš šo soli pamatoja ar grūtībām trīs partiju valdības koalīcijā. Krištopans paziņoja, ka ar šādu konstelāciju viņš nevarot turpināt strādāt. Koalīcijas valdība nonāca sabrukuma priekšā pēc tam, kad labēji nacionālistiskā koalīcijas partija "Tēvzemei un Brīvībai" sestdien parakstīja vienošanos par sadarbību ar opozīcijā esošo Tautas partiju. Bijušā, toreiz vēl bezpartejiskā, ministru prezidenta Andra Šķēles dibinātā Tautas partija pagājušā gada oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva 20,9% balsu un kļuva par lielāko politisko spēku valstī. Jaunie sadarbības partneri Krištopanam pārmet neveiksmīgu ekonomisko un finansu politiku. Valdība neko neesot darījusi, lai novērstu negatīvo kaimiņos esošās Krievijas finansu krīzes ietekmi.

"Atkāpies Latvijas ministru prezidents"

"Frankfurter

Allgemeine Zeitung"

— 99.07.03./04.

Neuzticēšanās koalīcijā. Iespējama sociālistu piedalīšanās valdībā.

Stokholma, 5. jūlijs

. Latvijā pirmdien, pēc tam, kad izjuka labēji - centriskā koalīcija, par atkāpšanos no amata paziņoja ministru prezidents Krištopans. Krištopans Rīgā teica, ka viņa atkāpšanās iemesls esot neuzticēšanās koalīcijas iekšienē un koalīcijas partneru sarunas ar opozīciju, kas esot notikušas viņam aiz muguras. Tādā veidā Krištopans atsaucās uz prezidenta vēlēšanu priekšvēsturi pagājušā mēneša beigās, kuras laikā koalīcija nespēja vienoties par kopēju kandidātu. Nākamā prezidente Vīķes - Freibergas kundze tika ievēlēta ar Krištopana koalīcijas partneru "Tēvzemei un Brīvībai", kā arī Jaunās partijas un sociāldemokrātu balsīm. Ministru prezidenta partija, un vienlaicīgi lielākā valdības partija Latvijas Ceļš, nespēja panākt, ka tiek ievēlēts tās kandidāts.

Tagad Tautas partija un "Tēvzemei un Brīvībai" ir paziņojušas par sadarbību, kas līdzinās koalīcijas izjukšanai. Tautas partijas priekšsēdētājs, bijušais ministru prezidents Andris Šķēle teica, ka Krištopanam ir jāatzīst, ka viņš nespēj vadīt valsti un viņš ir atbildīgs par ekonomikas stagnāciju, no kuras cieš Latvija. Šķēle bija Krištopana pretinieks arī pēc parlamenta vēlēšanām pagājušajā gadā, pēc kurām viņa jaundibinātā Tautas partija kļuva par spēcīgāko partiju valstī. Taču pēc vēlēšanām partija "Tēvzemei un Brīvībai" izšķīrās par koalīciju ar Latvijas Ceļu, kā arī mazāko Jauno partiju, kurām kopā parlamentā, Saeimā, tomēr nebija vairākuma. Koalīcija vairākumu parlamentā nodrošināja, sadarbojoties ar sociāldemokrātiem.

"Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs Grīnblats Rīgā teica, ka arī turpmāk neesot izslēgta sadarbība ar Latvijas Ceļu. Koalīcijas izjukšana tomēr varētu nozīmēt sociāldemokrātu piedalīšanos valdībā. Tautas partija un Latvijas Ceļš viena otrai pretī tik nesamierināmi stāv tāpēc, ka abām partijām, kuras programmu ziņā stāv tuvu viena otrai, Latvijā ir atšķirīgas ekonomiskās intereses. Kamēr Latvijas Ceļš stāv tuvāk ietekmīgajai naftas industrijai, Šķēle kontrolē ne mazāk svarīgo valsts pārtikas līdzekļu ražošanu. Šīs ekonomisko interešu savīšanās iespaidā koalīcijā jau sen ir izraisījies strīds par Latvijas enerģijas sektora privatizāciju.

Krištopans "Tēvzemei un Brīvībai" rīcību nosodīja kā "konspiratīvu" un kaitīgu valstij. Viņš vienlaicīgi aizstāvēja arī savu darbību ministru prezidenta amatā. Krievijas krīzes dēļ radušās grūtības esot pārvarētas. Krištopans Latvijas Radio teica, ka Latvijas tuvināšanās NATO esot nodrošināta, vienlaicīgi esot tikušas uzlabotas attiecības arī ar Krieviju. Ekonomiskais stāvoklis tiekot "pilnībā kontrolēts". Bez tam viņš paziņoja, ka ir gatavs strādāt opozīcijā. Turpretī Šķēle un Grīnblats Krištopanam pārmet, ka viņš nespēj izvest valsti no krīzes un nedara pietiekami daudz, lai nodrošinātu Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Jauno ministru prezidentu ieteiks jaunā prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Viņa amatā stāsies ceturtdien. Vīķes - Freibergas kundze teica, ka viņa, ņemot vērā prezidenta vēlēšanu norisi, nevadīsies pēc personiskiem apsvērumiem. Viņa izvēlēšoties kandidātu, kurš esot spējīgs nekavējoties pārņemt valdību un izveidot spēcīgu koalīciju.

"Latvija: koalīcijas partnera nelojalitāte"

"Rzeczpospolita"

— 99.07.06.

Vakar Latvijas premjeram ministrs Vilis Krištopans prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza savu atkāpšanās rakstu, jo, viņa paša vārdiem sakot, viņš nesaskatot tālāku iespēju sadarboties ar vienu no koalīcijas partijām.

Runa ir par Tēvzemei un Brīvībai - latviešu konservatīvo partiju, kura pēdējā laikā, izmantojot valdības vadītāja prombūtni, ir noslēgusi vienošanos ar opozīcijā esošo Tautas partiju. Premjera atkāpšanās automātiski nozīmē visas valdības atkāpšanos, un politiskās partijas uzreiz ir sākušas sarunas par jauna kabineta veidošanu.

"Nav iespējams sadarboties ar partiju, kas man aiz muguras noslēdz vienošanās ar opozīciju," tā vakar pirms valdības sēdes izteicās premjers Krištopans, nodēvējot Tēvzemei un Brīvībai kontaktus ar Tautas partiju par "konspiratīviem un destruktīviem". Minētā vienošanās tika noslēgta pagājušajā sestdienā, kad premjerministrs Krištopans atradās Zalcburgā, un tā paredz ekonomiskajos jautājumos un tajos jautājumos, kas skar pilsonību. Abas partijas pārmet valdībai, ka tā nav pietiekami centusies tikt galā ar saimnieciskajām problēmām, kas ir radušas sakarā ar Krievijas finansu krīzes sekām.

Pēc parlamenta vēlēšanām pirms deviņiem mēnešiem izveidotajā Krištopana valdībā ietilpa trīs grupējumi: paša premjerministra centriskais Latvijas Ceļš , labējā Tēvzemei un Brīvībai , kā arī Jaunā partija , kopumā kontrolējot 46 no 100 deputātu vietām Saeimā (parlamentā). Valdība deklarēja, ka tās pirmais uzdevums ir Latvijas integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tomēr valdība izpelnījās nopietnu kritiku. Pirmām kārtām tai tika pārmesta neveiksmīga ekonomiskās politikas izvēle, kas ir izraisījusi recesiju, budžeta deficīta pieaugumu un privatizācijas aizkavēšanos. Pēdējā laikā pats premjerminstrs presē tika apvainots par kontaktu uzturēšanu ar korumpētiem biznesmeņiem. Atbildot uz to, Krištopans ierobežoja savus kontaktus ar presi līdz retām tikšanās reizēm ar īpaši izvēlētiem žurnālistiem, bet pārmetumus par sliktu saimniecības vadīšanu un apzinātu Krievijas krīzes seku slēpšanu premjerministrs noraidīja pilnībā.

Novērotāji uzskata, ka jaunajā valdībā toni pilnībā noteiks Tēvzemei un Brīvībai kopā ar Tautas partiju , Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem ieņemot premjerministra amatu ( viņš jau savulaik ir bijis šajā valdības vadītāja amatā). Pirmajās sarunās par jaunās valdības koalīcijas izveidošanu piedalījās arī divas citas partijas, taču ne Latvijas Ceļš .

"Latvijas jaunā valdība sašķeļas"

"Svenska Dagbladet"

— 99.07.06.

Pēc brauciena uz ārzemēm Latvijas premjerministrs Vilis Krištopans konstatēja, ka viens koalīcijas partneris ir nolēmis sadarboties ar opozīciju. Vakar viņš paziņoja, ka ir spiests atkāpties.

Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans pirmdien prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza savu demisijas rakstu.

Viņa atkāpšanās ir astoņus mēnešus vecās lielu iekšēju problēmu mocītās mazākuma valdības gals. Pagājušā gada rudenī notikušo vēlēšanu uzvarētājas pretrunīgā Andra Šķēles vadītās Tautas partijas neiekļaušana valdības sadarbībā lika domāt par nedrošu valdīšanas laiku.

Tiešais Krištopana atkāpšanās iemesls bija tas, ka viņš, atgriezies no ārvalstu apmeklējuma, atklāja, ka viens no diviem viņa sadarbības partneriem valdībā ir slepus sadarbojies ar opozīciju.

"Nodevīgi, konspiratoriski un postoši valstij", tā Krištopans teica par valdības partneres "Tēvzemei un Brīvībai" noslēgto neformālo sadarbības līgumu ar Šķēles Tautas partiju vairākos lielos jautājumos.

Trīs partiju valdības izjukšana ir saistīta arī ar problēmām ekonomikā un privatizācijā. Šķēle asi kritizē ekonomisko politiku, toties Krištopans apgalvo, ka situācija tiek pilnīgi kontrolēta.

Arī Valodas likumam, kas tiks izskatīts ceturtdien, ir sava loma valdības krīzē. Krištopana centriskā partija Latvijas ceļš nevēlas tikpat stingrus valodas likumus kā "Tēvzemei un Brīvībai". Pagājušā gada rudens tautas nobalsošanā šīs partijas atradās pretējās pozīcijās, taču uzvarēja mīkstākā nostāja.

Tagad kritiķi kopā ar daļu no opozīcijas atkal nāk klajā ar priekšlikumu, kas ir par iemeslu brīdinājumiem no EDSO un ES puses. ES dalībvalstu vēstnieki Rīgā pirmdien aicināja parlamentu lēmuma par valodu pieņemšanu atlikt uz rudeni.

Dānijas ārlietu ministrs Nilss Helvegs Petersens skaidri un gaiši pateica, ka patlaban parlamentam pieņemt ieteiktais Valodas likums var kļūt par šķērsli drīzām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Rīgā jau ir sākusies zondēšana par jaunas valdības sastādīšanu. Trīs centriski labējas partijas un sociāldemokrāti ir vienojušies sākt oficiālas sarunas.

Vairai Vīķei-Freibergai, kura prezidenta amatā stāsies 8. jūlijā, nāksies sākt ar joni. Viņai būs jāizraugās jaunais valdības veidotājs un jāiedziļinās visos Valodas likuma sarežģījumos.

Elizabete Krona

"Jaunā partiju sadarbība gāza Latvijas valdību"

"Dagens Industri"

— 99.07.06.

Rīga. Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans vakar paziņoja par atkāpšanos no amata. Iemesls ir viņa vadītās koalīcijas sabrukšana.

"Koalīcijas ietvaros vairs nav iespējams sadarboties", viņš saka un apsūdz labējo partiju "Tēvzemei un Brīvībai" negodīgumā pēc tam, kad tā pagājušo sestdien noslēdza sadarbības līgumu ar lielo opozīcijas partiju "Tautas partiju".

Neatkarīgās psiholoģijas profesores Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu par valsts prezidenti 17. jūnijā daudzi uzskatīja par pirmo pazīmi drīzam Krištopana valdības galam. Toreiz "Tēvzemei un Brīvībai", Tautas partija un Latvijas sociāldemokrāti izveidoja savienību ar nolūku atbalstīt Vairas Viķes-Freibergas kandidatūru pēc tam, kad visiem pārējiem partiju izvirzītajiem kandidātiem nebija izdevies saņemt 51 balsi, kas ir nepieciešama, lai tiktu ievēlēts.

Viļa Krištopana un viņa partijas "Latvijas ceļš" nevēlēšanās sadarboties ar "Tautas partiju" - vislielāko atsevišķo partiju parlamentā - tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem valdības krišanas iemesliem.

Tomēr valsts sliktais ekonomiskais stāvoklis un valdības nespēja īstenot nepieciešamos budžeta izdevumu samazinājumus ir tieši saistīta ar valdības sabrukumu.

Gan Tautas partija, gan Latvijas Banka mēģināja panākt, lai valdība pārskata 1999. gada budžetu un tiek galā ar lielo budžeta iztrūkumu, kas var iedragāt valsts valūtu latu. Tā vietā valdība uz rudeni atlika budžeta izmaksas apmēram 60 miljonu latu apmērā.

Jau tagad dzirdamas baumas, ka jauno valdību veidos "Tēvzemei un Brīvībai" varbūt ar bijušo premjerministru un pašreizējo Eiropas lietu ministru Guntaru Krastu vadībā. Dažas "varas ministrijas" kā Finansu, Ekonomikas, Ārlietu vai Tieslietu varētu tikt sadalītas kopā ar Tautas partiju, ko pagājušajā gadā nodibināja un vada bijušais ministru prezidents Andris Šķēle.

Lai jaunā valdība kļūtu simtprocentīgi pilsoniska, vajadzēs iesaistīt arī "Latvijas ceļu", droši vien bez Viļa Krištopana. Tad, kā daži saka, tā kļūs par "valdību, kādai tai jau vajadzēja būt" pēc tam, kad trīs lielās pilsoniskās partijas 1998. gada rudenī notikušajās vēlēšanās ieguva pārliecinošu vairākumu.

Latvijas jaunajai politiski neatkarīgajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai valdības krīze nozīmē, ka uzreiz pēc prezidenta zvēresta nodošanas 8. jūlijā viņa tiks iesaistīta pašā politisko notikumu centrā. Viena no viņas varas pilnvarām kā prezidentei būs valdības sastādītāja izraudzīšana.

Juris Kaža

"Latvijas premjerministrs atkāpjas"

"Expressen"

— 99.07.06.

Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans pirmdien atstāja savu posteni. "Šajā valdības koalīcijā sadarbība vairs nav iespējama", viņš teica.

Viņš labējo partiju "Tēvzemei un Brīvībai" apsūdzēja "nelojalitātē" pēc tam, kad tā pagājušo sestdien noslēdza sadarbības līgumu ar opozīcijā esošo Tautas partiju.

"Šis līgums taču de facto ir neuzticības izteikšana", teica Krištopana padomdevējs Pēteris Elferts.

Krištopana valdības koalīciju parlamentā atbalsta mazākums. Saeimā lielākā partija ir Tautas partija, kas valdību vaino ekonomiskajās neveiksmēs.

Krištopana pēctecim nepieciešams gūt parlamenta vairākuma atbalstu, tādēļ pšreizējās koalīcijas nākotne ir ārkārtīgi neskaidra, pat ja trim to veidojošajām partijām izdotos vienoties par jaunu kandidātu. Lietpratēji saka, ka "Tēvzemei un Brīvībai" un Tautas partijas sadarbības līgums var radīt pamatu jaunai valdības koalīcijai.

Krištopana valdība pie varas bija deviņus mēnešus.

"Latvijā sabrūk valdība"

"Die Welt"

— 99.07.06.

Rīga

. Pirmdien, pēc deviņiem amatā pavadītajiem mēnešiem, atkāpās Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans.

Trīs partiju mazākuma valdības vadītājs šo negaidīto soli pamatoja ar grūtībām centriski - labējā koalīcijā. Krištopans radio uzrunā teica, ka pēc tam, kad labēji nacionālistiskā partija Tēvzemei un Brīvībai ar opozīcijā esošo Tautas partiju sestdien parakstīja vienošanos par sadarbību, valdības koalīcija atrodoties sabrukuma priekšā.

Par jauno ministru prezidentu grib kļūt Tautas partijas priekšsēdētājs un bijušais bezpartejiskais ministru prezidents Andris Šķēle. Viņa dibinātā Tautas partija ar 20,9% balsu un 24 vietām parlamentā pēc parlamenta vēlēšanām pagājušā gada oktobrī kļuva par spēcīgāko partiju valstī. Četras no sešām parlamentā pārstāvētajām partijām jau ir sākušas sarunas par jaunas valdības izveidošanu.

Novērotāji arī pēc valdības maiņas ar lielām politiskajām izmaiņām nerēķinās . Krištopana galveno mērķi - integrāciju Eiropas Savienībā un NATO - atbalsta parlamenta vairākums.

Tautas partijai, partijai Tēvzemei un Brīvībai , Jaunajai partijai un sociāldemokrātiem kopā parlamentā ir 63 no 100 vietām. No sarunām izslēgta tika Krištopana liberālā partija Latvijas ceļš , kas ar 21 mandātu ir otra lielākā frakcija parlamentā. Izslēgta ir arī kreisā alianse.

Tautas partija

un Tēvzemei un Brīvībai Krištopanam pārmet neveiksmīgu ekonomisko un finansu politiku. Krištopana popularitāte ir samazinājusies arī tāpēc, ka valsts prese raksta par viņa attiecībām ar biznesmeņiem, kuri tiek uzskatīti par korumpētiem.

"Atkāpjas Latvijas premjers Vilis Krištopans"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 99.07.06.

Rīga (dpa/AP)

. Pirmdien, tikai pēc deviņiem amatā pavadītiem mēnešiem, atkāpās Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans.

Trīs partiju mazākuma valdības vadītājs šo soli pamatoja ar problēmām labēji - centriskajā koalīcijā. Krištopans radio intervijā teica, ka valdības savienība līdz sabrukumam nonāca pēc tam, kad labēji nacionālistiskā partija Tēvzemei un Brīvībai sestdien parakstīja sadarbības vienošanos ar opozīcijā esošo Tautas partiju . Tēvzemei un Brīvībai un Tautas partija Krištopanam jau pirms tam pārmeta kļūdas ekonomikas un finansu politikā. Tagad šajā Baltijas republikā ir gaidāma astotās valdības sastādīšana kopš neatkarības atgūšanas no bij. Padomju Savienības.

Par jauno ministru prezidentu grib kļūt Tautas partijas vadītājs un bijušais bezpartejiskais ministru prezidents Andris Šķēle. Viņa dibinātā Tautas partija parlamenta vēlēšanās 1998. gada oktobrī ar 20,9% balsu un 24 no 100 vietām parlamentā kļuva par spēcīgāko partiju valstī. Latvijas ziņu aģentūra Leta informē, ka četras no sešām parlamentā pārstāvētajām partijām jau ir sākušas sarunas par jaunas valdības veidošanu.

Novērotāji arī pēc valdības maiņas ar lielām politiskajām izmaiņām nerēķinās . Krištopana galveno mērķi - integrāciju Eiropas Savienībā un NATO - atbalsta parlamenta vairākums.

"Cīņa par varu"

"Handelsblatt"

— 99.07.06.

Latvijas premjers atkāpjas.

Varšava

. Pēc astoņiem mēnešiem amatā par atkāpšanos ir paziņojis Latvijas premjers Vilis Krištopans. Savu lēmumu viņš pamatoja ar to, ka viena no valdības partijām par galvenajiem jautājumiem ar opozīciju ved konspiratīvas un destruktīvas sarunas. "Ir neiespējami sadarboties ar partiju, kas, kamēr es biju ārzemēs, ir parakstījusi vienošanos ar opozīciju," Rīgā teica Krištopans.

Tā runājot, premjers domāja konservatīvo grupējumu Tēvzemei un Brīvībai , kas līdz šim kopā ar Krištopana partiju Latvijas ceļš un Jauno partiju veidoja valdības koalīciju. Tas nedēļas beigās ar opozīcijā esošo bijušā premjera Andra Šķēles Tautas partiju parakstīja vienošanos par valsts ekonomisko atjaunošanu un par ceturtdien parlamentā apspriežamo valodu likumu. Abas partijas par slikto ekonomisko stāvokli valstī vaino Krištopanu. Viņš esot pārāk maz darījis, lai mazinātu Krievijas finansu krīzes ietekmi. Kopš vēlēšanām pagājušā gada rudenī koalīcija veido mazākuma valdību, kurai parlamentā ir 46 no 100 vietām. Toreiz priekšgalā ar 24 vietām atradās Tautas partija . Beigās sastādītā valdībā pirmām kārtām bija "anti - Šķēles" koalīcija. Bijušais ministru prezidents tiek uzskatīts par pragmātisku darītāju ar ar noslieci uz autoritāru vadības stilu..

Rīgā tagad runā par iespējamo trīs partiju koalīciju no Tautas partijas , Latvijas ceļa , kā arī Tēvzemei un Brīvībai , kuras svarīgākajam programmas punktam ir jābūt lielākai budžeta disciplīnai. Taču novērotāji jautā, kā gan tad mierīgi varēs sadarboties vecie cīņu gaiļi Šķēle un Krištopans.

Visbeidzot saglabājas arī stratēģiskais konflikts: kamēr Latvijas ceļu atbalsta naftas industrija, kas no krīzes Krievijā drīzāk ieguva priekšrocības, Šķēle pārvalda lielu pārtikas rūpniecības daļu, kura ir zaudējusi lielu daļu no tirgus Austrumos.

"Krīze Latvijā: gāzta valdība"

"Tagesspiegel"

— 99.07.06.

Aizejošais ministu kabineta vadītājs koalīcijas partnerei pārmet krāpšanos.

Rīga (AFP).

Pirmdien par atkāpšanos no amata paziņoja jau mēnešiem ekonomiskās politikas dēļ kritizētais Latvijas ministru prezidents Vilis Krištopans. Krištopans, kurš amatā ir bijis tikai astoņus mēnešus, svarīgākajai mazākuma valdības koalīcijas partnerei pārmet krāpšanu. Partija Tēvzemei un Brīvībai parakstīja vienošanos par sadarbību ar opozīcijā esošo labēji ievirzīto Tautas partiju , un tā esot pirmā neuzticēšanās valdības vadītājam pazīme. Dokumentā abas partijas atbildību par slikto ekonomisko attīstību uzliek Krištopanam. Viņa atkāpšanās automātiski nozīmē visa ministru kabineta atlaišanu. Tomēr valdībai darbs ir jāturpina līdz laikam, kad sāks strādāt jaunā valdība.

Par jauno ministru prezidentu grib kļūt Tautas partijas priekšsēdētājs un bijušais bezpartejiskais ministru prezidents Andris Šķēle. Viņa dibinātā Tautas partija ar 20,9% balsu un 24 vietām parlamentā pēc Saeimas vēlēšanām pagājušā gada oktobrī kļuva par spēcīgāko partiju valstī. Kā informē Latvijas ziņu aģentūra Leta , četras no sešām parlamentā pārstāvētajām partijām jau ir sākušas sarunas par jaunas koalīcijas valdības izveidošanu.

"Latvijā sākušās sarunas"

"Frankfurter

Allgemeine Zeitung"

— 99.07.07.

Krasts un Šķēle cer uz ministru prezidenta amatu.

Rīga, 6. jūlijā

. Latvijā četras lielākās partijas - liberālā Tautas partija , nacionāli konservatīvā Tēvzemei un Brīvībai , sociāldemokrāti, kā arī Latvijas ceļš - ir sākušas sarunas par jaunas valdības izveidošanu. Rīgā pēc ministru prezidenta Viļa Krištopana (Latvijas ceļš) atkāpšanās, kurš ar demisiju apsteidza gāšanu no amata ar neuzticības votuma palīdzību, skaidrs ir tikai viens, ka Tautas partija , kā arī Tēvzemi un Brīvībai veidos jaunās koalīcijas kodolu. Tautas partijai , kurai parlamentā ir spēcīgākā frakcija, līdz ar to ir izdevies gāzt nestabilo Krištopana mazākuma valdības koalīciju. Jauna valdība varētu tikt sastādīta tikai pēc jaunās prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas stāšanās amatā, kura zvērestu Latvijas parlamentā, Saeimā, nodos ceturtdien. Viņa nosauks kandidātu ministru prezidenta amatam. Cerības uz šo amatu galvenokārt lolo divi bijušie ministru prezidenti - Guntars Krasts ( Tēvzemei un Brīvībai ) un Andris Šķēle ( Tautas partija ).

Tēvzemei un Brīvībai

pagājušās nedēļas beigās parakstīja vienošanos par sadarbību ar Tautas partiju un tādējādi atteicās no koalīcijas ar Latvijas ceļu . Te svarīgu lomu spēlēja neapmierinātība ar ekonomisko stāvokli Latvijā divus gadus pēc krīzes sākšanās Krievijā, kā arī politika iepretī krievu iedzīvotājiem. Otrdien Rīgā teica, ka jaunās koalīcijas sastāvu galvenokārt noteiks balsojums par jauno valodu likumu, ko pēc ilgām diskusijām pieņems ceturtdien. Bez tam sevi ir pieteikusi alianse no Tautas partijas , Tēvzemei un Brīvībai , kā arī sociāldemokrātiem.

"Krīt Latvijas valdība"

"Aftonbladet"

— 99.07.05.

Rīga.

Latvijas premjerministrs Vilis Krištopans pirmdien paziņoja par savu un savas valdības atkāpšanos tikai pēc astoņu mēnešu darba.

Jaunā valdība, kas tagad tiks veidota, Latvijā būs astotā tikpat daudz gados, kas ir pagājuši kopš neatkarības atgūšanas.

"Manai atkāpšanās ir tikai viens iemesls - manā valdībā izveidojusies neuzticības atmosfēra, kas, kā es uzskatu, padara par neiespējamu manu turpmāko darbu premjerministra amatā", Krištopans komentēja rakstiskā paziņojumā. Viņš tomēr turpinās vadīt pagaidu valdību līdz jaunas valdības sastādīšanai, kas droši vien notiks dažu nedēļu laikā.

Jauna premjerministra izraudzīšana tādējādi tiktu uzticēta Vairai Vīķei-Freibergai, kura ceturtdien kļūs par Latvijā pirmo prezidenti. Viņa tomēr pavisam nesen ir atgriezusies no trimdas, un viņai ir maza pašreizējās Latvijas politiskās dzīves pieredze.

Krištopans, kurš pārstāv centrisko partiju Latvijas ceļš, kopš 1998. gada novembra ir vadījis trīspartiju koalīciju. Pārējās valdības partneres ir labējā Tēvzemei un Brīvībai un centra Jaunā partija.

Koalīciju, kas balstījās uz 46 no 100 parlamenta, Saeimas, mandātiem, mocīja politiska nevienprātība un asas personīgas pretrunas. Opozīcijas priekšgalā esošā Tautas partija uz valdību ir izdarījusi lielu spiedienu. Pagājušās nedēļas nogalē Tēvzemei un Brīvībai un vadošā opozīcijas partija parakstīja kopīgu politisku programmu. Ar to Krištopana pacietības mērs bija pilns, un viņš jutās nodots.

"Sakarā ar to, ka valdībā pārstāvētie politiskie spēki ved sarunas man aiz muguras, es uzskatu par pilnīgi neiespējamu turpināt darbu kā ministru prezidents", viņš paskaidroja, raksta aģentūra BNS.

"Lietuvieši vēlas būt īpaši labi eiropieši"

"Die Welt"

— 99.07.03./04.

Baltijas valsts tiecas iestāties ES un NATO.

Viļņa

. Visi Lietuvas politiķi, sākot ar valdošo konservatīvo priekšsēdētāju un parlamenta prezidenta vietnieku Andri Kubili (Andrius Kubilius) un līdz pat opozīcijā esošo sociāldemokrātu vadītājam un kādreizējam kandidātam uz prezidenta amatu Vītenim Andrukaitim (Vytenis Andrukaitis), jūtas vienādi vīlušies: viņi no Vācijas nav saņēmuši ne lielu atbalstu atjaunošanas darbos, ne arī palīdzību "ceļā no Austrumiem uz Rietumiem". Bijušais ārlietu ministrs Klauss Kinkels savā laikā esot sevi rekomendējis kā viņu "advokātu". "Un cik ilgs laiks pagāja līdz bezvīzu režīmam? Četri gadi," līdz šī gada sākumam, konstatē politiķi Viļņā. Vācijas kanclers Kols esot vienu reizi ieradies, "nevis bilaterāli, bet uz Baltijas jūras galotņu sanāksmi". Neviens augsta ranga ministrs te nav redzēts. Jaunā Šrēdera valdība vēl tiek pasargāta no kritikas. Saistībā ar Valsts ministra Gintera Ferhoigena apgalvojumu par "augstākas prioritātes piešķiršanu Baltijas jūras telpai", tiek atzīmēts: "Cerams, ka tas neattiecas tikai uz Poliju un Krieviju."

Lietuveši labprāt vēlas būt "labi eiropieši". Viņu centieni sniedzas no Māstrihtas kritēriju izpildes skaitliskā ziņā - inflācija 2,8%, valsts parāds 23% no bruto iekšzemes produkta (BIP), valsts budžeta deficīts 1998. gadā bija 1,2% no BIP, bezdarba kvota (oficiālā) 7,1% -, likumu harmonizēšanai, nāves soda atcelšanai, un līdz pat ne vienmēr nesāpīgājai tirgus ekonomikas ieviešanai. Centienos kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti tika par stundu pagriezti atpakaļ pulksteņi, no Austrumu uz Viduseiropas laiku. Automašīnu numuru zīmēm, kreisajā pusē jau ir gaiši zilās svītras. Eiropas karoga vietā tās vēl joprojām rotā zeltainzaļsarkanās nacionālās krāsas.

Lietuva vēlas iestāties NATO, cik drīz vien iespējams. "Ņemot vērā mūsu vēsturi, mūsu drošības garantēšanai nav labākas alternatīvas," saka Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs Kestutis Jankauka (Kestutis Jankaukas). Viņš norāda uz gaidāmajiem "oficiāli nepaziņotajiem" krievu manevriem Baltijas jūrā. Visi karaklausībai padotie mācās angļu valodu, padomu bruņoto spēku reorganizēšanā sniedz ASV, un drīz vien par virspavēlnieku kļūs kāds lietuviešu izcelsmes amerikānis. Arī šeit tiek demonstrēta vēlēšanās tikt atzītiem kā līdzvērtīgiem. Kopš neatkarības atgūšanas lietuviešu karavīri ANO miera misijās piedalās vai nu dāņu vai poļu bataljonu sastāvā un tagad gatavojas piedalīties Kfor vienībās Kosovā. Seimas , parlaments ir pieņēmis lēmumu, ka aizsardzības izmaksas, kas šogad ir 1,5% no BIP, pieaugs līdz 1,75% un 2001. gadā sasniegs 2%.

Saskaņā ar kādu sabiedriskās domas aptauju, apmēram 80% lietuviešu tomēr vēlas atteikties no iestāšanās ES, gadījumā, ja tā būs atkarīga no Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas. ES tiek pārmests, ka tā viņus nosodot tikai tāpēc vien, ka abi ir Černobiļas tipa reaktori. "Pilnībā tiek ignorēts tas, ka drošības pasākumos pēdējos gados ir investēti 200 miljoni dolāru," sūdzas parlamenta izveidotās Eiropas komitejas priekšsēdētājs Petrs Austrevičs (Petras Austrevičius). Runa ir arī par naudu; slēgšana izmaksās 2 miljardus dolāru un tas atbilst Lietuvas valsts budžeta apjomam.

"Brisele grib, lai mēs vispirms to slēdzam un tikai tad runāt par naudu. Taču mēs vispirms gribam runāt par naudu," tā pozīcijas apraksta konservatīvo vadītājs Kubilis. Esot jāpanāk kompromiss: Austrevičs saka, ka ES, bazējoties uz Austrumeiropas bankas rekomendācijām, – "par to neaprunājoties ar mums" – pirmo reaktoru grib atslēgt 2003. gadā. Taču komisija kopējā enerģijas plāna ietvaros parlamentam drīz ieteiks 2005. gadu.

Kā vācieši tagad varētu palīdzēt lietuviešiem? Vītenis Andrukaitis saka: "Parūpējoties par to, lai mēs šī gada beigās no Briseles saņemtu uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos."

Rainers Gatermans

"Pirmā lēdija"

"Business Central Europe"

— jūlijs/augusts 1999

Latvijas parlamentam 17.jūnijā ievēlot par savas valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa kļuva par pašu pirmo sievieti-prezidenti visā Centrālajā un Austrumeiropā. Būdama visīstākā ārpusniece [autsaidere - tulk.], viņa ienesīs svaigu vēja pūsmu Latvijas politikā, taču pašlaik nebūt nav skaidrs, kurā virzienā pūtīs vējš.

Vienam simtam likumdevēju bija nepieciešamas 14 stundas, lai vienotos par Vīķi-Freibergu. Neviens no pieciem pārējiem kandidātiem, ikvienu no kuriem atbalstīja sava partija, nespēja gūt panākumu. Un tādējādi politiski neiesaistītā Vīķe-Freiberga tika uzskatīta par kompromisa kandidātu.

Nav noliedzams, ka arī pašai valstij viņa šķiet kā ārpusniece. Dzimusi Latvijā 1937.gadā, Otrā Pasaules kara beigās viņa kopā ar simtiem tūkstošiem savu tautasbrāļu bēga no padomju varas. Beigu beigās viņa Kanādā ieguva psiholoģijas doktora diplomu. Tur arī viņa iemācījās brīvi runāt piecās valodās. Taču, kā to pieprasa Latvijas likumdošana, viņa pirms balsojuma atteicās no savas Kanādas pilsonības.

Pašlaik nebūt nav skaidrs, ko Vīķe-Freiberga iesāks ar savu amatu. [Latvijas] prezidentam ir tiesības uzlikt savu veto likumiem, kā arī izlemt, kuram ir tiesības veidot valdību pēc vēlēšanām vai valdības krīzēm. Prezidenta amatā (viņam vai viņai) ir iespējams arī stingri ietekmēt politiku. Vīķes-Freibergas Rietumu pieredze droši vien dos vēl lielāku uzsvaru Latvijas centieniem iekļūt Eiropas Savienībā un NATO. tomēr viņai vēl ir jāizklāsta savu viedokli par Latvijas iekšpolitiku.

"Nīderlandes uzņēmēji Baltijas valstīs"

"NRC Handelsblad"

— 99.06.18.

Baltijas valstis dara visu, lai iestātos Eiropas Savienībā. Tas paver interesantas iespējas Nīderlandes uzņēmumiem. Uzņēmēju delegācija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ibemā ( Ybema ) vadībā apmeklēja Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Mežiem bagātās Baltijas valstis, kur kopumā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku, ir ieinteresējušas Biomass Technology Group (BTG) Centrālās un Austrumeiropas reģiona menedžeri R. Fēnendālu ( R.Venendaal ). Kompānijā saskata Baltijā milzīgu tirgu. Mežus iespējams pārvērst ilgtspējīgā enerģijā. Arī topošie noteikumi ūdens attīrīšanas iekārtām piedāvā milzīgas iespējas.

Fēnendāls bija viens no četrpadsmit Nīderlandes uzņēmumu pārstāvjiem, kas jūnija vidū piedalījās tirdzniecības misijā Baltijas valstīs. Ekonomikas valsts sekretārs Ibemā vadīja delegāciju "ārējās tirdzniecības ministra" statusā. Baltija valstis ir interesantas uzņēmējiem un politiķiem vairāku iemeslu pēc. Visas trīs vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Par Igauniju ir gandrīz skaidrs, ka tā iestāsies 2003. gadā, savukārt, Latvija un Lietuva dara visu, lai pievienotos pirmajai kārtai, bet pagaidām tām jāsamierinās ar vietu "otrajā grupā", kuras iestāšanās laiks vēl nav noteikts.

Lai gan iedzīvotāju skaita ziņā trīs valstiņas veido niecīgu noieta tirgu, tās var būt ideāls atspēriena punkts uz Krieviju. Trīs potenciāli labas ostas (Tallinas Mūga Igaunijā, Rīga Latvijā un Klaipēda Lietuvā) kas, pretstatā Pēterburgas ostai Krievijā, ir neaizsalstošas, atrodas ideālā vietā milzīgās cietzemes apkalpošanai. Tāpēc Nīderlandes uzņēmēji, kas kopā ar Ibemā apceļo reģionu, uztver Baltiju kā Austrumeiropas Benilux.

Pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gadā Igaunija, Latvija un Lietuva sastapās ar grūto uzdevumu pārveidot valsts vadīto ekonomiku atbilstoši pasaules tirgum. Robežas atvērās un sākās strauja valsts uzņēmumu privatizācija. 1996. gadā jau 70 procenti Lietuvas valsts uzņēmumu bija privatizēti, bet šogad valdība vēlas privatizēt vēl 2300 uzņēmumu. Arī pārējās valstīs vērojama šī tendence.

Visas trīs valstis, neskatoties uz hiperinflāciju, kas 1992. gadā sasniedza pat 1000 procentu, ir stabilizējušas nacionālās valūtas. Arī ekonomikas pieaugums stabilizējas. Pagājušogad gan Krievijas krīze pamatīgi iedragāja tikko iegūto ekonomisko stabilitāti. Lietuvai, kas uztur visciešākos sakarus ar bijušo PSRS, nācās piedzīvot eksporta kritumu 80 procentu apmērā. Trīs valstis sāka centīgi meklēt alternatīvus noieta tirgus rietumos.

Uzņēmēju delegācijas darba kārtība ir gana vienkārša un mērķtiecīga: uzņēmumi rod iespēju apspriest sadarbības iespējas vai tirdzniecību ar lielu skaitu Baltijas uzņēmumu. Pateicoties valsts sekretāra klātbūtnei, ieinteresētajiem uzņēmumiem ir iespējas iesaistīties oficiālās delegācijas sarunās augstākajā politiskajā līmenī. Nīderlandes ārējās tirdzniecības ministrs iepazīstina savus igauņu, latviešu vai lietuviešu kolēģus ar kādu no Nīderlandes uzņēmumiem, izklāsta problēmas, ar kurām šis uzņēmums ir saskāries, jeb arī dod iespēju uzņēmējam pašam izklāstīt sadarbības priekšlikumus. Uzņēmējiem tā ir reta izdevība aizstāvēt savas intereses tiešā politikas aizbildniecībā. Ibemā uzsver: "Ja uzņēmumi nav apmierināti, tad arī es tāds neesmu, lai cik interesanti tas būtu politiskā ziņā."

Šķiet, ka Rīgas ostā gandrīz visi uzņēmēju delegācijas dalībnieki cer uz sadarbību. Paredzēta ostas padziļināšana, lai spētu apkalpot lielākus kuģus. Inženieru birojs Tebodin , kas jau darbojas Baltijā, interesējas par jaunu terminālu un noliktavu projektiem. Kloosterboer Group jau risina sarunas par noliktavu atvēršanu augļu uzglabāšanai. Nacionālā investīciju banka un Nīderlandes kredītsabiedrība ir gatavas finansēt un apdrošināt šos darījumus.

Stāsti par Krievijas krīzi, tranzīta un eksporta samazināšanos, krievu nepastāvīgums, nemitīgi mainot importa tarifus un pasūtīto preču piegādes garantijas, var radīt bažas. Taču arī šajā jomā situācijai reiz jāstabilizējas un tad ieguvējs būs tas, kas būs klāt pirmais. Protams, Nīderlandes uzņēmumi ir ieinteresēti iegūt stabilu atbalsta punktu vienā no trīs Baltijas valstu ostas pilsētām. Taču, no otras puses tiek domāts, lai tas pārāk nekavētu, piemēram, Roterdamas attīstību. Tādēļ Nīderlandes valdība ir ieinteresēta brīvā tirgus attīstībā, negodīga biznesa un korupcijas novēršanā. Lietuvā lielu daļu ekonomikas veido "melnais tirgus". Taču Lietuvas valdība pirms pāris gadiem deva pilsoņiem iespēju informēt par korumpētiem ierēdņiem. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies.

Izrādot interesi par baltiešiem jau sākumposmā, Nīderlande cer iegūt trīs potenciālo ES valstu atbalstu arī politikā. Pašreizējā ES uzbūve ļauj, mazām valstīm saskanīgi rīkojoties, palielināt savu ietekmi. Ibemā vizītes laikā tikās ar vienpadsmit ministriem. Tās neapšaubāmi ir investīcijas labu attiecību veidošanā.

Viens veids, kā Nīderlandes valdība veicina labas attiecības, ir tā sauktie Austrumeiropas Sadarbības programmas (PSO) projekti, ko Ekonomikas ministrija aizsāka 1994. gadā, lai sniegtu atbalstu, pārejot uz ilgtspējīgu tirgus ekonomiku. PSO iesaista Nīderlandes uzņēmumus, kas ļauj tiem mērķtiecīgi veidot strukturālas attiecības ar PSO valstīm. Ja sākumposmā PSO atbalstīja konkrētas investīcijas uzņēmumos, tad tagad tas galveno uzmanību pievērš atbalstošiem un izglītojošiem projektiem.

Piemēram, Rīgā noslēdzās PSO projekts ar Latvijas Auto. Uzņēmums ar nīderlandiešu zināšanām un naudu ir izveidojis mācību centru transporta uzņēmumu vadītājiem un šoferiem. Desmit Latvijas uzņēmumi, pateicoties šim projektam, ir nodibinājuši sakarus ar Nīderlandes uzņēmējiem. Lietuvā PSO atbalsta sadarbību ar valsts dzelzsceļa uzņēmumu.

Valsts audits 1997. gadā noteica, ka PSO nav pietiekoši efektīvs, tomēr Ekonomikas ministrija nolēmusi projektus turpināt. Ekonomikas ministrijā informē, ka šogad PSO sadalīs 120 milj. guldeņu. Latvijas Auto piemērs rāda, ka Nīderlande pati var daudz gūt no PSO.

Kaut gan šobrīd nepastāv nekādas oficiālas saistības starp ES un Baltijas valstīm, Nīderlandes uzņēmēju delegācija uztver Baltijas valstu izaugsmes perspektīvas ļoti nopietni. Septembrī Finansu pārvaldes biroja ECG vadībā tiks iesniegts priekšlikums par konsorcija izveidi. ECG direktors R. Olde Kalters ( Olde Kalter ) uzskata, ka diezin vai eiro ienāks Baltijā līdz 2003. gadam, taču laba pārstāvniecība un dažādu nozaru uzņēmumu klātbūtne dos iespēju būt klāt kā pirmajiem, kad Eiropas strukturālo fondu atbalsts tiks piešķirts Baltijas valstīm.

Egberts Kalse

"Vai būs jauns karš?"

"Rzeczpospolita"

— 99.07.06.

Visticamāk, ka vakar Krievijas Iekšlietu ministrijas šefa paziņojums par helikopteru uzlidojumu bruņotai čečenu vienībai ir tikai fikcija, taču jauns Krievijas karš ar Čečeniju karājas mata galā.

Spriedze uz Čečenijas robežas ar Dagestānu un Stavropoles apgabalu no dienas dienā pieaug. Gandrīz ikdienas ir dzirdama apšaude. Maskava apgalvo, ka pēdējo divu mēnešu laikā pie robežas ir krituši 40, bet ievainoti - 60 krievu karavīri un miliči. Saskaņā ar krievu teikto, čečeni šobrīd gūstā tur vismaz 1.2 tūkstošus cilvēku, par kuriem tiek pieprasīta izpirkuma nauda.

Piektdien valdības sēdes laikā premjers Sergejs Stepašins brīdināja čečenus, ka viņi varētu "uzrauties". Iekšlietu ministrs Vladimirs Rušailo sestdien izteica atklātus draudus čečeniem. Viņš teica, ka Iekšlietu ministrija veikšot "preventīvus uzbrukumus" čečenu kaujinieku bāzēm. "Uz katru šāvienu no tās puses mēs atbildēsim ar desmit šāvieniem," piedraudēja ministrs. Savukārt Čečenijas prezidenta Aslana Mashadova runasvīrs Mairbaks Vačagajevs pirmais atbildēja Rušailo: "Uz katru bumbas sprādzienu Čečenijā kā atbilde būs desmit sprādzieni Krievijā." Vačagajevs atgādināja, ka Čečenijas prokuratūra ir sagatavojusi sarakstu, kurā ir iekļauti 273 krievu militārie komandieri, kuri karā laikā ir pieļāvuši noziegumus attiecībā pret civiliedzīvotājiem. "Mums ir viņu visu adreses," brīdināja Vačagajevs. Šajā situācijā ģenerāļa Rušailo vakardienas paziņojums par Krievijas spēku uzbrukumu čečenu pusē esošajam grupējumam izskanēja kā kara pieteikums. Saskaņā ar ministra teikto, Dagestānas pilsētas Kizļaras tuvumā krievu helikopteru un mīnmetēju trieciena rezultātā bojā esot gājuši daudzi kaujinieki. Atbildot uz jautājumu, vai ministrs nebaidās no čečenu atbildes reakcijas, Rušailo atbildēja, ka "tagad viss ir iespējams".

Groznijas reakcija pārsteidza krievus. "Mēs no vairākiem neatkarīgiem avotiem pārbaudījām Rušailo sniegto informāciju. Mūsu teritorijā nekāds trieciens nav noticis," pēcpusdienā žurnālistiem teica Čečenijas drošības ministrs Turpals Atgerejevs. Arī Krievijas Iekšlietu ministrijai pakļauto Dagestānas iekšējo spēku komandieri žurnālistiem apstiprināja, ka nakts no svētdienas uz pirmdienu robežas tuvumā ir pagājusi mierīgi.

Dienas vidū ziņa par triecienu pret Čečeniju pilnībā pazuda no Krievijas radiostaciju un televīzijas ziņu pārraidēm.

Krievijas neatkarīgais Domes deputāts Konstantīns Borovojs informē laikrakstu:

Pie mums jau vismaz divus mēnešus notiek gatavošanās jaunam karam ar Čečeniju. Masu mēdiji apraksta čečenu brutalitāti un mežonību, raksta par terorisma gadījumiem. Robežas tuvumā tiek koncentrētas militārās vienības. Karu vēlas izraisīt ģenerāļi, taču diemžēl ir jāatzīst, ka to vēlas arī vismaz daļa no Kremļa administrācijas, uzskatot, ka karš varētu nest zināmu labumu. Piemēram, tas būtu labs iemesls, lai atliktu Domes vēlēšanas, kurām ir jānotiek decembrī. Es bažījos, ka, ja ne šodien, tad rīt uz robežas var sākt līt asinis, bet uz to čečeni atbildēs ar terorismu. Bet pēc tam neviens vairs nebūs spējīgs kontrolēt notikumu attīstību.

Vaclavs Radzivinovičs

No alfas līdz omegai

Ukrainas presē

— 06.25. – 07.02.

Ukrainas un Krievijas

prezidentu kārtējā tikšanās

4. jūlijā Krievijas prezidenta ārpilsētas rezidencē "Rusj" notiks B. Jeļcina un L. Kučmas neformāla tikšanās.

Kā paziņojis Kremļa administrācijas vadītāja vietnieks, abi prezidenti apspriedīs "Krievijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības aktuālus jautājumus", kas pēdējā laikā ir "apgrūtināti"ar neatrisinātu jautājumu virkni. Pēc Krievijas viedokļa, viens no galvenajiem neatrisinātajiem jautājumiem ir Ukrainas parādi par Krievijas piegādāto gāzi. Esot arī citas problēmas, kas būtu apspriežamas "mierīgā un lietišķā veidā".

Gaidāms, ka abu valstu līderi izskatīs kopdarbības plānu, kuram būtu jāaktivizē "Ukrainas un Krievijas stratēģisko partnerību un jānolīdzina daži "negludumi", kas radušies divpusējās attiecībās. Tiks skartas arī starptautiskas tēmas. Tiks apspriesta situācija Eiropā, kas izveidojusies pēc "Kosovas konflikta militārās fāzes izbeigšanās". (Aģentūra "RIA Novosti", 2. jūlijā, "Fakti un komentāri", 1. jūlijā).

 

L. Kučma apliecina sevišķas

attiecības ar Krieviju

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomiskā samita laikā Zalcburgā Ukrainas prezidents L. Kučma tikās ar Krievijas premjerministru S. Stepašinu. Pēc tikšanās S. Stepašins intervijā Ukrainas televīzijai paziņoja, ka tikuši apspriesti gaidāmās Ukrainas-Krievijas starpvaldību sēdes jautājumi. Kopējā sēde paredzēta jūlija vidū. Tajā tiks apspriestas dažas starp abām valstīm eksistējošās problēmas, tostarp - "gāzes parādi, sadarbība militārajā jomā".

"Krievija un Ukraina bija un būs partneri", paziņoja Krievijas premjers. Papildus tika uzsvērts, ka "mēs distancējamies no jēdzieniem "vecākais" un "jaunākais brālis". "Ja Krievijas un Ukrainas attiecībās ir jautājumi, tos vajag risināt, un Krievijas valdība ir uz to gatava", paziņoja Stepašins.

L. Kučma, savukārt pasvītroja ka "attiecības starp Ukrainu un Krieviju ir sevišķas un nevienam par to nav jāšaubās". Pēc valsts galvas domām, "99,9% nesaprašanos Ukrainas-Krievijas attiecībās tiek novērstas tieši šādu tikšanos laikā". ("Ukraine Online", 1. jūlijā).

 

Beigusies Ukrainas

ārlietu ministra vizīte Gruzijā

Ukrainas ārlietu ministra Borisa Tarasjuka oficiālās vizītes laikā Gruzijā (29.-30. jūnijā) notika tikšanās un sarunas ar Gruzijas prezidentu E. Ševarnadzi, ārlietu ministru I. Menargašvili, parlamenta vadītāja vietnieku. B. Tarasjuks tikās arī ar Gruzijas starptautiskās naftas korporācijas vadību.

Tiekoties ar Gruzijas vadību, tika apspriesti gan divpusējo attiecību aktuāli jautājumi un perspektīvas, gan abas puses interesējošas starptautiskās problēmas. Tostarp tika apliecināta gatavība arī turpmāk veicināt sadarbību ANO, EDSO, EP, Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācijas, NVS un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Par vienu no abu valstu ārpolitiskajām prioritātēm tika minēta reģionālās sadarbības attīstība, arī GUUAM ietvaros. Sasniegta vienošanās par pastāvīgo konsultāciju mehānisma pilnveidošanu un sadarbības attīstību visos GUUAM darbības virzienos. Papildus sasniegta vienošanās par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības aktivizāciju "Lielā zīda ceļa" atjaunošanā. Pirmām kārtām tas attiecas uz Kaspijas jūras naftas transportēšanu pa Ukrainas teritoriju, kā arī uz prāmja pārceltuves Poti-Iļjičevska-Varna darbošanās intensifikāciju.

Vizītes laikā B. Tarasjuks paziņoja, ka zināmi antidemokrātiskie spēki mēģina izmantot valsts sarežģīto finansiālo stāvokli un atgriezt to "vecajā gultnē", piespiežot pievienoties Krievijas un Baltkrievijas savienībai. (Ziņu aģentūra UNIAN, 1. jūlijā).

 

Baku un Kijeva

vēlas nostiprināt GUUAM

Ukrainas un Azerbaidžānas ārlietu ministri iestājas par to, lai tiktu sagatavots un parakstīts jauns līgums par draudzību un sadarbību starp abām valstīm. Iepriekšējais līgums, kas bija noslēgts 1993. gadā, tuvākajā laikā zaudēs spēku.

Vienlaikus tika paziņots, ka Ukraina un Azerbaidžāna atbalsta arī "partnerības nostiprināšanu GUUAM ietvaros". ("Deņ", 2. jūlijā).

 

Beigusies NATO delegācijas vizīte

30. jūnijā beidzās Ārkārtas situāciju plānošanas nodaļas direktora Frančesko Palmeri vadītās NATO delegācijas vizīte Ukrainā. Kopēja komunikē parakstīšanas ceremonijā F. Palmeri pauda gandarījumu par NATO un Ukrainas sadarbību civīlu ārkārtas situāciju plānošanas jomā. Viņš izteicās, ka šī sadarbības sfēra ir viena no visplašākajām un šogad iekļauj lielāko daļu no Ukrainas individuālās sadarbības plāna ar NATO. Alianse jau ir palīdzējusi Ukrainai likvidēt plūdu sekas Aizkarpatos, kā arī glābšanas darbos pēc ukraiņu lidmašīnas katastrofas Salonikos.

Ukraina uzstājās ar vairākām iniciatīvām, kas veltītas partnerības attīstībai ar NATO. Starp tām ir arī plūdu brīdinājuma Aizkarpatos projekts, kas paredz NATO, Polijas, Slovākijas un Ungārijas līdzdalību. Tiek ierosināts arī attīstīt civīlos sakaru līdzekļus starp Ukrainu un Aliansi, izveidot kopējus seminārus, lai apspriestu gatavību katastrofu gadījumos. (Deutsche Welle, 30. jūnijā).

 

Ukrainas miera spēki Kosovā

nedrīkst pakļauties NATO

Šādu lēmumu 2. jūlijā ir pieņēmusi Ukrainas Augstākā padome. Lēmumā pasvītrots, ka izdevumus, kas saistīti ar operāciju, ir jāsedz "kara kurinātājiem Dienvidslāvijā".

Parlaments akceptēja Ukrainas līdzdalību starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā. Ukraina var nosūtīt uz Kosovu 1400 militārpersonu, tomēr galīgais lēmums pieder prezidentam Kučmam.

Briselē NATO preses sekretārs Džeimijs Šī paziņoja, ka, ukraiņu miera spēki varētu ierasties Kosovā jau jūlija beigās vai augusta sākumā. Galvenais šķērslis joprojām ir finansiālais nodrošinājums. Dž. Šī lika saprast, ka ir iespējams kompromiss, kas paredzētu, ka Ukraina uzņemtos segt karaspēka transportēšanas un algu izmaksu izdevumus, bet pārējo nodrošinājumu uzņemtos NATO. Pastāv arī iespēja, ka ukraiņu kontingenta uzturēšanās finansēšanu varētu uzņemties kāda no rietumvalstīm. ("Deņ", 30. jūnijā, Radio "Eho Moskvi", 2. jūlijā).

 

Ukraina ieguvusi

CAES pastāvīgā novērotāja statusu

Kirgīzijas galvaspilsētā Biškekā notika kārtējā Centrālāzijas ekonomiskās sadarbības (CAES) starpvalstu padomes sēde, kurā piedalījās Kirgīzijas, Kazahijas, Tadžikijas un Uzbekijas prezidenti. Ukrainu šajā sēdē pārstāvēja vēstnieks Kazahijā un Kirgīzijā Viktors Bogatirs.

Sēdes laikā parakstīti attiecīgi dokumenti un pieņemts kopējs paziņojums. Ukrainai, Gruzijai un Turcijai piešķirts novērotāju statuss. ("Ukraine Online", 1. jūlijā).

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS