Pie Kārļa Lakšes darbiem Latvijas Fotogrāfijas muzejā

Koknese — visos laikos iemīļota tūrisma vieta. Jaunākā paaudze nezina, kā izskatās Kokneses pilsdrupas, Pērses ūdenskritums un ceļš, kas no Rīgas vijās garām pilsdrupām. Tagad to visu klāj ūdens. Un tikai pirmskara fotodokumenti liecina, kā te bijis toreiz. Daudzu amatieru un fotogrāfu filmās un fotoplatēs ir iemūžinātas šīs vietas, bet neviens to nav darījis tik pamatīgi kā koknesietis Kārlis Lakše (1892–1949).

Viņa mantojums, kas nonācis Latvijas Fotogrāfijas muzejā, ir aptuveni 4000 vienību. Un no šī visai respektablā krājuma ir sarīkota fotoizstāde, kas rāda laiku, kurš it kā apstājies trīsdesmitajos gados. Tie ir vietējie ļaudis savā ikdienas dzīvē, godībās, teātra spēlēšanā, zirgu izstādes, ēku būvniecība jaunsaimniecībās un vēl Pirmā pasaules kara atblāzma Kokneses apkārtnē.

Līdz pat 90. gadu sākumam par fotogrāfu, mākslinieku un gleznotāju plašākai sabiedrības daļai nekas nebija zināms. Tikai pateicoties Mildai Mūrniecei no Kokneses, Kārļa Lakšes visai unikālā personība mums tapa atklāta. Viņš, būdams erudīts cilvēks mākslā tās plašākā nozīmē, bija daudz devis savai sievas māsai, toreiz jaunai meitenei Mildai Akmens. Ne velti, kad nesen tikos ar Mildas kundzi, viņa nosauca svaini par savu otro tēvu. Un piemetināja, ka māsasvīrs "neesot bijis praktiskas dabas cilvēks, bet tai pašā laikā visu ko mācējis uztaisīt pats, vai tas būtu skapis vai galds".

Kārļa Lakšes aizraušanās bija klasiskā mūzika, viņš pirka plates (tās vēl ir saglabājušās) un grāmatas un, lai nenogulētu radio pārraidi pulksten divos naktī no "La Scala" viņš gulēja uz grīdas, paliekot malkas pagali pagalvī. Tādēļ nav jābrīnās, ka viņu uzskatīja par īpatni. Jā, viņš pacēlās pāri vietējo ļaužu ikdienībai, jo daudz bija redzējis savā dzīvē, daudzās skolās mācījies gan Pēterburgā, gan tepat Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijā pie Vilhelma Purvīša. Starp citu, Kārlis Lakše akadēmijā iestājās 1921. gadā, kad jaundibinātā augstskola sāka uzņemt pirmos studentus. Nav zināms, vismaz šobrīd, kas bija par iemeslu tam, ka K.Lakše, nomācījies četrus gadus, tomēr augstskolu nebeidza. Droši vien ģimenes rocība bija par mazu. Gan jau kavēja arī tas, kas viņš bija pieprasījis zemi jaunsaimniecībai, bija jābūvē ēkas, tika nodibināta ģimene.

Neraugoties uz to, cauri visai savai dzīvei Kārlis Lakše palika uzticīgs gan glezniecībai (divas gleznas ir arī izstādītas), gan fotogrāfijai. Dodoties plenērā, viņam allaž bija līdzi molberts, krāsu kaste un arī fotokamera. Viņa kā gleznotāja uzņemtie fotoattēli atšķiras no daudzkārt redzētajām fotogrāfijām, kuras veidojuši īsti profesionālie fotogrāfi. K.Lakšes fotogrāfijas runā tēlu valodā, tās ir daudzslāņainas un tai pašā laikā ļoti vienkāršas, tās piesaista uzmanību ar kaut ko netveranu un it kā vārdos nepasakāmu. Tādēļ to vajag redzēt katram pašam, lai to izjustu. Un, var gadīties, dažs tur ieraudzīs pat savus radus vai kaimiņus.

Pēteris Korsaks

Kārļa Lakšes tēvs Jānis

Fotoattēlu autors Kārlis Lakše

Zēns ar kazlēnu

Nezināma vīrieša portrets

Nezināma vīrieša portrets

Jaunieši pie sagrautās Kokneses jaunās pils

Akts

Dzeloņstiepļu aizžogojumi pie Kokneses pilsdrupām pēc Pirmā pasaules kara

Amatnieki