Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 9.aprīlī

BĢLSIM: Par Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.–2013.gadam 

9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas izstrādātais Jaunatnes politikas valsts programmas 2009.–2013.gadam projekts, kas paredz pasākumus Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.–2018.gadam noteikto jaunatnes politikas mērķu sasniegšanai.

Programmas projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam īstenošanu 2009.–2013.gadā. Tas nosaka politikas rezultātus un rezultatīvus rādītājus, ko plānots sasniegt līdz 2013.gadam, īstenojot pamatnostādnes. Vienlaikus programmas projekts nosaka pasākumu īstenošanas termiņus un atbildīgās institūcijas, kā arī nepieciešamo finansējumu.

Programmas projekts paredz attīstīt jaunatnes politikas koordināciju, veicinot jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto personu sadarbību un darbības saskaņotību, atbalstot darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās, sekmējot jaunatnes informētības un izpratnes par jaunatni palielināšanos, kā arī pilnveidojot starptautisko sadarbību jaunatnes politikā. Paredzēts arī veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskajās aktivitātēs un kultūras dzīvē. Viens no programmas projektā izvirzītajiem mērķiem ir arī sekmēt jauniešu konkurētspēju, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā.

Programmas projektā arī definēti pasākumi, lai sasniegtu pamatnostādnēs noteikto jaunatnes politikas mērķi – uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.

Situācijas analīze Latvijā liecina, ka pakāpeniski samazinās jauniešu īpatsvars attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu. Tajā pašā laikā palielinās tādas jauniešu sociālās problēmas kā jauniešu atkarības (alkoholisms un narkomānija), jauniešu pašnāvību skaits, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, kā arī jauniešu noziedzības rādītāji.

Lai situāciju uzlabotu, ir būtiski īstenot programmā noteiktos pasākumus. Pretējā gadījumā jauniešu sociālās problēmas var padziļināties, pasliktinoties jauniešu dzīves kvalitātei – arvien vairāk jauniešu pametīs Latviju labākas dzīves meklējumos, palielināsies jauniešu noziedzība, antisociāla uzvedība, narkomānija, pasivitāte un iestāsies vispārēja jauniešu stagnācija, kas apturēs progresīvu attīstību.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem Finanšu ministrijas nolikumā 

9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas reglamentē FM nolikumu. Izmaiņas galvenokārt saistītas ar dažu Valsts civildienesta pārvaldes funkciju nodošanu FM.

FM nolikumu paredzēts papildināt ar uzdevumu uzturēt un aktualizēt ierēdņu amatu un ar tiem saistītās personāla informācijas vienotās uzskaites sistēmu, kā arī nodrošināt šīs uzskaites sistēmas pieejamību.

Grozījumi arī paredz papildināt nolikumu ar punktu, kurš nosaka, ka FM turpmāk izstrādās valsts un privātās partnerības politiku un koordinēs tās īstenošanu. Izmaiņas saistītas ar šīs funkcijas pārņemšanu no Ekonomikas ministrijas.

Tāpat FM nolikumu paredzēts papildināt ar atbildību par komercsabiedrību revīzijas jomu, jo 2009.gada martā stājušies spēkā grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem, kas nosaka, ka valsts politiku šajā jomā izstrādā un īsteno FM.

Grozījumos arīdzan plānots svītrot atsauci uz valsts SIA “Nams-FM”, kas likvidēta līdz ar FM valdījumā esošo nekustamo īpašumu nodošanu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem partneriem par MK noteikumiem lems valdība.

FM: Par attālināto norēķinu maksājumu atzīšanas vienkāršošanu 

9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamajiem risinājumiem, kas vienkāršotu ar internetbankas starpniecību par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem veikto maksājumu atzīšanu.

Ziņojumā izvērtēti dažādi risinājumi, kā iestādēm, kas administrē nodevas vai sniedz maksas pakalpojumus, nodrošināt iespēju pārbaudīt līdzekļu saņemšanu par konkrēta maksas pakalpojuma vai nodrošinājuma sniegšanu. FM piedāvā tehnisku risinājumu, kas vienkāršotu bezskaidras naudas veidā veikto maksājumu atzīšanu, kā arī rosina veikt grozījumus normatīvajos aktos. Grozījumi nepieciešami, lai noteiktu vienotu pieeju Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē valsts nodevu un maksas pakalpojumu iekasēšanu.

Par labāko tehnisko risinājumu atzīta Valsts kases uzturētās Automātiskās ziņojumu apmaiņas sistēmas izmantošana, kas sekmē efektīvāku valsts pārvaldes funkciju īstenošanu valsts finanšu vadības jomā, nodrošinot automatizētu maksājumu datu informācijas apmaiņu starp Valsts kasi kā informācijas turētāju un iestādi kā informācijas lietotāju.

Minētās sistēmas izmantošana ir optimāls veids, kā nodrošināt attālināto norēķinu maksājumu atzīšanu, jo tas paredz normatīvajos aktos fiksētu maksājumu identificēšanas kārtību un atbilstošu informācijas sistēmu izstrādi. Tādējādi tiktu nodrošināta ne tikai ar interneta starpniecību veikto maksājumu atzīšana, bet arī izstrādāta vienota procedūra maksas pakalpojumu un nodrošinājumu sniegšanai, paredzot kārtību, kādā budžeta iestādes pārliecinās par maksājuma ieskaitījumu budžetā.

Ja maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem tiek veikti bezskaidras naudas veidā, pašlaik maksātājam nav iespējas saņemt maksājuma apliecinājumu, neapmeklējot kredītiestādi personīgi, jo attālināti veikto norēķinu gadījumā budžeta iestādēm nav iespējas pārliecināties par pakalpojuma vai nodrošinājuma apmaksas faktu.

Informatīvo ziņojumu vēl izskatīs Ministru kabinets.

FM: Par rīcību ar bezmantinieka mantu un kreditoru prasījumu apmierināšanu 

9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Finanšu ministrijas (FM) izveidotās darba grupas izstrādātā koncepcija par rīcību ar bezmantinieka mantu un kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Koncepcija izstrādāta, jo pēdējos gados Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts pārvaldes iestādes aizvien biežāk saņem notariālos aktus vai tiesas nolēmumus, ar kuriem kādas fiziskas personas pēc nāves atstātā manta tiek atzīta par bezmantinieka mantu, kura saskaņā ar Civillikumu piekrīt valstij.

Lai arī pastāv normatīvie akti, kas regulē darbības ar valstij piekrītošo mantu, tomēr, ņemot vērā straujo finanšu tirgus un kreditēšanas attīstību, esošais regulējums pilnībā nerisina tās problēmas, ar kurām savā ikdienas darbā aizvien biežāk sastopas zvērināti notāri, tiesas, valsts pārvaldes iestādes un zvērināti tiesu izpildītāji, apzinot, pārņemot un realizējot bezmantinieka mantu, lai segtu kreditoru prasības.

Koncepcijā secināts, ka arvien biežāk var rasties situācija, kad, personai nomirstot, paliek neizpildītas saistības, taču mantinieki nav pieteikušies vai, ņemot vērā lielo kredītsaistību apjomu, ir atteikušies no mantojuma. Tādēļ ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai atvieglotu darbības ar bezmantinieka mantu.

Darba grupa rosina papildināt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu ar attiecīgu sadaļu par valsts īpašumā nonākušās bezmantinieka mantas atsavināšanu.

Netiek mainīta esošā valsts mantas atsavināšanas sistēma, bet gan precizēts tiesiskais regulējums attiecībā uz bezmantinieka mantas atsavināšanu.

Vienlaikus nepieciešami grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citām valsts sekretāru sanāksmes protokolā minētajām institūcijām, par risinājumiem, kas ietverti koncepcijā, vēl lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem 

Lai sekmīgāk sagatavotu patstāvīgai dzīvei cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, Labklājības ministrija (LM) rosina neierobežot šo cilvēku uzturēšanās laiku pusceļa mājās.

Pašlaik šie cilvēki pusceļa mājās var uzturēties ne ilgāk kā 24 mēnešus un pēc šā termiņa beigām viņiem jāpārceļas uz dzīvi grupu mājā (dzīvoklī).

Tomēr prakse liecina, ka nereti pusceļu māju iedzīvotāji pēc 24 mēnešiem nav vēl gatavi pārcelties uz grupu māju (dzīvokli) un dzīvot patstāvīgu dzīvi, tāpēc viņiem nepieciešams ilgāks pusceļa mājā pavadītais sagatavošanās laiks. Latvijā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu ir izveidotas sešas pusceļa mājas.

Savukārt grupu mājās (dzīvokļos) iemītnieku uzraudzību darba dienās varēs veikt viens sociālais darbinieks, nevis divi, kā šobrīd noteikts. Prakse liecina, ka grupu māju iemītnieku uzraudzībai ne vienmēr ir nepieciešama vairāku sociālo darbinieku palīdzība.

To paredz 9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi MK noteikumos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Grozījumi noteikumos vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Veiktās izmaiņas noteikumos arī paredz, ka sociālās aprūpes centros un sociālās rehabilitācijas institūcijās vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti būs jānodrošina no 2010.gada 1.janvāra. Ēku pielāgošanai un sakārtošanai noteiktais termiņš pagarināts, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī.

Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sociālo pakalpojumu sniedzējiem turpmāk kvalifikācijas celšanu organizēt atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par jaunu radiofrekvenču plāna ieviešanu Latvijā 

Izstrādāts jauns nacionālais radiofrekvenču plāns, kas sekmēs elektronisko sakaru pakalpojumu spektra attīstību Latvijas tirgū.

Atsaucoties uz elektronisko sakaru komersantu un nozares speciālistu ierosinājumiem, Satiksmes ministrija (SM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par nacionālo radiofrekvenču plānu”, kas izsludināts 9.aprīļa valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvs akts nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem (radiosakaru dienestiem) un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču un radiofrekvenču joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus un kārtību, kādā tiek piešķirta koplietojamo radiofrekvenču lietošanas atļauja.

Noteikumu projektā ir iekļauti nosacījumi, kuri paredz iespēju izmantot 900 MHz un 1800 MHz radiofrekvenču spektra diapazonus, kuros līdz šim bija atļauts izmantot tikai GSM sistēmas (mobilie sakari), kā arī IMT-2000 (International Mobile Telecommunications – starptautiskie mobilie telesakari) un UMTS (Universal Mobile Telecommunications System – universālā mobilo telesakaru sistēma) sistēmas. Tādējādi elektronisko sakaru komersantiem tiek atvieglota iespēja attīstīt datu pārraides un citus pakalpojumus arī teritorijās, kurās līdz šim tas bija sarežģīti tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ.

Vēl dokuments paredz atvērt arī 2,3 GHz radiofrekvenču diapazonu IMT sistēmām, kas ļaus attīstīt bezvadu platjoslas pakalpojumus.

Ņemot vērā ieteikumus, ko sniedza nozares eksperti, kuri ar Nacionālo radiofrekvenču plānu nodarbojas ikdienā, ir pārstrādāts arī Radiofrekvenču sadalījuma tabulas noformējums, tādējādi atvieglojot tās izmantošanu un uztveramību.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar ES, Eiropas pasta un telekomunikāciju konferences un Starptautiskās telekomunikāciju savienības lēmumiem un rekomendācijām. Noteikumu projektu sagatavoja SM darba grupa par radiofrekvenču spektra resursu izmantošanas koordināciju, kurā ietilpst pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un elektronisko sakaru nozares asociācijām.

Stājoties spēkā, noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus “Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem”.

Lai MK noteikumu projekts stātos spēkā, tam jāgūst atbalsts valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Datu valsts inspekcijas likumprojektu 

9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Datu valsts inspekcijas (DVI) likumprojekts, kas paredz pārveidot DVI par pastāvīgu iestādi. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un DVI speciālisti saskaņā ar Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, DVI ir valsts pārvaldes iestāde, kas pašlaik atrodas TM pārraudzībā. Tās pienākums ir veikt personas datu aizsardzības uzraudzību. Taču ES direktīva 95/46/EK nosaka, ka uzraudzības iestādes tām uzticēto pienākumu izpildē darbojas pilnīgi neatkarīgi, un iestāde nekādā ziņā nevar būt funkcionāli padota valdībai.

Tā kā DVI atrodas TM pārraudzībā, Eiropas Komisijai nav pārliecības, ka Latvija ir izpildījusi direktīvas prasības attiecībā uz personas datu uzraudzības iestādes funkcionālo neatkarību. Turklāt Šengenas novērtēšanas secinājumos Datu aizsardzības sadaļā minēts, ka Latvijai ir jāstiprina datu uzraudzības institūcijas neatkarība.

Likumprojekts paredz noteikt DVI tiesisko statusu, proti, ka tā ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, tās funkcijas un uzdevumus. Likumprojekts arī nosaka kārtību, kādā DVI pildīs noteiktās funkcijas un uzdevumus, lai varētu pilnvērtīgi realizēt indivīdu privātuma aizsardzību attiecībā uz personas datiem un veicināt valsts vai pašvaldības institūciju informācijas pieejamību iedzīvotājiem.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Satiksmes ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā 

9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumi vērsti uz Komerclikuma reformas pilnīgu pabeigšanu, nodrošinot, ka no Uzņēmumu reģistra tiek izslēgti tie subjekti, kuri jau gadiem aktīvi nenodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tādējādi tiks uzlabota uzņēmējdarbības vides drošība un veicināta uz šo brīdi “iesaldēto” līdzekļu atgriešanās uzņēmējdarbības vidē.

Ar grozījumiem paredzēts papildināt nepārreģistrēto subjektu piespiedu likvidācijas procedūru, nosakot tiesības likvidācijas veikšanā ieinteresētajām personām – kreditoriem – iniciēt likvidācijas uzsākšanu un iecelt likvidatoru.

Likumprojekts paredz arī noteikt termiņu, proti, līdz 2011.gada 31.decembrim, kad ir jābūt pabeigtiem visiem likvidācijas procesiem – gan brīvprātīgajām, gan piespiedu likvidācijām. Pēc minētā termiņa tie subjekti, kuru likvidācijas procesi nebūs pabeigti, tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

TM: Par Valsts zemes dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem 

9.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts noteikumiem par Valsts zemes dienesta (VZD) sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VZD speciālisti.

Kā teikts projekta paskaidrojuma rakstā, noteikumi precizēs pašlaik spēkā esošo kārtību, ņemot vērā praksē gūto pieredzi. Papildus pēdējos gados strādāts pie tā, lai nodrošinātu iespēju klientiem norēķināties par VZD pakalpojumiem ar maksājumu kartēm, tādēļ noteikumu projektā veikti papildinājumi par šāda veida norēķinu iespējām.

Noteikumu projekts regulē samaksu par pakalpojuma veidiem, kas nebija iekļauti pašlaik spēkā esošajā kārtībā, proti, Valsts adrešu reģistra datu izsniegšana un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu sagatavošana un izsniegšana.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs regulēti izņēmuma gadījumi, kad pakalpojuma sniegšana paredzēta bez maksas, piemēram, saskaņā ar Maksātnespējas likumu administratoram ir tiesības bez maksas pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu. Savukārt saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu biroja amatpersonai ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt no iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma.

Noteikumu projekts paredz palielināt priekšapmaksas apmēru no 30% līdz 50% no prognozētās maksas par attiecīgajiem VZD pakalpojumiem, kā arī palielināts rēķinu izsniegšanas un to apmaksas termiņš.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par dzīvnieku kapsētām un aizsargjoslu noteikšanu ap tām 

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtība un aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika”, ko 9.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu mājas (istabas) dzīvnieku līķu un to pelnu aprakšanu un novērst jebkuru patogēnu izkliedes risku.

Izstrādātie noteikumi nosaka dzīvnieku kapsētā apglabājamās dzīvnieku sugas, kas nav lauksaimniecības dzīvnieki, kapsētu reģistrācijas, iekārtošanas un uzturēšanas kārtību. Plānots, ka dzīvnieku kapsētas turpmāk varēs reģistrēt arī elektroniski, nosūtot attiecīgajai teritoriālajai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) struktūrvienībai iesniegumu.

Tāpat noteikumu projektā iekļauta metodika, kas nosaka aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām izveidi, paredzot, ka turpmāk aizsargjoslas platumu saskaņos Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs MK 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība” un MK 1999.gada 22.jūnija noteikumi Nr.225 “Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika”.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa