Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 14.aprīlī

MK: Par Ministru kabineta Apbalvošanas padomi 

14.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes personālsastāvs.

Par padomes priekšsēdētāju iecelta izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, par padomes priekšsēdētājas vietnieci – iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Par padomes locekļiem iecelti: kultūras ministrs Ints Dālderis, aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Elmārs Grēns, Ministru prezidenta biroja vadītāja Antra Zālīte un Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.

MK: Par izmaiņām vairākos likumos sakarā ar Informācijas analīzes dienesta likvidāciju 

14.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēti grozījumi Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, Satversmes aizsardzības biroja likumā un likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Minētie grozījumi sagatavoti, lai izpildītu Ministru kabineta 2009.gada 23.marta sēdē dotu uzdevumu, kurš paredz Informācijas analīzes dienesta likvidāciju ar 2009.gada 1.jūniju.

Lai vienkāršotu klasificētās informācijas apriti, paātrinātu ar nacionālo drošību saistītās informācijas nodošanu valsts augstākām amatpersonām un kompetentām valsts pārvaldes iestādēm, novērstu valsts iestāžu funkciju dublēšanos, kā arī ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, ir paredzēts likvidēt Informācijas analīzes dienestu, tādējādi sagatavoti grozījumi Nacionālās drošības likumā.

No Valsts drošības iestāžu likuma tiek izslēgta norma, kura paredz pienākumu valsts drošības iestādēm visu sagatavoto informāciju, kas skar vai var skart valsts drošības intereses, nodot Informācijas analīzes dienestam.

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā paredz svītrot vai redakcionāli precizēt Satversmes aizsardzības biroja likuma normas, kas ir saistītas ar Informācijas analīzes dienestu, kā arī paredz atjaunot Satversmes aizsardzības biroja funkciju – valsts apdraudējuma analīzes sagatavošanu. Minēto funkciju paredzēts īstenot sadarbībā ar Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu.

No likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” tiks izslēgtas normas, kuras ir saistītas ar Informācijas analīzes dienestu vai tā darbiniekiem.

Atbilstoši Ministru kabineta lemtajam darbu ir sākusi Informācijas analīzes dienesta likvidācijas komisija, kuru vada Valsts kancelejas Iestādes darbības nodrošinājuma departamenta vadītājs Edmunds Stankevičs.

Pēc minēto likumprojektu pieņemšanas Saeimā būs jāveic grozījumi vairākos Ministru kabineta normatīvajos aktos.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

BĢLSIM: Par jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam 

14.aprīlī valdība apstiprināja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas izstrādātās Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam.

Pēc Jaunatnes likuma pieņemšanas Saeimā pamatnostādņu apstiprināšana Latvijā ir otrs nozīmīgākais solis, kas nodrošinās vienotas un Eiropas Savienības un Eiropas Padomes labākajai praksei atbilstošas jaunatnes politikas īstenošanu. Pamatnostādnes izstrādātas, veicot plašus jauniešu līdzdalības pasākumus un viedokļu uzklausīšanu.

Pamatnostādņu mērķis ir uzlabot Latvijas jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.

Lai sasniegtu pamatnostādņu mērķi, pamatnostādnēs identificētas trīs dimensijas, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmē jauniešu dzīves kvalitāti: jaunatnes politikas koordinācija (darba ar jaunatni attīstība, jauniešu informētība, starptautiskā sadarbība u.c.), jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana, kā arī jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā, ietverot tādus būtiskus aspektus kā veselība, izglītošanās, mobilitāte, nodarbinātība u.c.

“Nereti sabiedrībā valda uzskats, ka lielākā daļa jautājumu, kas skar jaunatni, ir tikai problemātiski. Strādājot gandrīz 10 gadus jaunatnes jomā, esmu pārliecinājies, ka jaunieši ir enerģiskākā, darba spējīgākā, zinātkārākā un ambiciozākā sabiedrības daļa, no kuras ir un būs atkarīga valsts nākotne. Jaunieši un jaunatnes organizācijas ir neizsmeļams resurss, un valsts politikas rezultātā jānodrošina efektīva pieeja, lai atbalstītu jauniešus, paredzot aktivitātes jauniešu personības attīstībai un attīstot pakalpojumus, lai veicinātu jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, darba tirgū un ģimenes dzīvē,” atzīst Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Jaunatnes lietu departamenta direktors Andris Grafs. “Īstenojot pamatnostādnes, palielināsies jauniešu dzīves kvalitāte, ko ietekmē visi pamatnostādnēs identificētie aspekti, tostarp līdzdalība lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, veselība, sociāli ekonomiskā izaugsme. Pamatnostādnēs noteikts attīstības redzējums saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu. Šis arī būs atskaites punkts tam, vai valsts šo izaicinājumu spēs īstenot un vai nepiepildīsies pamatnostādnēs identificētās sekas, ja jaunatnes politika netiks īstenota,” norāda A.Grafs.

Mērķtiecīgas jaunatnes politikas īstenošana pašreizējos apstākļos ir būtiska, jo, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijas jauniešu līdzdalība sabiedriskajos procesos ir zema. Paši jaunieši lielākoties uzskata, ka nespēj ietekmēt viņiem nozīmīgus lēmumus, kā arī viņiem nav nodrošinātas pietiekamas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Turklāt ar katru gadu pasliktinās jauniešu veselība, pieaug atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība un jauniešu noziedzība, kā arī palielinās emigrējušo jauniešu skaits.

14.aprīlī Ministru kabinetā notika arī Latvijas Jaunatnes padomes izveidotā Jauniešu Ministru kabineta pirmā sēde, ko atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauniešu Ministru kabinetu veido septiņpadsmit jaunieši – 15 jauniešu ministri un divi valsts kontrolieri, kuri nākamās desmit nedēļas sekos līdzi tam, vai tiek pildīta jauniešu izveidotā valdības deklarācija un informācija pasniegta sabiedrībai saprotami. “Jauniešu Ministru kabinetam vajadzētu pievērst īpašu uzmanību tam, kā varētu efektīvāk risināt pamatnostādnēs identificētās problēmas un pozitīvi ietekmēt atbildīgo ministriju plānus jaunatnes jomā. Zīmīgi, ka pamatnostādnes apstiprina valdībā tieši pēc pirmās Jauniešu Ministru kabineta sēdes,” uzsver A.Grafs.

Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam tiks ieviestas, īstenojot divas piecu gadu Jaunatnes politikas valsts programmas. Jaunatnes politikas valsts programmas 2009.–2013.gadam projekts tika izsludināts 2009.gada 9.aprīļa valsts sekretāru sanāksmē.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par komercsabiedrību amatpersonu deklarēto dzīvesvietu adrešu kontroli 

14.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par problēmām, kas saistītas ar komercsabiedrību juridiskajām adresēm un to amatpersonu dzīvesvietu adresēm, kā arī izskatīti FM priekšlikumi to novēršanai.

Ņemot vērā FM ekspertu ziņoto, TM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IM) līdz 1.jūlijam jāizstrādā grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR), nosakot UR pienākumu pārbaudīt, vai amatpersonai saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datubāzē esošajām ziņām ir deklarēta dzīvesvieta. Ja persona nebūs deklarējusi dzīvesvietu konkrētā adresē vai deklarētā dzīvesvieta būs norādīta kā “pagaidu dzīvesvieta”, piemēram, patversme, UR komersanta reģistrācija vai pārreģistrācija būs jāatliek.

Tāpat lemts, ka IM sadarbībā ar FM līdz 1.jūlijam jāizstrādā un jāiesniedz MK grozījumi likumā par dzīvesvietas deklarēšanu, paredzot īpašu tiesisko regulējumu dzīvesvietas deklarēšanai patversmēs.

Savukārt Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar FM valdība uzdeva līdz 1.novembrim sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu UR pienākumu pirms reģistrācijas vai pārreģistrācijas veikšanas pārbaudīt tiesisko pamatojumu pieteikumā norādītajai komersanta juridiskajai adresei, pieprasot iesniegt dokumentus, kas to pamato.

Grozījumi likumos nepieciešami, jo lielam skaitam komercsabiedrību amatpersonu UR iesniegtās dzīvesvietas adreses nesakrīt ar Iedzīvotāju reģistrā fiksētajiem datiem, saskaņā ar kuriem minēto amatpersonu deklarētās dzīvesvietas atrodas patversmēs vai nav deklarētas vispār.

Pēc Finanšu ministrijas domām, nav pieļaujama situācija, ka persona, kurai nav deklarētās dzīvesvietas adreses, komercreģistrā tiek norādīta kā komercsabiedrības amatpersona, jo informāciju par amatpersonas adresi vai juridiskās personas adresi Valsts ieņēmumu dienests izmanto ne tikai saziņai ar personu, bet arī tiesisko attiecību dibināšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments