Par ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā vakar, 16.aprīlī, notika Nacionālās attīstības padomes sēde (Ministru prezidenta uzrunu – skat. 26.lpp.). Sēdē tika diskutēts par Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu pirms tā nodošanas publiskajai apspriešanai.

Stratēģijas redakciju, ko šomēnes plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai, padomei izklāstīja Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas redakcijas grupas vadītājs Roberts Ķīlis.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns padomi iepazīstināja ar līdz šim paveikto LIAS izstrādē un akcentēja, ka stratēģijas vīzijai jābūt: uz vērtībām balstīta izaugsme caur atbildību un izcilību.

Ministrs aicināja diskutēt par stratēģiskajiem virzieniem, ievērojot telpisko dimensiju, tostarp esošo transporta infrastruktūru, apdzīvojuma blīvumu un iedzīvotāju skaita izmaiņas, attīstības centrus (pilsētas) un sadarbības iespējas starp tām. Latvijas attīstībai ilgtermiņā jābūt līdzsvarotai, lai ieguvēji no tās būtu gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāji. “Stratēģijai jāatbild uz jautājumu, kā noturēt cilvēkus Latvijā, lai tie gribētu te dzīvot arī pēc 2030.gada,” uzsvēra ministrs.

Finanšu ministrijas pārstāve Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre padomi informēja par valdības rīcību Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei. Tā Latvijai ir svarīga, lai panāktu Māstrihtas kritēriju izpildi un pievienotos eirozonai. Šīs ir apņemšanās, ar ko Latvija ir uzņēmusies arī starptautiskus solījumus – nodomu vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam pērn decembrī un memorandā Eiropas Komisijai šogad janvārī, pretī saņemot finansiālā atbalsta iespēju.

Stratēģijas 1.redakcijas izstrādē iesaistījās gan nozaru speciālisti, gan zinātnieki, kuri piedāvā piecu kapitālu pieeju attīstības plānošanā: cilvēkkapitāls, ekonomikas kapitāls, sociālais kapitāls, dabas kapitāls un telpiskā perspektīva.

Nacionālās attīstības padome vienojās sanākt reizi trijos mēnešos, lai izskatītu gan jautājumus, kas saistīti ar ilgtspējīgas stratēģijas īstenošanas procesiem, gan Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanu. Taču nākamreiz padome sanāks jau maijā – pirms valsts budžeta grozījumu iesniegšanas Saeimā, jo budžeta grozījumi ir cieši saistīti ar valstī paredzamajām strukturālajām izmaiņām. Strukturālās reformas un ekonomikas stabilizācija kā īstermiņa tuvākais mērķis iekļaujas ilgtermiņa stratēģijā.

Nacionālā attīstības padome nolēma Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam pirmo redakciju nodot sabiedriskajai apspriešanai, kas tiek plānota no 27.aprīļa līdz jūlija vidum. Stratēģijas projekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Mājaslapā www.latvija2030.lv būs pieejami dokumentu projekti un būs iespēja izteikt priekšlikumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno organizēt piecas ekspertu diskusijas par atsevišķiem kapitāliem, iesaistot nozaru ekspertus, sociālos partnerus, valsts pārvaldes pārstāvjus, augstskolas, nevalstiskās organizācijas, kuras aicinās diskutēt par stratēģijas rīcības virzieniem un piedāvātajiem risinājumiem.

Pēc sabiedriskās apspriešanas tiks sagatavots pārskats, kas tiks nodots izskatīšanai Nacionālās attīstības padomei.

Latvijas attīstības padomi vada premjers, un tās sastāvā ir valdības locekļi, pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Stratēģiskās analīzes komisijas, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pilsoniskās alianses.

Lidija Dārziņa, “LV”;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Ministru prezidenta uzruna Nacionālās attīstības padomes sēdē 16.aprīlī:

Cienījamie kolēģi!

Vispirms vēlos jūs visus apsveikt ar to, ka šodien ir pirmā Nacionālās attīstības padomes sēde šajā gadā un pirmā – manas valdības laikā. Ekonomiskā krīze ir zīmīgs laiks, kad nepieciešama gan izlēmība, lai lemtu par līdzekļu taupīšanu un strukturālām reformām, gan arī lai īstermiņa uzdevumos nepazaudētu ilgtermiņa mērķus. Tas ir uzdevums, ko šobrīd es sagaidu no Nacionālās attīstības padomes – ekspertu viedokļus un rīcību, lai tālredzīgi un atbildīgi sabalansētu īstermiņa uzdevumus un ilgtermiņa mērķus.

Globālā ekonomiskā krīze ir radījusi nopietnus izaicinājumus ekspertiem par tālāko ekonomikas attīstības dinamiku, tautsaimniecības struktūru un tirgus pieprasījumu. Atbildes tālākam darbam nepieciešamas gan uzņēmējiem, gan investoriem, gan jauniešiem, kas plāno studēt, un bezdarbniekiem. Padomes darbā ir svarīgi spēt formulēt Latvijas attīstības vīziju un elastīgi to piemērot ekonomiskās situācijas izaicinājumiem. Spēt definēt ilgtermiņa stratēģiju un sniegt skaidras atbildes uzņēmējiem un jauniešiem uz ikdienas praktiskajiem jautājumiem un iesaistīt pēc iespējas plašāku ekspertu loku šo mērķu un uzdevumu izstrādē. Smagas ekonomiskas reformas var izdoties tikai tad, ja ir pietiekams sabiedrības atbalsts – tas nav tikai valdības, bet arī padomes uzdevums.

Runājot par neatliekamiem darbiem – tās ir strukturālas reformas valsts pārvaldē, izglītībā un veselības jomā, kā arī valsts izdevumu samazināšana un ekonomikas atveseļošana. Runājot par nākamiem darbiem, īpaši vēlos pievērst uzmanību darāmo darbu sarakstam, lai Latvija pievienotos Eiropas vienotajai valūtai, kas sniedz papildu garantijas šādos krīzes apstākļos. Runājot par valsts attīstības vīziju, mums jāatceras, ka ikviena ģimene gaida apliecinājumu darbos, ka Latvija ir valsts, kurā cilvēks var droši plānot savu un savu bērnu nākotni, ka Latvija pārskatāmā nākotnē sasniegs mūsu ziemeļu kaimiņvalstīm pielīdzināmu labklājības līmeni un ka mūsu vērtības nekādā veidā neietekmē īstermiņa grūtības – tā ir nacionāla, neatkarīga un demokrātiska valsts.

Novēlu veiksmīgu darbu!