Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 14.aprīlī

FM: Par ERAB iesaisti Parex bankas pamatkapitālā

14.aprīlī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīja akciju pirkuma līguma un akcionāru līguma projektus starp Latvijas Republiku, VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un AS “Parex banka”. Abus līgumus puses plāno parakstīt 16.aprīlī.

Akciju pirkuma līguma projekts paredz, ka pēc bankas pamatkapitāla palielināšanas ERAB iegādāsies 57 506 825 Parex bankas balsstiesīgās vārda akcijas, kas sastāda 25%, un vienu akciju no bankas pamatkapitāla. Akciju iegādes cena noteikta viens lats par katru akciju. Savukārt apstiprinātais akcionāru līguma projekts paredz pušu sadarbības noteikumus pēc ERAB kļūšanas par Parex bankas mazākuma akcionāru, kā arī akciju tālākas pārdošanas nosacījumus.

Viens no akciju pirkuma līguma spēkā stāšanās priekšnosacījumiem ir subordinētā aizdevuma līguma parakstīšana par ERAB aizdevumu Parex bankai subordinētā kapitāla palielināšanai 22 miljonu eiro apmērā. Šo līgumu plānots noslēgt pēc akciju pirkuma līguma un akcionāru līguma noslēgšanas.

Tāpat jāsaņem Eiropas Kopienas saskaņojums papildu valsts atbalstam, ieguldot līdzekļus bankas kapitālā, ko Finanšu ministrija jau lūgusi atbildīgajām institūcijām. Kā ziņots iepriekš, 3.aprīlī PA akcionāru sapulce apstiprināja lēmumu par būtiskas līdzdalības palielināšanu Parex bankā, iegādājoties jaunās emisijas akcijas, kā arī līdzekļu ieguldīšanu bankas subordinētajā kapitālā.

Lai garantētu līgumos minēto saistību izpildi pret ERAB, valsts izsniegs PA 89 miljonu latu galvojumu. Lai nodrošinātu galvojuma izsniegšanu, Finanšu ministrija izstrādās jaunu MK noteikumu projektu.

Iesaistīšanos Parex bankas pamatkapitālā ERAB valde apstiprināja pirms nedēļas. ERAB ir liela pieredze banku restrukturizēšanā, un šīs organizācijas iesaiste restrukturējamo banku kapitālā pasaulē tiek uzskatīta par pozitīvu signālu bankas dzīvotspējai un attīstības potenciālam.

FM: Par noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas procedūru 

14.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu ātrāku garantētās atlīdzības izmaksu noguldītājiem, kā arī sekmētu noguldītāju uzticības atjaunošanu finanšu sistēmai.

Grozījumi likumā precizē Latvijas noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieku loku, nosaka skaidras un patiesas informācijas par noguldītājiem obligātu uzturēšanu noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros, kā arī pilnveido kārtību garantētās atlīdzības izmaksas organizēšanai. Tāpat izmaiņas paredz uz konkrētam noguldījumu piesaistītājam piemītošajiem riskiem balstītus maksājumus noguldījumu garantiju fondā, lai veicinātu taisnīgu attieksmi pret katra noguldījumu piesaistītāja maksājuma apmēru.

Apstiprinātie grozījumi nosaka, ka noguldījumu piesaistītājam, kas vairāk nekā 30 dienas nav veicis iemaksas noguldījumu garantiju fondā, tiks izteikts brīdinājums par dalības noguldījumu fondā pārtraukšanu. Izmaiņas veiktas, lai veicinātu pārkāpēju atsākt maksājumus noguldījumu garantiju fondā. Finanšu tirgū nav pieļaujama situācija, kad noguldījumu pakalpojumi tiek piedāvāti bez attiecīgā pakalpojuma sniedzēja dalības noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat likumā veiktās izmaiņas paredz tiesības Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc garantētās atlīdzības izmaksas uz laiku noteikt paaugstinātus noguldījumu piesaistītāju maksājumus noguldījumu garantiju fondā, lai maksimāli nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību, kā arī samazinātu termiņu, kurā noguldījumu garantiju fonds izmanto valsts budžeta līdzekļus.

Grozījumus likumā vēl izskatīs Saeima. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

FM: Par līdzekļu pārdali investīciju projektu īstenošanai 

14.aprīlī valdības sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtais Ministru kabineta (MK) rīkojums par pamatbudžeta apropriācijas pārdali no programmas “Apropriācijas rezerve”.

Programmas pārdale nepieciešama, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2008.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem.

Rīkojumā paredzēta līdzekļu pārdale 185 tūkstoši latu šādiem mērķiem:

• 129 tūkstoši latu FM pamatbudžeta apakšprogrammai “Budžeta izpilde”, lai varētu ieviest valsts un pašvaldību budžeta plānošanas, sagatavošanas un izpildes kontroles, valsts parāda uzskaites un vadības, plānošanas sistēmu;

• 55,8 tūkstoši latu Tieslietu ministrijas (TM) pamatbudžeta apakšprogrammai “Ministrijas vadība un administrācija”, lai nodrošinātu TM un tās padotībā esošo iestāžu vienotas valsts pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmas izveidi.

Finansējums no programmas “Apropriācijas rezerve” nepieciešams, jo abiem projektiem 2008.gadā plānotie līdzekļi netika izlietoti pilnīgi, bet 2009.gada budžetā iepriekš minētajiem mērķiem līdzekļi nav ieplānoti atbilstošā apjomā.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2009.gadam MK ir tiesības pārdalīt šajā programmā paredzēto finansējumu. Līdzekļus par 2008.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem iespējams saņemt, ja tie atbilst konkrētiem izstrādātiem nosacījumiem.

FM: Par izmaiņām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbībā 

Valdība 14.aprīlī apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kas nosaka to tiesisko statusu un reglamentē darbību un uzraudzību.

Grozījumi izstrādāti, lai likumā iestrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par apdrošināšanas starpniecību prasību par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālā limita gadā indeksāciju. Tā jāveic pēc pieciem gadiem no direktīvas spēkā stāšanās un turpmāk ik pēc pieciem gadiem, ņemot vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eiropas Kopienu statistikas birojs “Eurostat”.

Lai novērstu situāciju, kad praksē rodas neskaidrības, kādas darbības tiek uzskatītas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniecību un kurš starpnieka darbinieks atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma noteikumiem ir uzskatāms par tieši iesaistītu starpniecībā, ir precizēti termini “apdrošināšanas starpniecība” un “pārapdrošināšanas starpniecība”. Minētais likums papildināts ar termina “darbinieks, kas tieši iesaistīts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniecībā” skaidrojumu. Tāpat ar grozījumiem tiek precizēts, kādām prasībām jāatbilst starpnieka citā dalībvalstī tieši iesaistītajiem darbiniekiem.

Grozījumi arī paredz pienākumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par izmaiņām sniegtajā informācijā, lai reģistrētos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā, un nosaka alternatīvu informācijas sniegšanas klientam izpildes kārtību.

Veikto grozījumu mērķis ir pārņemt Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 9.decembra Direktīvā 2002/92/EK noteiktās prasības.

Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām bezmaksas datoru un interneta izmantošanai 

14.aprīlī Ministru kabinets lēma par 403 790 latu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Mērķdotācija pašvaldībām aprēķināta, pamatojoties uz valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju, un to piešķir, lai pašvaldība daļēji segtu interneta abonēšanas izmaksas, kā arī maksu par izveidotās infrastruktūras vienotā 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu. Pašvaldību bibliotēkām mērķdotācijas tiks piešķirtas, lai segtu izmaksas, kas Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā radušās no šā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Mērķdotācijas apmērs katrai pašvaldībai tiek aprēķināts proporcionāli interneta abonēšanas izmaksām pašvaldības bibliotēkās, maksai par palīdzības dienesta pakalpojumiem un valsts budžeta finansējumam.

Mērķdotācijas pašvaldībām tiks piešķirtas saskaņā ar Ministra kabineta rīkojumu, kuru sagatavo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM).

Lai samazinātu nepieciešamo pašvaldību līdzfinansējumu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija aicina pašvaldībai noteikt kārtību datoru un interneta bezmaksas izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

RAPLM: Par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā 

Lai veicinātu skolēnu pārvadājumus, pašvaldības no vienreizējām valsts dotācijām novadu infrastruktūras attīstībai līdz šā gada 1.februārim iegādājušās 85 autobusus, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ziņojumā Ministru kabinetam par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Kopumā RAPLM no 2005.gada pašvaldībām novadu infrastruktūras attīstībai ir piešķīrusi dotācijas 95,95 miljonu latu.

Lai nodrošinātu skolu pieejamību un skolēnu drošu nogādāšanu uz skolu un atpakaļ mājās, kā arī sakārtotu skolēnu transporta pārvadājumu sistēmu, RAPLM pārziņā ir Latvijas–Šveices sadarbības programmas individuālā projekta īstenošana. Programmas ietvaros pašvaldībām pieejamais finansējums ir aptuveni 9,7 miljoni latu, par ko plānots piegādāt aptuveni 110 autobusus.

Iecerēts, ka individuālā projekta ieviešanu varētu sākt maijā un autobusi skolēnu pārvadāšanai varētu tikt piegādāti pašvaldībām 2010.gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. RAPLM savas kompetences ietvaros plāno projektu ieviest, ievērojot pēc iespējas īsākus termiņus aktivitātes ieviešanai.

RAPLM izveidotā darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Satiksmes, Izglītības un zinātnes, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, analizēja situāciju valstī skolēnu pārvadājumu nodrošināšanā un izvērtēja radušās problēmas.

Apkopotā informācija liecina, ka sabiedriskais transports šobrīd nevar pilnībā nodrošināt visu skolēnu pārvadājumus, jo pašvaldībām no valsts budžeta netiek piešķirts finansējums zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem, kas rodas, veicot pasažieru un skolēnu pārvadājumus reģionālajos vietējās nozīmes un pilsētas nozīmes maršrutos.

Šā gada valsts budžetā pašvaldībām paredzētais finansējums zaudējumu kompensēšanai ir nepietiekams. Ņemot vērā pašvaldību veiktos aprēķinus par finanšu nepieciešamību, darba grupa secināja, ka zaudējumu kompensēšanai nepieciešami 14,63 miljoni latu.

Jau 2008.gadā nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ tika samazināts pašvaldību un “Autotransporta direkcijas” saskaņotais maršrutu tīkla apjoms un palielināti sabiedriskā transporta tarifi. Darba grupa secināja, ka arī šogad varētu tikt optimizēts maršrutu tīkls, samazināts reisu skaits esošajos maršrutos, palielināti sabiedriskā transporta tarifi, atsevišķi maršruti varētu tikt slēgti, kas ievērojami apgrūtinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību skolēniem, lai nokļūtu izglītības iestādēs un atpakaļ mājās.

Darba grupas priekšlikums esošajā situācijā, kad sabiedriskais transports nevar nodrošināt visu skolēnu pārvadājumus, ir skolēnu pašpārvadājumu paplašināšana, kur pašvaldībām tomēr nepieciešami papildu finanšu resursi.

Darba grupa aicina pašvaldības arī turpmāk izmantot pašvaldībām piedāvātās iespējas un autobusus iegādāties no vienreizējās dotācijas novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai. Tāpat mērķtiecīgi un racionāli jāplāno autobusu maršruti, lai varētu nodrošināt skolēnu uzņemšanu autobusā iespējami tuvu viņu dzīvesvietai.

Autobusiem jāatbilst transporta līdzekļu drošas ekspluatācijas noteikumiem, un nav pieļaujama autobusu ekspluatācija bez veiktas tehniskās apskates. Pašvaldībām, sadarbojoties ar izglītības iestādēm, jāorganizē izglītojoši pasākumi bērnu vecākiem, skolēniem, ieinteresētiem sabiedrības locekļiem par skolēnu drošības jautājumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka tiesiskais regulējums gadījumiem, kad jānodrošina skolēnu pārvadājumi, ir pietiekams, pašvaldībām ir radītas iespējas iegādāties autobusus un organizēt skolēnu pārvadājumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par masu pasākumu rīkošanai nepieciešamo tiesisko regulējumu 

14.aprīlī Ministru kabinets uzklausīja informatīvo ziņojumu par masu pasākumu rīkošanai nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai novērstu to rīkošanu nepiemērotās vietās, kur nav iespējams pilnībā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Informatīvo ziņojumu bija jāsagatavo Tieslietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām pēc 2009.gada 13.janvāra notikumiem Vecrīgā, kad pēc publiski izziņotas atklātās sapulces notika masu nekārtības.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, pamatā skatīts Satversmes 103.pants, kas nosaka iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Tā ir viena no demokrātiskā sabiedrībā noteiktajām cilvēka pamattiesībām. Taču šādas tiesības nav absolūtas, jo tās var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību un labklājību.

Tiesisko regulējumu masu pasākumiem paredz likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, tādējādi tikai šajā likumā var noteikt ierobežojošas normas. Vērā jāņem arī Satversmes tiesas 2006.gada 23.novembra spriedums lietā par likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normu atbilstību Satversmei, kurā pietiekami izvērsti analizētas daudzas minētā likuma normas un vairākas tika atzītas par neatbilstošām Satversmei. Piemēram, Satversmes tiesā tika apstrīdēta un ar spriedumu atcelta likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 9.panta pirmā daļa, kas paredzēja, ka sapulces, piketus un gājienus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidenta rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldību domju ēkām, tiesām, prokuratūras, policijas, ieslodzījuma vietu un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām.

Tādējādi šobrīd arī pēc 2009.gada 13.janvāra notikumiem Vecrīgā nebūtu lietderīgi un tiesiski veikt grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, lai noteiktu tādus pašus vai līdzīgus ierobežojumus tiem, kas jau atcelti ar Satversmes tiesas spriedumu, jo šāda rīcība sabiedrībā tiks uzskatīta par vēlmi ierobežot cilvēka demokrātiskās brīvības.

Turklāt atklātās sapulcēs ir tiesīgi piedalīties visi, kas to vēlas, arī masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Ierobežojumus var noteikt vienīgi sakarā ar sapulcēm izmantojamo telpu vai teritoriju platību. Tā ir viena no demokrātiskā sabiedrībā esošām pulcēšanās brīvības izpausmēm, tādēļ atklātas sapulces organizatoram nevar uzlikt par pienākumu pietiekami precīzi plānot un pieteikt pašvaldībā pasākuma dalībnieku skaitu, jo to var ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, sapulcē izskatāmo jautājumu aktualitāte, arī laika apstākļi.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka ievērojama loma sapulču, gājienu un piketu organizācijas nodrošināšanā paredzēta pašvaldībām, proti, noteiktas pašvaldību tiesības izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Tas faktiski pieļauj iespēju jebkurai pašvaldībai, arī Rīgas domei, sadarbībā ar valsts institūcijām izvērtēt visus iespējamos riskus un izdot saistošus noteikumus par šādu sapulču rīkošanas kārtību un norisi, piemēram, Vecrīgā.

Tieslietu ministrijas rīkotajā sanāksmē dažādu institūciju speciālisti vienojušies, ka likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” būtu jāprecizē regulējums par pasākuma organizētāja un pašvaldības kompetenci attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem, jo šobrīd ir problēmas ar kārtības uzturētāju nodrošināšanu no organizatoru puses. Saskaņā ar 14.aprīlī pieņemto Ministru kabineta rīkojumu, šos grozījumus paredzēts izstrādāt līdz 1.jūlijam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par zāļu cenu uzraudzību Latvijā 

14.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par zāļu cenu uzraudzību Latvijā. Ziņojumā izklāstīta zāļu cenu veidošanas politika valstī gan brīvajā tirgū, gan arī valsts kompensējamo medikamentu sistēmā.

Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem paredz, ka ražotājiem un izplatītājiem, sākot zāļu izplatīšanu Latvijā, jānorāda zāļu realizācijas cena un jāinformē par jebkurām realizācijas cenas izmaiņām. Tāpat ir noteikts arī maksimālais pieļaujamais uzcenojums, kādu zāļu vairumtirgotājs un aptieka drīkst piemērot.

Mūsu valsts regulējums attiecībā uz kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču iegādes kārtību nosaka, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm un ierīcēm cena nedrīkst būt augstāka par šo zāļu trešo zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu citās Eiropas Savienības valstīs un nepārsniedz vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat kompensācijas sistēmas ietvaros izplatāmajām zālēm piemērojami mazāki tirdzniecības uzcenojumi un to cena ir fiksēta, kas ražotājam neļauj patvaļīgi cenu paaugstināt. Esošā kārtība nodrošina, ka Latvijā zālēm ar zemāku iepirkuma cenu tiek piemēroti viszemākie uzcenojumi, bet dārgākajiem medikamentiem tie ir starp Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Šāds pazemināts uzcenojums kompensējamajām zālēm noteikts no 2002.gada, kas valstij rada gandrīz 5–6 miljonus latu ietaupījumu gadā.

Lai sekmētu konkurenci starp ražotājfirmām un veicinātu zāļu cenu pazemināšanu kompensējamo zāļu sistēmā, tiek paātrināti izvērtēta lētāku (patentbrīvo jeb ģenērisko) medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā. Arī kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto medikamentu un ierīču esošās cenas tiek regulāri izvērtētas, salīdzinot tās ar citu valstu cenām, un tiek panākta vienošanās ar ražotājiem par cenu samazināšanu. Sadarbībā ar ārstu profesionālajām asociācijām ir izstrādātas rekomendācijas ārstiem racionālai zāļu nozīmēšanai pacientiem. Pateicoties minētajiem pasākumiem, 2009.gadā kopējais ietaupījums kompensējamo zāļu budžetā var sasniegt aptuveni 2,5 miljonus latu, par kuriem nepieciešamās zāles saņems vairāk pacientu.

Sadarbībā ar ārstniecības iestāžu speciālistiem tiek izstrādāts to zāļu saraksts, kuras no valsts budžeta apmaksās lietošanai slimnīcās. Pirmie saraksti ir ieviesti 2008.gadā, un darbs pie to ieviešanas turpināsies arī šogad. Pilnībā šo sarakstu ieviešanas efektivitāti varēs novērtēt 2010.gadā.

Kā uzsver veselības ministrs Ivars Eglītis: “Bieži nākas dzirdēt pārmetumus par it kā augstajām zāļu cenām Latvijā, kas nav pamatotas ar konkrētiem un salīdzināmiem pierādījumiem, kurus vienmēr esmu gatavs izvērtēt. Cita problēma ir ražotāju nevēlēšanās savus medikamentus izplatīt tik nelielā tirgū kā Latvija. Attiecībā uz zāļu cenu noteikšanu kompensējamo zāļu sistēmā nav pilnīgi nekāda iemesla spekulācijām par augstajām cenām, jo noteikts, ka šīs cenas nedrīkst būt augstākas kā trešās zemākās Eiropas Savienībā, kas arī tiek stingri uzraudzīts. Vēlos uzsvērt, ka jebkāds ietaupījums kompensējamo zāļu sistēmā uz cenu rēķina nekavējoties tiks novirzīts pacientiem, kuriem šīs zāles nepieciešamas.”

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par grozījumiem prasībās darbībām ar biocīdiem 

14.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu vairāku 2008.gadā publicētu direktīvu prasības – šīs direktīvas nosaka, ka noteikumos esošais aktīvo vielu saraksts jāpapildina ar tādām vielām kā propikonazols, tiametoksams, oglekļa dioksīds, cikloheksilhidroksidiazēn-1-oksīda kālija sāls (K-HDO), IPBC, tebukonazols, tiabendazols, difenakums.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2009.gada 17.marta Lēmumu (2009/251/EK), ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti, noteikumu projektā iestrādāts aizliegums biocīda dimetilfumerāta tirdzniecībai.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu 2006.gadā publicētas direktīvas prasības.

Saskaņā ar Direktīvas 2006/123/EK prasībām pakalpojumu sniedzējam (komersantam) jānodrošina iespēja administratīvo procedūru un formalitāšu nokārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā.

Papildus ir jānodrošina kompetentajai iestādei iespēja dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomi 

Valdība 14.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sastāvu”.

Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi.

Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicinās sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā. Tāpat arī Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes darbība sekmēs ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu.

Padomes darbu vadīs tās priekšsēdētājs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Padomes priekšsēdētāja vietniece būs Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Rīkojums par Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sastāvu stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa