MATERNITĀTES AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA

Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālkonference,

Ko Ženēvā sasauca Starptautiskā darba biroja Administratīvā padome un kas 2000.gada 30.maijā sanākusi uz savu astoņdesmit astoto sesiju, un,

Ņemot vērā nepieciešamību pārskatīt 1952.gada Maternitātes aizsardzības pārskatīto konvenciju un 1952.gada maternitātes aizsardzības rekomendāciju, lai sekmētu visu strādājošo sieviešu vienlīdzību un mātes un bērna veselību un drošību, un, lai atzītu dalībvalstu, kā arī uzņēmumu ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības, un maternitātes aizsardzības attīstību nacionālajos likumos un praksē, un

Ņemot vērā 1948.gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, 1979.gada Apvienoto nāciju konvencijas par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu, 1989.gada Bērna tiesību konvencijas, 1995.gada Pekinas deklarācijas un darbības platformas, 1975.gada Starptautiskās darba organizācijas deklarācijas par vienlīdzīgām iespējām un attieksmi pret strādājošajām sievietēm, 1998.gada Starptautiskās darba organizācijas deklarācijas par pamatprincipiem un tiesībām darba jomā un tās plānveida realizāciju noteikumus, kā arī starptautiskās darba konvencijas un rekomendācijas, kuru mērķis nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi gan strādājošām sievietēm, gan strādājošiem vīriešiem, un īpaši 1981.gada Konvenciju par darbiniekiem ar ģimeni, un

Ņemot vērā strādājošo sieviešu apstākļus un nepieciešamību nodrošināt grūtniecības aizsardzību, par ko kopīga atbildīgas gan valdība, gan sabiedrība, un

Nolēmusi pieņemt noteiktus priekšlikumus attiecībā uz 1952.gada Maternitātes aizsardzības pārstrādāto konvenciju un 1952.gada Rekomendāciju, kas ir sesijas darba kārtības ceturtais punkts,

Noteikusi, ka šie priekšlikumi ir jāpieņem starptautiskas konvencijas formā,

Divi tūkstošā gada piecpadsmitajā jūnijā pieņem šādu konvenciju, kas pazīstama kā 2000.gada Maternitātes aizsardzības konvencija:

MĒRĶIS

1. pants

Šīs Konvencijas izpratnē termins “sieviete” apzīmē ikviena sievieti bez jebkādas diskriminācijas un termins “bērns” apzīmē ikvienu bērnu bez jebkādas diskriminācijas.

2. pants

1. Šī Konvencija ir piemērojama attiecībā uz visām nodarbinātajām sievietēm, ieskaitot tās, kas veic netipisku, nepastāvīgu darbu.

2. Bez tam, katra dalībvalsts, kas ratificējusi šo Konvenciju, ir tiesīga pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām pilnībā vai daļēji neattiecināt šīs Konvencijas noteikumus uz atsevišķām darbinieku kategorijām, ja tās piemērošana kādai no darbinieku kategorijām varētu radīt būtiska rakstura problēmas.

3. Katra dalībvalsts, kas izmanto iepriekšējā panta daļā minēto iespēju, savā pirmajā ziņojumā par konvencijas piemērošanu, kas tiek iesniegts saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 22. pantu, norāda tās darbinieku kategorijas, uz kurām netiek attiecināti konvencijas noteikumi, minot šādas neattiecināšanas iemeslus. Turpmākajos ziņojumos dalībvalsts norāda pasākumus, kas veikti, lai paplašinātu konvencijas noteikumu piemērošanu ar uz šīm kategorijām.

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

3. pants

Pēc konsultēšanās ar darba devēju un darbinieku organizācijām, ikviena dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti, neveic darbu, kas, saskaņā ar kompetentas iestādes lēmumu uzskatāms par kaitīgu mātes vai bērna veselībai, vai novērtējums norāda uz pastāvošu nopietnu risku mātes vai bērna veselībai.

MATERNITĀTES ATVAĻINĀJUMS

4. pants

1. Sievietei, uz kuru attiecināmi šīs Konvencijas noteikumi, iesniedzot slimības lapu vai atbilstošu medicīnas iestādes izsniegtu dokumentu, saskaņā ar nacionālajiem likumiem un piemērojamo praksi ir tiesības uz vismaz 14 nedēļu ilgu maternitātes atvaļinājumu.

2. Ikviena dalībvalsts augstāk minētā atvaļinājuma ilgumu norāda deklarācijā, kas tiek pievienota Konvencijas ratifikācijas aktam.

3. Ikviena dalībvalsts vēlāk var iesniegt Starptautiskās darba organizācijas Ģenerāldirektoram citu paziņojumu, kurā tiek pagarināts maternitātes atvaļinājuma laika periods.

4. Ņemot vērā mātes un bērna veselības aizsardzību, maternitātes atvaļinājums ietver sešu nedēļu obligāto pēcdzemdību atvaļinājumu, ja vien valdība un darba devēju un darbinieku organizācijas valsts līmenī nav vienojušās par citiem noteikumiem.

5. Maternitātes atvaļinājuma pirmsdzemdību periods ir jāpagarina par laika posmu, kas saistīts ar paredzēto bērna piedzimšanas dienu un patieso bērna piedzimšanas dienu, nesamazinot pēcdzemdību atvaļinājuma periodu.

ATVAĻINĀJUMS SLIMĪBU UN KOMPLIKĀCIJU GADĪJUMĀ

5. pants

Uzrādot medicīnas iestādes izsniegtu dokumentu, tiek nodrošināts atvaļinājums pirms vai pēc maternitātes atvaļinājuma perioda ar grūtniecību vai bērna dzimšanu saistītu slimību, komplikāciju vai komplikāciju riska gadījumā. Šāda atvaļinājuma veidu un ilgumu nosaka saskaņā ar nacionālajiem likumiem un piemērojamo praksi.

PABALSTI

6. pants

1. Saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem vai kā savādāk pamatojoties uz valstī piemērojamo praksi, sievietēm, kas atrodas atvaļinājumā saskaņā ar šīs konvencijas 4. un 5. pantu, tiek maksāts naudas pabalsts.

2. Naudas pabalsti tiek noteikti tādā apmērā, lai sieviete spētu uzturēt sevi un bērnu atbilstošā veselība stāvoklī un pienācīgos dzīves apstākļos.

3. Gadījumā, ja saskaņā ar nacionālajiem likumiem vai piemērojamo praksi konvencijas 4.pantā minētais naudas pabalsts tiek aprēķināts balstoties uz iepriekšējiem ienākumiem, šāds pabalsts nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst divām trešdaļām no sievietes iepriekšējiem ienākumiem vai ienākumiem, kas tiek ņemti vērā pabalstu aprēķināšanas mērķim.

4. Gadījumā, ja saskaņā ar nacionālajiem likumiem vai piemērojamo praksi, naudas pabalsta aprēķināšanai, kas tiek izmaksāts atvaļinājuma gadījumā saskaņā ar 4.pantu, tiek izmantotas citas metodes, šāda pabalsta apjomam jābūt pielīdzināmam vidējai summai saskaņā ar iepriekšējās panta daļas noteikumiem.

5. Katra dalībvalsts garantē, ka lielākā daļa sieviešu, kurām piemērojami šīs Konvencijas noteikumi, atbilst minētajiem naudas pabalstu piemērošanas noteikumiem.

6. Gadījumā, ja sieviete neatbilst šiem naudas pabalsta saņemšanas noteikumiem saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem vai kā savādāk saskaņā valstī piemērojamo praksi, sievietei ir tiesības saņemt atbilstošu pabalstu no sociālās palīdzības līdzekļiem, pēc tam, kad ir veikta pārbaude par šādas palīdzības nepieciešamību.

7. Saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem vai kā savādāk saskaņā valstī piemērojamo praksi, sievietei un bērnam tiek sniegts medicīniskais atbalsts. Šāds atbalsts ietver pirmsdzemdību, bērna dzimšanas un pēcdzemdību medicīnisko aprūpi, kā arī hospitalizāciju nepieciešamības gadījumā.

8. Lai aizsargātu sieviešu stāvokli darba tirgū, konvencijas 4. un 5.pantā minēto atvaļinājuma pabalstu piešķir izmantojot obligātās sociālās apdrošināšanas vai sabiedriskos līdzekļus, vai arī saskaņā ar nacionālajiem likumiem un piemērojamo praksi. Darba devējs nav personīgi atbildīgs par tiešiem šāda veida naudas pabalsta maksājumiem sievietei, kas ir nodarbināta pie minētā darba devēja, ja nav noslēgts darba devēja līgums par minēto, izņemot gadījumus, ja:

(a) to nosaka attiecīgās dalībvalsts likumi vai piemērojamā prakse pirms šīs Konvencijas ratificēšanas Starptautiskajā Darba Konferencē vai;

(b) par to vēlākā laika posmā nacionālajā līmenī ir vienojusies valsts valdība un darba devēju un darbinieku organizācijas.

7. pants

1. Dalībvalsts, kuras ekonomika un sociālās apdrošināšanas sistēma nav pietiekami attīstīta, tiks uzskatīta par atbilstošu konvencijas 6.panta 3. un 4.panta daļai, ja izmaksāto naudas pabalstu apmērs nav mazāks par nacionālajos likumos un praksē noteiktajiem slimības vai pagaidu darbnespējas pabalstiem.

2. Dalībvalsts, kas izmanto iepriekšējā panta daļā minēto iespēju, pirmajā ziņojumā par Konvencijas noteikumu ieviešanu, ko iesniedz saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas statūtu 22.pantu, paskaidro iepriekš minētās atkāpšanās iemeslus un norāda piedāvāto pabalstu apmēru. Turpmākos ziņojumos dalībvalsts apraksta pasākumus, kas veikti, lai paaugstinātu pabalstu apmēru.

NODARBINĀTĪBAS AIZSARDZĪBA UN NEDISKRIMINĀCIJA

8. pants

1. Par pretlikumīgu tiek uzskatīta darba attiecību pārtraukšana ar sievieti grūtniecības laikā vai laikā, kad sieviete atrodas atvaļinājumā saskaņā ar Konvencijas 4. un 5.pantu, vai arī laika posmā, kad sieviete atgriežas darbā, izņemot gadījumus, ja minētais ir saistīts ar iemesliem, kas nav attiecināmi uz grūtniecību, bērna dzimšanu un tā sekām un bērna kopšanu. Pienākums pierādīt, ka atlaišanas iemesli nav saistīti ar grūtniecību, bērna piedzimšanu un tā sekām un bērna kopšanu, ir darba devējam.

2. Sievietei tiek garantētas tiesības pēc maternitātes atvaļinājuma turpināt darbu tajā pašā amatā vai līdzvērtīgā amatā un par tādu pašu atalgojumu.

9. pants

1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka maternitāte nerada iemeslus nodarbinātības diskriminācijai, ieskaitot nodarbinātības pieejamību, neskatoties uz 2.panta 1.daļā minēto.

2. Augstāk minētajā panta daļā aprakstītie pasākumi ietver aizliegumu pieprasīt grūtniecības testa rezultātus vai izziņu par grūtniecības testa rezultātiem sievietei stājoties darbā, izņemot, ja minēto nosaka nacionālie likumi un noteikumi, ja:

(a) šāda darba veikšanu grūtniecēm vai sievietēm, kas baro bērnus ar krūti, aizliedz vai ierobežo nacionālie likumi un noteikumi;

(b) šāda darba veikšana rada būtisku risku sievietes un bērna veselībai.

MĀTES, KAS BARO BĒRNU AR KRŪTI

10. pants

1. Sievietei tiek nodrošinātas tiesības uz vienu vai vairākiem pārtraukumiem darbā vai darba stundu samazināšanu bērna barošanai ar krūti.

2. Nacionālie likumi un prakse nosaka laika periodu, kurā ir atļauti bērna barošanas pārtraukumi vai darba stundu samazināšana, kā arī šādu pārtraukumu ilgumu, skaitu un kārtību, saskaņā ar kuru tiek samazināts darba stundu skaits. Šādi pārtraukumi vai darba stundu samazināšana tiek ieskaitīti darba laikā un tiek attiecīgi apmaksātai.

REGULĀRA PĀRSKATĪŠANA

11. pants

Katra dalībvalsts, konsultējoties ar darba devēju un darbinieku organizācijām, periodiski izskata nepieciešamību pagarināt 4.pantā minēto atvaļinājuma periodu vai arī palielināt 6.pantā noteikto naudas pabalsta apmēru.

IEVIEŠANA

12. pants

Šī Konvencija tiek ieviesta saskaņā ar likumiem un noteikumiem, izņemot gadījumus, kad tās normas tiek ieviestas ar koplīgumiem, šķīrējtiesas vai tiesas lēmumiem vai citā veidā saskaņā ar nacionālo praksi.

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Šī Konvencija pārskata 1952.gada Maternitātes aizsardzības pārskatīto konvenciju.

14. pants

Šīs konvencijas ratifikācijas rakstus nosūta Starptautiskās darba biroja ģenerāldirektoram reģistrācijai.

15. pants

1. Šī Konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās darba organizācijas Dalībvalstīm, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors.

2. Tā stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Ģenerāldirektors ir reģistrējis divu dalībvalstu ratifikācijas rakstus.

3. Pēc tam konvencija ikvienā dalībvalstī stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tās ratifikācijas raksta reģistrēšanas.

16. pants

1. Dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo konvenciju, var denonsēt to desmit gadus pēc tam, kad šī konvencija pirmo reizi ir stājusies spēkā, ar denonsēšanas aktu, kas nosūtīts Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.

2. Ikviena dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo Konvenciju un, kas gada laikā pēc iepriekšējā pantā minētā desmit gadu perioda izbeigšanās nav pielietojusi denonsēšanas tiesības, saskaņā ar šī panta noteikumiem, uzņemas visas saistības uz nākošo desmit gadu periodu un minētajai dalībvalstij būs tiesības denonsēt šo Konvenciju izbeidzoties katram desmit gadu periodam šajā panta daļā noteiktajā kārtībā.

17. pants

1. Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstis par visu organizācijas dalībvalstu iesniegto ratifikācijas un denonsēšanas rakstu reģistrāciju.

2. Paziņojot Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstīm par saņemto otro ratifikācijas rakstu, Ģenerāldirektors informē dalībvalstis par datumu kad Konvencija stāsies spēkā.

18. pants

Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram precīzu informāciju par visiem Ģenerāldirektora saskaņā ar iepriekšējo pantu noteikumiem reģistrētiem ratifikācijas un denonsēšanas rakstiem.

19. pants

Gadījumā, ja Starptautiskā darba biroja administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, Ģenerālkonferencei tiek iesniegts ziņojums par Konvencijas piemērošanu un tiek izskatīts jautājums par nepieciešamību konferences darba kārtībā iekļaut jautājumu par Konvencijas noteikumu pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.

20. pants

1. Gadījumā, ja konferencē tiek pieņemta jauna Konvencijas redakcija, kas pilnībā vai daļēji pārskata šīs Konvencijas noteikumus, tad, ja vien jaunās Konvencijas noteikumos nav noteikts citādi:

a) kādas dalībvalsts jaunās Konvencijas redakcijas ratificēšana ipso jure nozīmē tūlītēju šīs Konvencijas denonsēšanu, neatkarīgi no 16.panta noteikumiem, brīdī un ar noteikumu, ja jaunā Konvencijas redakcija stājas spēkā;

b) sākot ar jaunās Konvencijas spēkā stāšanās datumu, šī Konvencija vairs nav pieejama ratifikācijai.

2. Jebkurā gadījumā šī Konvencijas paliek spēkā, tās patiesajā formā un saturā attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir ratificējušas šo Konvencijas, bet nav ratificējušas jauno pārskatīto Konvencijas redakciju.

21. pants

Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.