• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 2. aprīļa sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.2009., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190788

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2009. gada 8. aprīļa sēdes stenogramma (sākums)

Vēl šajā numurā

21.04.2009., Nr. 60

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeimas 2009. gada 2. aprīļa sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 24.laidienā (“LV”, Nr.54, 9.04.2009.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

[Tiek turpināts likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums. – Red.]

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai kaut kas īsi piebilstams komisijas vārdā? Un tad, pēc balsojuma par priekšlikumu, iesim pārtraukumā.

I.Čepāne.

Komisijas vārdā es varu teikt, ka komisija uzskatīja, ka tas būtu nepamatoti, ja tiesa izslēgtu no šā procesa nodrošinātos kreditorus, jo tie tomēr ir lielākie aizdevumu sniedzēji.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 54, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks
pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrā-
cijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Lūdzu uzmanību Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātiem! Pēc pāris minūtēm lūdzu pulcēties Baltajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks… Paldies, redzu!… Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Kārlis Leiškalns, Oskars Kastēns, Sergejs Mirskis… Paldies, redzu!... Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos... Varbūt varētu vēlreiz palūgt zvanu, jo vispār vajadzētu sākt, bet liekas, ka mums īsti nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Tātad es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā lasījumā.

Pirms pārtraukuma mēs nobalsojām par 6.priekšlikumu un tagad turpināsim ar 7. – bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu. Un mums ziņo deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne.

Godātie kolēģi! Bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

8. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka optimālais termiņš ir divi gadi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Nākamais ir 9. – bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

10. – arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

11. – arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā…

Sēdes vadītājs.

…kurš ir atbalstīts. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

13. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

15. – ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

16. – līdzīgi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

17. – arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

18. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

19. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

20. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

21. – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

22. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

23. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

24. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

25. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

27. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

28. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

29. – arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

30. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Arī 31. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

32. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

33. – arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

34. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

35. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

36. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

37. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

38. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

40. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, mums izpalika 39. …

I.Čepāne.

Piedodiet, tas ir tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

40., kā es jau teicu, ir bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas, redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

41. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

42. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

43. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

45. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Kā jūs redzat, 46. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

47. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

48. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Un nu 49. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.

I.Čepāne.

Es komisijas vārdā paskaidrošu. Kā jūs redzat, salīdzinot pašreiz spēkā esošo redakciju un šīs frakcijas iesniegtos priekšlikumus, likums šodien paredz divus mērķus personas maksātnespējas procesā: pirmkārt, maksātspējas atjaunošana un saistību dzēšana atbilstoši plānam. Un šie priekšlikumi, ko ir iesniegusi šī partija, paredz, ka parādniekam faktiski nekas nav jādara, lai izpildītu savas saistības, un, kā komisijā arī teica viens no šīs Kredītņēmēju apvienības pārstāvjiem, viņš var sākt jaunu un skaistu dzīvi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mans mērķis, nākot tribīnē, daļēji varbūt bija arī šie jautājumi. Es gribu atbildēt deputātam Ābiķim.

Ābiķa kungs, jūs šeit strādājat 20 gadus. Es tiešām aicinu jūs… gribu lūgt: ja jūs sākat ar komunistiem, blēžiem… Nu, nevajag! Jums tas nepiestāv!

Es tiešām lūdzu… Mēs no savas puses centīsimies ievērot korektumu. Tas ir viens.

Otrs.

Sēdes vadītājs.

Man gan jāsaka, ka jārunā ir par…

I.Godmanis.

Taisnība, ir! Par šo priekšlikumu runājot, es varu pateikt sekojošo: būtu jau labi tomēr šīs debates pavērst plašāk… Es pil­nīgi droši varu pateikt vienu lietu: es nepiedalījos sēdē tajā brīdī, kad šos priekšlikumus izskatīja, bet es varu pateikt tikai to… Kārtējo reizi uzskatu par savu pienākumu to ziņot jums.

Memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu vienā no pantiem bija paredzēts, ka līdz 30.aprīlim ir jāizstrādā mehānisms, kā detalizēti apspriest situāciju, ja problēmas ar hipotekārajiem kredītiem sasniedz kritisku lielumu. Nekas vairāk nav pateikts! Angliski tas saucas debt burden sharing – tas nozīmē parādu nastas sadalījumu starp banku, kredīta ņēmēju un valsti. Tur ir trīs lietas! Pilnīgi izslēdzama ir situācija, kad valsts paņem kaut kādā veidā saistības uz sevi, kaut gan… Mēs te runājam par komunismu, nekomunismu, bet, piemēram, Zviedrijā tad, kad bija sociāldemokrātu valdība, kad Zviedrijā bija gandrīz vai dziļāka krīze, nekā ir šeit, ja skatāmies pēc visiem rādītājiem… Viņiem bija tāda situācija, ka hipotekāros kredītus neatdeva, tāpēc ka… tāpēc ka valdība pieņēma lēmumu atbalstīt pirmo hipotēku ņēmējus, dodot viņiem ienākuma nodokļa atlaidi. Un vienlaikus bija negatīva kredītu interese, jo likme… inflācija bija daudz augstāka nekā centrālās bankas likme. Reāli milzīgs daudzums zviedru paņēma hipotekāros kredītus un nespēja tos atdot. Tas faktiski izraisīja krīzi, par ko mēs maz zinām, jo mēs te 1992.gadā ar citām problēmām nodarbojāmies. Mums ir ļoti minimāla informācija par šo laiku, bet man, vadot “Latvijas Krājbanku”, bija padomnieki no zviedru “Handelsbanken”, kas principā izstāstīja to lietu līdz sīkumiem. Viņi bija spiesti iet to ceļu, kuru mums nevajadzētu iet, jo mums tādu resursu nav,– tātad koncentrēt sliktos hipotekāros kredītus vienā atsevišķā, valstij piederošā kredītiestādē un 10 gadus mocīties valsts iestādē ar šiem kredītņēmējiem, vienojoties ar bankām par diskontu, par kādu šī valsts iestāde atpērk no bankām sliktos kredītus. Dažādās situācijās par dažādiem procentiem.

Bet viņiem bija resursi. Viņi pazemināja savu valūtas kursu, viņi aizgāja milzīgā deficītā un aizņēmās tirgū vēl naudu, lai varētu faktiski samaksāt bankām kaut vai daļu.

Šeit šī situācija tāda nav, mums tādu resursu nav, un mums nav nekādas iespējas, teiksim, kaut kur aizņemties papildu naudu, lai varētu kā diskonta likmi nomaksāt eventuāli tiem… tām bankām kaut vai 50 vai cik tur procentus, kā tas būtu tad, ja tie kredīti netiktu atdoti.

Es domāju, ka vissvarīgākais ir tas, ka visā šajā likumu paketē parādās tas, ka atsevišķi kredīta ņēmēji mēģinājuši īstenot savas intereses. Bet tās nav īstenojamas vienpusēji, ja mēs nostājamies banku pusē. Tajā likumprojektā, ko parlaments nesen skatīja (kā es sapratu, tas ir otrajā lasījumā), tā problēma ir tur, ka… Pieņēma lēmumu, ka bankas nevar pārvērtēt nekustamo īpašumu, bet problēma ir tā, ka to darīs auditori, to darīs citi, un līdz ar to būs problēmas bankām. Tāpēc es personīgi domāju, ka situācija ir tāda, ka, neapšaubāmi, Maksātnespējas likumā ir jābūt tām izmaiņām, kas šeit ir paredzētas un kas paātrina procesu, tās ir pareizas. Jautājums – vai mums neparādīsies pēc šā dokumenta apspriešanas… Un Finanšu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas strādā un kas valdībā ziņos (un nāks pēc tam, es ceru, arī uz parlamentu, ja būs tāda situācija, ka tas būs nepieciešams), kā sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu risināt šo jautājumu par parādu dzēšanu.

Un tātad šeit nav runa ne par komunismu, ne par blēdībām. Runa ir par to, ka acīmredzot šajā likumā mēs nevarēsim tik radikāli iestrādāt vienas puses intereses. Tas man ir skaidrs. Bet tas, ka, nodalot tos kredītus, kas ņemti pirmā mājokļa iegādei, un nodalot hipotēku… Mums ar dievpalīgu līdz 2008.gada vidum uzkrājumi bija 0,65 procenti, 0,7 procenti tikai… Patlaban, kad mēs vēl nezinām… neesam redzējuši visu banku pārskatus, tie varētu būt tuvu pie 2 procentiem. Tas nav kritiski, bet tas ir daudz... Mēs zinām, ka bankas šos jautājumus individuāli risina ar saviem kredīta ņēmējiem. Tas saistīts ar maksātnespēju, ar šo priekšlikumu... Un principā es domāju, ka, protams, šie priekšlikumi ir radikāli, mēs nevaram vienpusēji tos pieņemt. Es tiešām uzskatu, ka, ja ne šajā likumā, tad likumā, kas saistīts tieši ar kredītu, nāksies atgriezties pie šiem jautājumiem, ja situācija pasliktināsies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Godmaņa kungs! Protams, tur jau tā lieta, ka jūs neesat komunisti, jā. Un tāpēc vien šie jūsu priekšlikumi izraisa aizdomas. Izraisa aizdomas!

Protams, fantastiski lielo kreditēšanas bumu vajadzēja pārtraukt ātrāk vai vismaz censties ierobežot ātrāk. Un vairāk kā skaidrs, ka vaina ir jāuzņemas, protams, mums, politiķiem, kas bija tajā laikā pie varas. Protams, vaina, liela daļa vainas, ir jāuzņemas pašām bankām. Ļoti liela daļa vainas – ļoti liela daļa vainas! – ir jāuzņemas Latvijas Bankai.

Bet, cienījamie kolēģi, tas nekādā gadījumā neizslēdz katra indivīda atbildību! Katram kredīta ņēmējam ir jāizjūt vislielākā atbildība brīdī, kad viņš ņem kredītu. Jūsu iesniegtie priekšlikumi nepamatoti mazina kredīta ņēmēju atbildību. Manā rīcībā esošā informācija apliecina to, ka aiz šīs idejas, aiz šo priekšlikumu idejas, stāv ne jau tie kredīta ņēmēji, tās ģimenes, kas, kā jau es teicu, ir paņēmušas uz kredīta savu pirmo un vienīgo dzīvokli, lai varētu ģimene dzīvot normālos apstākļos, bet ka aiz šiem priekšlikumiem stāv tie, kas spekulēja ar īpašumiem tirgū.

Es vēlreiz atkārtoju: jūsu iesniegtie priekšlikumi pilnīgi nepamatoti samazina kredīta ņēmēju, pirmām kārtām šo spekulantu, atbildību. Tāpēc es aicinu tos noraidīt.

Protams, jūs neesat nekādi komunisti, bet visdrīzāk gan vilki avs ādā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Godmaņa kungs! Es esmu ļoti pateicīga par jūsu objektīvo izvērtējumu. Protams, šī problēma ir jārisina, un man ir informācija, ka tā patiešām valdībā tiek risināta. Tieslietu ministrs… iepriekšējais tieslietu ministrs ir izstrādājis likumprojekta “rāmi”, un tiešām tiek risināts jautājums par tiem 85 procentiem – par tiem kredīta ņēmējiem, kuri varbūt ne vien savas neapdomības dēļ, bet faktiski arī valsts vainas dēļ un arī banku vainas dēļ atrodas tādā situācijā, kādā viņi pašlaik atrodas.

Jūsu priekšlikumu lielākā kļūda ir tā, ka jūs esat sametuši visus kopā vienā maisā, esat ietvēruši tur arī tos 15 procentus – tos kredīta ņēmējus, kuri, ņemdami kredītus vienā, otrā, trešā bankā un tos pārfinansējot, ir paņēmuši piecus, sešus, septiņus, desmit dzīvokļus vai zemes gabalus. Šos dzīvokļus viņi iznomā. Un faktiski tie jūsu priekšlikumi patiešām izskatās tādi, ka viņi var pateikt: “Es esmu brīvs no saistībām, un, lūdzu, uzņemieties… Valsts, uzņemieties maksātnespējas administrāciju, un mēs sāksim jaunu un skaistu dzīvi!” Es domāju, ka šajā gadījumā to nevar pieļaut.

Taču, no otras puses, Juridiskajā komisijā es vairākkārt esmu runājusi – un esmu arī runājusi ar Tverijona kungu – par to, ka, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, šajā krīzes situācijā bankām ir jāuzņemas zināms risks. Proti, juristiem labi zināmais Civillikumā nostiprinātais princips pacta sunt servanda (“saistības ir jāpilda”) – faktiski tā ir arhaiska norma. Ja jums, kolēģi, interesē, varu jums pastāstīt vienu raksturīgu piemēru, kuru es minēju Pieprasījumu komisijā. Proti, Eiropas valstis šo normu sāka pārskatīt ar to brīdi, kad Anglijā tika taisīts spriedums vienā lietā… Bija noslēgts starp divām līgumslēdzējām pusēm līgums, ar kuru viena līgumslēdzēja puse bija uzņēmusies remontēt tajā mājā, kurā viņa dzīvoja, dzīvokli. Un, lai gan tā māja nodega, tai personai tas dzīvoklis bija jāremontē pēc tiesas sprieduma, vadoties pēc šā principa. Jūs saprotat šīs normas absurdumu? Un iepriekšējais tieslietu ministrs Bērziņa kungs, kā arī Juridiskās fakultātes profesors, akadēmiķis Torgāna kungs un Latvijas Juristu biedrība, manuprāt, savulaik bija izstrādājuši ļoti labu priekšlikumu, ka šādā krīzes situācijā ir abām pusēm jāuzņemas zināma riska pakāpe. Tātad zināms risks būtu jāuzņemas arī bankām, jo galu galā arī bankas, manuprāt, rīkojās ļoti vieglprātīgi. Tās cilvēkiem pat iedeva uz zīmītēm uzrakstītu informāciju par nekustamā īpašuma vērtētājiem, kuri novērtētu šo īpašumu. Un, paskatieties, purvos, kartupeļu laukos, kaut kādās slīkšņās… Zemes gabali, kur šie jaunie ciemati bez apdoma tika veidoti (arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neko nedarīja, pašvaldības neko nedarīja, lai to novērstu!), tika novērtēti par ārkārtīgi augstu cenu.

Nu un tagad paskatīsimies, kā tas izpaužas līgumiskajās attiecībās. Tā, piemēram, Aizkraukles banka ir kredīta līgumā ierakstījusi: “Ja nekustamā īpašuma vērtība būtiski krītas, tad šajā gadījumā bankai ir tiesības atprasīt visu parāda summu.” Es domāju, ka šā likuma mērķis nav regulēt šīs attiecības. Šā likuma mērķis ir pavisam cits – panākt maksātnespējas procesa efektivitāti un aizsargāt arī fiziskās personas, kuras ir uzdrošinājušās uzsākt maksātnespējas procesu… aizsargāt, lai tām nebūtu tik ļoti lieli izdevumi. Savukārt visi šie jautājumi, manuprāt, tiek risināti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par kuru ļoti pamatoti runāja Godmaņa kungs.

Un tāpēc es arī savā vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es pateicos iepriek­šējiem debatētājiem. Bet, lai būtu pilnīgi skaidrs, es vēlos informēt arī tos deputātus, kas nestrādā Juridiskajā komisijā, ka Juridiskā komisija, izvērtējot šos priekšlikumus, to izskatīšanai veltīja vairākas sēdes un ļoti vispusīgi vērtēja katru priekšlikumu, lai saprastu, kādas ir tā juridiskās sekas. Un jāteic, ka 49.priekšlikums ir tāds, kurā 149.panta pirmās daļas pašreizējā redakcija, kas ir spēkā, tiek redakcionāli grozīta, apvienojot mērķus, bet rezultātā iegūstam tādu redakciju, kas pēc būtības pasaka, ka fiziskā persona, kas nonākusi maksātnespējas procesā, tiek atbrīvota no pienākuma veikt jebkādas darbības, lai nokārtotu savus parādus. Tas ir tā pavisam īsi un skaidri. Tiek atbrīvota no jebkādu darbību veikšanas no savas puses, lai nokārtotu savus parādus! Es domāju, ka katram ir skaidrs, ka tāda situācija gan nav pieņemama. Ja persona ir uzņēmusies saistības, tad ir arī jāveic nepieciešamie darbi, bet maksātnespējas process ir paredzēts tādēļ, lai iespējami palīdzētu kārtot šo lietu, nevis tādēļ, lai personu pilnībā atbrīvotu no saviem pienākumiem.

Tātad es aicinu atbalstīt to viedokli, kāds ir bijis Juridiskajai komisijai, vērtējot šo piedāvājumu, un 49.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

I.Čepāne.

Nē, paldies, man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 52, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne.

Nākamais ir 50.priekšlikums – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Tas netika atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka šādā gadījumā tiek pieļauta izvairīšanās no savu saistību izpildes. Protams, tas ir saistīts arī ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Čepāne.

51. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka arī šeit ir pieļauta ļaunprātīga izvairīšanās no saistību izpildes.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

52. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

53. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

54. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

55. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

56. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

57. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netiek atbalstīts komisijā. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne.

58. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

59. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

60. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

61. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

62. – bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

63. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

64. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka šis frakcijas ierosinātais termiņš ir nesamērīgs, jo trijos mēnešos nevar ne mantu pārdot, ne norēķināties ar kreditoriem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

65. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu var skatīt atsevišķi no visiem pārējiem. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka parādnieks atbild kreditoram tikai ar to mantu, kas ir minēta līgumā. Tur nav neviena vārda par komunismu, tur ir runa tikai par sociālo taisnīgumu. Runa ir par tiem 85 procentiem parādnieku, par kuriem runā cienījamā Čepānes kundze, bet ne par pārējiem 15 procentiem.

Un praktiski tā nav pāreja uz komunismu, bet tā ir atbrīvošana no verdzības, un šī atbrīvošana Krievijā bija jau 1861.gadā un Latvijas teritorijā – pat 30 gadus agrāk.

Sakarā ar to šo priekšlikumu atbalstiet! Ceru, ka Saeimas vairākums to atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Čepāne.

Nē, man nav ko piebilst komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 56, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne.

66. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka tomēr nevar pabeigt procedūru, kamēr godprātīgi nav izpildītas saistības pret kreditoriem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

67. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

68. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

69. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Arī 70. – šīs pašas frakcijas priekšlikums izslēgt panta piekto daļu – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

71. – bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

72. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

73. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

74. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75.priekšlikumā. Kā jūs redzat, šeit ir panākts kompromiss.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

75. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kur ir redzams šis kompromiss. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

76. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

77. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā šīs frakcijas priekšlikumu, Juridiskā komisija ir šo tekstu izteikusi citā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

78. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Man tomēr šķiet ļoti dīvaini, ka Latvijas Pirmās partijas pārstāvji neaizstāvēja paši savus ļoti labos priekšlikumus, par kuriem varētu balsot atsevišķi no visas paketes.

Šajā priekšlikumā ir runa par naudas līdzekļiem, no kuriem tiks segti maksātnespējas procesa izdevumi. Esošajā likumā par to atbild parādnieks, atbild ar visu savu mantu, arī par šo maksātnespējas administrācijas izdevumu kompensēšanu. Pēc šā priekšlikuma viņš atbild tikai ar to mantu, kas ir norādīta līgumā.

Ļoti prātīgs priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Čepāne.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 51, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne.

79. – bijušā tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

80. – arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

82. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

83. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

85. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

86. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Un pēdējais, kā jūs redzat, ir 88. – bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Redakcionāli precizējot, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 21. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne.

Juridiskā komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Paldies, godātie kolēģi, par pacietību un izturību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka deputāts Aigars Štokenbergs ir lūdzis viņam piešķirt šodien, 2.aprīlī, bezalgas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un šis jautājums nav balsojams.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatāmo likumprojektu komisijā iesniedza iekšlietu ministre Mūrnieces kundze, lūdzot komisiju to Saeimas kārtības ruļļa 79.panta kārtībā virzīt kā steidzamu.

Likumprojektā ietvertais grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu iespējami ekonomisku izlietošanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Likumprojekts paredz samazināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksājamo atvaļināšanas pabalstu, ko amatpersona saņem, ja tā tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, noteikta vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu. Atvaļināšanas pabalsts tiek samazināts no pašreiz paredzētā vidējās izpeļņas trīskārša apmēra uz viena mēneša vidējās izpeļņas apmēru.

Komisija izskatīja šo jautājumu 1.aprīļa sēdē, nolēma konceptuāli to atbalstīt un lūgt Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 2.aprīlim pulksten 17.00 un noteikt izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimas 8.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3992. Juridiskā komisija, izskatot grozījumus Tiesu iekārtas likumā, kurus bija iesniegusi Tieslietu ministrija, konstatēja, ka tajos ir iesniegts priekšlikums, kurš īsti nav skatāms šā likuma kontekstā, bet būtu skatāms kā grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā. Un Juridiskā komisija tātad izstrādāja šo redakciju, kas jums tiek šobrīd piedāvāta. Tā nosaka, ka tiesību uz tiesneša izdienas pensiju nav personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu ir atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad viņa atradās tiesneša amatā.

Diemžēl mūsu neatkarīgās Latvijas laikā mums ir trīs tādi tiesneši, kuri savas darbības laikā ir izdarījuši tīšus noziegumus, un pašreiz par diviem tiesnešiem lieta vēl atrodas iztiesāšanas stadijā. Tātad, manuprāt, tiesneša izdienas pensija – tā nav vecuma pensija, ko cilvēks nevar zaudēt par savu nostrādāto darba mūžu. Izdienas pensija tiek piešķirta par to, ka cilvēks ir apzinīgi veicis savus pienākumus, kas ir bijuši tātad specifiski saistīti ar to, ka viņš nevar darīt citas lietas, un ir prasījuši zināmas gan profesionālās, gan morāli ētiskās kvalifikācijas.

Tātad diemžēl varētu iestāties tāda situācija, ja mēs šādu grozījumu, kāds tiek piedāvāts šodien, nepieņemtu, ka arī tie tiesneši, kuri tiek vainoti tīšā noziegumā, kas nekādi nav savienojams ar tiesneša darbu, varētu iegūt tiesības uz šādu pensiju. Šobrīd situācijā, kad mēs runājam par to, ka mēs vecuma pensionāriem neindeksējam pensijas tāpēc, ka valsts ir tādā situācijā, manuprāt, tas būtu morāli ētiskā ziņā nepareizs solis.

Tāpēc Juridiskā komisija izstrādāja šo grozījumu. Tas ir saskaņots gan ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, gan ar Latvijas Tiesnešu biedrību. Arī viņi atzina, ka šāds grozījums būtu nepieciešams.

Juridiskā komisija to izskatīja arī pirms pirmā lasījuma, atbalstīja un lūdz nodot nevis Sociālo un darba lietu komisijai, kura parasti skata šādus likumprojektus, bet tikai Juridiskajai komisijai. Savukārt, ja šis grozījums šodien tiks atbalstīts, tad tā vērsīsies pie Sociālo un darba lietu komisijas, lai šī komisija izvērtētu, vai analoga problēma nevar būt citos izdienas pensiju likumos.

S.Āboltiņa.

Tā kā šis likumprojekts ir pašas Juridiskās komisijas izstrādāts, Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt izskatīšanai pirmajā lasījumā un lūgt Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Āboltiņa.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

S.Āboltiņa.

Ja deputātiem nebūtu iebildumu, es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu šodien, tūlīt, arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem... Par ko balsot, Dobeļa kungs...?

S.Āboltiņa.

Par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu nevienam? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Es informēju jūs, ka nākamā Saeimas kārtējā sēde notiks 8.aprīlī pulksten 11.00 un tajā izskatāmie dokumenti iesniedzami šodien, 2.aprīlī, līdz pulksten 17.00.

Informēju arī par to, ka ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums finanšu ministram Einaram Repšem “Par nepilsoņu pensijām” un šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Einaram Repšem.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde šodien pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pulcējas pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas sēde sāksies pēc piecām minūtēm un notiks Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Ivars Godmanis… Paldies, redzu!… Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Jānis Lagzdiņš… Paldies, redzu!… Raimonds Pauls… Paldies, redzu!… Jānis Strazdiņš un Artis Pabriks.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saeimas 2009.gada 2.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!