Saeimas 2009. gada 8. aprīļa sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 8.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt 19.punktu – likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā un iekļaut to izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas šā gada 23.aprīļa sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Es informēju jūs, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir atsaucis divus Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus – likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Līdz ar to šie likumprojekti tiek svītroti no sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savukārt ir iesniegusi šīs komisijas izstrādātu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” un lūdz iekļaut šo likumprojektu sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tāpat šī komisija vēlas savu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tad vēl ir saņemts vienpadsmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Godmaņa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ir saņemts vienpadsmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt šodienas sēdes apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jau ilgstoši sabiedrībā pasažieri, uzņēmēji un amatpersonas diskutē par tā sauktajiem nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, kuri ir saņēmuši licenci komercpārvadājumu...

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, es palūgšu ievērot klusumu! Lūdzu, turpiniet, Agešina kungs!

V.Agešins.

...kuri ir saņēmuši licenci komercpārvadājumu veikšanai. Šāda licence ļauj veikt pasažieru neregulārus pārvadājumus. Diemžēl Ministru kabinets 24.martā apstiprināja grozījumus Autopārvadājumu likumā, manuprāt, ļoti neveiksmīgi precizējot atsevišķu pasažieru pārvadājumu veidu definīcijas, samazinot iespēju veikt neregulārus pasažieru pārvadājumus, kā arī ieviešot ļoti strīdīgas normas par lēmuma izpildes neapturēšanu tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos.

Vēlos atgādināt, ka Eiropas Padomes 1992.gada 16.marta regula noteic, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējās trans­porta politikas pamatprincips, kas prasa nediskriminēt pārvadātājus.

Savukārt paredzētie likuma 23.panta grozījumi ir pretrunā ar pasažieru interesēm, kā arī ar minēto Eiropas Padomes regulu par kopējiem noteikumiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu. Minētās regulas 3.pants noteic, ka neregulārie pārvadājumi ir pārvadājumi, kuru galvenā pazīme ir pasažieru pārvadāšana grupās, kas sastādītas pēc klienta vai paša pārvadātāja iniciatīvas.

Ja Saeima pieņems minētos grozījumus attiecībā uz pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem un tajos kā nosacījums būs ietverts, ka pasažieru grupas tiek izveidotas tikai pēc pasūtītāja iniciatīvas, tad faktiski tiks izjaukts transporta tirgus, tiks diskriminēti mazākie uzņēmēji, kuri strādā pasažieru interesēs un spēj nodrošināt klientiem to servisu, kuru nespēj nodrošināt regulārie pārvadājumi.

Šādi grozījumi pilnībā izslēdz tirgus pieprasījumu, kuram jābūt ļoti elastīgam. Manuprāt, likumprojekta anotācija ir diezgan nekorekta, jo autori apgalvo, ka neregulārie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulāri pārvadājumi. Tas neatbilst reālajai situācijai, jo, veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus, pārvadātājs piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi (piemēram, pasažiera uzņemšana pie mājām vai viņam izdevīgā vietā un nogādāšana, pēc pasažiera norādes, viņam vajadzīgā vietā; elastīgas cenas, cenu atlaides pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm).

Gatavojot anotāciju par pašreizējo situāciju, manuprāt, nav veikti nopietni pētījumi, situācijas analīze, pasažieru aptaujas. Faktiski anotācijā minētais balstās uz klajiem apgalvojumiem bez nopietnas juridiskas argumentācijas un konkrētiem faktiem. Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem, tāpat maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, kam ir attiecīgas licences. Automašīnas tiek uzturētas tehniski labā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekli atbilstoši savai kategorijai. Turklāt minētie uzņēmumi nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir ar sabiedrisko transportu, un pārvadātājs savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Minētie aspekti nav ņemti vērā šajā anotācijā. Man ir bažas par to, ka ministrija izdomājusi veidu, kā legāli “nozagt” Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Tukuma, Liepājas, Jūrmalas, kā arī daudzu Latgales pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu. Rodas jautājums – vai brīvais tirgus ir valdības ļaunākais ienaidnieks?

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu balsot “pret” likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidavska, Golubova, Agešina, Dolgopolova un Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā likumprojektu “Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību””. Vesela virkne no šiem priekšlikumiem jau pašreiz darbojas – darbojas šāgada budžetā. Tas skar tieši apropriācijas. Mūsu frakciju neapmierina vēl viena norma – norma par to, ka šāgada budžetā ir paņemta sociālā nauda un ielikta kopējā budžetā. Mūsu skatījumā, tas nav pieļaujams. Un, ja tas tā nebūtu noticis, tad pašreiz nebūtu arī apgalvojumu, ka sociālajā budžetā nav naudas. Ir nauda! Ir!

Vēl viena norma, kuru mēs piedāvājam. Katru gadu līdz 1.septembrim Valsts kontrole iesniedz Saeimā audita rezultātus par valsts pārvaldes aparāta darbību. Tas būtu lietderīgi… manā skatījumā, būtu lietderīgi, ja šie rezultāti būtu zināmi jau jūnija mēnesī, kad mēs sākam skatīt izmaiņas kārtējā gada budžetā.

Lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots…? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vidavska, Golubova, Agešina, Dolgopolova un Rubika iesniegtā likumprojekta “Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 51, atturas – 15. Priekšlikums komisijai nav nodots… Es atvainojos, likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu”.

Pirmais ir lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada 8.aprīlī”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada 8.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātei Vairai Paeglei šā gada 8.aprīlī ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arturam Krišjānim Kariņam šā gada 8.aprīlī”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arturam Krišjānim Kariņam šā gada 8.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Arturam Krišjānim Kariņam šā gada 8.aprīlī piešķirts.

Pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības punktu, mums jālemj par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu – iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā – iekļaut šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Jāņa Reira apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Reira apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Helmuta Brasova apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Helmuta Brasova apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi” un atbalstījusi savā sēdē, un lūdz arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Helmuta Brasova apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Selgas Lapejevas iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Selgas Lapejevas iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Selgas Lapejevas iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Irīnas Makovskas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Irīnas Makovskas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irīnas Makovskas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ligitas Multiņas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Un arī lēmuma projektu “Par Ligitas Multiņas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” komisija ir atbalstījusi un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ligitas Multiņas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana” –, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātiem Klementjeva, Agešina, Orlova, Dolgopolova, Cileviča un Aleksandra Mirska ar lūgumu izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti!

Es gribu pamatot mūsu iesniegumu. Sakarā ar to, ka nav neviena priekšlikuma, es uzskatu, ka šis likumprojekts nav gatavs izskatīšanai šodien. Izstāstīšu – kāpēc.

Tāpēc, ka atbildīgās komisijas sēdē bija iesniegts juridiski skaidrs paziņojums no Saeimas Juridiskā biroja, kurš paskaidroja mums, ka mēs šodien pasliktinām situāciju cilvēkiem, kuri strādā iekšlietu sistēmā, bet nelabojam citus likumus, kuros paralēli ir šādas tiesības uz šo pabalstu. Tāds ir arī Darba likums. Pieņemsim, tas attieksies uz mūsu kolēģiem, Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, bet uz cilvēkiem, kuri strādā aizsardzības sistēmā, militārpersonām… Tad iznāk tā: ja mēs to pieņemsim… tātad ja pēc šā likuma pieņemšanas policijas darbinieks aizies no sava darba, viņš saņems pabalstu tikai viena mēneša algas apmērā, bet, ja, pieņemsim, militārpersona aizies no darba, viņa saņems pabalstu trīs mēnešu algas apmērā. Iznāk, ka mēs pārkāpjam tiesības daļai to cilvēku, kuri strādā gandrīz vienā virzienā. Tāpēc es domāju, ka tas nav korekti pret policijas darbiniekiem. Tas ir pirmais, kāpēc iesniedzām šādu priekšlikumu. Tas ir juridiskais aspekts.

Bet ir arī morālais aspekts. Tas, kas šodien notiek uz ielas, mums pierāda, ka mēs nevaram atļauties mētāties ar profesionāļiem, kuri strādā policijas sistēmā un ir īsti profesionāļi. Tātad, pieņemot šo likumu… Mēs jau zinām, ka šodien ir saņemti gandrīz 140–150 iesniegumi no cilvēkiem, kuri atdevuši vairāk nekā 20 gadus darbam iekšlietu sistēmā, ar lūgumu atbrīvot viņus no darba. Mēs zaudējam nevis parastos ierēdņus, kuri stāv uz ielas, bet mēs zaudējam tos cilvēkus, kuriem galvā ir visa aģentūra, kuriem galvā ir visi noziedznieki, kuri darbojas attiecīgajā rajonā. Mēs zaudējam profesionāļus!

Es domāju, ka šai sistēmai šodien vajag pievērst vairāk uzmanības un vairāk investēt naudu, nopērkot viņiem labāku aprīkojumu, nopērkot jaunas mašīnas, un tā tālāk. Nevis tā, ka mēs šodien ierobežojam šos cilvēkus gan sociāli, gan politiski. Tāpēc jau tagad ir skaidrs, ka policijas arodbiedrība iesniegs sūdzību Satversmes tiesā un viņi vinnēs, jo pastāv tāda lieta, ka nevar “uz sitienu” mainīt spēles noteikumus, kad spēle jau iet uz beigām. Cilvēki, kad viņi stājās šajā dienestā, zināja, ka viņi saņems vidēji trīskāršā apmērā šo pabalstu, nevis viena mēneša apmērā. Un šodien, izraujot viņus no šīs sociālās sistēmas, mēs apdraudam arī visu Iekšlietu ministrijas darbinieku nākotni.

Es gribu arī pateikt, ka baumas par to, ka grozīs arī izdienas pensijas šiem darbiniekiem, nedod pozitīvu signālu tiem cilvēkiem, kuri šodien vienīgie nostājas pret to rupjo un bīstamo tendenci, kāda vērojama šodien uz ielām. Jūs redzat, ka cilvēki no laukiem un no citām pilsētām brauc uz Rīgu un laupa, sit un slepkavo tikai tāpēc, ka viņi grib atņemt mobilo telefonu. Nekad… ne 1991., ne 1992.gadā nebija tā, ka par kaut kādu sīku mobilo, kura vērtība ir kādi 50 lati, sit cilvēkus nost. Šodien tā ir jau tendence. Ir atgriezies rekets, atgriezusies naudas izspiešana. Vienīgie cilvēki, kuri var aizsargāt mūsu sabiedrību no šā noziedzības viļņa, ir policijas darbinieki. Tie ir reāli profesionāļi, kuri strādā savos iecirkņos, pilsētās gadiem ilgi. Mēs paskatāmies šodien statistiku un redzam, ka gandrīz piecās pilsētās galvenie policisti, policijas pārvalžu priekšnieki uzrakstījuši iesniegumu… Mēs nupat zaudējām ONKAB priekšnieku, šodien viņš uzrakstīja atlūgumu no darba!

Mēs tagad paliksim ar to noziedzību aci pret aci. Kurš būs nākamais upuris, mēs nezinām, un vienīgie cilvēki, kuri var mūs aizstāvēt, ir mūsu policijas darbinieki. Ja mēs nevaram atļauties šodien palielināt viņiem algas, tad vismaz neatņemsim viņiem visu to sociālo pabalstu un atbalstu, kurš ir šodien! Kāpēc mēs samazinām? Tas neglābs šodien mūsu valsti. Nav tā, ka iet prom cilvēki, kuri jau sen ir pensionāri, kuri ir izdienas pensijā, un tādi, kuriem sen jau laiks būtu iet pensijā. Nē, iet prom cilvēki, kuriem 50 gadu, kuru darba stāžs iekšlietu sistēmā ir ilgāks par 25 gadiem un kuri var šodien labi un ilgi strādāt mūsu drošības labā. Šie cilvēki ir pieprasīti privātajā biznesā. Mēs zinām, ka ļoti daudzi no viņiem tagad ies strādāt privāti. Cilvēki, kam ir nauda, atļaujas gādāt par savu fizisko drošību, ierīko signalizāciju, bet mēs nevaram visiem garantēt šodien signalizāciju dzīvokļiem un miesassargu uz ielas.

Sakarā ar to es lūdzu noraidīt šo likumprojektu, izņemt to no darba kārtības un pēc tam vēlāk uzlabot vai sinhronizēt ar citiem likumiem.

Paldies par atbalstu. Ceru, ka jūs šodien dzirdat mani.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” priekšlikumu grozīt darba kārtību.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka šis likumprojekts nebūt nav no tiem likumprojektiem, par kuru pieņemšanu mēs varam sagaidīt aplausus. Bet situācijā, kādā mēs šobrīd esam, mēs arī nevaram sev aplaudēt. Un tāpēc es domāju, ka Klementjeva kunga minētie argumenti… emocionālā ziņā varbūt tos varētu pieņemt un atbalstīt, bet, ja mēs no tīri praktiskā viedokļa runājam, tad šobrīd…

Ko nozīmē šis likumprojekts? Tas nozīmē, ka atvaļināšanās gadījumā tiktu izmaksāts pabalsts nevis triju vidējo algu apmērā, bet tikai vienas. Ja šis noteikums ir par iemeslu tam, ka aiziet no dienesta cilvēki, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem nav problēmu ar veselību, un ja tas vienīgais ieguvums ir šīs divas mēnešalgas, tad man ir jautājums – cik nopietni viņi domā par turpināšanu… turpināt dienestu šinī struktūrā? Es domāju, ka vairāk par šo tēmu nebūtu nepieciešams runāt. Es saprotu, ka tas ir sāpīgi – samazināt sociālās garantijas cilvēkiem, kuri cīnās ar noziedzību, bet, ticiet man, mums nāksies šīs pašas lietas darīt arī ar citiem likumiem, un, ja mēs nesāksim ar vienu, tad mēs ilgi un gari runāsim, kamēr mēs konceptuāli nolemsim to darīt ar visiem pārējiem.

Es aicinu tomēr šo likumprojektu šodien skatīt un neizņemt no darba kārtības.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Dolgopolova, Cileviča un Mirska priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par darba kārtības grozījumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 5. Darba kārtība nav grozīta.

Pirms mēs turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, ir jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem tajā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. 

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 26.laidienā