Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 2. aprīļa sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Neskatoties uz apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu iebildumiem pret valdības iecerētajām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī uz šaubām par to atbilstību Satversmei, Saeimas vairākums šodien atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz no 8 procentiem līdz 2 procentiem samazināt otrajam pensiju līmenim novirzāmās sociālās iemaksas.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka valdības centieni glābt pašreizējo pensiju sistēmu uz nākotnes pensionāru rēķina grauj visu pensiju sistēmu, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un demogrāfiskās situācijas dēļ var izraisīt problēmas ar pensiju izmaksu nākotnē, kā arī grauj uzticību valstij.

Likumprojekts paredz atteikties no iemaksu likmes pārdales vienlīdzīgās daļās starp pensiju sistēmas pirmo līmeni un fondēto pensiju shēmu. Likumprojekts nosaka, ka fondēto pensiju shēmā 2009., 2010.gadā tiek novirzītas iemaksas 2 procentu apmērā, bet no 2011.gada – 4 procentu apmērā un ka 2012.gadā un turpmāk iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6 procenti.

“Saskaņas Centrs” gatavojas vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šīs normas.

Otrām kārtām diemžēl šodien pirmajā lasījumā steidzamības kārtā tika atbalstīti grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Grozījumi paredz samazināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksājamo atvaļināšanas pabalstu, ko amatpersona saņem, ja tā tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, noteiktā vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu. Diemžēl atvaļināšanas pabalsts tiek samazināts no pašreiz paredzētā mēneša vidējās izpeļņas trīskāršā apmēra uz viena mēneša vidējās izpeļņas apmēru. “Saskaņas Centrs” neatbalsta šādus drakoniskus grozījumus.

Šodien apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija atzinīgi vērtē to, ka tika pieņemti grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā, kuri paredz, ka tiesības uz tiesneša izdienas pensiju nav personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad viņa atradās tiesneša amatā.

A.Latkovskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es gan nevaru piekrist pirmajam runātājam par tiem grozījumiem, kas tika izdarīti Valsts fondēto pensiju likumā.

Vienkārši izskaidrošu. Līdz šim sociālais nodoklis 8 procentu apmērā tika iemaksāts arī attiecībā uz fondiem, tātad – uz bankām… Ko mēs paredzam šajā situācijā? Lai vairāk naudiņas būtu tieši šīsdienas pensionāru pensiju izmaksām un lai šīs pensijas nevajadzētu samazināt, mēs ejam uz īslaicīgu risinājumu, kas būs uz diviem gadiem, – ka bankām tiks šajos fondos iemaksāti no sociālā nodokļa nevis 8 procenti, bet 2 procenti. Un tas tiks darīts tikai ar vienu iemeslu – lai tagadējie pensionāri neciestu. Cilvēki kā es, četrdesmitgadnieki, tas ir tikai uz diviem gadiem! Mums ir jāstrādā tā, lai Latvija atkal kļūtu par ziedošu zemi, lai būtu, ko maksāt nodokļos. Šos divus gadus mēs pārcietīsim. Svarīgi ir tas, lai tieši šīsdienas pensionāriem un tiem, kas kļūs par bezdarbniekiem, budžetā būtu pieejama nauda. Bankas pēc diviem gadiem atkal šajos fondos saņems šos maksājumus 8 procentu apmērā. Tātad mums svarīgākais ir nodrošināt, lai būtu nauda, ko izmaksāt šīsdienas pensionāriem. Un tā nauda tik tiešām būs pēc šo grozījumu pieņemšanas!

Vēl. Šodien otrajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi Maksātnespējas likumā. Vienkārši paskaidrošu šo situāciju. Ja Latvijā kāds uzņēmums kļuva maksātnespējīgs, tad tā atšķirība procedūrās starp, teiksim, Igauniju un Latviju bija milzīga. Viens konkrēts piemērs. Pagājušā gada augustā līdzīgi uzņēmumi Igaunijā un Latvijā kļuva maksātnespējīgi. Igaunijā esošais uzņēmums jau pagājušā gada novembrī tika pārdots citam uzņēmējam, iekārtas tika saglabātas, darbinieki tika saglabāti, viņi sāka strādāt, sāka saņemt algu. Turpretim Latvijā šāda paša profila uzņēmums tikai uz pirmo tiesas sēdi tiek aicināts! Līdz ar to tiek izpārdotas iekārtas, darbinieki zaudē darbu, un, kamēr nonāks līdz nākamajam pircējam, uzņēmums, kā saka, būs jau izvazāts.

Līdz ar to redzam, ka tās pārmaiņas atvieglo maksātnespējas procesu un ir labvēlīgākas tieši darbiniekiem, kuri gan nav paši īpašnieki.

Visbeidzot. Ir ļoti svarīgi arī tas, ko frakcijas dara ne tikai ceturtdienās, bet arī pārējās darba dienās. Sākot ar nākamo nedēļu, partijas “Jaunais laiks” frakcija aicinās gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvjus, gan arī valsts uzņēmumu “Latvenergo” un “Latvijas Gāze” pārstāvjus, lai runātu par to, kāpēc situācijā, kad pasaulē krītas resursu cenas, naftas un gāzes cenas, Latvijā joprojām nekrītas regulētie tarifi, tātad tarifi gan elektrībai, gan gāzei. Mēs nopietni runāsim gan ar “Latvenergo” un “Latvijas Gāze” pārstāvjiem, gan arī ar regulatora pārstāvjiem par to, kas tie ir par iemesliem, skatīsimies, mēģināsim darīt visu iespējamo, lai cenas elektrībai un gāzei tiktu samazinātas, līdzīgi, kā tas notiek Igaunijā. Un, ja šīs cenas samazināsies, tad nākamo apkures sezonu, jau nākamo oktobri, novembri, mēs sagaidīsim arī ar zemākiem siltuma tarifiem. Tātad tas ir ļoti nopietns darbs, ko partijas “Jaunais laiks” frakcija turpinās darīt.

Pārējos apsveicu Pūpolu svētdienā, kura, paredzams, būs silta un saulaina. Starp citu, arī visas nākamās 10 dienas Latvijā būšot saulainas. Līdz pat plus 15 grādiem būšot šajā sestdienā un svētdienā. Tātad novēlu jaukas brīvdienas!

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma nozīmīgus grozījumus Maksātnespējas likumā. To mērķis ir vienkāršot un atvieglot maksātnespējas procedūru. Vairums Saeimas deputātu atbalstīja bijušā tieslietu ministra – mūsu apvienības biedra Gaida Bērziņa – priekšlikumus. Taču var piekrist teiktajam, ka vēl uz trešo lasījumu vajadzīgas diskusijas šajā visai būtiskajā jautājumā. Arī mūsu apvienība ir gatava turpināt dialogu ar kredīta ņēmēju asociācijām un apvienībām, ja tām ir konstruktīvi priekšlikumi, taču uzskatām, ka šeit tomēr ir jānošķir divas lietas: tie kredīta ņēmēji, kuri ir ņēmuši kredītu sava vienīgā dzīvokļa vai mājas iegādei un kuriem ir problēmas ar kredīta atdošanu, un tie, kuri savukārt iegādājušies dzīvojamās platības lielākos daudzumos, cerēdami, ka to cena mūžīgi pieaugs un līdz ar to viņi varēs krietni nopelnīt. Šīs divas lietas tomēr, kā saka, būtu rūpīgi jānodala, un nebūtu šeit jāmētājas ar apgalvojumiem, kurš ir spekulants un kurš nav. Jāsaprot, ka šie kredīta ņēmēji faktiski dalās divās daļās.

Līdz ar to var piekrist, ka daļai ideju ir racionāls pamats, bet visu nevar sabērt vienā maisā.

Tika izdarīti arī grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Jāteic, ka tā ir piespiedu norma – pāriet uz 2 procentu atstāšanu otrajam pensiju līmenim šogad un nākamajā gadā. Šeit mums diemžēl nav izvēles. Ja gribam saglabāt sociālos maksājumus pensionāriem pilnā apjomā šogad un tos nesamazināt, un tāpat tos saglabāt arī bezdarbniekiem, kuru skaits pieaug, tad diemžēl jāpaciešas tiem, kuri pensijā ies pēc pieciem, 10 vai 20 gadiem. Protams, ar laiku šī norma atkal tiks “iztaisnota”, iemaksu apjoms otrajā pensiju līmenī pakāpeniski atjaunosies.

Un jāpiebilst, ka šonedēļ beidzas kandidatūru iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Uzskatām, ka šeit jāizvirza gan pieredzējuši cilvēki, gan tādi, kas pieredzi vēl tikai apgūst. Mūsu apvienības līderis Roberts Zīle būs pirmais kandidāts šajās vēlēšanās. Tās notiek vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, par kurām jau visi zina, un tas nebūtu jāaizmirst.

V.Buhvalovs
(PCTVL frakcija):

Gribu pievērst jūsu uzmanību ļoti nopietnai un smagai problēmai – bezdarbam. Situācija ar bezdarbu reģionos izraisa ļoti lielu satraukumu. Pie mums, PCTVL frakcijā, vēršas aizvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri ir zaudējuši darbu un kuriem nav finanšu līdzekļu, lai uzturētu savas ģimenes un – tas ir vēl daudz drausmīgāk – atmaksātu bankām naudu par savām kredītsaistībām, kuras viņi uzņēmušies.

Pirmām kārtām runa ir par depresīvajiem reģioniem, tādiem kā Latgale, un mazpilsētām – tādām kā Dobele, Bauska, Krāslava, Kalnciems un citas. Jaunie cilvēki vēl pirms dažiem gadiem bija noticējuši pasakai par treknajiem gadiem. Lielākā daļa no viņiem, strādājot celtniecības nozarē, saņēma pieklājīgu atalgojumu. Noticēdami valdības solījumiem par to, ka Latvija strauji attīstās, viņi bija nopirkuši dzīvokļus uz kredīta, un tagad, kad ir palikuši bez darba, viņi cieš ārkārtīgu trūkumu. Šie cilvēki nevar gaidīt palīdzību. Tā viņiem ir nepieciešama šodien un jo ātrāk – jo labāk.

Kopumā Latvijā bezdarba līmenis jau ir pārsniedzis 10 procentus un diemžēl nemitīgi pieaug vēl arvien. Jālēš, ka vasaras sākumā bezdarba līmenis acīmredzot būs vēl augstāks. Tik īsā laikposmā nedz valdība, nedz privātie uzņēmēji nespēs radīt jaunas darba vietas. Labi vēl, ja izdosies saglabāt tās darba vietas, kuras ir palikušas. Bet cilvēkiem gribas ēst, un, lai izdzīvotu, ir jāēd katru dienu. Un viņi nevar gaidīt gadiem ilgi, cerot, ka kādreiz tiks radītas jaunas darba vietas.

Tādēļ šodien PCTVL frakcija piedāvāja ieviest attiecīgu grozījumu likumā, kas izvirzītu valdībai prasību izveidot cilvēku nodarbinātības sabiedriskajos pagaidu darbos palielināšanas programmu. Šāda programma ļautu glābt daudzas ģimenes no bada un dotu cilvēkiem reģionos cerību, ka valsts palīdzēs viņiem pārvarēt ārkārtīgi smagos krīzes laikus.

Patlaban bezdarbniekiem darba biržās labākajā gadījumā piedāvā pārkvalifikāciju, tomēr tas nevar atrisināt problēmu, jo darba vietu skaits strauji sarūk. Kāda jēga apgūt jaunu profesiju, ja kaut vai tanī pašā Dobelē darba šajā arodā vienalga nav?

Diemžēl Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu. Tas nozīmē, ka situācija ar bezdarbu reģionos viņus neinteresē.

J.Dukšinskis
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā tika iesniegti vairāki likumprojekti. Es gribu pakavēties pie trim likumprojektiem, kurus mēs uzskatām par ļoti būtiskiem. Mūsu partija atbalstīja arī frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, jo mūsu frakcija šo likumprojektu uzskatīja par diezgan būtisku. Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz, sākot no 1.jūnija, atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Ģimenes pabalsts, valsts pabalsts, par pirmo bērnu pašlaik ir 8 lati, savukārt piemaksa par pirmo bērnu ir 100 latu, par otro – 150 latu, par trešo un nākamajiem bērniem – 200 latu. Neizmaksājot ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā, Labklājības ministrija plāno ieekonomēt aptuveni 1,05 miljonus latu, savukārt, atceļot piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, tā varētu ietaupīt 1,8 miljonus latu. Fiskālais labums no šāda samērā niecīga budžeta samazinājuma ir ļoti apšaubāms.

Saskaņā ar “Māmiņu kluba” veikto aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 Latvijas ģimeņu, 64 procenti ģimeņu negatīvi vērtē Labklājības ministrijas ieceri no 1.jūnija atcelt ģimenes pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā un piemaksas pie bērna piedzimšanas pabalsta.

Mūsu frakcija, LPP/LC frakcija, stingri iestājas par to, ka nedrīkst taupīt naudu uz ģimenes rēķina. Summas, kuras tādā veidā tiktu ietaupītas, ir nelielas, bet kaitējums ģimenēm, mūsu tautai būtu milzīgs. Cilvēkos tas radītu nedrošību par savu bērnu nākotni. Līdz ar to būtu gaidāms arī dzimstības kritums. LPP/LC frakcija un arī es personīgi atbalstu šo likumprojektu, jo tas piedāvā ekonomiskās krīzes apstākļos vismaz līdz 2010.gada 1.jūlijam noteikt Valsts sociālo pabalstu likuma pārejas noteikumu termiņu.

Gribu pievērsties arī otrajam jautājumam. Šodien Saeimas sēdē tika apstiprināti likumprojekta pirmajā lasījumā arī grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, un arī mēs savā komisijā – Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā – šo likumprojektu atbalstījām. Šis likumprojekts paredz ieviest jaunu jēdzienu “daudzbērnu ģimene”, un tā ir ģimene ar trim un vairāk bērniem.

2008.gada vasarā pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pasūtījuma tika veikts pētījums “Demogrāfija un ģimenes stāvoklis Latvijā”. Eksperti atzina, ka viena no grupām, kurai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir tieši daudzbērnu ģimenes. Mēs jau neceram, ka uzreiz būs liels atbalsts šīm daudzbērnu ģimenēm un tiem, kuriem ir trīs bērni, bet tomēr jau ir šāds definējums, un es domāju, ka arī saistībā ar daudzām kultūras lietām, pieņemsim, muzeju apmeklējumiem, varbūt arī pašvaldības varēs paiet pretī šīm ģimenēm un ka šis atbalsts tomēr nākotnē būs daudz lielāks.

Manuprāt, šie ierosinātie grozījumi ir labi un ir vērā ņemami, tomēr LPP/LC frakciju un mani interesē tas, kāds tad praktiskais, reālais labums šīm daudzbērnu ģimenēm tiks sniegts, ja budžets gan valsts, gan pašvaldību aparātam tiek un arī turpmāk tiks samazināts.

Tāpat mūsu frakcijai radās jautājums Ministru prezidentam: kāds labums ir no Ģimenes un bērnu lietu ministrijas likvidēšanas, kāds pavisam reāli ir mūsu valsts un mūsu sabiedrības ieguvums no tā, jo mēs tagad medijos bieži vien dzirdam par visām šīm problēmām: ekonomiskā situācija pasliktinās, reāli ministrija ir bez ministra, ministrijas darbinieki sēž it kā uz koferiem, daudzi konceptuāli jautājumi netiek risināti, jo labklājības ministre bieži vien “atkratās” no dažādu jautājumu risināšanas, kuri skar bērnu un ģimeņu lietas. Un arī šis ieguvums, pēc mūsu aprēķiniem, ir aptuveni 0,42 santīmi pie ikviena bērna pabalsta. Bet vai tas ir vajadzīgs?

Nobeigumā gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Mūsu partija, LPP/LC, izveidoja Mājokļu kredītu ņēmēju tiesību aizsardzības darba grupu, kuru vadīja LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Darba grupā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar negatīvām tendencēm finanšu tirgū, mēs runājām par vienīgajam mājoklim ņemto kredītu atmaksu, arī par komercbanku dažkārt nelikumīgo rīcību attiecībās ar kredīta ņēmējiem, par kredīta ņēmēja kā patērētāja tiesību aizsardzību.

Sadarbojoties ar Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, LPP/LC atzina, ka ir nepieciešams palīdzēt grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, padarot efektīvāku viņu aizsardzību. Mūsu priekšlikumi paredzēja, lai tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanā nodrošinātajiem kreditoriem būtu iespējami mazāka ietekme, lai aizsardzības procesa laikā tiktu apturēti kredītmaksājumi. Mēs arī uzskatām, ka procesa termiņi ir jāpagarina vismaz līdz trim gadiem. Šādas izmaiņas ļautu uzņēmējiem iegūt laiku un iespējami sakārtot esošās naudas plūsmu, lai nodrošinātu produkcijas izlaidi. Tas uzņēmumiem dotu tiesības un iespējas restrukturizēties un kļūt konkurētspējīgiem ārējos tirgos.

Attiecībā uz fiziskajām personām un mājsaimniecībām mūsu priekšlikumi dod izvēles tiesības kredīta ņēmējam – atmaksāt kredītu un saglabāt īpašumu vai arī atdot savu īpašumu kreditoram un tikt atbrīvotam no parādsaistībām. To iespējams izdarīt, veicot šādus grozījumus.

Fiziskās personas maksātnespējas procesam ir jābūt vienkāršam un galīgam. Līdz ar ķīlas atdošanu viņa kredītsaistības tiek dzēstas. Šim procesam ir jābūt ātram un lētam, ne ilgāk kā trīs mēneši, atbrīvojot no valsts nodevas vairāk nekā 300 latu apmērā.

Īslaicīgās finansiālajās grūtībās nonākušām mājsaimniecībām, kuras kredītu ir ņēmušas vienīgā mājokļa iegādei un kas atbilst to ienākumiem, nepieciešams piemērot aizliegumu bankām pasliktināt to finansiālo situāciju.

Kaut arī mūsu priekšlikumu liela daļa netika atbalstīta, daži tika atbalstīti, mēs ceram šo jautājumu risināt tālāk un atbalstīt kredīta ņēmējus, it īpaši mājsaimniecības.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

No Saeimas šodienas sēdes darba kārtības es gribētu akcentēt divus likumus. Pirmais ir Maksātnespējas likums, kuru skatīja otrajā lasījumā un par kuru bija lielas diskusijas, kā jau mēs šeit to dzirdējām no kolēģiem. Arī mūsu partija uzskata, ka likums ir tiešām svarīgs, un tas ļaus samazināt izdevumus maksātnespējas procedūras uzsākšanai un risināšanai.

Otrs likums, kas šodien izraisīja plašas diskusijas, bija grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas tātad paredz iemaksu likmi samazināt no 8 uz 2 procentiem uz diviem gadiem. Un tas nav viegls lēmums. Arī mēs savā partijā diskutējām par to un pieprasījām no Labklājības ministrijas aprēķinus, kā tas varētu ietekmēt nākamos pensionārus, jo lieta ir tāda, ka šis likums attiecas tieši uz tiem cilvēkiem, kuri aizies pensijā 2016.gadā, un tad papildus tai pensijai, ko mēs šodien katrs saņemam, nāktu klāt vēl arī papildu nauda no šā otrā līmeņa. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tiešām šie cilvēki, kas 2016.gadā ies pensijā, no tā neciestu.

Kāpēc tomēr bija jāizdara šādas izmaiņas, un kādi faktori to noteica? Nu pirmām kārtām to nosaka tas apstāklis, ka šobrīd mēs tērējam par trešdaļu vairāk, nekā saražojam un iegūstam nodokļos. Un līdz ar to arī ir riski, ka tās naudas summas, kas ir paredzētas pensionāriem un arī bezdarbniekiem – tiem cilvēkiem, kam vajag maksāt bezdarbnieka pabalstu… ka šīs summas sāk izsīkt, un tad, lūk, šie simts miljoni arī būtu tā nauda, kas palīdzētu risināt šodienas problēmas. Tātad mums kopīgiem spēkiem ir jācenšas darīt visu, lai situācija valstī uzlabotos. Līdz ar to mēs nenodarītu pāri tiem cilvēkiem, kuri ies pensijā pēc 2016.gada.

Šodien es gribu akcentēt vēl tādu lietu. Šodien ir paredzēts skolotāju protesta gājiens saistībā ar plānoto algas samazinājumu. Ministre Tatjana Koķe tiksies ar skolotājiem un pārrunās tos jautājumus, kas ir sasāpējuši. Un te galvenais jautājums ir par to, kāda tad veidosies tā nākotnes situācija. Kā mēs zinām, premjera kungs, Dombrovska kungs, ir paziņojis, ka skolotāju algas tomēr tiks samazinātas, tāpēc, protams, ir jautājums par to, par cik latiem tas būs, kādas būs tās tendences un kādi būs etapi un ceļi.

Un te ir redzama tā viena iespēja, kā šo iespējamo algas kritumu mazināt... Runa ir par to, ka mums ir maksimāli jāizmanto Eiropas fondi, jo sociālais fonds ļauj maksāt stipendijas skolotājiem, kuri palielina savas zināšanas. Un tātad tās daļēji arī kompensētu. Bet katrā ziņā priekšā vēl ir diskusijas, un vienošanās ir nepieciešama gan ar valdības vadītāju, gan arī ar ministriju kolēģiem.

Arī Zaļo un Zemnieku savienība ir iesniegusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstu. Mums ir minēti 11 kolēģi, šo sarakstu vadu es, Baiba Rivža, bet mums sarakstā ir arī tādi ļoti pieredzējuši kolēģi kā Andris Bērziņš, Aleksandrs Kiršteins, Andis Kāposts, Staņislavs Šķesters, Rūta Bendere no Zaļo partijas... un vēl daudzi citi kolēģi.

Es no savas puses arī jums vēlu gaišus Pūpolsvētkus! Un uz tikšanos!

K.Šadurskis
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, gribu minēt apjomīgos grozījumus Maksātnespējas likumā. Viens uzdevums ir atrisināt būtiskas problēmas juridisko personu maksātnespējas procesā, taču ne mazāk svarīgs uzdevums ir fizisko personu maksātnespējas procesa sakārtošana, lai mājsaimniecības, kas ņēmušas hipotekāro kredītu savam vienīgajam mājoklim, tagad, pieaugot bezdarbam un mazinoties atalgojumam, nenokļūtu tiesiskā ziņā pilnīgi neaizsargātā stāvoklī.

Un, risinot šo jautājumu, būtiski ir nošķirt tos apmēram 15 procentus – kā mēs parasti sakām, spekulantus, kas, darbodamies kā privātpersonas, būtībā ir veikuši uzņēmējdarbību, – no tiem atlikušajiem 85 procentiem mājsaimniecību, kurām tiešām ir nepieciešama valsts palīdzība. Kreditēšanas procesā abas puses – gan kredīta ņēmējs, gan banka – uzņēmās risku, un tāpēc jau kredītam ir ķīla kā nodrošinājums. Tagad, kad ķīlas vērtība ir caurmērā stipri zemāka par kredīta summu, risks būtu solidāri jādala starp kredīta ņēmēju un devēju, jo viena puse, iespējams, nepamatoti paļāvās uz to, ka ienākumi nesamazināsies, bet otra tieši tāpat nepamatoti paļāvās uz stipri pārspīlētu nekustamā īpašuma vērtējumu.

Šie solidārās riska dalīšanas jautājumi otrā lasījuma redakcijā nav atrisināti. Tie būs jārisina, iesniedzot priekšlikumus trešajam likumprojekta lasījumam.

Runājot par šodienas sēdi, tomēr nevar nepieminēt arī valsts kopējo ekonomisko un politisko situāciju. Šobrīd valdības galvenās rūpes ir budžeta tēriņu mazināšana, veicot strukturālas izmaiņas valsts pārvaldes, izglītības un veselības aprūpes sistēmā, kā arī citus grozījumus, taču Saeimas uzdevums ir papildus tam plānot izeju no mūsu valsts politiskās krīzes. Ja valdības darbs būs sekmīgs, ja ikviena valdošās koalīcijas partija sapratīs, ka šobrīd valstiska domāšana ir izšķiroši svarīga un ka tai jāstāv pāri sīkajām partijas politiskajām un ekonomiskajām interesēm, tad šī Saeima var nostrādāt arī līdz savu pilnvaru beigām. Un šeit izšķirošs ir jautājums par to, vai Saeima būs gatava grozīt tos likumus, kas noteiks, vai nākamajās vēlēšanās mūsu pilsoņi spēs ievēlēt kvalitatīvi daudz labāku parlamentu.

Vienu svarīgu lietu mēs jau esam izdarījuši – nākamajās vēlēšanās vairs nebūs “lokomotīvju” un tām paklausīgi sekojošo pelēko, bezpersonisko “vagoniņu”, kas tām līdzi ieripo pa Saeimas durvīm.

Taču vismaz trīs principiāli svarīgi darbi šai Saeimai šajā jomā vēl ir jāpaveic. Minēšu tos.

Pirmkārt. Iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanas likums jau ir apaudzis ar biezu putekļu kārtu un pat jau vairs netiek pieminēts. Tas ir jāpieņem vistuvākajā laikā, lai jau no nākamā gada likums varētu darboties. Korupcija un valsts nozagšana kļūs daudz grūtāka, un negodīgām amatpersonām būs mazāks vilinājums, ja šīs naudas legalizācija kļūs praktiski neiespējama.

Otrs uzdevums ir politisko partiju finansēšana no valsts budžeta. Vai jūs katrs ziedojat politiskajām partijām? Jūs man droši vien atbildētu: “Protams, ne, jo mums nav tādu līdzekļu. Partijas finansē bagātie.” Un kāpēc tad jūs izbrīna tas, ka Latvijas bagātās partijas ir ieguvušas varu valstī un kalpo nevis tautai, bet gan saviem naudas devējiem – bagātniekiem? Šī situācija jāatrisina.

Treškārt. Nākamajās vēlēšanās jāsacenšas nevis partiju naudai, bet programmām. Televīzijas klipi, kas masīvā straumē gāžas pār mums visiem priekšvēlēšanu laikā, ir dārga reklāma. Turklāt tā nevis skaidro un argumentē, bet ar profesionāliem sabiedrības ietekmēšanas līdzekļiem un tukšiem solījumiem burtiski hipnotizē to apmēram trešo daļu vēlētāju, kuri parasti pēdējā priekšvēlēšanu nedēļā vēl nav izdarījuši savu politisko izvēli. Šī reklāma ir būtiski jāierobežo, un klipi televīzijā ir jāaizstāj ar partiju kandidātu dzīvu diskusiju un sacensību. Lai sacensībā uzvar tas, kam ir labākie argumenti un labākā programma!

Bez šiem trim, protams, ir vēl ļoti daudz arī citu uzdevumu Saeimai un valdībai, taču bez šiem, manis jau minētajiem uzdevumiem, esmu pārliecināts, mums no ilgstošas politiskās krīzes Latvijā iziet nav iespējams.

Bet uzstāšanās tomēr jābeidz ar gaišu un pozitīvu domu: vēlu jums priecīgu Pūpolsvētdienu, pārdomām bagātu Kluso nedēļu, lai mēs varētu sagaidīt gaišas un skaistas Lieldienas pēc nedēļas.