Izglītības un zinātnes ministrija: Par strukturālajām reformām un tālākajiem soļiem izglītībā

17.aprīlī, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe informēja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavību veikt strukturālās reformas izglītības sistēmā, lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību un efektīvu līdzekļu izmantošanu. Sarunā valdīja savstarpēja sapratne un ieinteresētība.

T.Koķe uzsvēra, ka būtiska šīs reformas daļa ir finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešana, par kura virtuālās modelēšanas rezultātiem viņa informēja Valsts prezidentu. Ministre piebilda, ka IZM kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem pie šā modeļa izveides un pārbaudīšanas virtuālajā vidē strādā jau kopš 2007.gada otrās puses, kad tika saņemts Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda tehniskās palīdzības misijas ziņojums. Sagatavošanās darbi ir noslēguma fāzē, un ar jauno mācību gadu plānots ieviest šo modeli praktiski.

Saistībā ar modeli “nauda seko skolēnam” notiek darbs pie skolu tīkla sakārtošanas, lai izglītības sākumposmā bērni varētu mācīties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. No pašvaldībām saņemtie priekšlikumi paredz mazināt administratīvos izdevumus, piemēram, mazākas skolas pārveidot par lielo skolu filiālēm; tāpat šim nolūkam, iespējams, nebūtu jāuztur nepiepildītas, padomju laikos celtas ēkas vai izglītības nauda nebūtu jāizmanto simtgadīgu muižu uzturēšanai. Savukārt vidējās izglītības posmā akcents tiek likts uz kvalitatīvi aprīkotu skolu koncentrēšanu, tostarp, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus mācību infrastruktūras uzlabošanai. Vienlaikus, rūpējoties par kvalitatīvas izglītības pieejamību, īpaši moderno tehnoloģiju laikmetā, ministre akcentēja iespēju līdztekus ierastajām vidusskolām izmantot e-vidusskolas piedāvātās iespējas.

Tāpat izmaiņas saistītas ar profesionālās izglītības mācību procesu un profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ņemot vērā pašvaldību izteiktos priekšlikumus pārņemt daļu profesionālās izglītības iestādes savā pārziņā, apvienojot tās ar vispārizglītojošajām skolām.

T.Koķe norādīja, ka reformas izglītībā saistītas arī ar birokrātisko šķēršļu mazināšanu, ko IZM jau ir veikusi un turpina darīt. Piemēram, sniedzot iespējas skolu direktoriem pašiem lemt par skolas darbības nodrošināšanai nepieciešamo personālu.

Tikšanās laikā ministre uzsvēra nepieciešamību stiprināt zinātnes lomu un ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā, kā arī mūžizglītības sniegtās priekšrocības tautsaimniecības vajadzībām atbilstoša darbaspēka nodrošināšanā. Šā iemesla dēļ T.Koķe uzsvēra ES struktūrfondu līdzekļu lomu mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā, lai nodrošinātu atbilstošas mūžizglītības un pieaugušo izglītības iespējas. Tāpat viņa informēja Valsts prezidentu par IZM plānotajiem pasākumiem izmantot ES struktūrfondu līdzekļus, lai sniegtu iespēju skolotājiem pretendēt uz kompensējošiem mehānismiem atalgojuma samazinājuma apstākļos.

Sarunas nobeigumā ministre, kas vienlaikus ir arī X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, uzrunāja Valsts prezidentu par iespēju kļūt par šo svētku patronu.