Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”: vārdi par valsts oficiālo informāciju

• Satversmes 90.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Satversmes tiesa savā praksē ir norādījusi: “Šī konstitucionālā norma ievada Satversmē ietverto pamattiesību katalogu un norāda uz nozīmi, kādu šīs pamattiesības nostiprināšanai Satversmē piešķīris likumdevējs.”

Līdz šim Satversmes 90.pants vairāk ir aplūkots saistībā ar valsts pienākumu nodrošināt normatīvo aktu pieejamību sabiedrībai, taču tikai ar normatīvajiem aktiem šā Satversmes panta tvērums neaprobežojas. Augstākās tiesas Senāts savā praksē ir norādījis: “Tiesības zināt savas tiesības ietver arī tiesības iepazīties ar informāciju, kura ar lielu varbūtību nosaka privātpersonas iespējamību vai, tieši otrādi, neiespējamību aizstāvēt savas subjektīvās mantiskās vai cita rakstura tiesības.” Līdzīgu secinājumu jau iepriekš bija izdarījusi arī Satversmes tiesa: “(Satversmes 90.pants) paredz arī personas tiesības, stājoties publiski tiesiskajās attiecībās ar valsts varas institūcijām, tikt informētai par tās tiesībām konkrētajās attiecībās.”

Līdztekus normatīvajiem aktiem valstij ir pienākums nodrošināt privātpersonai plaša informācijas klāsta pieejamību. Arī šāda informācija līdzīgi kā normatīvie akti valstij ir jāizsludina oficiālajā laikrakstā. “Jurista Vārds” šajā numurā publicē daudzu ekspertu viedokļus par oficiālās publikācijas formu, pieejamību un lietderību.

• Egils Levits. Valsts oficiālās informācijas pasniegšanai nedrīkst pieiet formāli 

Publicējamā oficiālā informācija ir valsts (plašā nozīmē, t.i., jebkuras publisko tiesību juridiskas personas vai ar valsts varu apveltītas privātpersonas) orgānu, iestāžu vai amatpersonu publiski sniegtā informācija. Šai informācijai jābūt tādā formā un izkārtojumā, ka tā katram ir viegli un ērti pieejama un bez īpašiem palīglīdzekļiem un palīgdarbībām saprotama. Principā šai informācijai jābūt bez maksas; tikai izņēmuma kārtā tā drīkst sasniegt maksimāli pašizmaksas līmeni. Doma, ka kāds – valsts vai privātpersona – varētu ar oficiālās informācijas izplatīšanu pelnīt, pati par sevi ir pretrunā ar oficiālās informācijas jēgu demokrātiskā sabiedrībā.

• Gunārs Kusiņš. Oficiālā izsludināšana ir aktīva darbība ar mērķi sasniegt adresātu 

Jautājuma kontekstā būtu jānodala trīs pamatlietas: normatīvo aktu izsludināšana, pieejamības nodrošināšana valsts informācijai un informācijas atklātība. Domāju, ka attiecībā uz pirmo – likumu un citu normatīvo aktu izsludināšanu – būtu lietderīgi apsvērt pat īpaša tiesiskā regulējuma nepieciešamību, jo gribētu piebilst, ka Latvijā joprojām ir zināmas problēmas pat ar iespējām uzzināt normatīvos aktus. Piemēram, Latvijā ir daudz cilvēku ar īpašām vajadzībām, to skaitā neredzīgi cilvēki. Vai personas, kas nezina latviešu valodu. Šīs personas dzīvo Latvijas sabiedrībā. Kā viņi var uzzināt par savām tiesībām un pienākumiem? Šīs problēmas nedrīkst aizmirst, ja diskutē par iespējamiem uzlabojumiem oficiālās informācijas izsludināšanas jomā.

• Gunārs Kūtris. Valsts ir apsolījusies, ka nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības 

Visupirms ar “oficiālo informāciju” saprotu to, ko valsts jau konstitūcijā vai ar likumu ir apsolījusies izsludināt publiski. Valsts pat ir apsolījusies, ka tā nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības (Satversmes 90.pants). Pamatā šī oficiālā informācija ir ārējie normatīvie akti (likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi). Turklāt bez kādām diskusijām tiek prezumēts, ka ikviens zina, kas rakstīts šajos dokumentos, jo valsts tos ir oficiāli darījusi zināmus. (Šeit gan varētu nopietni diskutēt par to, kā valsts nodrošina, lai iedzīvotāji valsts valodā varētu brīvi iepazīties ar tikpat saistošajiem Eiropas Savienības “likumiem”.)

• Kristīne Jarinovska. Oficiāla publikācija ir valsts funkcija, ko nevar nodot privātpersonas kompetencē 

Latvijas tiesiskajā sistēmā jēdziens “oficiāla publikācija” attiecināms, pirmkārt, uz tādu publikācijas veidu, kas gan garantē publicētā tiesību akta īstumu, kā tas ir autentiskas publikācijas gadījumā, gan arī ir tiesību akta spēkā esības un darbības nosacījums prezumpcijai, ka persona laikus ir informēta par tiesību aktu un tādēļ ir pakļauta šā tiesību akta spēkam. Otrkārt, jēdziens “oficiāla publikācija” aptver tos gadījumus, kad informācijas publicēšana pielīdzināma vispārzināma fakta konstatācijai un no šā fakta attiecīgi izrietošajām tiesiskajām sekām.

• Aivars Borovkovs. “Latvijas Vēstnesim” ir jābūt “valsts logam” attiecībās ar sabiedrību  

Jautājumu par oficiālo publikāciju redzu ļoti vienkārši un skaidri: “Latvijas Vēstnesim” arī turpmāk ir jābūt “valsts logam” attiecībās ar sabiedrību – turklāt vienīgajai vietai, kur ir apkopota oficiālā informācija, kas personai uzliek pienākumus vai nosaka tiesības. Lai katrs no rīta tur var ieskatīties un redzēt visu, kas viņu interesē vai var viņu skart. Nevienam nevar uzlikt pienākumu “sērfot” pa nebeidzami daudzām vietām internetā ar bažām kaut ko palaist garām. Es teiktu, ka varētu formulēt šādi – valsts informācijas, kas nav “Latvijas Vēstnesī”, nav vispār.

“Jurista Vārda” redakcija