Par Francijas Senāta pārstāvju vizīti Latvijā

Pie ārlietu ministra:

20.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Francijas Senāta Francijas–Baltijas valstu sadraudzības grupas priekšsēdētāju Denī Badru, priekšsēdētāja vietnieku Bertrānu Obānu un Francijas–Latvijas apakšgrupas priekšsēdētāju Žaku Ležandru.

Tikšanās laikā puses pozitīvi novērtēja abu valstu politiskā dialoga attīstību. M.Riekstiņš uzsvēra, ka abu valstu valdību vadītāju 2008.gada 23.maijā Rīgā parakstītā Politiskā deklarācija par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību no jauna apliecināja pušu apņemšanos stiprināt politisko dialogu, arī parlamentārā līmenī. Denī Badrs atzīmēja parlamentārās diplomātijas nozīmi gan divpusējo attiecību līmenī, gan Eiropas Savienības konsolidēšanas procesā. Ministrs un senatori bija vienisprātis, ka Eiropas spēks ir tās vienotībā un tieši tāpēc Latvijai un Francijai jāizmanto dažādi formāti attiecību stiprināšanai.

Runājot par aktuālāko Eiropas Savienībā, M.Riekstiņš un Francijas Senāta senatori pārrunāja jautājumus par Eiropas enerģētikas apgādes avotu dažādošanu, Lisabonas līguma ratifikācijas perspektīvas, akcentējot nepieciešamību to pieņemt pēc iespējas agrāk, kā arī citus svarīgus Eiropas jautājumus. Senators D.Badrs izteica pārliecību, ka pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze tuvinās Eiropas valstis, jo tā rada nepieciešamību solidarizēties un meklēt kopīgus risinājumus visas Eiropas līmenī. 

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Pie ekonomikas ministra:

20.aprīlī ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Francijas Republikas Senāta Francijas–Baltijas draudzības grupas delegāciju, lai pārrunātu izveidojušos ekonomisko situāciju Latvijā un valdības rīcību situācijas stabilizēšanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai.

Tikšanās laikā A.Kampars uzsvēra, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā abu valstu divpusējais dialogs ir kļuvis daudz aktīvāks, un bija pārliecināts, ka ekonomiskās attiecības turpinās veiksmīgi attīstīties un sniegs jaunas iespējas turpmākai sadarbībai. Ministrs norādīja, ka ekonomikas lejupslīde prasa koncentrēties uz jaunas stratēģijas konkurētspējas palielināšanai izstrādi. Latvija šobrīd koncentrējas uz nozīmīgām valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības vides reformām, radot labvēlīgākus apstākļus uzņēmējiem, kas ir galvenais darba vietu un labklājības radīšanas faktors. “Palielinot ekonomisko aktivitāti un veicinot uzņēmējdarbības attīstību, mēs veiksmīgi pārvarēsim pašreizējās ekonomiskās grūtības un jau 2010.gadā atgūsim izaugsmi mūsu ekonomikā. Pašreizējās ekonomiskās problēmas tikai stiprinās mūs un sniegs vērtīgu pieredzi,” uzsvēra A.Kampars.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs detalizētāk informēja Francijas parlamenta deputātus par izveidojušos situāciju Latvijas tautsaimniecībā, valdības rīcību tās stabilizācijai un tautsaimniecības attīstības prognozēm tuvākajos gados. O.Barānovs uzsvēra, ka 2008.gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas lejupslīdi arvien spēcīgāk ietekmēja pasaules finanšu krīzes procesi, tādēļ būtiski samazinājās gan Latvijas iekšējais, gan ārējais pieprasījums. Strauja ekonomikas lejupslīde šobrīd ir vērojama arī pārējās Baltijas valstīs, kas sevišķi izteikta bija aizvadītā gada 4.ceturksnī. Arī Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs kopumā 2008.gada 4.ceturksnī bija negatīva izaugsme.

Lai stabilizētu ekonomisko situāciju un veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti, Saeimā 2008.gada 12.decembrī tika akceptēta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuras ietvaros Ekonomikas ministrija izstrādāja vairākus finanšu instrumentus tautsaimniecības stabilizācijai – aizdevumu instrumentus; Latvijas Garantiju aģentūras galvojumus; Valsts kases galvojumus; Riska kapitāla instrumentus; kā arī tika ieviesta projektu avansēšana Eiropas Savienības struktūrfondu programmu ietvaros.

Francijas puse pauda apbrīnu par Latvijas valdības spēju tik operatīvi reaģēt uz notiekošo pasaules ekonomikā un īstenot konkrētus pasākumus savas tautsaimniecības stabilizācijai un uzņēmējdarbības sekmēšanai. Tautsaimniecības izaugsmes kritums vērojams arī Francijā, tāpēc 2012.gads būs būtisks abām valstīm – Latvija šajā gadā cer izpildīt visus Māstrihtas kritērijus un ieviest eiro, savukārt Francija cer atgriezties pie šo kritēriju izpildes. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa