ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas gada monētu 2008 – "Laimes monētu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.2009., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190883
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas gada monētu 2008 – “Laimes monētu”
 |
  |
|
Augšējā attēlā (no
kreisās): “Laimes monētas” grafiskā dizaina autors
Arvīds Priedīte, Skursteņslaucītāju amata brālības
prezidents Varis Vilcāns, “Laimes monētas” plastiskā
veidojuma autors Jānis Strupulis; apakšējos attēlos:
“Laimes monētas” averss un reverss |
Par Latvijas gada monētu 2008 ar 4593 balsīm no 8899 kļuvusi “Laimes monēta” (skat. “LV” Nr.188, 03.12.2008.), kuras grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pateicās aptaujas dalībniekiem – māksliniekiem un balsotājiem: “Pagājušais gads, īpaši tā nogale, finanšu sistēmā un monetārajā politikā bija trauksmains, bet sešas monētas ir izdevušās lieliskas.” Balvā mākslinieki saņēma zeltā kalto Teodora Zaļkalna “Latvijas monētu”, kas kļūs par tradicionālu balvu aptaujā.
“Laimes monēta” tika kalta Somijas kaltuvē “Rahapaja Oy”, tuvojoties 2008.gada Ziemassvētkiem un gadu mijai. Skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc 5000 laimīgie, kas tikuši pie monētas (Latvijas Bankā tā vairs nav nopērkama), var pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti – nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.
Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Skursteņslaucītāju amata brālības prezidents Varis Vilcāns, kurš savulaik rosināja iekalt monētā skursteņslauķi. Viņš dāvāja I.Rimšēvičam sudrabā kaltu skursteņslauķa pogu. Toties otrs monētas tēls – kaķis – ir tas, kura dēļ mākslinieks Arvīds Priedīte bija sagaidījis lielu balsotāju atbalstu paša vairāku mēnešu darbā veidotajai monētai.
Aptauja “Latvijas gada monēta” šogad tika rīkota piekto reizi – laikā no 16.martam līdz 28.martam ikvienam bija iespēja drukātā vai elektroniskā anketā nosaukt monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Par gada monētu 2004.gadā kļuva L.Šēnberga un J.Strupuļa “Laika monēta”, 2005.gadā – A.Priedītes un J.Strupuļa “Barons Minhauzens” un 2006.gadā – I.Blumberga un J.Strupuļa “Ciparu monēta”, 2007.gadā – L.Šēnberga un J.Strupuļa “Laika monēta II”.
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs