Valsts prezidentes svinīgs solījums:

"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

1999. gada 8. jūlijā pulksten 9.03

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Godātie deputāti un deputātes, ekselences, dāmas un kungi!

Latvijas vēsturē šodien mēs pāršķiram jaunu lapu. Amatā stājas jauna prezidente, un viņa to sāk ar dziļu pateicību savam priekštecim Guntim Ulmaņa kungam par viņa priekšzīmīgi un atbildīgi veikto darbu. Drīz valstij būs jauns Ministru prezidents un būs jauna valdība arī. Drīz vien pāršķirsim lapu jaunam gadsimtam un dosimies jaunajai tūkstošgadei pretim.

Es pateicos šai Latvijas 7. Saeimai par man dāvāto uzticību. Es novēlu katram deputātam un katrai deputātei vienmēr būt savu uzdevumu augstumos un nekad nepievilt to uzticību, ko tauta, jūs ievēlot, jums ir dāvinājusi. Es novēlu jums katram spēku un izturību, lai savā darbā jūs spētu sasniegt to valstisko vīziju un to valstisko atbildību, ko latviešu tauta no jums sagaida. Es novēlu jums sasniegt to prasmīguma, to godīguma, to cēluma līmeni, ko Latvijas valsts no jums būtu pelnījusi.

Ar diplomātiskā korpusa starpniecību es pateicos visām tām Latvijai draudzīgām valstīm, kas, man šai amatā stājoties, ir laipni atsūtījušas savus apsveikumus un laba vēlējumus un kas izteikušas savu nedalīto atbalstu Latvijas centieniem. Latvijai ļoti vajadzīgs ir šāds atbalsts no saviem draugiem un sabiedrotiem, un par to mēs visi kā tauta vienmēr būsim pateicīgi.

Es pateicos visiem, kas mani ir atbalstījuši visdažādākos veidos, un visiem indivīdiem un organizācijām, kas mani ir apsveikuši un man labu vēlējuši. Jūsu izteiktās cerības un jūsu dāvātā uzticība man uzliek pat lielāku nastu par to, ko uzliek jaunais amats ar savām oficiālām prasībām. Es apsolu prezidenta amatam veltīt visas savas spējas un visus savus spēkus. Bet es lūdzu katru no jums nākt man talkā, lai visi kopā mēs spētu paveikt to, kam mēs visi kopīgi ticam un ceram.

Vēsture stāv mums priekšā kā balta neaprakstīta lapa, un mēs būsim tie, kas Latvijas vēsturi rakstīs, mēs būsim tie, kas noteiks kāda tā izskatīsies nākamo paaudžu acīs. Ne tikai katrs gadsimts, bet katrs rīts, kad atkal, lec saule, ir atkal jauns sākums un jauna atdzimšana. Katrs rīts sniedz mums iespēju būt citādiem, nekā mēs bijām vakar, tas sniedz mums izdevību būt labākiem, nekā mēs bijām vakar, tas sniedz mums izaicinājumu sevi pāraugt, sevi pilnveidot un sevi pārspēt. Mēs esam savas pagātnes mantinieki, bet mēs neesam vergi, kam mūžīgi jādzīvo pagātnes kalpībā un ēnā. Mēs paši esam savas nākotnes veidotāji, un mums ir dota iespēja to veidot pēc sava prāta, pēc savas gribas un pēc savas pārliecības. Tamdēļ saliedēsim savus spēkus, būsim pietiekami gudri un tālredzīgi un turpināsim apņēmīgi un efektīvi virzīties pretim mūsu patlaban svarīgākajiem mērķiem. Šie mērķi mums visiem ir pietiekami skaidri — ir jābūt ekonomiskam uzplaukumam, ir jābūt sabiedriskam taisnīgumam, ir jābūt likumdošanas un ētiskai sakārtotībai. Latvijai ir jākļūst par sarunu partneri uzņemšanai Eiropas Savienībā, Latvijai ir jākļūst par dalībvalsti NATO.

Neļausim nevienam mums iestāstīt, ka mēs esam nevarīgi, nespēcīgi un vārgi. Neļausim nevienam mums iestāstīt, ka mēs nespējam ar savām problēmām tikt galā. Neļausim nevienam mūsos apslāpēt savu no senčiem mantoto dzīves prieku un rīcības sparu. Kā teicis jau Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis 200 gadus atpakaļ — Latvija nav bēdu ieleja, Latvija ir Paradīzes dārzs! Latvija ir bagāta zeme — tā ir bagāta ar skaistumu, ar viedumu, ar spējām un talantiem, ar varēšanu, ar gribēšanu.

Es aicinu ikkatru Latvijas pilsoni un ikkatru tās iedzīvotāju atcerēties to milzīgo radošo potenciālu, kas katrā cilvēkā ir iekšā, ko katrā ir iespējams atmodināt. To milzīgo enerģiju, ko cilvēks var iegūt, atverot savu sirdi Visuma spēkiem caur līdzcietību un caur cilvēkmīlestību. Mums katram katru brīdi ir brīvi pieejami šie neizsmeļamie garīgā spēka avoti. Novēlu visiem latviešiem turēties garīgi stipriem! Augsim savā garīgā spēkā, jo caur to arī maza tauta spēj pacelties lielumā un diženumā!

Es aicinu katru Latvijas pilsoni un katru tās iedzīvotāju atcerēties, ka visi mūsu likteņi ir nedalāmi saausti kopā, ka mūsu dzīves gājumu mums visiem nolemts staigāt blakus. Mēs dzīvojam zem vienas saules un virs vienas zemes, un viena un tā pati jūra mums skalojas pie kājām. Dzīvosim tā, lai mēs viens otru cienītu, dzīvosim tā, lai mēs viens otru saprastu, dzīvosim tā, lai mēs viens otru bagātinātu! Dzīvosim tā, lai ar Dieva palīgu mūsu pēcgājēji par mums varētu būt lepni!

1999. gada 8. jūlijā pulksten 9.12

Valsts prezidente, noliekot ziedus Brāļu kapos, godinot par Latvijas brīvību kritušos, noliecot galvu Mātes Latvijas priekšā

Foto: Arnis Blumbergs, Māris Kaparkalējs, "LV"