Par valsts finanšu sektora uzraudzību

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti 8.aprīlī tikās ar ekspertiem un atbildīgajām iestādēm, lai spriestu par situāciju finanšu sektorā.

Komisijas sēdē eksperti pauda viedokli, ka situācija finanšu tirgū ir stabilizējusies un to sekmējušas izmaiņas likumdošanā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka Saeima ir pieņēmusi vairākus likumus, tostarp Banku pārņemšanas likumu, kas palīdzēja stabilizēt finanšu situāciju un vienoties ar sindicēto kredītu devējiem. Viņš atzīmēja, ka ir izstrādāti grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, kas pilnveidos garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.

Ekonomikas bremzēšanās un bezdarba pieaugums ir palielinājis kredītu nemaksātāju skaitu, būtiski ietekmējot banku darbību, komisijas deputātiem skaidroja Latvijas Bankas (LB) pārstāvis Uldis Rutkase. Viņš apliecināja, ka šobrīd LB meklē iespējas, kā optimizēt stresa testu metodoloģiju, lai palielinātu banku spēju absorbēt finanšu sistēmas šoku, turpinot pildīt savas funkcijas.

FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane deputātus iepazīstināja ar starptautiskā audita rezultātiem, kurā tika vērtēta banku maksātspēja un to likviditāte. Auditā secināts, ka dažām bankām ir nepieciešami uzlabojumi likviditātes pārvaldīšanā, un FKTK regulāri pieprasīs iesniegt likviditātes prognozes. Tāpat FKTK konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos banku stresa testēšanas pieņēmumi ir pārlieku optimistiski. Ņemot vērā, ka banku kredītportfeļa kvalitāte šā gada laikā varētu pasliktināties, FKTK varētu pieprasīt bankām auditētu finanšu pārskatu arī par 2009.gada pirmo pusgadu.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš deputātiem apliecināja, ka patlaban būtiskas izmaiņas nodokļos netiek plānotas. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmuma ienākumu nodoklis, kā arī uzņēmuma nodokļa efektīvā likme Latvijā ir zemākā Eiropas Savienībā, līdz ar to šā nodokļa rezerves ekonomikas stimulēšanai ir izsmeltas. Tāpēc uzņēmuma ienākumu nodoklis samazināts netiks. Tāpat netiek plānota arī pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšana vai samazināšana. Lai arī pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana nav devusi cerētos rezultātus, tomēr ieņēmumi patlaban ir lielāki, nekā tie būtu gadījumā, ja šāda paaugstinājuma nebūtu bijis.

Iztaujājot FM ierēdņus, deputāti noskaidroja, ka šobrīd tiek plānotas vairākas programmas uzņēmējdarbības atbalstam. Viena programma paredz izsniegt garantijas uzņēmējiem caur Latvijas Garantiju aģentūru, bet cita – aizdevumu programma konkurētspējas veicināšanai – drīzumā tiks īstenota caur Latvijas Hipotēku un zemes banku. Šobrīd saskaņošanas stadijā ir vēl viena programma, kuru plānots realizēt caur Valsts kasi, ar Eiropas Komisijas atbalstu.

A.Bērziņš bija sašutis, ka šāda informācija nenonāk līdz plašākai sabiedrībai, tostarp uzņēmējiem. Arī komisijas eksperte, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai Finanšu ministrijas informācija sasniegtu tos cilvēkus, uz kuriem šī informācija tiešām attiecas.

Saeimas preses dienests