Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 21.aprīlī

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā 

21.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL).

Tie paredz izdarīt grozījumus MDL 57.pantā, nodrošinot atvaļināšanas pabalsta izmaksu karavīriem viena dienesta atalgojuma apmērā neatkarīgi no tā, uz kāda pamata karavīrs tiek atvaļināts no dienesta, kā arī neatkarīgi no karavīra izdienas stāža. Likumā tiek saglabāta norma, kas paredz atvaļināšanas pabalstu karavīram izmaksāt pēdējo divu nedēļu karavīra algas apmērā gadījumā, ja profesionālā dienesta līgums tiek izbeigts pirms termiņa vienības likvidēšanas dēļ un karavīrs atteicies no piedāvātā amata.

Grozījumi nosaka, ka karavīriem, kuri pirms atvaļināšanās no aktīvā dienesta piedalījušies starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, 57.pantā paredzētais atvaļināšanas pabalsts tiek izmaksāts, ņemot vērā pēdējo mēneša dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā.

MDL karavīriem paredz vairākas sociālās garantijas gan dienesta gaitas ietvaros, gan atvaļinoties no bruņotajiem spēkiem. Viena no šādām garantijām ir atvaļināšanas pabalsts, kura piešķiršanas nosacījumus un apmēru paredz MDL 57.pants. Šobrīd spēkā esošā MDL 57.panta normas paredz diferencētu atvaļināšanas pabalstu izmaksu karavīriem, ņemot vērā karavīra atvaļināšanas pamatu no aktīvā dienesta, kā arī izdienas stāžu. Ievērojot minētos kritērijus, atvaļināšanas pabalsts karavīram šobrīd var tikt noteikts gan mēneša dienesta atalgojuma apmērā, gan pēdējo triju mēnešu karavīra algas apmērā.

AM: Par profesionālā dienesta karavīra uzturdevas kompensācijas apmēru 

21.aprīlī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr.46 “Noteikumi par profesionālā dienesta karavīra uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību”. Apstiprinātie grozījumi paredz karavīriem laikā no 2009.gada 1.maija līdz 2009.gada beigām izmaksāt dienas pamata uzturdevas kompensāciju 4 latu apmērā līdzšinējo 7 latu vietā.

“Diemžēl uzturdevas kompensācijas samazinājums vairāk skar tieši kareivjus un instruktorus, nevis vecākos virsniekus. Uzskatu, ka iespējas tālākajam ietaupījumam atlīdzības fondā būs jāmeklē pie šajā samazinājumā vismazāk skartajiem,” atzīst aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

Aizsardzības ministrijas

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai 

21.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais MK rīkojums par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2009.gadā.

Rīkojumā paredzēta līdzekļu pārdale 7,3 miljonu latu šādiem mērķiem:

2,5 miljoni latu Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem – sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu realizācijai, nodarbinātības veicināšanai, kā arī nodarbināto apmācību finansēšanai;

4,5 miljoni latu Izglītības un zinātnes ministrijai, lai finansētu Eiropas Sociālā fonda un ERAF projektus publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanā un kvalitātes vadības sistēmas izveidē un ieviešanā, kā arī publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmas attīstības nodrošināšanai, tajā skaitā portāla www.skolas.lv attīstīšanai;

Finanšu ministrijai 105 tūkstoši latu ES politiku instrumentu projektu “Tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošana revīzijas iestādē” un “Tehniskā palīdzība sertificēšanas iestādei” finansēšanai, kas tiks izmantoti finansiālās un fiskālās politikas veidošanai, kā arī valsts budžeta izstrādes un ES pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu koordinācijas nodrošināšanai;

152 tūkstoši latu Ārlietu ministrijai, lai tā varētu realizēt ES politiku instrumentu projektus “Konsulāro amatpersonu reģionālo apmācību nodrošināšana par ES vienoto vīzu izsniegšanas politiku, atbilstoši Eiropas Robežu kodeksa, Kopīgās konsulārās instrukcijas un Rekomendāciju kataloga prasībām” un “Konsulārās amatpersonas rokasgrāmatas aktualizācija, izveidojot to elektroniskā formā un padarot pieejamu on-line režīmā”.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2009.gadam MK var pārdalīt šajā apakšprogrammā paredzēto finansējumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 176,5 miljonu latu apmērā. 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par speciālo piemaksu samazināšanu policistiem un robežsargiem 

21.aprīlī Ministru kabinetā atbalstīti Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātie grozījumi 2009.gada 27.janvāra noteikumos Nr.86 “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta atalgojuma sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām dienesta pakāpēm”, būtiski samazinot speciālo piemaksu apmērus, kas tiek izmaksāti policistiem par darbu organizētās noziedzības un smagu noziegumu apkarošanā, kā arī robežsargiem par tiešu robežas apsardzību. Vienlaikus izmaiņas gaidāmas arī piemaksu piešķiršanas kārtībā – turpmāk maksimālo apmēru varēs saņemt arī zemākas amata kategorijas darbinieki, nevis tikai priekšnieki, kas darbu veic formāli kabinetos.

Ņemot vērā prognozes par situāciju valsts budžeta izdevumu jomā nākamajā gadā, kā arī valdības doto uzdevumu samazināt izdevumus darbinieku atlīdzībai par 20 procentiem, Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka piemaksu maksāšana līdzšinējā apmērā nav iespējama, līdz ar to pieņemts lēmums policistiem piemaksas samazināt par gandrīz 70 procentiem, bet robežsargiem samazinājums būs par 45 procentiem. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā no šā gada 1.maija Valsts policijas amatpersonām par organizētās noziedzības apkarošanu noteikts maksimālais piemaksas apmērs 150 latu esošo 450 latu vietā, bet Valsts robežsardzes amatpersonām piemaksas par tiešo robežkontroli maksimālais apmērs samazināts līdz 50 latiem esošo 90 latu vietā.

Noteikumu grozījums būtiski ļaus ietaupīt ministrijas kopējos izdevumus. Pērn piemaksās par organizētās noziedzības apkarošanu un tiešo robežkontroli kopumā izmaksāts nedaudz vairāk par 1,8 miljoniem latu. Līdz ar piemaksu maksimālā apmēra samazināšanu IeM plāno šogad ietaupīt aptuveni 234 tūkstošus, bet nākamgad nedaudz vairāk par 400 tūkstošiem.

MK 2009.gada 27.janvāra noteikumi Nr.86 “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta atalgojuma sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām dienesta pakāpēm” nosaka, ka darbinieku dienesta atalgojumu veido mēneša pamatalga, piemaksas un prēmijas. Speciālās piemaksas tiek maksātas par darbu bīstamos apstākļos. 

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par izmaiņām Darba likumā 

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, kā arī uzlabotu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavojusi vairāk nekā 30 grozījumus Darba likumā. Tās ir apjomīgākās izmaiņas kopš likuma spēkā stāšanās 2002.gadā.

LM izstrādātie grozījumi Darba likumā 21.aprīlī apstiprināti valdībā. Tie vēl būs jāpieņem Saeimā.

Vairāki no grozījumiem attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Tā, piemēram, lai izlīdzinātu sociālo garantiju atšķirības vienas nozares uzņēmumu ietvaros, kā arī uzlabotu uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju, paredzēts veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu starp vienas nozares uzņēmumiem. Tā būs vispārsaistoša ne tikai, ja darba devēju organizācijas vai to apvienību biedri kādā nozarē nodarbinās vairāk nekā 50% darbinieku, bet arī tad, ja preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms būs vairāk nekā 60% no nozares apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Tā kā šobrīd praksē ir radusies nepieciešamība precīzāk regulēt summēto darba laiku, tiek veikti grozījumi attiecīgajā pantā. Proti, summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būs pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, turklāt summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Lai studentiem būtu lielākas iespējas iegūt darba pieredzi, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestāžu studentiem visā viņu mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja nebija paredzēta.

Kā viens no priekšlikumiem elastības un drošības uzlabošanai ir noteikt darba devējam tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības tajos gadījumos, kad darbinieki slimo ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Tādējādi darba devējiem tiek dota iespēja cīnīties pret negodprātīgiem darbiniekiem.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, novērstu darbinieku krāpšanas un cilvēktirdzniecības gadījumus, LM ierosina darba sludinājumos obligāti norādīt darba devēja nosaukumu.

Veicot pārbaudes, konstatēts, ka darba līgumi un darba laika uzskaites dokumenti Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonām ne vienmēr ir pieejami darbinieku darbavietā. Līdz ar to darba līgumi bieži tiek “uzrakstīti” diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas. Viens no ierosinājumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai paredz novērst šo situāciju, nosakot darba devēja pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks strādā. Tas ļaus VDI un Valsts ieņēmumu dienestam vieglāk un efektīvāk veikt pārbaudes.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par grozījumiem Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu likumos 

21.aprīlī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Saeimas, Eiropas Parlamenta (EP) un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumos. Likumprojektus izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Likumprojektos precizētas un papildinātas dažādas normas.

Pašlaik Saeimas vēlēšanu likums nosaka: ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot likumā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Izstrādātais likumprojekts precizē, ka šāda lēmuma pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Šādu normu paredzēts iekļaut arī EP vēlēšanu likumā.

Grozījumi EP vēlēšanu likumā paredz saīsināt termiņu – no 50 uz 36 dienām, kādā pirms vēlēšanu dienas CVK nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijā reģistrēti kā kandidāti.

Likumprojekts paredz noteikt, ka CVK lēmumu par kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta varēs pārsūdzēt tiesā triju darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas. Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atcelts minētais lēmums, CVK reģistrēs vai svītros attiecīgo kandidātu sarakstu vai arī pieteikto kandidātu atjaunos reģistrētajā sarakstā, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likumprojekts paredz tiesības saraksta iesniedzējiem iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola apstiprināšanu, apstrīdēt to CVK, kas iesniegumu izskatīs un lēmumu pieņems triju dienu laikā. Arī šo lēmumu būs iespējams pārsūdzēt tiesā triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumi paredz noteikt to personu loku, kuras var tikt pieteiktas par deputāta kandidātu Saeimas vēlēšanām, bet ētisku apsvērumu dēļ tām pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti CVK.

Likumprojekts paredz vienlīdzīgu attieksmi pret Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli un EP deputātu, nosakot, ka šīs amatpersonas var pieteikt par kandidātu domes vēlēšanās, taču savu amatu tās zaudē tikai ievēlēšanas gadījumā.

Likumu grozījumi jāpieņem Saeimā. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta kārtību vietējo rīcības grupu darbībai 

Valdība 21.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai, prasmju apguvei un teritorijas aktivizēšanai”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu vietējām rīcības grupām (biedrības vai nodibinājumi, kas darbojas uz partnerības principa – iesaistīti gan pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji, gan nevalstiskās organizācijas, un to darbības teritorija aptver 5000 līdz 65 000 iedzīvotājus) darbības nodrošināšanai, prasmju apguvei un teritorijas aktivizēšanai Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumam “Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana”.

Atbalsta pasākumu mērķis ir sekmēt efektīvu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu reģionos, piešķirot atbalstu vietējās rīcības grupas darbībai, tādējādi veicinot lauku un zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības nepārtrauktību.

Normatīvais akts nosaka atbalsta saņemšanas nosacījumus, pieteikšanās kārtību, iesniegto dokumentu vērtēšanas, lēmumu pieņemšanas, paziņošanas un atbalsta piešķiršanas kārtību, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Noteikumi izstrādāti, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos vietējo problēmu risināšanā, tā uzlabojot dzīves kvalitāti un domājot arī par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.

Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļaSabiedrisko attiecību departaments