Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše — pēc vizītes Briselē

5. un 6.jūlijā Briselē zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs un Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše tikās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku vides komisāru Franci Fišleru. Pēc atgriešanās no Briseles J.Lapše informēja, ka kopumā sarunas noritējušas sekmīgi.

Šī tikšanās ar ES vadību nebija nejauša, tā tika plānota jau pirms vairākiem mēnešiem. Mūs interesēja, kāda būs ES turpmākā rīcība attiecībā uz ES kandidātvalstīm lauksaimniecības jomā. Vispirms F.Fišlers iepazinās ar to, kas Latvijā jau paveikts: katru gadu ir palielinājies valsts atbalsts lauksaimniecībai, ir sagatavota "Sapard" programma pirmsiestāšanās strukturālo fondu saņemšanai. ES lauksaimniecības komisārs atzinīgi vērtēja mūsu zemes kadastra kārtību, kā arī Veterinārā dienesta darbību.

Latvijas delegācija bija ieinteresēta uzzināt, kad reāli varēs izmantot "Sapard" programmā paredzētos līdzekļus. F.Fišlers paskaidroja, ka visām kandidātvalstīm "Sapard" programma ES jāiesniedz līdz šā gada 31.decembrim. Sešu mēnešu laikā pēc šī termiņa ES sola dot slēdzienu par sagatavoto plānu. Būtisks šķita jautājums — vai atbilde tiks sniegta visām valstīm vienlaikus vai arī tas būs pakāpenisks process. ES katras valsts iesniegto programmu izskatīs individuāli. Jo drīzāk tā tiks iesniegta, jo ātrāk sagaidāms novērtējums. Jāatzīmē, ka Latvija "Sapard" programmā par prioritāti izvēlējusies investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos (tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija, lauksaimniecības zemju apmežošana, zemes ierīcība); lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana (piena, gaļas, un zivsaimniecības produktu, augļu un dārzeņu pārstrāde); ekonomikas dažādošana, sekmējot alternatīvos nodarbinātības veidus (pakalpojumu, lauku tūrisma un amatniecības attīstība, informācijas tīklu izveide un attīstība, meža stādāmā materiāla audzēšana); lauku infrastruktūras uzslabošana (sabiedriskās un kultūrvēsturiskās nozīmes dzīvojamo ēku atjaunošana, lauku pievedceļu uzlabošana, elektrības līniju un ūdensvada ievilkšana, siltumapgādes ar alternatīvo un otrreizējo izejvielu kurināmo attīstība); vides saudzējošas lauksaimniecības metodes (bioloģiskā lauksaimniecība, bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšana, lauksaimniecības barības vielu noteces samazināšana).

ES "Sapard" kopējās programmas īstenošanai visās kandidātvalstīs paredzējusi 529 miljonus eiro. Iespējams, ka Latvija ik gadu varētu rēķināties ar 15–20 miljoniem latu, taču konkrēta summa tiks paziņota apmēram pēc divām nedēļām. Starp citu "Sapard" programmas realizācijai ir nepieciešams arī mūsu valsts līdzfinansējums — aptuveni 4,5 miljoni latu J.Lapše piebilda, ka lauksaimniecības programmu finansēšanai nepieciešamie līdzekļi — 2 miljoni latu — varētu tikt piešķirti no subsīdijām paredzētās summas. Sarunu laikā izskanēja prognozes, ka "Sapard" programma varētu neuzsākt darbību no nākamā gada sākuma, kā bija iepriekš paredzēts. Līdz ar to veidotos situācija, ka gada sākumā kandidātvalstīm paredzētie līdzekļi var iet secen, tāpēc P.Salkazanovs ierosināja, lai šīs finanses tiktu pārskaitītas uz 2001.gadu. ES pārstāvji piekrita šim priekšlikumam. Turpmākajās sarunās to atbalstīs ES ierēdņi.

Runājot par kvotām uz ES, F.Fišlers norādīja, ka tas ir sarunu jautājums. Šobrīd neviens nevar skaidri pateikt, kā noritēs šīs sarunas.

— Jūs ražosit produkciju tādā daudzumā, kuru būs iespējams pārdot,— sacīja ES lauksaimniecības komisārs. Prioritātei vajadzētu būt izstrādājumu kvalitātei, pārstrādes rūpniecībai. Kļūda būtu, ja Latvijā tiktu būvētas daudzas lopkautuves, palielinātas ražošanas jaudas, kuras nenodrošinātu tirgus precei atbilstošu kvalitāti,— sacīja F.Fišlers.

Uz mūsu lauksaimniecības vadītāju jautājumu, vai ES ir paredzētas divas lauksaimniecības politikas — viena pret jau ES esošajām valstīm, otra — pret kandidātvalstīm, F.Fišlers atbildēja, ka ES ir un būs tikai viena vienota lauksaimniecības politika. Nelielas nianses iespējamas sagatavošanās un pirmsiestāšanās periodā.

P.Salkazanovs un J.Lapše tikās arī ar 6. ģenerāldirektorāta vienības vadītāju Helmūtu Štadleru, kurš ir atbildīgs par tirdzniecības jautājumiem ar Latviju un pārējām kandidātvalstīm.

Sarunu sākumā šķita, ka mūsu puses sasāpējušais cūkgaļas jautājums vispār netiks pārrunāts, tomēr par šo problēmu tika spriests, taču pavisam citā aspektā.

ES uzskata, ka Latvijas rīcība, ieviešot pagaidu pasākumus cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā un nosakot 70 procentu ievedmuitas tarifu, netuvina abas sarunu partneres. Tomēr ES neizteica nekādu nosodījumu par notikušo, no ES puses netiks sperti nekādi pretierobežojumi vai soda mēri. Gluži pretēji — ir jāmeklē jauns tirdzniecības ceļš, lai Latvija un citas kandidātvalstis reāli tuvotos ES valstīm. Pēc F.Fišlera domām, šis process ir jāsāk no sākuma. ES ierosina ieviest jaunu tirdzniecības kārtību ar lauksaimniecības precēm. Tā paredz, ka ES un Latvija varēs brīvi tirgoties ar noteiktām precēm, kurām nebūs eksporta subsīdiju. ES ražojumiem būs Eiropas sertifikāts, kurš garantēs, ka attiecīgā produkcija netiek subsidēta. Tāda pati garantija tiks pieprasīta arī mūsu ražojumiem, kurus eksportēs uz ES. J.Lapše atzina, ka šāds nosacījums Latvijai varētu būt izdevīgs, jo atsevišķos gadījumos mūsu produkcija būs lētāka nekā ārvalstu ražojumi, tiks veicināta korekta konkurētspēja. Zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs piekrita šim piedāvājumam. Rudenī sāksies sarunas par plāna realizāciju, tiks slēgts specifisks līgums starp Latviju un ES. Paredzēts, ka nākamā gada sākumā sāksies reāla tirdzniecība ar nesubsidētām lauksaimniecības precēm. Jāpiezīmē, ka šāda vienošanās jau panākta starp ES un Poliju.

ES pusi interesē tirdzniecība ar sieru, olām, cūkgaļu, putnu gaļu, āboliem, tomātiem. Savukārt Latvija, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus, vēlētos uz ES eksportēt kartupeļus, kartupeļu cieti, zivis. ES pārstāvji sacīja, ka nepiekritīs šajā savstarpējā līgumā iekļaut tirdzniecību ar graudiem, liellopu gaļu, iespējams, arī sviestu. Šiem produkcijas veidiem ir īpaša subsīdiju sadale, tomēr jāpiebilst, ka pieprasītās produkcijas saraksts vēl nav noslēgts. Tas pēc abpusējas vienošanās tiks papildināts.

ES ierēdņi izrādīja pārsteigumu par īpaši lēto cūkgaļu, kuru no turienes ieved Latvijā. Viņi ir pārliecināti, ka šīs lētās cenas tiek veidotas nelikumīgi. Iespējams, ka no ES valstīm Latvijā ievestā cūkgaļa domāta nevis mūsu patērētājiem, bet gan Krievijas iedzīvotājiem. ES uzsāks īpašu izmeklēšanu, lai noskaidrotu šīs neticami lētās cenas iemeslu. Latvijai vēlreiz vajadzēs iesniegt ar cūkgaļas importu saistītos ekonomiskos pierādījumus. Starp citu, cūkgaļas imports Latvijā ir sarucis, kopš 1.jūnijā stājās spēkā paaugstinātie muitas tarifi. Tagad Latvijas cūkaudzētāji ir satraukti, ka valstī pārāk daudz tiek ievests dzīvu cūku no Igaunijas.

J.Lapše pastāstīja, ka arī šis jautājums Briselē tika pārrunāts. ES ir informācija, ka Latvijas puse it kā gatavojas vēl vairāk paaugstināt muitas tarifus attiecībā uz Es ražoto cūkgaļu. Savukārt P.Salkazanovs noraidīja šo apgalvojumu, piebilzdams, ka tiek apsvērts lēmums pieņemt aizsardzības pasākumus pret Igaunijas importētajām dzīvām cūkām.

P.Salkazanovs pēc Briseles apmeklējuma turpina darba vizīti Londonā, kur notiek svarīgas tikšanās ar Lielbritānijas lauksaimniecības vadītājiem. Ministrs ir plānojis apmeklēt Lielbritānijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju, kā arī izstādi "Royal Show".

Dagnija Muceniece, — īpaši "Latvijas Vēstnesim"