|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 31. marta noteikumi Nr. 298 "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.218 "Augu karantīnas noteikumi"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2009., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/191006-grozijumi-ministru-kabineta-2004-gada-30-marta-noteikumos-nr-218-augu-karantinas-noteikumi-
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.332Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai, prasmju apguvei un teritorijas aktivizēšanai Vēl šajā numurā24.04.2009., Nr. 63 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 298 Pieņemts: 31.03.2009. |
Ministru kabineta noteikumi Nr.298
Rīgā 2009.gada 31.martā (prot. Nr.22 49.§)
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 1.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.218 “Augu karantīnas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 65., 180.nr.; 2005, 44., 100., 159.nr.; 2006, 34., 89.nr.; 2007, 201.nr.; 2008, 183.nr.; 2009, 26.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 37.punktu šādā redakcijā:
“37) Komisijas 2009.gada 10.februāra Direktīvas 2009/7/EK, ar ko groza I, II, IV un V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.”
2. Izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums).
3. Izteikt 3.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums).
4. Izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums).
5. Izteikt 6.pielikumu jaunā redakcijā (4.pielikums).
Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 25.aprīli.
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 31.marta noteikumiem Nr.298
“1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
A DAĻA
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts atrodas Eiropas Savienībā un kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei to audzēšanas vai ražošanas vietā
I nodaļa
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā, un kuriem pievieno augu pasi
1. Augi un augu produkti:
1.1. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, plūmju Prunus L. (izņemot lauru ķirsi Prunus laurocerasus L. un Portugāles ķirsi Prunus lusitanica L.), ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas);
1.2. parasto biešu Beta vulgaris L. un parasto apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas);
1.3. stolonus vai bumbuļus veidojošo nakteņu Solanum L. ģints stādīšanai paredzētie augi un to hibrīdi;
1.4. kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi un vīnkoku Vitis L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas);
1.5. citrusu Citrus L. ģints augi un to hibrīdi (izņemot augļus un sēklas);
1.6. citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem;
1.7. koksne, ja tā:
1.7.1. pilnībā vai daļēji iegūta no platānu Platanus L. koksnes, arī koksne, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma;
1.7.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu1 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
4401 10 00 |
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos |
|
4401 22 00 |
Koksnes šķeldas vai skaidas: |
|
- lapu koku |
|
|
ex 4401 30 90 |
Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos |
|
4403 10 00 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem |
|
|
ex 4403 99 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozolu vai citiem konservantiem) |
|
|
- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) |
|
|
ex 4404 20 00 |
Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi, apstrādāti ar krāsu: |
|
- no lapu koku koksnes |
|
|
ex 4407 99 |
Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: |
|
- izņemot no skujkokiem, tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) |
2. Augi, kurus audzētājs audzē, augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus tirgo tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kuri paredzēti tirdzniecībai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas):
2.1. baltegļu Abies Mill., smaržīgo seleriju Apium graveolens L., argirantēmu Argyranthemum spp., asteru Aster spp., kāpostu Brassica spp., kastaņu Castanea Mill., gurķu Cucumis spp., krizantēmu Dendranthema (DC) Des Moul., neļķu Dianthus L. ģints augu un hibrīdu, Exacum spp., zemeņu Fragaria L., gerberu Gerbera Cass., ģipseņu Gypsophila L., sprigaņu Impatiens L. ģints visu Jaungvinejas hibrīdu šķirņu, salātu Lactuca spp., lapegļu Larix Mill., pīpeņu Leucanthemum L., lupīnu Lupinus L., pelargoniju Pelargonium l’Hérit. ex Ait., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., platānu Platanus L., apšu Populus L., lauru ķiršu Prunus laurocerasus L., Portugāles ķiršu Prunus lusitanica L., duglāziju Pseudotsuga Carriére, ozolu Quercus L., kazeņu Rubus L., spinātu Spinacia L., biškrēsliņu Tanacetum L., hemlokegļu Tsuga Carriére, verbēnu Verbena L. ģints un citu zālaugu sugu (izņemot graudzāļu Gramineae dzimtas augus) stādīšanai paredzētie augi (izņemot sīpolus, bumbuļsīpolus, sakneņus, sēklas un bumbuļus);
2.2. nakteņu Solanaceae dzimtas augi (izņemot šī pielikuma 1.3.apakšpunktā minētos stādīšanai paredzētos augus un sēklas);
2.3. kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu;
2.4. Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, kuru stumbra pamatnes diametrs ir lielāks par pieciem centimetriem un kuri pieder kādai no šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth, Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans, Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart., Washingtonia Raf.;
2.5. šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L. un maurloku Allium schoenoprasum L. sēklas un sīpoli, kas paredzēti stādīšanai, puravu Allium porrum L. augi, kas paredzēti stādīšanai, sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas, vasaras saulgriežu Helianthus annuus L., ēdamā tomāta Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) un pupiņu Phaseolus L. sēklas.
3. Camassia Lindl., hionodokšu Chionodoxa Boiss., palso krokusu Crocus flavus Weston “Golden Yellow”, sniegpulkstenīšu Galanthus L., bālgano baltstarīšu Galtonia candicans (Baker) Decne., gladiolu Gladiolus Tourn. ex L. ģints sugu, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort. un Gladiolus tubergenii hort., hiacinšu Hyacinthus L., skalbju Iris L., ismeņu Ismene Herbert, muskaru Muscari Miller, narcišu Narcissus L., baltstarīšu Orinthogalum L., puškīniju Puschkinia Adams, zilsniedzīšu Scilla L., tigrīdiju Tigridia Juss. un tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzēti sīpoli un bumbuļsīpoli, kurus audzē un pārdod tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kas paredzēti pārdošanai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas).
II nodaļa
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami noteiktās aizsargājamās zonās, un kuriem jāpievieno augu pase, kas derīga attiecīgajā aizsargājamā zonā, tos ievedot vai pārvietojot šajā zonā
1. Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti:
1.1. baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carriére ģints augi;
1.2. apšu Populus L. un parasto biešu Beta vulgaris L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas);
1.3. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., eikaliptu Eucalyptus L’Hér., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha M. Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. un vīnkoku Vitis L ģints augi (izņemot augļus un sēklas);
1.4. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai;
1.5. kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi;
1.6. parasto biešu Beta vulgaris L. rūpnieciskai pārstrādei paredzētie augi;
1.7. augsne un nesterilizēti parasto biešu Beta vulgaris L. atlikumi;
1.8. parasto biešu Beta vulgaris L., lobiju Dolichos Jacq., kokvilnas Gossypium spp. un dārza pupiņu Phaseolus vulgaris L. sēklas;
1.9. kokvilnas Gossypium spp. augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna, vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi;
1.10. koksne, pilnībā vai daļēji iegūta:
1.10.1. no skujkokiem (Coniferales) (izņemot nomizotu koksni);
1.10.2. no kastaņām Castanea Mill. (izņemot nomizotu koksni);
1.10.3. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu2 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
4401 10 00 |
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos |
|
4401 21 00 |
Koksnes šķeldas vai skaidas: |
|
- skujkoku |
|
|
4401 22 00 |
Koksnes šķeldas vai skaidas: |
|
- lapu koku |
|
|
ex 4401 30 |
Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos |
|
ex 4403 10 00 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem |
|
|
ex 4403 20 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- skujkoku (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) |
|
|
ex 4403 99 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) |
|
|
- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) |
|
|
ex 4404 |
Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, pāļi |
|
4406 |
Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi |
|
4407 10 |
Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: |
|
- skujkoku |
|
|
ex 4407 99 |
Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: |
|
- izņemot no skujkokiem, tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) |
1.11. kastaņu Castanea Mill. un skujkoku (Coniferales) nomizota miza.
2. Augi, kurus audzētājs audzē, augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus tirgo tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kas paredzēti pārdošanai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas):
2.1. begoniju Begonia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas, bumbuļus un bumbuļsīpolus) un puansetiju Euphorbia pulcherrima Willd., gumijkoku Ficus L. un hibisku Hibiscus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas).
III nodaļa
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā
1. Kartupeļi Solanum tuberosum L., ja tos audzē platībās, kas ir lielākas par vienu hektāru, vai ja tie paredzēti tirdzniecībai un ja uz tiem neattiecas šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.3.apakšpunkts. Reģistrācijai pakļauti audzētāji, uzglabātāji, fasētāji un pārstrādātāji.
B DAĻA
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropas Savienībā un kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei pirms to ievešanas Latvijā vai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī
I nodaļa
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā
1. Stādīšanai paredzēti augi (izņemot sēklas, bet ieskaitot krustziežu Cruciferae, graudzāļu Gramineae dzimtas un āboliņa Trifolium spp. sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Argentīna, Austrālija, Bolīvija, Čīle, Jaunzēlande un Urugvaja, kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale ģints sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Indija, Irāka, Meksika, Nepāla, Pakistāna, Dienvidāfrika un Amerikas Savienotās Valstis). Papriku Capsicum spp., vasaras saulgriežu Helianthus annuus L., ēdamo tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw., sējas lucernas Medicago sativa L., plūmju Prunus L., kazeņu Rubus L., rīsu Oryza spp., parastās kukurūzas Zea mays L., šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L., puravu Allium porrum L., maurloku Allium schoenoprasum L. un pupiņu Phaseolus L. sēklas.
2. Augu daļas (izņemot augļus un sēklas):
2.1. kastaņu Castanea Mill., krizantēmu Dendranthema (DC) Des. Moul., neļķu Dianthus L., ģipseņu Gypsohila L., pelargoniju Pelargonium L’Her. ex Ait, dateļpalmu Phoenix spp., apšu Populus L., ozolu Quercus L., zeltslotiņu Solidago L. ģints un orhideju Orchidacea dzimtas grieztie ziedi;
2.2. skujkoku (Coniferales);
2.3. cukura kļavu Acer saccharum Marsh., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda;
2.4. plūmju Prunus L. ģints, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā;
2.5. asteru Aster spp., zilpodzes Eryngium L., asinszāles Hypericum L., Lisianthus L., rožu Rosa L. un trahēliju Trachelium L. ģints grieztie ziedi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā;
2.6. smaržīgo seleriju Apium graviolens L. un bazilika Ocimum L. lapu dārzeņi.
3. Augļi:
3.1. citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. un to hibrīdu, Momordica L., baklažānu Solanum melongena L.;
3.2. anonu Annona L., cidoniju Cydonia Mill., hurmu Diospyros L., ābeļu Malus Mill., mango Mangifera L., pasifloru Passiflora L., plūmju Prunus L., guavju Psidium L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., Syzygium Gaertn. un Vaccinium L. ģints augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā.
4. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi.
5. Nomizota miza:
5.1. skujkoku (Coniferales), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā;
5.2. cukura kļavu Acer saccharum Marsh, apšu Populus L. un ozolu Quercus L. (izņemot korķa ozola Quercus suber L.) sugas augu miza.
5.3. oša Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis.
6. Koksne, ja tā:
6.1. pilnībā vai daļēji iegūta no šādu ģinšu vai sugu augiem (izņemot koksnes iepakojamo materiālu – iepakojuma kastes, redeļkastes vai kabeļspoles un līdzīgus iepakojamos materiālus no koka, paliktņus, kastu paliktņus vai citus kravu paliktņus, paliktņu apmales, ko izmanto dažādu objektu pārvadājumos, – un kokmateriālus, kuru biezums ir 6 mm un mazāk, un apstrādātus kokmateriālus, kuru izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija):
6.1.1. ozolu Quercus L. ģints koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabīgā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis (izņemot koksni, kura atbilst šī pielikuma B daļas I nodaļas 6.2.apakšpunktā minētā KN koda 4416 00 00 aprakstam un par kuru ir dokumentāri pierādījumi, ka koksne ir apstrādāta vai ražota, piemērojot termisko apstrādi, lai sasniegtu minimālo temperatūru 176 °C uz 20 minūtēm);
6.1.2. platānu Platanus L. ģints koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija;
6.1.3. apšu Populus L. ģints koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā;
6.1.4. cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs vai Kanādā;
6.1.5. skujkoku (Coniferales) koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Kazahstāna, Krievija, Turcija vai valstis ārpus Eiropas Savienības;
6.1.6. ošu Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. ģints koksne, ieskaitot koksni, kura nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis;
6.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu3 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
4401 10 00 |
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos |
|
4401 21 00 |
Koksnes šķeldas vai skaidas: |
|
- skujkoku |
|
|
4401 22 00 |
Koksnes šķeldas vai skaidas: |
|
- lapu koku |
|
|
4401 30 10 |
-- zāģskaidas |
|
ex 4401 30 90 |
Zāģskaidas un koksnes atlikumi, neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā: |
|
-- citādi |
|
|
4403 10 00 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem |
|
|
4403 20 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- skujkoku (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) |
|
|
4403 91 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- ozola (Quercus spp.) (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) |
|
|
ex 4403 99 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) |
|
|
- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) |
|
|
ex 4404 |
Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi |
|
4406 |
Dzelzceļa vai tramvaja sliežu koka gulšņi |
|
4407 10 |
Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: |
|
- skujkoku |
|
|
4407 91 |
Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: |
|
- ozola (Quercus spp.) |
|
|
ex 4407 93 |
Cukuru kļavas (Acer saccharum Marsh) koksne, garumā sazāģēta vai plēsta, drāzta vai lobīta, ēvelēta vai neēvelēta, slīpēta vai neslīpēta, saaudzēta vai nesaaudzēta garumā ar ķīļtapām, biezāka par sešiem milimetriem |
|
4407 95 |
Oša (Fraxinus spp.) koksne, garumā sazāģēta vai plēsta, drāzta vai lobīta, ēvelēta vai neēvelēta, slīpēta vai neslīpēta, saaudzēta vai nesaaudzēta garumā ar ķīļtapām, biezāka par sešiem milimetriem |
|
ex 4407 99 |
Lapu koku koksne (izņemot tropu koku, ozola (Quercus spp.), dižskābarža (Fagus spp.), kļavas (Acer spp.), ķirša (Prunus spp.) vai oša (Fraxinum spp.) koksne), garumā sazāģēta vai plēsta, drāzta vai lobīta, ēvelēta vai neēvelēta, slīpēta vai neslīpēta, saaudzēta vai nesaaudzēta garumā ar ķīļtapām, biezāka par sešiem milimetriem |
|
4415 |
Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka |
|
4416 00 00 |
Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka (ieskaitot mucu dēlīšus) |
|
9406 00 20 |
Saliekamās būvkonstrukcijas: |
|
-- no koka |
7. Augsne un augsnes substrāts:
7.1. kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām daļām, piemēram, no augu atliekām, humusa, arī no kūdras vai mizas (izņemot tādu, kas pilnībā sastāv tikai no kūdras);
7.2. kas ir kopā ar augiem un pilnībā vai daļēji sastāv no šī pielikuma B daļas I nodaļas 7.1.apakšpunktā minētā materiāla vai pilnībā vai daļēji sastāv no kūdras vai jebkuras cietas neorganiskās vielas, kura nodrošina augu dzīvotspēju, un kuru izcelsmes valsts ir:
7.2.1. Turcija;
7.2.2. Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Krievija, Ukraina;
7.2.3. valsts, kas neatrodas Eiropā (izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku un Tunisiju).
8. Kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale graudi, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Indija, Irāka, Meksika, Nepāla, Pakistāna, Dienvidāfrika un Amerikas Savienotās Valstis.
II nodaļa
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami noteiktās aizsargājamās zonās
1. Biešu Beta vulgaris L. rūpnieciskai pārstrādei paredzētie augi.
2. Augsne un nesterilizēti biešu (Beta vulgaris L.) atlikumi.
3. Korinšu Amelanchier Medik., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai.
4. Korinšu Amelanchier Medik., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu daļas (izņemot augļus un sēklas).
5. Lobiju Dolichos Jacq., mango Magnifera spp. ģints, biešu Beta vulgaris L. un pupiņu Phaseolus vulgaris L. augu sēklas.
6. Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna.
7. Vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi.
8. Koksne, ja tā:
8.1. pilnībā vai daļēji iegūta no skujkokiem (Coniferales) (izņemot nomizotu koksni, kuras izcelsmes valsts ir kāda no Eiropas trešajām valstīm) un kastaņu Castanea Mill. ģints koksnes (izņemot nomizotu koksni);
8.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu4 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
4401 10 00 |
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos |
|
4401 21 00 |
Koksnes šķeldas vai skaidas: |
|
- skujkoku |
|
|
4401 22 00 |
Koksnes šķeldas vai skaidas: |
|
- lapu koku |
|
|
ex 4401 30 |
Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos |
|
4403 10 00 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- apstrādāti ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai citiem konservantiem |
|
|
ex 4403 20 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- no skujkoka (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) |
|
|
ex 4403 99 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas: |
|
- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem) |
|
|
- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) |
|
|
ex 4404 |
Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi |
|
4406 |
Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi: |
|
4407 10 |
Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: |
|
- skujkoku |
|
|
ex 4407 99 |
Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm: |
|
- izņemot skujkoku, tropu koku, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.) |
|
|
4415 |
Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas plātnes no koka; paliktņu apmales no koka |
|
9406 00 20 |
Saliekamās būvkonstrukcijas: |
|
-- no koka |
9. Eikaliptu Eucalyptus l’Hérit. ģints augu daļas.
10. Skujkoku (Coniferales) nomizota miza, kuras izcelsmes valsts ir kāda no Eiropas trešajām valstīm.”
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 31.marta noteikumiem Nr.298
“3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
|
A DAĻA |
|
Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm vai izplatīt Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī |
|
I nodaļa |
|
Augu karantīnas organismi, kas nav sastopami nevienā Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģionā un ir bīstami visā Eiropas Savienībā |
|
(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā |
|
1. Acleris spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
2. Amauromyza maculosa (Malloch) |
|
3. Anomala orientalis Waterhouse |
|
4. Anoplophora chinensis (Thomson) |
|
4.1. Anoplophora glabripennis (Motschulsky) |
|
5. Anoplophora malasiaca (Forster) |
|
6. Arrhenodes minutus Drury |
|
7. Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), kas ir šādu vīrusu pārnēsātājs: |
|
(a) Bean golden mosaic virus |
|
(b) Cowpea mild mottle virus |
|
(c) Lettuce infectious yellows virus |
|
(d) Pepper mild tigré virus |
|
(e) Squash leaf curl virus |
|
(f) Euphorbia mosaic virus |
|
(g) Florida tomato virus |
|
8. Cikāžu Cicadellidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā), kas ir zināmas kā Pīrsa slimības (izraisītājs – Xylella fastidiosa) pārnēsātājas: |
|
(a) Carneocephala fulgida Nottingham |
|
(b) Draeculacephala minerva Ball |
|
(c) Graphocephala atropunctata (Signoret) |
|
9. Choristoneura spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
10. Conotrachelus nenuphar (Herbst) |
|
10.1. Dendrolimus sibiricus Tschetverikov. |
|
10.2. Diabrotica barberi Smith & Lawrence |
|
10.3. Diabrotica undecimpunctata howardi Barber |
|
10.4. Diabrotica virgifera zeae Krysan & Smith |
|
10.5. Diabrotica virgifera Le Conte |
|
11. Heliothis zea (Boddie) |
|
11.1. Hirschmanniella spp., izņemot Hirschmanniella gracilis (de Man) Luc & Goodey |
|
12. Liriomyza sativae Blanchard |
|
13. Longidorus diadecturus Eveleigh & Allen |
|
14. Monochamus spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
15. Myndus crudus (Van Duzee) |
|
16. Nacobbus aberrans (Thorne) Thorne & Allen |
|
16.1. Naupactus leucoloma Boheman |
|
17. Premnotrypes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
18. Pseudopityophthorus minutissimus (Zimmermann) |
|
19. Pseudopityophthorus pruinosus (Eichhoff) |
|
20. Rhynchophorus palmarum (L.). |
|
21. Scaphoideus luteolus (Van Duzee) |
|
22. Spodoptera eridania (Cramer) |
|
23. Spodoptera frugiperda (Smith) |
|
24. Spodoptera litura (Fabricus) |
|
25. Thrips palmi Karny |
|
26. Raibspārņu Tephritidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā): |
|
(a) Anastrepha fraterculus (Wiedemann) |
|
(b) Anastrepha ludens (Loew) |
|
(c) Anastrepha obliqua Macquart |
|
(d) Anastrepha suspensa (Loew) |
|
(e) Dacus ciliatus (Loew) |
|
(f) Dacus curcurbitae Coquillet |
|
(g) Dacus dorsalis Hendel |
|
(h) Dacus tryoni (Froggatt) |
|
(i) Dacus tsuneonis Miyake |
|
(j) Dacus zonatus Saund. |
|
(k) Epochra canadensis (Loew) |
|
(l) Pardalaspis cyanescens Bezzi |
|
(m) Pardalaspis quinaria Bezzi |
|
(n) Pterandrus rosa (Karsch) |
|
(o) Rhacochlaena japonica Ito |
|
(p) Rhagoletis cingulata (Loew) |
|
(q) Rhagoletis completa Cresson |
|
(r) Rhagoletis fausta (Osten-Sacken) |
|
(s) Rhagoletis indifferens Curran |
|
(t) Rhagoletis mendax Curran |
|
(u) Rhagoletis pomonella Walsh |
|
(v) Rhagoletis ribicola Doane |
|
(w) Rhagoletis suavis (Loew) |
|
27. Xiphinema americanum Cobb sensu lato (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
28. Xiphinema californicum Lamberti & Bleve-Zacheo |
|
(b) Baktērijas |
|
1. Xylella fastidiosa (Well & Raju) |
|
(c) Sēnes |
|
1. Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt |
|
2. Chrysomyxa arctostaphyli Dietel |
|
3. Cronartium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
4. Endocronartium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
5. Guignardia laricina (Saw.) Yamamoto & Ito |
|
6. Gymnosporangium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
7. Inonotus weirii (Murril) Kotlaba and Pouzar |
|
8. Melampsora farlowii (Arthur) Davis |
|
9. Monilinia fructicola (Winter) Honey |
|
10. Mycosphaerella larici-leptolepis Ito et al. |
|
11. Mycosphaerella populorum G.E.Thompson |
|
12. Phoma andina Turkensteen |
|
13. Phyloosticta solitaria Ell. & Ev. |
|
14. Septoria lycopersici Speg. var. malagutii Ciccarone & Boerema |
|
15. Thecaphora solani Barrus |
|
15.1. Tilletia indica Mitra |
|
16. Trechispora brinkmannii (Bresad.) Rogers |
|
(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi |
|
1. Elm phlöem necrosis mycoplasm |
|
2. Kartupeļu vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: |
|
(a) Andean potato latent virus |
|
(b) Andean potato mottle virus |
|
(c) Arracacha virus B, oca celmi |
|
(d) Potato black ringspot virus |
|
(e) Potato spindle tuber viroid |
|
(f) Potato virus T |
|
(g) Kartupeļu vīrusu A, M, S, V, X, Y (ieskaitot Yo, Yn un Yc) un Potato leafroll virusu izolāti, kas nav konstatēti Eiropā |
|
3. Tobacco ringspot virus |
|
4. Tomato ringspot virus |
|
5. Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. un vīnkoku Vitis L. ģints vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: |
|
(a) Blueberry leaf mottle virus |
|
(b) Cherry rasp leaf virus (Amerikas) |
|
(c) Peach mosaic virus (Amerikas) |
|
(d) Peach phony rickettsia |
|
(e) Peach rosette mosaic virus |
|
(f) Peach rosette mycoplasm |
|
(g) Peach X-disease mycoplasm |
|
(h) Peach yellows mycoplasm |
|
(i) Prunus line pattern virus (Amerikas) |
|
(j) Raspberry leaf curl virus (Amerikas) |
|
(k) Strawberry latent “C” virus |
|
(l) Strawberry vein banding virus |
|
(m) Strawberry witches, broom mycoplasm |
|
(n) Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. un vīnkoku Vitis L. ģints vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi, kas nav konstatēti Eiropā |
|
6. Vīrusi, ko pārnēsā Bemisia tabaci Genn: |
|
(a) Bean golden mosaic virus |
|
(b) Cowpea mild mottle virus |
|
(c) Lettuce infectious yellows virus |
|
(d) Pepper mild tigré virus |
|
(e) Squash leaf curl virus |
|
(f) Euphorbia mosaic virus |
|
(g) Florida tomato virus |
|
(e) Parazītiskie augi |
|
1. Arceuthobium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
II nodaļa |
|
Augu karantīnas organismi, kas sastopami Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā |
|
a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā |
|
1. Diabrotica virgifera virgifera Le Conte. |
|
2. Globodera pallida (Stone) Behrens |
|
3. Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens |
|
4. Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) |
|
5. Meloidogyne fallax Karssen |
|
6. Opogona sacchari (Bojer) |
|
7. Popilia japonica Newman |
|
8. Rhizoecus hibisci Kawai & Takagi |
|
9. Spodoptera littoralis (Boisduval) |
|
(b) Baktērijas |
|
1. Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. |
|
2. Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith |
|
(c) Sēnes |
|
1. Melampsora medusae Thümen |
|
2. Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival |
|
(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi |
|
1. Apple proliferation mycoplasm |
|
2. Apricot chlorotic leafroll mycoplasm |
|
3. Pear decline mycoplasm |
|
B DAĻA |
|
|
Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm vai izplatīt aizsargājamās zonās |
|
|
(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā |
|
|
Suga |
Aizsargājamā(-s) zona(-s) |
|
1. Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) |
Īrija, Portugāle, Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaēa, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhć, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trįs-os-Montes, Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Somija |
|
1.1. Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) |
Kipra |
|
2. Globodera pallida (Stone) Behrens |
Somija, Latvija, Slovēnija, Slovākija |
|
3. Leptinotarsa decemlineata Say |
Spānija (Menorka un Ibisa), Īrija, Kipra, Malta, Portugāle (Azoru salas un Madeira), Apvienotā Karaliste, Zviedrija (Blekinge, Gotlande, Hallande, Kalmara, Skone), Somija (Ālandes, Turku, Ūsimā, Kimi, Hames, Pirkanmā, Satakuntas apgabals) |
|
4. Liriomyza bryoniae (Kaltenbach) |
Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
(b) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi |
|
|
Suga |
Aizsargājamā(-s) zona(-s) |
|
1. Beet necrotic yellow vein virus |
Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
2. Tomato spotted wilt virus |
Zviedrija, Somija” |
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 31.marta noteikumiem Nr.298
“4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
|
A DAĻA |
|
|
Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm un izplatīt Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstī, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi vai augu produkti |
|
|
I nodaļa |
|
|
Augu karantīnas organismi, kuri nav sastopami Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā |
|
|
(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Aculops fuchsiae Keifer |
Fuksiju Fuchsia L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
1. 1 Agrilus planipennis Fairmaire |
Ošu Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. stādīšanai paredzētie augi (izņemot augus audu kultūrā un sēklas), koksne un miza, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis |
|
2. Aleurocantus spp. |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
3. Anthonomus bisignifer (Schenkling) |
Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
4. Anthonomus signatus (Say) |
Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
5. Aonidella citrina Coquillet |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
6. Aphelenchoides besseyi Christie (*) |
Rīsu Oryza spp. sēklas |
|
7. Aschistonyx eppoi Inouye |
Kadiķu Juniperus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
8. Bursaphelenchus xylophilus (Steiner & Buhere) Nickle et al. |
Baltegļu Abies Mill., ciedru Cedrus Trew, lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, un skujkoku Coniferales koksne, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
9. Carposina niponensis Walsingham |
Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
10. Diaphorina citri Kuway |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi un Murraya König ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
|
11. Enarmonia packardi (Zeller) |
Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
12. Enarmonia prunivora Walsh |
Vilkābeļu Crataegus L., ābeļu Malus Mill., fotīniju Photinia Ldl., plūmju Prunus L. un rožu Rosa L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas) un ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. ģints augu augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
13. Eotetranychus lewisi McGregor |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
15. Grapholita inopinata Heinrich |
Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
16. Hishomonus phycitis |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
17. Leucaspis japonica Ckll. |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
18. Listronotus bonariensis (Kuschel) |
Krustziežu dzimtas Cruciferae, graudzāļu dzimtas Gramineae un āboliņa Trifolium spp. sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Argentīna, Austrālija, Bolīvija, Čīle, Jaunzēlande vai Urugvaja |
|
19. Margarodes sugas, kas nav konstatētas Eiropā: (a) Margarodes vitis (Phillipi) (b) Margarodes vredendalensis de Klerk (c) Margarodes prieskaensis Jakubski |
Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
|
20. Numonia pyrivorella (Matsumura) |
Bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
21. Oligonychus perditus Pritchard & Baker |
Kadiķu Juniperus L. ģints augi, izņemot augļus, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
22. Pissodes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
Skujkoku Coniferales augi, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu un nomizota skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
23. Radopholus citrophilus Huettel Dickson & Kaplan |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas, un kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, kuri ir apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu |
|
25. Scirtothrips aurantii Faure |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas |
|
26. Scirtothrips dorsalis Hood |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
27. Scirtothrips citri (Moultex) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas |
|
28. Mizgraužu Scolytidae spp. dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā) |
Skujkoku Coniferales augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu un nomizota skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
28. 1 Scrobipalpopsis solanivora Povolny |
Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi |
|
29. Tachypterellus quadrigibbus Say |
Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
30. Toxoptera citricida Kirk. |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
31. Trioza erytreae Del Guercio |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, un Clausena Burm. f. augi, izņemot augļus un sēklas |
|
32. Unaspis citri Comstock |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
* Eiropas Savienībā rīsu Oryza spp. augos Aphelenchoides besseyi Christie nav sastopams |
|
|
(b) Baktērijas |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Citrus greening bacterium |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
2. Citrus variegated chlorosis |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
3. Erwinia stewartii (Smith) Dye |
Kukurūzas Zea mays L. sēklas |
|
4. Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas |
|
5. Xanthomonas campestris pv. oryzae (Ishiyama) Dye un pv. oryzicola (Fang. et al.) Dye |
Rīsu Oryza spp. sēklas |
|
(c) Sēnes |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Alternaria alternata (Fr.) Keissler (patogēnie izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) |
Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
1.1. Anisogramma anomala (Peck) E. Müller |
Lazdu Corylus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsme ir Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis |
|
2. Apiosporina morbosa (Schwein.) v. Arx |
Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
3. Atropellis spp. |
Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, nomizota priežu Pinus L. ģints augu miza un koksne |
|
4. Ceratocystis virescens (Davidson) Moreau |
– Cukura kļavas Acer saccharum Marsh. augi, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda, – Cukura kļavas Acer saccharum Marsh. koksne, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma un kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda |
|
5. Cercoseptoria pini-densiflorae (Hori & Nambu) Deighton |
Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, un priežu Pinus L. ģints koksne |
|
6. Cercospora angolensis Carv. & Mendes |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas |
|
7. Ciborinia camelliae Kohn |
Kamēliju Camellia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
8. Diaporthe vaccinii Shaer |
Vaccinium spp. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
9. Elsinoe spp. Bitanc. & Jenk. Mendes |
Kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas, un citrusu Citrus L. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas un augļus (izņemot Citrus reticulata Blanco un Citrus sinensis (L.) Osbeck augļus), kuru izcelsmes valsts atrodas Dienvidamerikā |
|
10. Fusarium oxysporum f. sp. albedinis (Kilian & Maire) Gordon |
Dateļpalmu Phoenix spp. augi, izņemot augļus un sēklas |
|
11. Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas |
|
12. Guignardia piricola (Nosa) Yamamoto |
Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
13. Puccinia pittieriana Hennings |
Nakteņu Solanaceae dzimtas augi, izņemot augļus un sēklas |
|
14. Scirrhia acicola (Dearn.) Siggers |
Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
|
14. 1 Stegophora ulmea (Schweinitz: Fries) Sydow & Sydow |
Gobu Ulmus L. un Zelkova L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
15. Venturia nashicola Tanaka & Yamamoto |
Bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Beet curly top virus (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) |
Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
2. Black raspberry latent virus |
Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi |
|
3. Blight and blight-like |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
4. Cadang-Cadang viroid |
Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
5. Cherry leafroll virus * |
Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi |
|
5.1 Chrysanthemum stem necrosis virus |
Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints un tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
6. Citrus mosaic virus |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
7. Citrus tristeza virus (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
8. Leprosis |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
9. Little cherry pathogen (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā) |
Prunus cerasus L., Prunus avium L., Prunus incisa Thunb., Prunus sargentii Rehd., Prunus serrula Franch., Prunus serrulata Lindl., Prunus speciosa (Koidz.) Ingram, Prunus subhirtella Miq., Prunus yedoensis Matsum. stādīšanai paredzētie augi, to hibrīdi un kultivāri, izņemot sēklas |
|
10. Naturally spreading psorosis |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
11. Palm lethal yellowing mycoplasm |
Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
|
12. Prunus necrotic ringspot virus ** |
Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi |
|
13. Satsuma dwarf virus |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
14. Tatter leaf virus |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
15. Witches’ broom (MLO) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
* Kopienā kazeņu Rubus L. ģints augos Cherry leafroll virus nav sastopams ** Kopienā kazeņu Rubus L. ģints augos Prunus necrotic ringspot virus nav sastopams |
|
|
II nodaļa |
|
|
Augu karantīnas organismi, kuri sastopami Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā |
|
|
(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Aphelenchoides besseyi Christie |
Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
2. Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) |
Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
|
3. Ditylenchus destructor Thorne |
Krokusu Crocus L., gladiolu Gladiolus Tourn. ex L. ģints punduršķirņu un hibrīdu, piemēram, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort., Gladiolus tubergenii hort., hiacinšu Hyacinthus L., skalbju Iris L., tigrīdiju Trigridia Juss, tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzētie sīpoli un bumbuļsīpoli, un stādīšanai paredzētie kartupeļu (Solanum tuberosum L.) bumbuļi |
|
4. Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev |
Šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L. un maurloku Allium schoenoprasum L. stādīšanai paredzētas sēklas un sīpoli, puravu Allium porrum L. stādīšanai paredzētie augi, kamasiju Camassia Lindl., hionodokšu Chionodoxa Boiss., krokusu Crocus flavus Weston ‘Golden Yellow’, sniegpulkstenīšu Galanthus L., galtoniju Galtonia candicans (Baker) Decne, hiacinšu Hyacinthus L., ismeņu Ismene Herbert, muskaru Muscari Miller, narcišu Narcissus L., baltstarīšu Ornithogalum L., puškīniju Puschkinia Adams, zilsniedzīšu Scilla L., tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzētie sīpoli un bumbuļsīpoli un sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas |
|
5. Circulifer haematoceps |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
6. Circulifer tenellus |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
6.1. Eotetranychus orientalis Klein |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
6.2. Helicoverpa armigera (Hübner) |
Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul, neļķu Dianthus L., pelargoniju Pelargonium I’Hérit. ex Ait. ģints un nakteņu Solanaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
6.3. Parasaissetia nigra (Nietner) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
7. Radopholus similis (Cobb) Thorne |
Kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu |
|
8. Liriomyza huidobrensis (Blanchard) |
Grieztie ziedi, seleriju Apium graveolens L. lapu dārzeņi un lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi, izņemot: – sīpolus, – bumbuļsīpolus, – graudzāļu Gramineae dzimtas augus, – sakneņus, – sēklas |
|
9. Liriomyza trifolii (Burgess) |
Grieztie ziedi, seleriju Apium graveolens L. laksti un stādīšanai paredzētie lakstaugi, izņemot: – sīpolus, – bumbuļsīpolus, – graudzāļu Gramineae dzimtas augus, – sakneņus, – sēklas |
|
10. Paysandisia archon (Burmeister) |
Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, kuru stumbra pamatnes diametrs ir lielāks par 5 centimetriem un kuri pieder pie kādas no šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth, Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans, Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart., Washingtonia Raf. |
|
(b) Baktērijas |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Clavibacter michiganensis spp. insidiosus (McCulloch) Davis et al. |
Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas |
|
2. Clavibacter michiganensis spp. michiganensis (Smith) Davis et al. |
Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi |
|
3. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. |
Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
4. Erwinia chrysanthemi pv. dianthicola (Hellmers) Dickey |
Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
5. Pseudomonas caryophylli (Burkholder) Starr & Burkholder |
Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
6. Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al. |
Persiku Prunus persica (L.) Batsch un nektarīnu Prunus persica var. nectarina (Ait.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
7. Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye |
Pupiņu Phaseolus L. ģints augu sēklas |
|
8. Xanthomonas campestris pv. pruni (Smith) Dye |
Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
9. Xanthomonas campestris pv. vesicatoria (Doidge) Dye |
Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) un paprikas Capsicum spp. stādīšanai paredzētie augi |
|
10. Xanthomonas fragariae Kennedy & King |
Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
11. Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al. |
Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
|
(c) Sēnes |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Ceratocystis fimbriata f. spp. platani Walter |
Platānu Platanus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, un platānu Platanus L. ģints koksne un koksne, kam nav saglabāta dabīgā apaļā virsma |
|
3. Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr |
Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), koksne un nomizota kastaņu Castanea Mill. ģints augu miza |
|
4. Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx |
Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
5. Phialophora cinerescens (Wollenweber) van Beyma |
Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
6. Phoma tracheiphila (Petri) Kankaveli & Gikashvili |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas |
|
7. Phytophthora fragariae Hickmann var. fragariae |
Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
8. Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni |
Vasaras saulgriežu Helianthus annuus L. sēklas |
|
9. Puccinia horiana Hennings |
Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
10. Scirrhia pini Funk & Parker |
Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
11. Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold |
Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
12. Verticillium dahliae Klebahn |
Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi |
|
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
|
1. Arabis mosaic virus |
Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
2. Beet leaf curl virus |
Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
3. Chrysanthemum stunt viroid |
Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
4. Citrus tristeza virus (Eiropas izolāti) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
5. Citrus vein enation woody gall |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
6. Grapevine flavescence dorée MLO |
Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
|
7. Plum pox virus |
Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
8. Potato stolbur mycoplasm |
Nakteņu Solanaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
9. Raspberry ringspot virus |
Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
10. Spiroplasma citri Saglio et al. |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas |
|
11. Strawberry crinkle virus |
Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
12. Strawberry latent ringspot virus |
Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
13. Strawberry mild yellow edge virus |
Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
14. Tomato black ring virus |
Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
15. Tomato spotted wilt virus |
Seleriju Apium graveolens L., papriku Capsicum annuum L., gurķu Cucumis melo L., krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints augi, sprigaņu Impatiens ģints visu Jaungvinejas hibrīdu varietātes, salātu Lactuca sativa L., tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.), tabakas Nicotiana tabacum L. augi, ja ir pierādījumi, ka tie paredzēti pārdošanai profesionāliem tabakas ražotājiem. Baklažānu Solanum melongena L., kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
16. Tomato yellow leaf curl virus |
Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
|
B DAĻA |
||
|
Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm un izplatīt noteiktās aizsargājamās zonās, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi vai augu produkti |
||
|
(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā |
||
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi |
Aizsargājamā(-s) zona(-s) |
|
1. Anthonomus grandis (Boh.) |
Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna |
Grieķija, Spānija (Andalucia, Catalonia, Extremadura, Murcia, Valencia) |
|
2. Cephalcia lariciphila (Klug) |
Lapegļu Larix Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) |
|
3. Dendroctonus micans Kugelan |
Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) |
|
4. Gilphinia hercyniae (Hartig) |
Egļu Picea A. Dietr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) |
|
5. Gonipterus scutellatus Gyll. |
Eikaliptu Eucalyptus l’Herit. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
Grieķija, Francija (Azoru salas) |
|
6. (a) Ips amitinus Eichhof |
Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza |
Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
(b) Ips cembrae Heer |
Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
(c) Ips duplicatus Sahlberg |
Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
(d) Ips sexdentatus Börner |
Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza |
Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
(e) Ips typographus Heer |
Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
9. Sternochetus mangiferae Fabricius |
Mango Mangifera spp. sēklas, kuru izcelsme ir kāda no trešajām valstīm |
Spānija (Granada un Malaga), Portugāle (Alentejo, Algarve, Madeira) |
|
(b) Baktērijas |
||
|
Suga |
Inficētie vai invadētie
augi |
Aizsargājamā(-s) zona(-s) |
|
1. Curtobacterium flaccumfaciens pv. flaccumfaciens (Hedges) Collins & Jones |
Pupiņu Phaseolus vulgaris L. un lobiju Dolichos Jacq. sēklas |
Grieķija, Spānija, Portugāle |
|
2. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. |
Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētas augu daļas, izņemot augļus, sēklas un augus, bet ieskaitot dzīvus ziedputekšņus apputeksnēšanai |
Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruci, Apūlija, Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Emīlija Romanja (Parmas un Pjačencas province); Friuli-Venēcija-Džūlija, Lacija, Ligūrija, Lombardija (izņemot Mantujas provinci), Marke, Molīze, Pjemonta, Sardīnija, Sicīlija, Toskāna, Umbrija, Aostas ieleja, Veneto (izņemot Rovigo provinci, Padovas provinces Castelbaldo, Barbona, Piacenza d’Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu un apgabalu uz dienvidiem no automaģistrāles A4 Veronas provincē)), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenlande, Karintija, Lejasaustrija, Tirole (Līencas administratīvais rajons), Štīrija, Vīne), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjes, Koroškas, Notranjskas un Mariboras reģionu), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnu), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas) |
|
(c) Sēnes |
||
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
Aizsargājamā(-s) zona(-s) |
|
01. Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr. |
– Kastaņu Castanea Mill. koksne, izņemot koksni bez mizas, – Kastaņu miza |
Čehija, Grieķija (Krēta, Lesbas sala) Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (izņemot Menas salu) |
|
1. Glomerella gossypii Edgerton |
Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) |
Grieķija |
|
2. Gremmeniella abietina (Lag.) Morelet |
Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
3. Hypoxylon mammatum (Wahl.) J.Miller |
Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi |
||
|
Suga |
Inficētie vai invadētie augi un augu produkti |
Aizsargājamā(-s) zona(-s) |
|
1. Citrus tristeza virus (Eiropas izolāti) |
Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem |
Grieķija, Francija (Korsika), Malta, Portugāle (izņemot Madeiru) |
|
2. Grapevine flavescence dorée MLO |
Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
Čehija, Francija (Champagne-Ardenne, Lorraine, Alsace), Itālija (Basilicata)” |
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 31.marta noteikumiem Nr.298
“6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
|
A DAĻA |
|
|
Īpašās prasības, kas jāievēro, lai ieviestu vai izplatītu augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī |
|
|
I nodaļa |
|
|
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts nav Latvija vai kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts |
|
|
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti |
Īpašās prasības |
|
1.1. Skujkoku Coniferales koksne, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni: – tūju Thuja L., – pilnīgi vai daļēji no skujkoku koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, – koksnes iepakojamais materiāls, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņu apmales), – kravas stiprinājumi vai balsti, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, izņemot koksnes kravas, – Kalifornijas kalociedrs Libocedrus decurrens Torr., ja ir pierādījumi, ka koksne ir apstrādāta vai pārstrādāta zīmuļu ražošanai, izmantojot termisko apstrādi un sasniedzot vismaz 82 °C temperatūru 7–8 dienu laikposmā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “HT” saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā, vai b) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot fumigācijā izmantotās darbīgās vielas nosaukumu, koksnes minimālo temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai c) ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%) |
|
1.2. Pilnīgi vai daļēji no skujkoku Coniferales koksnes, izņemot tūju Thuja L., iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi, vai b) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h) |
|
1.3. Tūju Thuja L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis, izņemot šādu koksni: – šķeldas, skaidas un koksnes atlikumus un atgriezumus, – koksnes iepakojamo materiālu, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, palikņi, kastu paliktņi vai citi kravas paliktņi, paliktņu apmales), – kravas stiprinājumus vai balstus, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, izņemot koksnes kravas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) ir bez mizas vai b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “kiln-dried” (žāvēts kamerā) vai “KD”, vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, vai c) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “HT” saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā, vai d) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai e) ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%) |
|
1.4. Tūju Thuja L. koksne – šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) ir iegūta no nomizota apaļkoka vai b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai c) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai d) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi |
|
1.5. Skujkoku Coniferales koksne, kuras izcelsmes valsts ir Krievija, Kazahstāna vai Turcija, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni: – pilnīgi vai daļēji no šīs skujkoku koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi vai atgriezumi, – koksnes iepakojamais materiāls, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņu apmales), – kravas stiprinājumi vai balsti, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, kas nav koksnes kravas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) koksnes izcelsme ir teritorijā, kurā nav sastopami: – Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, – Pissodes ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, – Scolytidae dzimtas ārpus Eiropas sugu kaitēkļi. Koksnes izcelsmes vietu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”, vai b) koksne ir bez mizas, un tajā nav Monochamus ģints ārpus Eiropas sastopamo sugu kaitēkļu eju, kuru diametrs pārsniedz 3 mm, vai c) koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksni vai tās iesaiņojumu marķē ar marķējumu “kiln-dried” (žāvēts kamerā) vai “KD”, vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, vai d) koksne tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksni vai tās iesaiņojumu marķē ar marķējumu “HT” saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā, vai e) koksne ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai f) koksne ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%) |
|
1.6. Skujkoku Coniferales koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma), izņemot šādu koksni: – pilnīgi vai daļēji no šīs skujkoku koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, – koksnes iepakojamais materiāls, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņu apmales), – kravas stiprinājumi vai balsti, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, kas nav koksnes kravas. Šī pielikuma 1.6.punktā minētās prasības attiecas uz skujkoku Coniferales koksni (arī koksni, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot: – Krieviju, Kazahstānu un Turciju, – Eiropas valstis, – Kanādu, Ķīnu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Taivānu un Amerikas Savienotās Valstis |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) ir bez mizas, un tajā nav Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļu eju, kuru diametrs ir lielāks par 3 mm, vai b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “kiln-dried” (žāvēts kamerā) vai “KD”, vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, vai c) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai d) koksne ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%), vai e) koksne tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “HT” saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā |
|
1.7. Pilnīgi vai daļēji no skujkoku Coniferales koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir: – Krievija, Kazahstāna un Turcija, – valsts, kas neatrodas Eiropā (izņemot Kanādu, Ķīnu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Taivānu un Amerikas Savienotās Valstis) |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) koksnes izcelsme ir teritorijā, kurā nav sastopami: – Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, – Pissodes ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi, – Scolytidae dzimtas ārpus Eiropas sugu kaitēkļi. Koksnes izcelsmes vietu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”, vai b) koksne ir iegūta no nomizota apaļkoka, vai c) koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai d) koksne ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai e) koksne tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē, fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi |
|
2. Koksnes iepakojuma materiāls, kas tiek ievests no trešajām valstīm (izņemot Šveici) un tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumiem (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgs iepakojuma materiāls, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņa apmales), izņemot: a) neapstrādātu koksni, kuras biezums nepārsniedz 6 mm; b) apstrādātu koksni, kuras izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija |
Koksnes iepakojuma materiāls ir: a) bez mizas*, izņemot atsevišķas mizas sloksnes, ja tās ir šaurākas par 3 cm (neatkarīgi no garuma), vai sloksnes, kas ir platākas par 3 cm, ja to kopējā virsma nav lielāka kā 50 cm2; b) apstrādāts atbilstoši kādam no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 “Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā” 1.pielikumā noteiktajiem koksnes iepakojuma materiāla apstrādes veidiem; c) marķēts saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 “Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā” 2.pielikumu, norādot, ka koksnes iepakojamais materiāls pakļauts atbilstošai fitosanitārajai apstrādei. * Prasību, ka koksnes iepakojamam materiālam jābūt bez mizas, piemēro ar 2009.gada 1.jūliju |
|
2.1. Cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda, arī koksne, kurai saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot: a) koksni, kas paredzēta finiera plākšņu ražošanai; b) šķeldas, skaidas un koksnes atlikumus vai atgriezumus |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “kiln-dried” (žāvēts kamerā) vai “KD”, vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi |
|
2.2. Cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda un kura paredzēta finiera plākšņu ražošanai |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) par koksnes izcelsmes vietu ir zināms, ka tajā nav sastopams Ceratocystis virescens (Davidson) Moreau; b) koksne ir paredzēta finiera plākšņu ražošanai |
|
2.3. Neatkarīgi no tā, vai I pielikuma B daļā minēts to KN kods, ošu Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. koksne, kura nav saglabājusi savu dabiski apaļo virsmu un kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis, izņemot šādu koksni: – pilnīgi vai daļēji no šiem kokiem iegūtās skaidas; – koksnes iepakojamo materiālu, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgs iepakojamais materiāls, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņa apmales); – kravas stiprinājumus vai balstus, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, izņemot koksnes kravas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) ir ar izcelsmi teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire, vai b) koksne ir apzāģēta tā, ka pilnībā ir noņemta tās apaļā virsma
|
|
2.4. Neatkarīgi no tā, vai I pielikuma B daļā minēts to KN kods, koksnes skaidas, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis un kuras pilnībā vai daļēji iegūtas no ošu Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. koksnes |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir: a) ar izcelsmi teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire, vai b) pārstrādāta gabalos, kuru biezums un platums nav lielāks par 2,5 centimetriem |
|
2.5. Ošu Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. nomizota miza, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka nomizota miza ir: a) ar izcelsmi teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire, vai b) pārstrādāta gabalos, kuru biezums un platums nav lielāks par 2,5 centimetriem |
|
3. Ozolu Quercus L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni: – šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, – mucas, muciņas, kubli, toveri un citi mucinieku izstrādājumi un to daļas no koka (arī mucu dēlīši), ja ir dokumentārs apliecinājums, ka koksne ir termiski apstrādāta vismaz 20 minūtes 176 °C temperatūrā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) koksne ir apzāģēta, lai pilnībā noņemtu tās apaļo virsmu, vai b) koksne ir bez mizas, un ūdens saturs koksnē, kas izteikts sausnas procentos, nepārsniedz 20 %, vai c) koksne ir bez mizas un dezinficēta, to attiecīgi apstrādājot ar karstu gaisu vai karstu ūdeni, vai, d) ja tie ir zāģmateriāli ar mizas atliekām vai bez tām, koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “kiln-dried” vai “KD” (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi |
|
5. Platānu Platanus L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumus un atgriezumus |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “kiln-dried” vai “KD” (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi |
|
6. Apšu Populus L. koksne, kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni: – šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) ir nomizota vai b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “kiln-dried” vai “KD” (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi |
|
7.1. Koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnīgi vai daļēji iegūti no: – cukura kļavām Acer saccharum Marsh., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda, – platānām Platanus L., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija, – apsēm Populus L., kuru izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) iegūta no nomizota apaļkoka vai b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai c) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai d) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi |
|
7.2. Koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi vai atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un kas pilnīgi vai daļēji iegūti no ozoliem Quercus L. |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne: a) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu, vai b) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai c) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi |
|
7.3. Skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka miza: a) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h), vai b) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi |
|
8. Koksne kravas stiprinājumos vai balstos (arī tāda, kas nav saglabājusi dabiski apaļo virsmu), kura tiek ievesta no trešajām valstīm (izņemot Šveici) un kuru izmanto dažādu kravu pārvadājumos, kas nav koksnes kravas, izņemot šādu koksni: a) neapstrādātu koksni, kuras biezums nepārsniedz 6 mm; b) apstrādātu koksni, kuras izgatavošanā izmantota līme, karstums, spiediens vai to kombinācija |
Koksne ir: a) bez mizas*, izņemot atsevišķas mizas sloksnes, ja tās ir šaurākas par 3 cm (neatkarīgi no garuma), vai sloksnes, kas ir platākas par 3 cm, ja to kopējā virsma nav lielāka kā 50 cm2; b) apstrādāta atbilstoši kādam no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 “Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā” 1.pielikumā noteiktajiem koksnes iepakojuma materiāla apstrādes veidiem; c) marķēta saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 “Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā” 2.pielikumu, norādot, ka koksne pakļauta atbilstošai fitosanitārajai apstrādei. * Prasību, ka koksnei jābūt bez mizas, piemēro ar 2009.gada 1.jūliju |
|
8.1. Skujkoku Coniferales augi (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti kokaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Pissodes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
8.2. Skujkoku Coniferales augi, kas ir augstāki par 3 m (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1.apakšpunktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti kokaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Scolytidae spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā) |
|
9. Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1. un 8.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Scirrhia acicola (Dearn.) Siggers vai Scirrhia pini Funk & Parker simptomi |
|
10. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. vai 9.punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi |
|
11.01. Ozolu Quercus L. augi bez lapām, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot aizliegumu, kas piemērojams šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augu izcelsme ir teritorijās, par kurām ir zināms, ka tur nav sastopams Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt |
|
11.1. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. augi (izņemot augļus un sēklas) bez lapām, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Neskarot prasības, kas piemērojamas augiem, kas minēti šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2.punktā un kas noteiktas šī pielikuma 11.01.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cronartium simptomi |
|
11.2. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 11.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr simptomi |
|
11.3. Lazdu Corylus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Kanāda vai Amerikas Savienotās Valstis |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir izaudzēti kokaudzētavā un: a) to izcelsmes teritoriju izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Anisogramma anomala (Peck) E. Müller, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” vai b) to izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Anisogramma anomala (Peck) E. Müller, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē, kas veiktas kopš pēdējo triju pilno veģetācijas periodu sākuma, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, paziņojot, ka Anisogramma anomala (Peck) E. Müller nav sastopams |
|
11.4. Ošu Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. ģints stādīšanai paredzēti augi, izņemot sēklas un augus audu kultūrā, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Mongolija, Korejas Republika, Krievija, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: a) visos veģetācijas periodos audzēti teritorijā, ko nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Agrilus planipennis Fairmaire, vai b) vismaz divus gadus pirms izvešanas ir audzēti audzēšanas vietā, kur katru gadu veiktas divas oficiālas pārbaudes atbilstošos laikos, ieskaitot tieši pirms izvešanas, un nav novēroti Agrilus planipennis Fairmaire simptomi |
|
12. Platānu Platanus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Ceratocystis fimbriata f. sp. platani Walter simptomi |
|
13.1. Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot sēklas |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 3.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi |
|
13.2. Apšu Populus L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 3.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 13.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Mycosphaerella populorum G. E. Thompson simptomi |
|
14. Gobu Ulmus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, kuru izcelsmes valsts atrodas Ziemeļamerikā |
Neskarot noteikumus, ko piemēro šo noteikumu 6.pielikuma A daļas I nodaļas 11.4.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Elm phlöem necrosis mycoplasm simptomi |
|
15. Krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9., 18.punktā un 3.pielikuma B daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: – ir zināms, ka augu izcelsmes valstī nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey, vai – saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey, un – kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novēroti Monilinia fructicola (Winter) Honey simptomi |
|
16. No 15.februāra līdz 30.septembrim – plūmju Prunus L. ģints augu augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: – ir zināms, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey, vai – saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey, vai – pirms novākšanas un/vai izvešanas augļi atbilstoši pārbaudīti un apstrādāti, lai nodrošinātu, ka augļi nav inficēti ar Monilinia spp. |
|
16.1. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm |
Augļi ir bez kātiem un lapām, un tiem uz iepakojuma piestiprināts atbilstošs izcelsmes marķējums |
|
16.2. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.3., 16.4. un 16.5.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), vai b) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, vai (c) vai nu – saskaņā ar oficiālo kontroles un pārbaudes režīmu kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi un – nevienam no audzēšanas laukā novāktajiem augļiem nav novēroti Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi, un – augļi ir apstrādāti, piemēram, ar nātrija ortofenilfenātu, un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, un – augļi ir iepakoti šīm mērķim reģistrēto saimniecību teritorijā vai nosūtīšanas vietā vai – ir ievērota jebkura sertifikācijas sistēma, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru atzīta par līdzvērtīgu šajā punktā minētajām prasībām |
|
16.3. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.2., 16.4. un 16.5.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Cercospora angolensis Carv. et Mendes, vai b) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cercospora angolensis Carv. et Mendes, un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, vai c) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cercospora angolensis Carv. et Mendes simptomi, un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi |
|
16.4. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi (izņemot apelsīnu Citrus aurantium L. augļus), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.2., 16.3. un 16.5.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), vai b) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā, vai c) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi, un atbilstošajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi vai d) augļu audzēšanas lauks atbilstoši apstrādāts pret Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi |
|
16.5. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, par kuru zināms, ka tajā ir sastopamas raibspārņu Tephritidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā) |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma B daļas 2. un 3.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.2. un 16.3.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopami attiecīgie organismi, vai, ja šī prasība nav izpildāma, b) tad kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma oficiālajās pārbaudēs, kuras veiktas audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē vismaz reizi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā pirms ražas novākšanas, nav novērotas attiecīgā organisma pazīmes un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktajiem augļiem nav novērotas šī organisma pazīmes, vai, ja arī šī prasība nav izpildāma, c) tad raksturojošā parauga oficiālajā pārbaudē konstatēts, ka augļi nav invadēti ar attiecīgo organismu jebkurā tā attīstības stadijā, vai, ja arī šī prasība nav izpildāma, d) tad augļi atbilstoši apstrādāti, veicot attiecīgu termisko apstrādi ar tvaiku, aukstumapstrādi vai ātrsaldēšanu, kas efektīvi iedarbojas uz attiecīgo organismu un nekaitē augļiem, bet ja šie paņēmieni nav pieejami, veicot ķīmisko apstrādi, ja to pieļauj Eiropas Savienības normatīvie akti par ķīmisko vielu vai augu aizsardzības līdzekļu lietošanu |
|
17. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9., 9.1., 18.punktā un šo noteikumu 3.pielikuma B daļas 1.punktā vai šī pielikuma A daļas I nodaļas 15.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augu izcelsmes valstī nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai b) augu izcelsmes teritorijā, kura izveidota saskaņā ar attiecīgo Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu un atzīta par tādu saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai c) audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē augi ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomiem ir iznīcināti |
|
18. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi (izņemot augļus un sēklas), kā arī kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. sugu un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 16.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes valstī nav sastopami Radopholus citrophilus Huettel et al. un Radopholus similis (Cobb) Thorne, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā ņemtie augsnes un sakņu raksturojošie paraugi ir oficiāli nematoloģiski testēti vismaz attiecībā uz Radopholus citrophilus Huettel et al. un Radopholus similis (Cobb) Thorne, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi |
|
19.1. Vilkābeļu Crataegus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Phyllosticta solitaria Ell. & Ev. |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15. un 17.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Phyllosticta solitaria Ell. & Ev. simptomi |
|
19.2. Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopami šādi kaitīgie organismi: – zemeņu Fragaria L. ģints augiem: – Phytophtora fragariae Hickman, var. fragariae, – Arabis mosaic virus, – Raspberry ringspot virus, – Strawberry crinkle virus, – Strawberry latent ringspot virus, – Strawberry mild yellow edge virus, – Tomato black ring virus, – Xanthomonas fragariae Kennedy et King, – ābeļu Malus Mill. ģints augiem: – Phyllosticta solitaria Ell. & Ev., – plūmju Prunus L. ģints augiem: – Apricot chlorotic leafroll mycoplasm, – Xanthomonas campestris pv. Prunus (Smith) Dye, – Prunus persica (L.) Batsch augiem: – Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al., – bumbieru Pyrus L. ģints augiem: – Phyllosticta solitaria Ell. & Ev., – kazeņu Rubus L. ģints augiem: – Arabis mosaic Virus, – Raspberry ringspot virus, – Strawberry latent ringspot virus, – Tomato black ring virus, – visu sugu augiem: vīrusi vai vīrusiem līdzīgie organismi, kuri nav konstatēti Eiropā |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15. un 17.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi |
|
20. Cidoniju Cydonia Mill. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tur ir sastopams Pear decline mycoplasm |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 17. un 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka pēdējo triju pilno veģetācijas periodu laikā audzēšanas vietā un tās tuvākajā apkārtnē augi, kuru simptomi rada aizdomas par inficēšanos ar Pear decline mycoplasm, ir iznīcināti |
|
21.1. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā attiecīgo ģinšu augiem ir sastopami šādi kaitīgie organismi: – Strawberry latent ‘C’ virus, – Strawberry vein banding virus, – Strawberry witches’ broom mycoplasm |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir: – vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz šajā punktā minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti attiecīgie kaitīgie organismi, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju pilno veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi, b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi |
|
21.2. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tur sastopams Aphelenchoides besseyi Christie |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2. un 21.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) vai nu kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novērotas Aphelenchoides besseyi Christie pazīmes, vai b) audzējot augus audu kultūrā, tie iegūti no augiem, kuri atbilst “a” apakšpunktā minētajām prasībām, vai ir oficiāli testēti, izmantojot atbilstošās nematoloģiskās metodes, un tiem nav konstatēts Aphelenchoides besseyi Christie |
|
21.3. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2., 21.1. un 21.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Anthonomus signatus Say un Anthonomus bisignifer (Schenkling) |
|
22.1. Ābeļu Malus Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ābeļu Malus Mill. ģints augiem ir sastopami šādi kaitīgie organismi: – Cherry rasp leaf virus (American), – Tomato ringspot virus |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 17. un 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) augi ir: – vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi, b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi |
|
22.2. Ābeļu Malus Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Apple proliferation mycoplasm |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā, B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 17., 19.2. un 22.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Apple proliferation mycoplasm, vai b) aa) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir: – vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo sešu pilno veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms, bb) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Apple proliferation mycoplasm izraisīto slimību simptomi |
|
23.1. Šādu plūmju Prunus L. ģints sugu stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Prunus pox virus: – Prunus amygdalus Batsch, – Prunus armeniaca L., – Prunus blireiana Andre, – Prunus brigantina Vill., – Prunus cerasifera Ehrh., – Prunus cistena Hansen, – Prunus curdica Fenzl & Fritsch., – Prunus domestica ssp. domestica L., – Prunus domestica ssp. insititia (L.) C.K. Schneid., – Prunus domestica ssp. italica (Borkh.) Hegi., – Prunus glandulosa Thunb., – Prunus holosericea Batal., – Prunus hortulana Bailey, – Prunus japonica Thunb., – Prunus mandshurica (Maxim.) Koehne, – Prunus maritima Marsh., – Prunus mume Sieb & Zucc., – Prunus nigra Ait., – Prunus persica (L.) Batsch, – Prunus salicina L., – Prunus sibirica L., – Prunus simonii Carr., – Prunus spinosa L., – Prunus tomentosa Thunb., – Prunus triloba Lindl., – citas plūmju Prunus L. ģints sugas, ieņēmīgas pret Prunus pox virus |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15. un 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir: – vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Prunus pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts attiecībā uz Prunus pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms, b) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Prunus pox virus izraisīto slimību simptomi, c) audzēšanas vietā augi ar vīrusu vai vīrusiem līdzīgo patogēnu izraisīto slimības simptomiem ir iznīcināti |
|
23.2. Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi: (a) par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā plūmju Prunus L. ģints augiem ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi, (b) (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi, (c) (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā un par kuru zināms, ka tajā ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi: “a” apakšpunktā minētajā gadījumā: – Tomato ringspot virus, “b” apakšpunktā minētajā gadījumā: – Cherry rasp leaf virus (American), – Peach mosaic virus (American), – Peach phony rickettsia, – Peach rosette mycoplasm, – Peach yellows mycoplasm, – Prunus line pattern virus (American), – Peach X-disease mycoplasm, “c” apakšpunktā minētajā gadījumā: – Little cherry patogēns |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro attiecīgajā gadījumā šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā vai šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 19.2. un 23.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augi ir: – oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti attiecīgie kaitīgie organismi, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi, b) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi |
|
24. Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi: (a) par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā kazeņu Rubus L. ģints augiem ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi, (b) (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopami attiecīgie kaitīgie organismi: “a” apakšpunktā minētajā gadījumā: – Tomato ringspot virus, – Black raspberry latent virus, – Cherry leafroll virus, – Prunus necrotic ringspot virus, “b” apakšpunktā minētajā gadījumā: – Raspberry leaf curl virus (Amerikas), – Cherry rasp leaf virus (Amerikas) |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2.punktā minētajiem augiem: a) augiem nav konstatētas laputis vai to olas, b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: aa) augi ir: – vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie ir iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi, bb) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi |
|
25.1. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival (visas rases, izņemot 1.rasi, t.i., parasto Eiropas rasi) un kopš attiecīgā perioda sākuma gan audzēšanas vietā, gan arī tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival simptomi, vai b) izcelsmes valsts izpilda noteikumus, kuri saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības noteikumiem attiecībā uz Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival apkarošanu |
|
25.2. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi |
Neskarot šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1.punktā minētos noteikumus, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijās nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al., vai b) izcelsmes valsts izpilda noteikumus, kuri saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības noteikumiem attiecībā uz Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. apkarošanu |
|
25.3. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot agros kartupeļus, par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Potato spindle tuber viroid |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1. un 25.2.punktā minētajiem bumbuļiem, jānomāc to dīgtspēja |
|
25.4. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2. un 25.3.punktā minētajām prasībām, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes laukā nav sastopami Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Globodera pallida (Stone) Behrens un aa) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith, vai bb) teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā ir sastopams Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith, bumbuļu audzēšanas vietā nav konstatēts vai tiek uzskatīts, ka audzēšanas vieta nav inficēta ar Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith, vai uzskata, ka audzēšanas vieta nav inficēta saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, ieviešot atbilstošas procedūras Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith likvidēšanai, un cc) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen, vai dd) ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijās ir sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen, – bumbuļi izaudzēti vietā, kur, pamatojoties uz saimniekaugu kultūru ikgadējiem apsekojumiem, veicot saimniekaugu vizuālās pārbaudes atbilstošā laikā un pēc ražas novākšanas, vizuāli pārbaudot bumbuļus, kas izaudzēti šajā laukā, gan no ārpuses, gan pārgriežot, nav konstatētas Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen bojājumu pazīmes, vai – pēc bumbuļu novākšanas, tiem izlases veidā noņemti paraugi un, izmantojot atbilstošu metodi, kas stimulē simptomu parādīšanos, pārbaudīti attiecībā uz simptomu klātbūtni vai laboratoriski testēti, kā arī atbilstošā laikā vizuāli pārbaudīti gan, apskatot bumbuļus no ārpuses, gan tos pārgriežot, kā arī visos gadījumos pirms izplatīšanas, saiņojot kartupeļus maisos vai ievietojot konteineros saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu un tirdzniecību, nav konstatētas Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen bojājumu pazīmes |
|
25.4. 1 Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot stādīšanai paredzētos bumbuļus |
Neskarot noteikumus, ko piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2. un 25.3.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka nav zināms, vai bumbuļu izcelsmes teritorijā ir sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith |
|
25.4. 2 Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi
|
Neskarot noteikumus, ko piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2., 25.3., 25.4. un 25.4.1.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) nav zināms, vai bumbuļu izcelsmes valstī ir sastopams Scrobipalpopsis solanivora Povolny, vai b) bumbuļu izcelsmes vieta ir teritorija, ko augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Scrobipalpopsis solanivora Povolny |
|
25.5. Nakteņu Solonaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Potato stolbur mycoplasm |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11., 12. un 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2., 25.3. un 25.4.punktā minētajiem bumbuļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Potato stolbur mycoplasm simptomi |
|
25.6. Nakteņu Solonaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus un tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Potato spindle tuber viroid |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 11., 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Potato spindle tuber viroid simptomi |
|
25.7. Paprikas Capsicum annuum L., tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.), banānu Musa L., tabakas Nicotiana L. ģints un baklažānu Solanum melongena L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 11. un 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5. un 25.6.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augu izcelsmes teritorijā nav konstatēts Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith simptomi |
|
26. Apiņu Humulus lupulus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma apiņiem audzēšanas vietā nav novēroti Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold un Verticillum dahliae Klebahn simptomi |
|
27.1. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul., neļķu Dianthus L. un pelargoniju Pelargonium l’Hérit. ex Ait. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kopš pēdējā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novērotas Helicoverpa armigera (Hübner) vai Spodoptera littoralis (Boisd.) pazīmes, vai b) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai pasargātu tos no minētajiem organismiem |
|
27.2. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul., neļķu Dianthus L. un pelargoniju Pelargonium l’Hérit. ex Ait. ģints augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1.punktā minētajiem augiem, a) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novērotas Spodoptera eridiana Cramer, Spodoptera frugiperda Smith vai Spodoptera litura (Fabricius) pazīmes, vai b) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai pasargātu tos no minētajiem organismiem |
|
28. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1. un 27.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augi ir ne vairāk kā trešais ataudzējums un iegūti no materiāla, kuram, veicot virusoloģisko testēšanu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid, vai tieši iegūti no materiāla, kuram, veicot oficiālu pārbaudi ziedēšanas laikā, raksturojošā paraugā, kas aptver vismaz 10 % augu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid, b) augi vai spraudeņi: – iegūti saimniecībā, kura oficiāli pārbaudīta vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu vai spraudeņu nosūtīšanas, un šajā laikā nav novēroti Puccinia horiana Hennings simptomi, kā arī triju mēnešu laikā pirms izvešanas saimniecības tuvākajā apkārtnē nav sastopami Puccinia horiana Hennings simptomi, vai – atbilstoši apstrādāti pret Puccinia horiana Hennings, c) neapsakņotiem spraudeņiem un augiem, no kuriem tie iegūti, nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx simptomi, – apsakņotiem spraudeņiem un apsakņošanas dobē nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx simptomi |
|
28. 1 Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints un tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas
|
Neskarot noteikumus, ko piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5., 25.6., 25.7., 27.1, 27.2. un 28.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: a) visos veģetācijas periodos audzēti valstī, kur nav sastopams Chrysanthemum stem necrosis virus, vai b) visos veģetācijas periodos audzēti teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Chrysanthemum stem necrosis virus, vai c) visos veģetācijas periodos audzēti audzēšanas vietā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Chrysanthemum stem necrosis virus, un tas apstiprināts oficiālās pārbaudēs |
|
29. Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1. un 27.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: – augi iegūti tieši no mātesaugiem, kuriem, pamatojoties uz oficiāli apstiprinātiem testiem, kas veikti vismaz vienreiz divu iepriekšējo gadu laikā, nav konstatēti Erwinia chrysanthemi pv. dianthicola (Hellmers) Dickey, Pseudomonas caryophylli (Burkholder) Starr & Burkholder un Phialophora cinerescens (Wollenw.) Van Beyma, – augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu simptomi |
|
30. Tulpju Tulipa L. un narcišu Narcissus L. ģints sīpoli, izņemot sīpolus, kam uz iepakojuma vai citādi norādīts, ka tie paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas profesionāli nenodarbojas ar grieztu ziedu ražošanu |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augiem kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi |
|
31. Pelargoniju Pelargonium L’Herit. ex Ait. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Tomato ringspot virus |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1. un 27.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir: |
|
(a) par kuru nav zināms, ka tajā ir sastopams Xiphinema americanum Cobb sensu lato (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi Tomato ringspot virus pārnēsātāji |
a) iegūti tieši no tādas audzēšanas vietas, par kuru ir zināms, ka tur nav sastopams Tomato ringspot virus, vai b) ne vairāk kā ceturtais ataudzējums, kas iegūts no mātesaugiem, kuros oficiāli apstiprinātajā virusoloģiskajā testēšanā nav konstatēts Tomato ringspot virus |
|
(b) par kuru zināms, ka tajā ir sastopams Xiphinema americanum Cobb sensu lato (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi Tomato ringspot virus pārnēsātāji |
jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir: a) iegūti tieši audzēšanas vietā, par kuru ir zināms, ka augsnē un augos nav sastopams Tomato ringspot virus, vai b) ne vairāk kā otrais ataudzējums, kas iegūts no mātesaugiem, kuros oficiāli apstiprinātajā virusoloģiskajā testēšanā nav konstatēts Tomato ringspot virus |
|
32.1. Lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi (izņemot: – sīpolus, – bumbuļsīpolus, – graudzāļu Gramineae dzimtas augus, – sakneņus, – sēklas, – bumbuļus), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, par kuru zināms, ka tajā ir sastopams Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch) |
Neskarot prasības, kas attiecas uz šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28. un 29.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir izaudzēti kokaudzētavā un: a) to izcelsme ir teritorijā, kuru izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch), un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, vai b) to izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem ir noteicis par vietu, kurā nav sastopams Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch), pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, kas veiktas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu izvešanas. Tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, deklarējot, ka Liriomyza sativae (Blanchard) un Anisogramma anomala (Peck) E. Müller nav sastopami, vai c) tieši pirms izvešanas tie atbilstoši apstrādāti pret Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch) un, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, atzīts, ka tajos nav sastopami Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch). Sīkākas ziņas par apstrādi norādītas fitosanitārajā sertifikātā |
|
32.2. Krizantēmu Dendranthema (DC) Des. Moul., neļķu Dianthus L., ģipseņu Gypsophila L. un zeltgalvīšu Solidago L. grieztie ziedi un seleriju Apium graveolens L. sugu un baziliku Ocimum L. ģints augu lapu dārzeņi |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka grieztie ziedi un lapu dārzeņi: – izcelsmes valstī nav sastopami Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch) vai – tieši pirms izvešanas tie ir pārbaudīti un nav konstatēti Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch) |
|
32.3. Lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi (izņemot: – sīpolus, – bumbuļsīpolus, – graudzāļu dzimtas augus, – sakneņus, – sēklas, – bumbuļus), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm |
Neskarot prasības, kas attiecas uz šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28., 29. un 32.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess), vai b) vai nu audzēšanas vietā vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms ražas novākšanas veiktajās oficiālajās pārbaudēs augiem nav novērotas Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess) pazīmes, vai c) tieši pirms augu izvešanas veiktajās oficiālajās pārbaudēs atzīts, ka tiem nav konstatēti Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess), un tie attiecīgi apstrādāti pret Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess) |
|
33. Iestādīti vai stādīšanai paredzēti augi ar saknēm, kas audzēti atklātā laukā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopami Clavibacter michiganensis ssp. sependoniscus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al., Globodera pallida (Stone) Behrens, Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival |
|
34. Augsne un augsnes substrāts, kas pievienots vai ir kopā ar augiem un pilnībā vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām vielām (piemēram, augu atliekām, humusa, kūdras, mizas), vai no jebkurām cietām neorganiskajām vielām, ir paredzēts dzīvotspējas uzturēšanai, un kura izcelsmes valsts ir: – Turcija, – Baltkrievija, Gruzija, Moldāvija, Krievija, Ukraina, – valsts, kas neatrodas Eiropā, izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Tunisiju |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augsnes substrāts stādīšanas brīdī: – vai nu nesatur augsni un organiskās vielas, vai – ir atzīts, ka substrātā nav sastopami kukaiņi un kaitīgās nematodes, kā arī substrāts ir atbilstoši pārbaudīts vai termiski apstrādāts, vai fumigēts, lai nodrošinātu, ka tas nav inficēts vai invadēts ar citiem kaitīgiem organismiem, vai – substrāts ir atbilstoši termiski apstrādāts vai fumigēts, lai nodrošinātu, ka tas nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem, un b) no iestādīšanas brīža: – ir veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka substrāts ir uzturēts neinficēts vai neinvadēts ar kaitīgiem organismiem, vai – divu nedēļu laikā pirms nosūtīšanas augi attīrīti no substrāta, atstājot to tādā daudzumā, cik nepieciešams augu dzīvotspējas uzturēšanai transportēšanas laikā, un, ja tie ir pārstādīti, izmantotais audzēšanas substrāts atbilst “a” apakšpunktā noteiktajām prasībām |
|
35.1. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novēroti Beet curly top virus (izolāti, kuri nav konstatēti Eiropā) simptomi |
|
35.2. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Beet leaf curl virus |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 35.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) nav zināms, ka audzēšanas teritorijā ir sastopams Beet leaf curl virus, un b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Beet leaf curl virus simptomi |
|
36.1. Stādīšanai paredzētie augi, izņemot – sīpolus, – bumbuļsīpolus, – sakneņus, – sēklas, – bumbuļus, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28., 29., 31., 32.1. un 32.3.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir izaudzēti kokaudzētavā, un: a) to izcelsme ir teritorijā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Thrips palmi Karny. Tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, vai b) to izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Thrips palmi Karny, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, kas veiktas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu izvešanas, un tas, ka Thrips palmi Karny nav sastopams, ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, vai c) tieši pirms izvešanas augi atbilstoši apstrādāti pret Thrips palmi Karny un, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, atzīts, ka tajos nav sastopams Thrips palmi Karny. Sīkākas ziņas par apstrādi norādītas fitosanitārajā sertifikātā |
|
36.2. Orhideju dzimtas grieztie ziedi un Momordica L. ģints un baklažānu Solanum melongena L. augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: – griezto ziedu un lapu dārzeņu izcelsmes valstī nav sastopams Thrips palmi Karny, vai – tieši pirms izvešanas grieztie ziedi un dārzeņi oficiāli pārbaudīti un tiem nav konstatēts Thrips palmi Karny |
|
37. Stādīšanai paredzētie palmu Palmae dzimtas augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 17.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) vai nu ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Palm lethal yellowing mycoplasm un Cadang-Cadang viroid, un kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti to simptomi, vai b) augiem kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Palm lethal yellowing mycoplasm un Cadang-Cadang viroid simptomi un audzēšanas vietā augi, kuru simptomi rada aizdomas par inficēšanos ar minētajiem organismiem, ir iznīcināti un augi atbilstoši apstrādāti, lai apkarotu Myndus crudus Van Duzee, c) audu kultūrā audzētie augi ir iegūti no augiem, kas atbilst “a” un “b” apakšpunktā noteiktajām prasībām |
|
37. 1 Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, kuru stumbra pamatnes diametrs ir lielāks par pieciem centimetriem un kuri pieder pie kādas no šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth, Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans, Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart., Washingtonia Raf. |
Neskarot noteikumus, ko piemēro šo noteikumu 5.pielikuma A daļas 17.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 37.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: a) visos veģetācijas periodos audzēti valstī, kur nav sastopams Paysandisia archon (Burmeister), vai b) visos veģetācijas periodos audzēti teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Paysandisia archon (Burmeister), vai c) vismaz divus gadus pirms izvešanas ir audzēti audzēšanas vietā: – kuru augu aizsardzības dienests izcelsmes valstī ir reģistrējis un uzraudzījis un – kurā augi izvietoti vietā, kas ir aizsargāta pret Paysandisia archon (Burmeister) ieviešanos, vai veiktas atbilstošas profilaktiskas apstrādes, un – kurā katru gadu veiktas trīs oficiālas pārbaudes atbilstošā laikā, tostarp tieši pirms izvešanas, un nav novēroti Paysandisia archon (Burmeister) simptomi |
|
38.1. Kamēliju Camellia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Ciborinia camelliae Kohn, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem ziedēšanas laikā audzēšanas vietā nav novēroti Ciborinia camelliae Kohn simptomi |
|
38.2. Fuksiju Fuchsia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās valstis vai Brazīlija |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav novēroti Aculops fuchsiae Keifer pazīmes, un tieši pirms izvešanas augi pārbaudīti, un tiem nav konstatēts Aculops fuchsiae Keifer |
|
39. Stādīšanai paredzētie koki un krūmi (izņemot sēklas un augus audu kultūrā), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1., 2., 3., 9., 13., 15., 16., 17., 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9., 10., 11.1., 11.2., 12., 13.1., 13.2., 14., 15., 17., 18., 19.1., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 24., 25.5., 25.6., 26., 27.1., 27.2., 28., 29., 32.1., 32.2., 33., 34., 36.1., 36.2., 37., 38.1. un 38.2.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: – ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem, – audzēti stādaudzētavā, – atbilstošos laikos un pirms izvešanas ir pārbaudīti un pārbaudē nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi, un – nav konstatētas kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu pazīmes un simptomi, vai – ir atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu minētos organismus |
|
40. Stādīšanai paredzētie lapu koki un krūmi (izņemot sēklas un augus audu kultūrā), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2., 3., 9., 15., 16., 17. un 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 11.1., 11.2., 11.3., 12., 13.1., 13.2., 14., 15., 17., 18., 19.1., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 24., 33., 36.1., 38.1., 38.2., 39. un 45.1.punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir miera stadijā un bez lapām |
|
41. Stādīšanai paredzētie viengadīgie un divgadīgie augi (izņemot to sēklas un graudzāļu Gramineae dzimtas augus), kuru izcelsmes valsts nav Eiropas vai Vidusjūras valsts |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 11., 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5., 25.6., 32.1., 32.2., 32.3., 33., 34., 35.1. un 35.2.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: – izaudzēti stādaudzētavā, – ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem, – atbilstošos laikos un pirms izvešanas pārbaudīti un – nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi, un – nav konstatētas kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu pazīmes vai simptomi, vai – augi atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu minētos organismus |
|
42. Stādīšanai paredzētie graudzāļu Gramineae dzimtas dekoratīvu daudzgadīgo zālāju Bambusoideae, Panicoideae apakšdzimtu un Buchloe, Bouteloua Lag., Calamagrostis, Cortaderia Stapf., Glyceria R. Br., Hakonechloa Mak. ex Honda, Hystrix, Molinia, Phalaris L., Shibataea, Spartina Schreb., Stipa L. un Uniola L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts nav Eiropas vai Vidusjūras valsts |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 33. un 34.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: – izaudzēti stādaudzētavā un – ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem, un – pirms izvešanas ir pārbaudīti, un – pārbaudē nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi, un – vai nu nav konstatētas kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu pazīmes vai simptomi, vai – augi ir atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu minētos organismus |
|
43. Dabīgie vai mākslīgi radītie stādīšanai paredzētie punduraugi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1., 2., 3., 9., 13., 15., 16., 17., 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 9., 10., 11.1., 11.2., 12., 13.1., 13.2., 14., 15., 17., 18., 19.1., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 24., 25.5., 25.6., 26., 27.1., 27.2., 28., 32.1., 32.2., 33., 34., 36.1., 36.2., 37., 38.1., 38.2., 39., 40. un 42.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augi (arī tie, kuri atlasīti dabiskā vidē vismaz divus gadus pēc kārtas, pirms nosūtīšanas ir audzēti, turēti un sagatavoti oficiāli reģistrētā stādaudzētavā, kura pakļauta oficiāli uzraudzītam kontroles režīmam, b) augi “a” apakšpunktā minētajā stādaudzētavā: aa) vismaz “a” apakšpunktā minētajā periodā: – iestādīti podos, kuri nolikti uz plauktiem vismaz 50 cm augstumā, – ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka augi nav inficēti ar rūsu (rasēm, kuras nav konstatētas Eiropā), un fitosanitārā sertifikāta ailē “Ķīmiskā apstrāde” ir norādīts darbīgās vielas nosaukums, koncentrācija un lietošanas datums, – vismaz sešas reizes gadā (ar attiecīgiem intervāliem) oficiāli pārbaudīti attiecībā uz šo noteikumu pielikumos minēto kaitīgo organismu klātbūtni. Pārbaudes veic arī augiem “a” apakšpunktā minēto stādaudzētavu tuvākajā apkārtnē: vismaz vizuālajā pārbaudē apskata katru lauka vai stādaudzētavas rindu un vizuāli pārbauda visas virs augsnes substrāta esošās augu daļas, randomizēti noņem paraugus vismaz 300 attiecīgās ģints augiem, ja šīs ģints augu skaits ir ne vairāk par 3000 augiem, vai 10 % augu, ja šīs ģints augu skaits pārsniedz 3000, – šajās pārbaudēs nav konstatēti iepriekšējā ievilkumā minētie kaitīgie organismi. Inficētos vai invadētos augus iznīcina. Pārējos augus attiecīgajā gadījumā efektīvi apstrādā, uzglabā atbilstošu laiku un pārbauda, lai nodrošinātu, ka augi nav inficēti vai invadēti ar kaitīgajiem organismiem, – iestādīti vai nu agrāk neizmantotā mākslīgā augsnes substrātā vai dabīgā augsnes substrātā, kas bijis fumigēts vai atbilstoši termiski apstrādāts, un nav konstatēts neviens kaitīgais organisms, – turēti tādos apstākļos, lai nodrošinātu, ka augsnes substrāts uzturēts neinficēts vai neinvadēts ar kaitīgajiem organismiem, un divu nedēļu laikā pirms nosūtīšanas augi, – nokratīti un noskaloti ar tīru ūdeni, lai noņemtu sākotnējo augsnes substrātu, un atstāti ar atsegtām saknēm, vai – nokratīti un noskaloti ar tīru ūdeni, lai noņemtu sākotnējo augsnes substrātu, un pārstādīti augsnes substrātā, kas atbilst “aa” apakšpunkta piektajā ievilkumā noteiktajiem nosacījumiem, – atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka augsnes substrāts nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Fitosanitārā sertifikāta ailē “Ķīmiskā apstrāde” norāda darbīgās vielas nosaukumu, koncentrāciju un lietošanas datumu, bb) iepakoti slēgtos konteineros, kas oficiāli aizzīmogoti un kuriem pievienots reģistrētās stādaudzētavas reģistrācijas numurs. Šis numurs norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, lai veicinātu partijas identificēšanu |
|
44. Daudzgadīgie lakstaugi, neļķu Caryophyllaceae dzimtas (izņemot neļķu Dianthus L. ģinti), asteru Compositae dzimtas (izņemot krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģinti), krustziežu Cruciferae, tauriņziežu Leguminosae un rožu Rosaceae dzimtas (izņemot zemeņu Fragaria L. ģinti) stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 32.1., 32.2., 32.3., 33. un 34.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: – izaudzēti stādaudzētavā un ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem un – ir pārbaudīti atbilstošos laikos un pirms izvešanas, un tiem nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi, un nav konstatēti kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu simptomi vai pazīmes vai tie ir atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu šos organismus |
|
45.1. Lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi un fikusu Ficus L. un hibisku Hibiscus L. ģints augi, izņemot – sīpolus, – bumbuļsīpolus, – sakneņus, – sēklas, – bumbuļus, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28., 29., 32.1., 32.3. un 36.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augu izcelsme ir teritorijā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, vai b) augu izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, kas veiktas vismaz reizi trijās nedēļās deviņu nedēļu laikā pirms augu izvešanas, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”, deklarējot, ka Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) nav sastopams, vai c) augi izaudzēti vai uzglabāti vietās, kurās ir konstatēts Bemisia tabaci Gen. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), bet augi ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Gen. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), un oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas katru nedēļu deviņu nedēļu laikā pirms augu izvešanas, un monitoringa procedūrās šajā laikposmā attiecīgā ražošanas vieta atzīta par vietu, kurā nav sastopams Bemisia tabaci Gen. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā). Dati par apstrādi norādīti fitosanitārajā sertifikātā |
|
45.2. Asteru Aster spp., Eryngium L., gipseņu Gypsophila L., Hypericum L., Lisianthus L., rožu Rosa L., zeltgalvīšu Solidago L., Trachelium L. ģints grieztie ziedi un baziliku Ocimum L. ģints augu lapu dārzeņi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka griezto ziedu un lapu dārzeņu: – izcelsmes valstī nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), vai – tieši pirms izvešanas tie ir oficiāli pārbaudīti un Bemisia tabaci Genn (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) nav konstatēts |
|
45.3. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Tomato Yellow leaf curl virus: |
Neskarot prasības, kuras piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5., 25.6. un 25.7.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā: |
|
(a) par kurām nav zināms, ka tajā ir sastopams Bemisia tabaci Genn. |
– jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augiem nav novēroti Tomato Yellow leaf curl virus simptomi, |
|
(b) par kurām zināms, ka tajā ir sastopams Bemisia tabaci Genn. |
– jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augiem nav novēroti Tomato Yellow leaf curl virus simptomi, un aa) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn., vai bb) vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā veiktajās oficiālajās pārbaudēs pirms augu izvešanas audzēšanas vietā nav konstatēts Bemisia tabaci Genn., vai b) audzēšanas vietā nav novēroti Tomato Yellow leaf curl virus simptomi, un audzēšanas vieta ir atbilstoši apstrādāta un pakļauta pārraudzības režīmam, lai nodrošinātu, ka nav sastopams Bemisia tabaci Genn. |
|
46. Stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas, bumbuļus, bumbuļsīpolus un sakneņus), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopami šādi kaitīgie organismi: – Bean golden mosaic virus, – Cowpea mild mottle virus, – Lettuce infectious yellow virus, – Pepper mild tigré virus; – Squash leaf curl virus, – citi vīrusi, kas pārnēsā Bemisia tabaci Genn. |
Neskarot prasības, kuras piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5., 25.6., 32.1., 32.2., 32.3., 35.1., 35.2., 44., 45., 45.1., 45.2. un 45.3.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā: |
|
(a) par kuru nav zināms, ka tajā ir sastopami Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi minēto kaitīgo organismu pārnēsātāji |
– jābūt oficiālam apliecinājumam, ka pilnā veģetācijas perioda laikā augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu simptomi |
|
b) par kuru zināms, ka tajā ir sastopami Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi minēto kaitīgo organismu pārnēsātāji |
– jābūt oficiālam apliecinājumam, ka atbilstošā laikā augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu simptomi, un a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Bemisia tabaci Genn. un citi attiecīgo kaitīgo organismu pārnēsātāji, vai b) atbilstošos laikos veiktajā oficiālajā pārbaudē audzēšanas vietā nav konstatēti Bemisia tabaci Genn. un citi attiecīgo kaitīgo organismu pārnēsātāji, vai c) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai likvidētu Bemisia tabaci Genn. |
|
47. Vasaras saulgriežu Helianthus annuus L. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: aa) sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni, vai b) sēklas ir atbilstoši apstrādātas pret Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni, izņemot sēklas, kas iegūtas no šķirnēm, kuras ir izturīgas pret visām audzēšanas teritorijā sastopamajām Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni rasēm |
|
48. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka sēklas iegūtas, izmantojot atbilstošu skābes ekstrakcijas metodi vai līdzvērtīgu metodi, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, un a) nav zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā ir sastopams Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis (Smith) Davis et al., Xanthomonas campestris pv. vesicatoria (Doidge) Dye un Potato spindle tuber viroid, vai b) pēdējā pilnā veģetācijas perioda laikā audzēšanas vietā augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi, vai c) sēklas raksturojošie paraugi oficiāli testēti vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošas metodes, un testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi |
|
49.1. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kopš pēdējā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi un raksturojošajā paraugā laboratorijas testos Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev nav atklāts, vai b) pirms sēklu izvešanas veikta fumigācija |
|
49.2. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas, par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al. |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 49.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) nav zināms, ka saimniecībā vai tās tuvākajā apkārtnē pēdējo 10 gadu laikā ir sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al., (b) vai nu – šī kultūraugu šķirne ir atzīta par izturīgu pret Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al., vai – sēklu novākšanas laikā šiem kultūraugiem nav iestājies ceturtais pilnais veģetācijas periods pēc sējas, un no tiem tikai vienreiz novāktas sēklas, vai – inerto (nedzīvo) piemaisījumu saturs, kas noteikts saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienībā realizējamo sēklu sertificēšanai, nepārsniedz 0,1 % no svara, c) pēdējā pilnā veģetācijas periodā vai pēdējo divu veģetācijas periodu laikā audzēšanas vietā vai jebkuriem tās tuvumā esošiem lucernas Medicago sativa L. kultūraugiem nav novēroti Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al. simptomi, d) kultūraugi izaudzēti zemes platībā, kurā triju pēdējo gadu laikā pirms sējas nav audzēti Medicago sativa L. kultūraugi |
|
50. Rīsu Oryza sativa L. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) sēklas oficiāli testētas, izmantojot atbilstošus nematoloģiskus testus, un šajos testos nav konstatēts Aphelenchoides besseyi Christie vai b) sēklas apstrādātas ar karstu ūdeni vai citu atbilstošu paņēmienu pret Aphelenchoides besseyi Christie |
|
51. Pupiņu Phaseolus L. ģints augu sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye, vai b) sēklas raksturojošais paraugs testēts, un šajos testos Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye. nav konstatēts |
|
52. Kukurūzas Zea mays L. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Erwinia stewartii (Smith) Dye, vai b) sēklas raksturojošais paraugs testēts, un šajos testos Erwinia stewartii (Smith) Dye nav konstatēts |
|
53. Kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale ģints sēklas no Afganistānas, Indijas, Irākas, Irānas, Meksikas, Nepālas, Pakistānas, Dienvidāfrikas vai Amerikas Savienotajām Valsīm, ja ir zināms, ka tajā sastopams Tilletia indica Mitra |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Tilletia indica Mitra. Teritorijas nosaukums norādīts fitosanitārajā sertifikātā |
|
54. Kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale graudi no Afganistānas, Indijas, Irākas, Irānas, Meksikas, Nepālas, Pakistānas, Dienvidāfrikas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, ja ir zināms, ka tur sastopams Tilletia indica Mitra |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: i) vai nu ir zināms, ka graudu izcelsmes teritorijā nav sastopams Tilletia indica Mitra. Teritorijas vai teritoriju nosaukums norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”, vai ii) pēdējā pilnā veģetācijas perioda laikā audzēšanas vietā nav novēroti Tilletia indica Mitra simptomi, un graudus raksturojošie paraugi ņemti un testēti gan ražas novākšanas laikā, gan pirms nosūtīšanas, un šajos testos nav konstatēts Tilletia indica Mitra. Par to fitosanitārajā sertifikāta ailē “Marķējums; vietu skaits un iepakojuma apraksts; produkcijas nosaukums; augu botāniskais nosaukums” ieraksta šādu tekstu: “Testēts, Tilletia indica Mitra nav konstatēts” |
|
II nodaļa |
|
|
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts ir Latvija vai cita Eiropas Savienības dalībvalsts |
|
|
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti |
Īpašās prasības |
|
2. Platānu Platanus L. ģints augu koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabīgā apaļā virsma) |
a) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ceratocystis fimbriata f.sp. platani Walter vai b) uz koksnes vai tās iepakojuma ir marķējums “KD” (mākslīgi žāvēts) vai kāds cits starptautiski atzīts marķējums saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka tā ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnes satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu |
|
4. Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Scrirrhia pini Funk & Parker simptomi |
|
5. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 4.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi |
|
6. Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi |
|
7. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr simptomi |
|
8. Platānu Platanu L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Ceratocystis fimbriata f.sp. platani Walter, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Ceratocystis fimbriata f.sp. platani Walter simptomi |
|
9. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augu izcelsmes zonā nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai b) audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē ir iznīcināti augi ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomiem |
|
10. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints un to hibrīdu augi, izņemot augļus un sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Spiroplasma citri Saglio et al., Phoma tracheiphila (Petri), Kanchaveli & Gikashvili, Citrus vein enation woody gall un Citrus tristeza virus (Eiropas celmi), vai b) augi iegūti atbilstoši sertifikācijas shēmai, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos, un katrs atsevišķi ir oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Citrus tristeza virus (Eiropas celmiem) un Citrus vein enation woody gall, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, un minēto materiālu pastāvīgi audzē pret kukaiņiem aizsargātā siltumnīcā vai izolētā kamerā, un tam nav novēroti Spiroplasma citri Saglio et al., Phoma tracheiphila (Pandri) Kanchaveli & Gikashvili, Citrus tristeza virus (Eiropas celmi) un Citrus vein enation woody gall simptomi, vai c) augi: – iegūti atbilstoši sertifikācijas shēmai, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos, un katrs atsevišķi ir oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Citrus vein enation woody gall un Citrus tristeza virus (Eiropas celmiem), izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, un šajos testos Citrus tristeza virus (Eiropas celmi) nav konstatēti, un katrs atsevišķi oficiāli testēts saskaņā ar šajā ievilkumā minētajām metodēm un sertificēts, ka nesatur vismaz Citrus tristeza virus (Eiropas celmus), un – pārbaudīti un kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma tiem nav novēroti Spiroplasma citri Saglio et al., Phoma tracheiphila (Pandri) Kanchaveli et Gikashvili, Citrus vein enation woody gall un Citrus tristeza virus simptomi |
|
11. Kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. sugu un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar substrātu |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) audzēšanas vietā kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novērota invadēšanās ar Radopholus similis (Cobb) Thorne, vai b) aizdomīgo augu saknes un augsne kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma oficiāli nematoloģiski testēta vismaz attiecībā uz Radopholus similis (Cobb) Thorne, un šajos testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts |
|
12. Zemeņu Fragaria L., plūmju Prunus L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami attiecīgie kaitīgie organismi, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi. Attiecīgie kaitīgie organismi ir: – uz zemeņu Fragaria L ģints augiem: – Phytophthora fragariae Hickman var. fragariae, – Arabis mosaic virus, – Raspberry ringspot virus, – Strawberry crinkle virus, – Strawberry latent ringspot virus, – Strawberry mild yellow edge virus, – Tomato black ring virus, – Xanthomonas fragariae Kennedy and King, – uz plūmju Prunus L. ģints augiem: – Apricot chlorotic leafroll mycoplasm, – Xanthomonas campestris pv. pruni (Smith) Dye, – uz persiku Prunus persica (L.) Batsch augiem: Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al., – uz kazeņu Rubus L. ģints augiem: – Arabis mosaic virus, – Raspberry ringspot virus, – Strawberry latent ringspot virus, – Tomato black ring virus |
|
13. Cidoniju Cydonia Mill. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 9.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijās nav sastopams Pear decline mycoplasm, vai b) pēdējo triju pilnu veģetācijas ciklu laikā audzēšanas vietā un tās tuvākajā apkārtnē augi, kuru simptomi rada aizdomas par inficēšanos ar Pear decline mycoplasm, ir iznīcināti |
|
14. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijās nav sastopams Aphelenchoides besseyi Christie, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Aphelenchoides besseyi Christie simptomi, vai c) audzējot augus audu kultūrā, tie ir iegūti no augiem, kas atbilst šī apraksta “b” apakšpunktā noteiktajām prasībām vai ir oficiāli testēti, izmantojot atbilstošas nematoloģiskās metodes, un tiem Aphelenchoides besseyi Christie nav konstatēts |
|
15. Ābeļu Malus Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 9.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Apple proliferation mycoplasm, vai b) (aa) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir: – vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz pēdējo sešu pilnu veģetācijas periodu laikā reizi oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts, (bb) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Apple proliferation mycoplasm izraisīto slimību simptomi |
|
16. Plūmju Prunus L. sugu stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas): – Prunus amygdalus Batsch, – Prunus armeniaca L., – Prunus blireiana Andre, – Prunus brigantina Vill., – Prunus cerasifera Ehrh., – Prunus cistena Hansen, – Prunus curdica Fenzl and Fritsch., – Prunus domestica ssp. domestica L., – Prunus domestica ssp. insititia (L.) C.K. Schneid, – Prunus domestica ssp. italica (Borkh.) Hegi., – Prunus glandulosa Thunb., – Prunus holosericea Batal., – Prunus hortulana Bailey, – Prunus japonica Thunb., – Prunus mandshurica (Maxim.) Koehne, – Prunus maritima Marsh., – Prunus mume Sieb. and Zucc., – Prunus nigra Ait., – Prunus persica (L.) Batsch, – Prunus salicina L., – Prunus sibirica L., – Prunus simonii Carr., – Prunus spinosa L., – Prunus tomentosa Thunb., – Prunus triloba Lindl. un citas plūmju Prunus L. ģints sugas, kuras ir ieņēmīgas pret Plum pox virus |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Plum pox virus, vai b) (aa) augi, izņemot tos, kuri izaudzēti no sēklām, ir – oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kurš turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Plum pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts, vai – iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu laikā vismaz reizi oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Plum pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts, (bb) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Plum pox virus izraisītās slimības simptomi, (cc) audzēšanas vietā augi ar citu vīrusu vai vīrusveidīgu patogēnu izraisīto slimību simptomiem ir iznīcināti |
|
17. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējo divu pilnu veģetācijas periodu sākuma mātes augiem audzēšanas vietā nav novēroti Grapevine flavescence dorée MLO un Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al. simptomi |
|
18.1. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) ir izpildīti Eiropas Savienības noteikumi Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival apkarošanai, un b) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann and Kotthoff) Davis et al., vai ir izpildīti Eiropas Savienības noteikumi Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. apkarošani un c) ir zināms, ka bumbuļi izaudzēti laukā, kurā Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Globodera pallida (Stone) Behrens nav sastopami, un (d) (aa) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā (Smith) Smith nav sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith, vai (bb) teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā ir sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith, bumbuļu audzēšanas vietā Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith nav konstatēts vai par tādu uzskata pēc atbilstošo pasākumu veikšanas Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith likvidēšanai, un e) vai nu bumbuļu izcelsme ir teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā nav sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen, vai arī teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen: – vai nu bumbuļi izaudzēti vietā, kur, pamatojoties uz saimniekaugu kultūru ikgadējiem apsekojumiem, veicot saimniekaugu vizuālās pārbaudes atbilstošā laikā un pēc ražas novākšanas vizuāli pārbaudot šajā laukā izaudzētos bumbuļus, gan no ārpuses, gan pārgriežot, nav konstatēti Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen, vai – pēc bumbuļu novākšanas izlases veidā tiek ņemti to paraugi un vai nu pārbaudīta simptomu klātbūtne, izmantojot atbilstošu metodi, kas stimulē simptomu parādīšanos, vai arī tie ir laboratoriski testēti, kā arī atbilstošos laikos vizuāli pārbaudīti, gan apskatot bumbuļus no ārpuses, gan tos pārgriežot, kā arī visos gadījumos, saiņojot kartupeļus maisos vai ievietojot tos konteineros pirms tirdzniecības uzsākšanas saskaņā ar kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un nav konstatēti Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen simptomi |
|
18.2. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi, izņemot to šķirņu bumbuļus, kuras oficiāli apstiprinātas vienā vai vairākās dalībvalstīs saskaņā ar 1970.gada 29.septembra Padomes Direktīvu 70/457/EEK par kopējo lauksaimniecības augu šķirņu katalogu |
Neskarot īpašās prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1.punktā minētajiem bumbuļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka bumbuļi: – pieder izlases materiālam, kas atbilstošā veidā norādīts dokumentā, kas pievienots attiecīgajiem bumbuļiem, – izaudzēti Eiropas Savienībā, un – iegūti tieši no materiāla, kas uzturēts atbilstošos apstākļos un Eiropas Savienībā oficiāli testēts karantīnā saskaņā ar atbilstošām metodēm, un šajos testos kaitīgie organismi nav konstatēti |
|
18.3. Stolonus vai bumbuļus veidojošo nakteņu Solanum L. ģints sugu vai to hibrīdu stādīšanai paredzētie augi, izņemot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1. vai 18.2.punktā minētos kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus un kultūru pavairošanas materiālu, kas glabājas gēnu bankās vai ģenētiskā materiāla kolekcijās |
a) augi glabāti karantīnas apstākļos, un karantīnas testēšanā nav konstatēts neviens kaitīgais organisms, b) karantīnas testēšanu, kura minēta “a” apakšpunktā: (aa) uzrauga dalībvalsts oficiālā augu aizsardzības organizācija un veic apmācīts minētās organizācijas vai kādas citas oficiāli apstiprinātas organizācijas zinātniskais personāls, (bb) veic atbilstoši aprīkotā vietā, kas nodrošina kaitīgo organismu ierobežošanu un materiāla, kā arī indikatoraugu uzturēšanu tādā veidā, kas nepieļauj jebkādu kaitīgo organismu izplatīšanās risku, (cc) veic katrai materiāla vienībai, – regulāri attiecīgos laika intervālos vismaz viena pilna veģetācijas perioda laikā veic vizuālu pārbaudi, lai konstatētu jebkādu kaitīgo organismu izraisītos simptomus, ņemot vērā materiāla veidu un attīstības pakāpi testēšanas programmas laikā, – veicot testēšanu saskaņā ar atbilstošajām metodēm, kas jāiesniedz izskatīšanai Augu veselības pastāvīgā komitejā, visus kartupeļus pārbauda vismaz attiecībā uz: – Andean potato latent virus, – Arracacha virus B. oca strain, – Potato black ringspot virus, – Potato spindle tuber viroid, – Potato virus T, – Andean potato mottle virus, – common potato viruses A, M, S, V, X and Y (including Y o, Y n und Y c) and Potato leaf roll virus, – Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann and Kotthoff) Davis et al., – no sēklām audzētos kartupeļus pārbauda vismaz uz iepriekš minētajiem vīrusiem un viroīdiem, dd) atbilstoši testē, lai konstatētu jebkuras citas slimības pazīmes, kas novērotas vizuālajā pārbaudē, un noteiktu kaitīgos organismus, kas izraisījuši šīs pazīmes, c) jebkuru materiālu, kuram saskaņā ar “b” apakšpunktā noteiktajām pārbaudēm konstatēti “b” apakšpunktā minētie kaitīgie organismi, nekavējoties iznīcina vai izmanto paņēmienus, kas iznīcina šo(šos) kaitīgo(-s) organismu(-s), d) ikviena organizācija vai pētniecības iestāde, kurā glabājas šis materiāls, par to paziņo tās dalībvalsts oficiālajam augu aizsardzības dienestam, kurā glabājas šis materiāls |
|
18.4. Stolonus vai bumbuļus veidojošo nakteņu Solanum L. ģints sugu vai to hibrīdu stādīšanai paredzētie augi, kas glabājas gēnu bankās vai ģenētiskā materiāla kolekcijās |
Ikviena organizācija vai pētniecības iestāde, kurā glabājas šis materiāls, par to paziņo tās dalībvalsts oficiālajam augu aizsardzības dienestam, kurā glabājas šis materiāls |
|
18.5. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2., 18.3. un 18.4.punktā minētos bumbuļus |
Uz iepakojuma jānorāda reģistrācijas numurs (ja kartupeļus pārvadā bez iepakojuma, reģistrācijas numurs jānorāda uz transportlīdzekļa, ar kuru pārvadā kartupeļus), kas apliecina, ka kartupeļus izaudzējis oficiāli reģistrēts ražotājs vai tie nāk no oficiāli reģistrētām kolektīvajām noliktavām vai nosūtīšanas vietām, kas atrodas audzēšanas zonās, norādot, ka bumbuļi nesatur Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith un ka a) Eiropas Savienības noteikumi Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival apkarošanai, un b) attiecīgajā gadījumā Eiropas Savienības noteikumi Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) apkarošanai ir izpildīti |
|
18.6. Nakteņu Solonaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.4. un 18.5.punktā minētos augus un sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2. un 18.3.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Potato stolbur mycoplasm, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Potato stolbur mycoplasm simptomi |
|
18.7. Paprikas Capsicum annuum L., tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.), banānu Musa L., tabakas Nicotiana L. un baklažānu Solanum melongena L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.6.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augu izcelsmes teritorijā nav konstatēts Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith, vai b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith simptomi |
|
19. Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā apiņiem nav novēroti Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold un Verticillum dahliae Klebahn simptomi |
|
19. 1 Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, kuru stumbra pamatnes diametrs ir lielāks par pieciem centimetriem un kuri pieder pie kādas no šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth, Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans, Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart., Washingtonia Raf. |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: a) visos veģetācijas periodos audzēti teritorijā, ko izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Paysandisia archon (Burmeister), vai b) vismaz divus gadus pirms izvešanas ir audzēti audzēšanas vietā: – kuru augu aizsardzības dienests izcelsmes valstī ir reģistrējis un uzraudzījis un – kurā augi izvietoti vietā, kas ir aizsargāta pret Paysandisia archon (Burmeister) ieviešanos, vai veiktas atbilstošas profilaktiskas apstrādes, un – kurā katru gadu veiktas trīs oficiālas pārbaudes atbilstošos laikos, ieskaitot tieši pirms izvešanas, un nav novēroti Paysandisia archon (Burmeister) simptomi |
|
20. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul., neļķu Dianthus L. un pelargoniju Pelargonium l’Hérit, ex Ait. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novērotas Helicoverpa armigera (Hübner) vai Spodoptera littoralis (Boisd.) pazīmes, vai b) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai pasargātu tos no minētajiem organismiem |
|
21.1. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 20.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augi ir ne vairāk kā trešais ataudzējums, kas iegūts no materiāla, kuram, veicot virusoloģisko testēšanu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid, vai arī tieši iegūti no materiāla, kuram, veicot oficiālu pārbaudi ziedēšanas laikā, raksturojošā paraugā, kas aptver vismaz 10 % augu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid, b) augi vai spraudeņi iegūti saimniecībās: – kuras oficiāli pārbaudītas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu vai spraudeņu nosūtīšanas, un šajā laikā nav novēroti Puccinia horiana Hennings simptomi, un nav zināms, ka saimniecības tuvākajā apkārtnē triju mēnešu laikā pirms tirdzniecības būtu konstatēti Puccinia horiana Hennings simptomi, vai – krava atbilstoši apstrādāta pret Puccinia horiana Hennings, c) neapsakņotiem spraudeņiem vai augiem, no kuriem tie iegūti, nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx simptomi, bet apsakņotiem spraudeņiem – gan spraudeņiem, gan apsakņošanās dobē nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx. simptomi |
|
21.2. Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 20.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: – augi iegūti tieši no mātesaugiem, kuriem, pamatojoties uz oficiāli apstiprinātiem testiem, kas veikti vismaz reizi divu iepriekšējo gadu laikā, nav konstatēti Erwinia chrysanthemi pv. dianthicola (Hellmers) Dickey, Pseudomonas caryophylli (Burkholder) Starr & Burkholder un Phialophora cinerescens (Wollenw.) Van Beyma, – augiem nav novēroti iepriekš minēto kaitīgo organismu simptomi |
|
22. Tulpju Tulipa L. un narcišu Narcissus L. ģints sīpoli, izņemot sīpolus, kam uz iepakojuma vai citādi norādīts, ka tie paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas profesionāli nenodarbojas ar griezto ziedu ražošanu |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augiem kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi |
|
23. Lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi, izņemot: – sīpolus, – bumbuļsīpolus, – graudzāļu Gramineae dzimtas augus, – sakneņus, – sēklas, – bumbuļus |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 20., 21.1. vai 21.2.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess), vai b) vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms ražas novākšanas veiktajās oficiālajās pārbaudēs audzēšanas vietā nav novērotas Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess) pazīmes, vai c) tieši pirms tirdzniecības augi pārbaudīti un tiem nav konstatēti Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess), kā arī tie atbilstoši apstrādāti pret Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess) |
|
24. Iestādīti vai stādīšanai paredzētie augi ar saknēm, kas audzēti atklātā laukā |
Jābūt apstiprinājumam, ka ir zināms, ka audzēšanas vietā nav sastopami Clavibacter michiganensis ssp. sependonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al., Globodera pallida (Stone) Behrens, Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival |
|
25. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijās nav sastopams Beet leaf curl virus, vai b) nav zināms, ka audzēšanas teritorijā ir sastopams Beet leaf curl virus un kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Beet leaf curl virus simptomi |
|
26. Vasaras saulgriežu Helianthus annuus L. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni, vai b) sēklām veikta atbilstoša apstrāde pret Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni, izņemot sēklas, kas iegūtas no šķirnēm, kuras ir izturīgas pret visām audzēšanas teritorijā sastopamajām Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni rasēm |
|
26.1. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.6. un 23.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Tomato yellow leaf curl virus, vai b) augiem nav novēroti Tomato yellow leaf curl virus simptomi, un (aa) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn., vai (bb) oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu nosūtīšanas, audzēšanas vietā nav konstatēts Bemisia tabaci Genn., vai c) audzēšanas vietā nav novēroti Tomato yellow leaf curl virus simptomi un audzēšanas vietā ievērots atbilstošs apstrādes un pārraudzības režīms, lai garantētu, ka nav Bemisia tabaci Genn. |
|
27. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka sēklas iegūtas, izmantojot atbilstošu skābes ekstrakcijas metodi vai līdzvērtīgu metodi, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, un a) nav zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā sastopams gan Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis (Smith) Davis et al., gan Xanthomonas campestris pv. vesicatoria (Doidge) Dye, vai b) pēdējā pilnā veģetācijas perioda laikā audzēšanas vietā augiem nav novēroti šo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi, vai c) sēklu raksturojošie paraugi, izmantojot atbilstošas metodes, oficiāli testēti vismaz attiecībā uz šiem kaitīgajiem organismiem, un testos šie kaitīgie organismi nav konstatēti |
|
28.1. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) audzēšanas vietā kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi, un raksturojošajā paraugā laboratorijas testos Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev nav konstatēts vai b) pirms tirdzniecības veikta sēklu fumigācija |
|
28.2. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 28.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus) Davis et al., vai b) – nav zināms, ka pēdējo 10 gadu laikā saimniecībā vai tās tuvākajā apkārtnē ir sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al., un – šī kultūraugu šķirne ir atzīta par izturīgu pret Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al., vai – sēklu novākšanas laikā šiem kultūraugiem nav iestājies ceturtais pilnais veģetācijas periods pēc sējas, un tiem tikai vienreiz novāktas sēklas, vai – inerto (nedzīvo) piemaisījumu saturs, kas noteikts saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienībā realizējamo sēklu sertificēšanai, nepārsniedz 0,1 % no svara, – pēdējā pilna veģetācijas perioda laikā vai attiecīgajā gadījumā pēdējo divu veģetācijas periodu laikā audzēšanas vietā vai jebkuriem sējas lucernas Medicago sativa L. kultūraugiem tās tuvumā nav novēroti Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al. simptomi, – kultūraugi izaudzēti zemes platībā, kurā pēdējo triju gadu laikā pirms sējas nav audzēti sējas lucernas Medicago sativa L. kultūraugi |
|
29. Pupiņu Phaseolus L. ģints augu sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye, vai b) sēklu raksturojošais paraugs testēts, un šajos testos Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye nav konstatēts |
|
30.1. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi |
Uz iepakojuma jābūt atbilstošam izcelsmes marķējumam |
|
B DAĻA |
||
|
Īpašās prasības augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ieviešanai vai izplatīšanai noteiktās aizsargājamās zonās |
||
|
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti |
Īpašās prasības |
Aizsargājamās zonas |
|
1. Skujkoku Coniferales koksne |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā minētajai koksnei, attiecīgajā gadījumā: a) koksnei jābūt nomizotai vai b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Dendroctonus micans Kugelan, vai c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam “KD” (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka tā ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) |
|
2. Skujkoku Coniferales koksne |
Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1.punktā minētajai koksnei: a) koksnei jābūt nomizotai vai b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips duplicatus Sahlbergh, vai c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam “KD” (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
3. Skujkoku Coniferales koksne |
Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un šī pielikuma B daļas 1. un 2.punktā minētajai koksnei: a) koksnei jābūt nomizotai vai b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips typographus Heer, vai c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam “KD” (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnes satura procentos un sasniegts ražošanas procesa laikā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu |
Grieķija, Apvienotā Karaliste |
|
4. Skujkoku Coniferales koksne |
Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1., 2. un 3.punktā minētajai koksnei: a) koksnei jābūt nomizotai vai b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips amitinus Eichhof, vai c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam “KD” (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu |
Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
5. Skujkoku Coniferales koksne |
Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajai koksnei: a) koksnei jābūt nomizotai vai b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips cembrae Heer, vai c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam “KD” (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu |
Ģrieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
6. Skujkoku Coniferales koksne |
Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajai koksnei: a) koksnei jābūt nomizotai vai b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips sexdentatus Börner, vai c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam “KD” (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu |
Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
6.3. Kastaņu Castanea Mill. koksne |
a) koksnei jābūt pilnībā nomizotai vai b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka i) koksnes izcelsme ir teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr., vai ii) koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu “kiln-dried” vai “KD” (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi |
Čehija, Grieķija (Krēta, Lesbas sala), Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (izņemot Menas salu) |
|
7. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā un šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Dendroctonus micans Kugelan |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) |
|
8. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips duplicatus Sahlberg |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
9. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7. un 8.punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips typographus Heer |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
10. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8. un 9.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips amitinus Eichhof |
Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
11. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips cembrae Heer |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
12. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10. un 11.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips sexdentatus Börner |
Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
14.1. Nomizota skujkoku Coniferales miza |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kravai: a) veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem, vai b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Dendroctonus micans Kugelan |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija) |
|
14.2. Nomizota skujkoku Coniferales miza |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem, vai b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips amitinus Eichhof |
Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
14.3. Nomizota skujkoku Coniferales miza |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1. un 14.2.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem, vai b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips cembrae Heer |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
14.4. Nomizota skujkoku Coniferales miza |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1., 14.2. un 14.3.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem, vai b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips duplicatus Sahlberg |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
14.5. Nomizota skujkoku Coniferales miza |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem, vai (b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips sexdentatus Börner |
Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala) |
|
14.6. Nomizota skujkoku Coniferales miza |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1., 14.2., 14.3., 14.4. un 14.5.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem, vai b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips typographus Heer |
Īrija, Apvienotā Karaliste |
|
14.9. Kastaņu Castanea Mill. miza |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) par mizas izcelsmes teritoriju ir zināms, ka tajā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr., vai b) mizai veikta fumigācijai vai citai attiecīga apstrāde, lai iznīcinātu Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr. atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h) |
Čehija, Dānija, Grieķija (Krēta, Lesbas sala), Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (izņemot Menas salu) |
|
15. Lapegļu Larix Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti stādaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Cephalcia lariciphila (Klug.) |
Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Džersija) |
|
16. Priežu Pinus L., egļu Picea A. Dietr., lapegļu Larix Mill., baltegļu Abies Mill. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. un 9.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 15.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti stādaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Gremmeniella abiedina (Lag.) Morelet |
Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
18. Egļu Picea A. Dietr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 16.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti stādaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Gilpinia hercyniae (Hartig) |
Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Džersija) |
|
19. Eikaliptu Eucalyptus l’Herit. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) augi ir bez augsnes un apstrādāti pret Gonipterus scutellatus Gyll., vai b) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Gonipterus scutellatus Gyll |
Grieķija, Portugāle (Azoru salas) |
|
20.1. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi |
Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10. un 11.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2., 25.3., 25.4. un 25.6.punktā un šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2., 18.3., 18.4. un 18.6.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka bumbuļi: a) izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka Beet necrotic yellow vein virus (BNYVV) tajā nav sastopams, vai b) izaudzēti augsnē vai augsni saturošā augsnes substrātā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams, vai kas ir oficiāli testēts, lietojot atbilstošas metodes, un BNYVV nav konstatēts, vai c) ir nomazgāti un bez augsnes |
Francija (Bretaņa), Īrija, Portugāle (Azoru salas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
20.2. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot šī pielikuma B daļas 20.1.punktā minētos |
(a) augsnes saturs kravā vai partijā nedrīkst pārsniegt vienu % no svara vai (b) bumbuļi ir paredzēti pārstrādei saimniecībās, kurās ir oficiāli apstiprinātas atkritumu iznīcināšanas iekārtas, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku |
Francija (Bretaņa), Īrija, Portugāle (Azoru salas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
20.3. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi |
Neskarot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2. un 18.5.punktā minētās prasības, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka izpildītas augu aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz kartupeļu cistu nematožu kontroli |
Latvija, Slovēnija, Slovākija, Somija |
|
21. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eribotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas) un apputeksnēšanai paredzēti dzīvi ziedputekšņi |
Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9., 9.1. un 18.punktā un šo noteikumu B daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augu izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, par kuru saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajā nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. vai b) augu izcelsme ir kādas trešās valsts teritorijā, kurā nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. un kura izveidota saskaņā ar attiecīgo Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu un atzīta par tādu saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, vai c) augu izcelsme ir vienā no šādiem kantoniem Šveicē: Fribourg, Vaud, Valais, vai d) augu izcelsme ir vienā no aizsargājamām zonām, kas minēta labās puses slejā, vai e) augi vismaz septiņus mēnešus (ieskaitot periodu no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) ir audzēti vai (ja pārvietoti uz buferzonu) glabāti un turēti laukā: aa) kas atrodas vismaz 1 km attālumā no oficiāli atzītas buferzonas, kuras platība ir vismaz 50 km2, kur saimniekaugiem piemēro oficiāli apstiprinātus un uzraudzītus kontroles pasākumus un kas izveidota pēc pilna veģetācijas perioda beigām un pirms nākamā pilnā veģetācijas perioda sākuma, lai samazinātu saslimšanas risku ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., ko izplata attiecīgajā platībā audzētie augi. Šo buferzonu detalizēti apraksti jāglabā tā, lai tie būtu pieejami Komisijai un citām dalībvalstīm. Kad izveidota buferzona, jāveic oficiālas pārbaudes zonā (neiekļaujot lauku un apkārtējo teritoriju 500 m platumā) vismaz reizi kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma visatbilstošākā laikā un visi saimniekaugi, kuriem parādās Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomi, nekavējoties jāiznīcina. Šo pārbaužu rezultāti katru gadu līdz 1.maijam jāiesniedz Komisijai un citām dalībvalstīm, bb) kas, tāpat kā buferzona, ir oficiāli apstiprināta pirms pilna veģetācijas perioda sākuma un pirms pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākšanās augu audzēšanai atbilstoši šajā punktā noteiktajām prasībām, cc) kas, tāpat kā apkārtējā zona vismaz 500 m platumā, jau kopš pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākuma ir atzīta par tādu, kurā nav sastopama Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., veicot oficiālas pārbaudes, vismaz: – divreiz laukā vispiemērotākajā laikā – reizi jūnijā/augustā un reizi augustā/novembrī, un – vienu reizi apkārtējā zonā vispiemērotākajā laikā – laikposmā no augusta līdz novembrim, dd) no kurienes augu paraugi bijuši, kas oficiāli ņemti vispiemērotākā laikā un oficiāli testēti attiecībā uz slēpto infekciju saskaņā ar atbilstošām laboratorijas metodēm |
Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruci, Apūlija, Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Emīlija Romanja (Parmas un Pjačencas province); Friuli-Venēcija-Džūlija, Lacija, Ligūrija, Lombardija (izņemot Mantujas provinci), Marke, Molīze, Pjemonta, Sardīnija, Sicīlija, Toskāna, Umbrija, Aostas ieleja, Veneto (izņemot Rovigo provinci, Padovas provinces Castelbaldo, Barbona, Piacenza d’Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu un apgabalu uz dienvidiem no automaģistrāles A4 Veronas provincē)), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenlande, Karintija, Lejasaustrija, Tirole (Līencas administratīvais rajons), Štīrija, Vīne), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjes, Koroškas, Notranjskas un Mariboras reģionu), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnu), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas) |
|
21.1. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot aizliegumu, kuru piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 16.punktā minētajiem augiem no trešajām valstīm, izņemot Šveici, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Daktulosphaira vitifoliae (Fitch), vai b) augi izaudzēti vietās, kurās, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas pēdējo divu pilnu veģetācijas periodu laikā, nav konstatēts Daktulosphaira vitifoliae (Fitch), vai c) augiem veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde, lai novērstu invadēšanos ar Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) |
Kipra |
|
21.2. Vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi |
Augļi ir bez lapām un jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Daktulosphaira vitifoliae (Fitch), vai b) augļi izaudzēti vietās, kurās, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas pēdējo divu pilnu veģetācijas periodu laikā, nav konstatēts Daktulosphaira vitifoliae (Fitch), vai c) augļiem veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde, lai novērstu invadēšanos ar Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) |
Kipra |
|
21.3. Bišu saimes laikposmā no 15.marta līdz 30.jūnijam |
Jābūt dokumentāram apstiprinājumam, ka bišu saimei: a) izcelsme ir kādā no trešajām valstīm, par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajā nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai b) augu izcelsme ir vienā no šādiem kantoniem Šveicē: Fribourg, Vaud, Valais, vai c) izcelsme ir aizsargājamā zonā, kas minēta šī punkta 3.ailē, vai d) pirms pārvietošanas veikti atbilstoši karantīnas pasākumi |
Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruci, Apūlija, Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Emīlija Romanja (Parmas un Pjačencas province); Friuli-Venēcija-Džūlija, Lacija, Ligūrija, Lombardija (izņemot Mantujas provinci), Marke, Molīze, Pjemonta, Sardīnija, Sicīlija, Toskāna, Umbrija, Aostas ieleja, Veneto (izņemot Rovigo provinci, Padovas provinces Castelbaldo, Barbona, Piacenza d’Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnu un apgabalu uz dienvidiem no automaģistrāles A4 Veronas provincē)), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenlande, Karintija, Lejasaustrija, Tirole (Līencas administratīvais rajons), Štīrija, Vīne), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjes, Koroškas, Notranjskas un Mariboras reģionu), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnu), Somija, Apvienotā karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas) |
|
22. Puravu Allium porrum L., seleriju Apium L., biešu Beta L. ģints augi, izņemot tos, kas minēti šī pielikuma B daļas 27.punktā un tos, kas paredzēti lopbarībai, Brassica napus L., Brassica rapa L., burkānu Daucus L. ģints augi, izņemot stādīšanai paredzētos augus |
a) augsnes saturs kravā vai partijā nedrīkst pārsniegt vienu procentu no svara, vai b) augi paredzēti pārstrādei saimniecībās, kurās ir oficiāli apstiprinātas atkritumu iznīcināšanas iekārtas, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku |
Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
23. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas |
a) neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 35.1. un 35.2.punktā, II nodaļas 25.punktā un B daļas 22.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi: aa) oficiāli katrs atsevišķi testēti un Beet necrotic yellow vein virus (BNYVV) nav konstatēts, vai bb) izaudzēti no sēklām, kas atbilst šī pielikuma B daļas 27.1. un 27.2.punktā minētajām prasībām, un – izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams, vai – izaudzēti augsnē vai augsnes substrātā, kas oficiāli testēts ar atbilstošām metodēm, un BNYVV tajā nav konstatēts, un – ņemti paraugi, paraugi testēti un BNYVV nav konstatēts, b) organizācija vai pētniecības iestāde, kurā glabājas šis materiāls, par to informē tās dalībvalsts oficiālo augu aizsardzības dienestu, kurā glabājas attiecīgais materiāls |
Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
24.1. Neapsakņoti puansetiju Euphorbia pulcherrima Willd. stādīšanai paredzētie spraudeņi |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 45.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) ir zināms, ka neapsakņoto spraudeņu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), vai b) gan uz spraudeņiem, gan uz augiem, no kuriem spraudeņi iegūti un uzglabāti vai izaudzēti, oficiālās pārbaudēs, kas veiktas šajā audzēšanas vietā vismaz ik pēc trim nedēļām pilna audzēšanas perioda laikā, nav novērotas Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pazīmes, vai c) ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā, ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no šīs audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pēc tā iznīcināšanas procedūras nav konstatēts. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms minētās pārvietošanas |
Īrija, Portugāle (Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaça, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhã, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trás-os-Montes), Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
24.2. Puansetiju Euphorbia pulcherrima Willd. stādīšanai paredzētie augi, izņemot: – sēklas, – tos augus, kuru iepakojums vai ziedu (vai pielapju) attīstība vai citi rādītāji liecina, ka tie paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas nav iesaistīti profesionālā augu audzēšanā |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 45.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: (a) ir zināms, ka augu audzēšanas vietā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), vai (b) uz augiem audzēšanas vietā oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz ik pēc trim nedēļām deviņu nedēļu laikā pirms tirdzniecības, nav novērotas Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pazīmes, vai (c) gadījumā, ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā, ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) nav konstatēts pēc tā iznīcināšanas procedūras. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms pārvietošanas un (d) ir pieejams apstiprinājums, ka augi ir izaudzēti no spraudeņiem: (da) par kuriem ir zināms, ka to izcelsmes teritorijā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) nav sastopams, vai (db) kuru audzēšanas vietā oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz reizi trijās nedēļās pilna audzēšanas perioda laikā, augiem nav novērotas Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pazīmes, vai (dc) ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā, ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no šīs audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pēc tā iznīcināšanas procedūras nav konstatēts. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms minētās pārvietošanas |
Īrija, Portugāle (Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaça, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhã, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trás-os-Montes), Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
24.3. Begoniju Begonia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas, bumbuļus un bumbuļsīpolus) un fikusu Ficus L. un hibisku Hibiscus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, (izņemot sēklas un augus, kuru iepakojums vai ziedu (vai pielapju) attīstība, vai citi rādītāji liecina, ka augi paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas nav iesaistīti profesionālā augu audzēšanā) |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 45.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: (a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), vai (b) oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz reizi katrās trijās nedēļas deviņu nedēļu laikā pirms tirdzniecības, augiem audzēšanas vietā nav novērotas Bemisia tabaci Genn. pazīmes, vai (c) ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā, ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no šīs audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pēc tā iznīcināšanas procedūras nav konstatēts. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms minētās pārvietošanas |
Īrija, Portugāle (Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaça, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhã, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trás-os-Montes), Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Somija |
|
25. Parasto biešu Beta vulgaris L. ģints augi, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: (a) augi transportēti tā, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku, un tos paredzēts nogādāt pārstrādes uzņēmumam, kurā ir oficiāli apstiprinātas atkritumu iznīcināšanas iekārtas, kas nepieļauj BNYVV izplatīšanās risku, vai (b) augi izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams |
Francija (Bretaņa), Īrija, Portugāle (Azores), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
26. Augsne un nesterilizēti parasto biešu (Beta vulgaris L.) atkritumi |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augsne vai atkritumi: (a) apstrādāti, lai nepieļautu inficēšanos ar Beet necrotic yellow vein virus slimības ierosinātāju, vai (b) paredzēti transportēšanai, lai tos iznīcinātu oficiāli apstiprinātā veidā, vai (c) iegūti no parasto biešu Beta vulgaris augiem, kuri izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams |
Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
27.1. Parasto biešu Beta vulgaris L. sugu sēklas un lopbarības biešu sēklas materiāls |
Neskarot prasības, kas noteiktas biešu sēklu tirdzniecību regulējošajos normatīvajos aktos, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka a) bāzes sēklu un sertificētu sēklu kategorijas sēklas atbilst nosacījumiem, kas noteikti biešu sēklaudzēšanu regulējošajos normatīvajos aktos; vai b) ja sēklas materiāls nav līdz galam sertificēts, tas – atbilst biešu sēklaudzēšanas regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un – paredzēts apstrādei saskaņā ar biešu sēklaudzēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un to piegādā pārstrādes uzņēmumam, kuram ir oficiāli apstiprināta kontrolēta atkritumu iznīcināšanas sistēma, lai novērstu Beet necrotic yellow vein virus (BNYVV) izplatīšanos, vai c) sēklas materiāls iegūts no kultūraugiem, kas izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams |
Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
27.2. Parasto biešu Beta vulgaris L. sugu dārzeņu sēklas |
Neskarot prasības, kas noteiktas dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību regulējošajos normatīvajos aktos, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) apstrādātais sēklas materiāls satur ne vairāk kā 0,5 % inerto piemaisījumu no svara (granulētām sēklām šis nosacījums jāievēro pirms granulēšanas), vai b) ja sēklas materiāls ir neapstrādāts, tas ir – oficiāli iesaiņots tā, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku, un – paredzēts apstrādei, lai nodrošinātu “a” apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi, un to piegādā pārstrādes uzņēmumam, kuram ir oficiāli apstiprināta kontrolēta atkritumu iznīcināšanas sistēma, lai novērstu (BNYVV) izplatīšanos, vai c) sēklas materiāls iegūts no kultūraugiem, kas izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams |
Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
28. Kokvilnas Gossypium spp. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) sēklas materiāls apstrādāts ar skābi un b) audzēšanas vietā kopš pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākuma nav novēroti Glomerella gossypii Edgerton simptomi, raksturojošais paraugs ir testēts un testos Glomerella gossypii Edgerton nav konstatēts |
Grieķija |
|
28.1. Kokvilnas Gossypium spp. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka sēklas materiāls ir apstrādāts ar skābi |
Grieķija, Spānija (Andalūzija, Katalonija, Estremadūra, Mursija, Valensija) |
|
29. Mango Mangifera spp. sēklas |
Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Sternochetus mangiferae Fabricius |
Spānija (Granada un Malaga), Portugāle (Alentejo, Algarve un Madeira) |
|
30. Lietota lauksaimniecības tehnika |
a) biešu audzēšanas vietās ievestajai tehnikai jābūt notīrītai un bez augsnes un augu atliekām vai b) tehnikai jābūt ievestai no vietām, par kurām ir zināms, ka tajās BNYVV nav sastopams |
Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
|
31. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir Spānija, Francija (izņemot Korsiku), Kipra vai Itālija |
Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 30.1.punktā minētajiem augļiem, kuru iepakojumam nepieciešama izcelsmes vietas zīme: a) augļiem jābūt bez lapām un kātiņiem vai b) ja augļiem ir lapas vai kātiņi, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augļi atrodas slēgtā oficiāli aizzīmogotā iepakojumā un tos tādā veidā pārvadā caur aizsargājamo zonu, kura noteikta attiecībā uz šiem augļiem, kā arī uz iepakojuma jābūt atšķirības zīmei, kas jānorāda arī pasē |
Grieķija, Francija (Korsika), Malta, Portugāle (izņemot Madeiru) |
|
32. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas |
Neskarot prasības, kuras piemēro Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.218 “Augu karantīnas noteikumi” 5.pielikuma A daļas 15.punktā, 6.pielikuma A daļas II nodaļas 17.punktā un šī pielikuma B daļas 21.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka: a) augu izcelsmes un audzēšanas vieta ir valstī, kurā nav sastopams Grapevine flavescence dorée MLO vai b) augu izcelsmes un audzēšanas vieta ir teritorijā, kurā nav sastopams Grapevine flavescence dorée MLO un ko izveidojusi Nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vai c) augu izcelsmes un audzēšanas vieta ir Čehijas Republikā, Francijā (Champagne-Ardenne, Lorraine, Alsace) vai Itālijā (Basilicata), vai d) augu izcelsmes un audzēšanas vietā: • kopš pēdējo divu pilnu veģetācijas periodu sākuma mātes augiem nav novēroti Grapevine flavescence dorée MLO simptomi un • augiem audzēšanas vietā nav novēroti Grapevine flavescence dorée MLO simptomi vai • veikta augu apstrāde ar karstu ūdeni vismaz 50 °C temperatūrā 45 minūtes, lai likvidētu Grapevine flavescence dorée MLO klātbūtni |
Čehija, Francija (Champagne-Ardenne, Lorraine, Alsace), Itālija (Basilicata)” |
Zemkopības ministrs J.Dūklavs