Par Baltkrievijas ārlietu ministra darba vizīti Latvijā


 

Tiekoties ar Valsts prezidentu 

22.aprīlī Valsts prezidents Valdis Zatlers Rīgas pilī tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Sergeju Martinovu.

Tikšanās laikā Valsts prezidents ar Baltkrievijas ārlietu ministru pārrunāja Baltkrievijas lomu Eiropas Savienības iniciatīvas “Austrumu partnerība” ietvaros, potenciālo abu valstu sadarbību ekonomikas, enerģētikas tirgus, tranzīta, kā arī kultūras un izglītības jautājumos. Sarunas laikā Valsts prezidents uzsvēra Rīgas Baltkrievu pamatskolas, kuru V.Zatlers apmeklēja februāra beigās, lomu baltkrievu diasporas dzīvē. Savukārt ministrs pateicās prezidentam par viņa atbalstu skolas darbībai. 

Valsts prezidenta preses dienests

 Tiekoties ar Ministru prezidentu 

22.aprīlī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Sergeju Martinovu. Tikšanās laikā amatpersonas galvenokārt pārrunāja aktuālos divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus tādās jomās kā transports un loģistika, enerģētika, ražošana un tirdzniecība. V.Dombrovskis aicināja baltkrievu pusi attīstīt investīcijas Latvijā, kā arī kopīgi strādāt pie enerģētisko saikņu attīstības starp Latviju un Baltkrieviju.

Abas puses atzina, ka ir svarīgi attīstīt divpusējo sadarbību un jāturpina Starpvaldību komisijas darbs, tās darba kārtībā iekļaujot aktuālos sadarbības jautājumus.

Pārrunājot ekonomisko sadarbību, V.Dombrovskis izteica Latvijas ieinteresētību palielināt avioreisu skaitu no Latvijas uz Baltkrieviju. Puses pārrunāja nepieciešamību veicināt sadarbību tranzīta kravu pārvadājumu jomā, iesaistot arī Āzijas valstis. V.Dombrovskis uzskata, ka ir būtiski gan turpināt iesāktos projektus, gan arī attīstīt jaunus.

Sarunas laikā V.Dombrovskis pauda bažas par Baltkrievijas rubeļa devalvācijas ietekmi uz Latvijas eksportu, kā arī aicināja neieviest diskriminējošus importa aizvietošanas pasākumus, kas negatīvi ietekmē Latvijas produkcijas eksportu.

Tikšanās laikā apspriesta situācija saistībā ar robežu šķērsošanas atvieglojumiem pierobežu iedzīvotājiem, kā arī robežu caurlaidības un efektivitātes uzlabošana.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 Sarunās ar ārlietu ministru 

22.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Sergeju Martinovu, kurš bija ieradies darba vizītē Rīgā.

Sarunu laikā ministri pārrunāja Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību attīstību, uzsverot atklātu un konstruktīvu dialogu un akcentējot ekonomiskās sadarbības veicināšanu. M.Riekstiņš informēja, ka Latvijas puses uzņēmumi saskata plašu ekonomiskās sadarbības potenciālu ar Baltkrieviju, atzīmējot tādas nozares kā mašīnbūve, metālapstrāde, kokrūpniecība, farmācija, kā arī uzsvēra investīciju jautājumus.

Tāpat ministri apmainījās viedokļiem par abu valstu līgumtiesiskās bāzes stiprināšanu un vienojās izvērtēt iespējas tālākai virzībai saistībā ar Latvijas un Baltkrievijas readmisijas līgumu un līgumu par sadarbību vides aizsardzībā. Ministri bija vienisprātis par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos darbības intensificēšanu, īpaši transporta, tranzīta un enerģētikas jomā.

Sarunas gaitā uzmanība tika pievērsta Baltkrievijas attiecībām ar Eiropas Savienību, atzīmējot attiecību pozitīvo dinamiku pēdējā laikā. M.Riekstiņš uzsvēra, ka jaunā Eiropas Savienības Austrumu partnerības iniciatīva ir perspektīva platforma gan daudzpusējai, gan divpusējai sadarbībai ar katru no Austrumu partnerības dalībvalstīm, tostarp Baltkrieviju. M.Riekstiņš norādīja uz Latvijas interesēm par sadarbību ar Baltkrieviju attiecībā uz mobilitātes veicināšanu, tirdzniecību, vides jautājumiem, enerģētiku, kā arī kopīgiem izglītības projektiem.

 “Demokrātisko vērtību nostiprināšanās un stabilitātes nodrošināšana Baltkrievijā ir svarīga Eiropas Savienībai. Eiropas Savienība ir gatava strādāt ar visām Austrumu partnerības valstīm, uzsverot diferencētu pieeju atbilstoši katras valsts sasniegtajam progresam un individuālajām interesēm,” norādīja ārlietu ministrs.

S.Martinova vizīte ir pirmā Baltkrievijas ārlietu ministra vizīte Latvijā pēc 11 gadu pārtraukuma. Pēdējā Baltkrievijas ārlietu ministra vizīte Latvijā notika 1998.gada martā, kad Latvijā vizītē ieradās Baltkrievijas ārlietu ministrs Ivans Antonovičs.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Latvijas un Baltkrievijas ārlietu ministru kopīgā preses konferencē 22.aprīlī:

Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš: Šodien Latvijā ir ieradies Baltkrievijas ārlietu ministrs Martinova kungs. Jāatzīmē, ka pēdējo vienpadsmit gadu laikā šī ir pirmā Baltkrievijas ārlietu ministra vizīte Latvijā. Ir bijuši dažādi politiski iemesli, kādēļ mūsu abu kā kaimiņvalstu dialogs ārlietu jomā nav noticis. Taču pēdējo mēnešu norises gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts vērtējumā ir ar pozitīvu zīmi, un tās ļauj attīstīt sadarbību mūsu kaimiņvalstu starpā. Mūsu valstu divpusējā ekonomiskā sadarbība pēdējos gados ir piedzīvojusi pozitīvu dinamiku. Ir realizēti nopietni kopīgi investīciju projekti, attīstījušies tranzītpakalpojumi un sarunā ar Martinova kungu esam vienisprātis, ka turpmāk sadarbība ir paplašināma. Starpvaldību komisija tuvākajās nedēļās izvērtēs līdzšinējo darbu.

Ārpolitikas galvenais uzdevums ir veidot atklātas, draudzīgas partnerattiecības ar citām valstīm. Kopš esmu ārlietu ministrs, esmu uzsvēris nepieciešamību un centies virzīt ar mūsu kaimiņvalstīm draudzīgu kaimiņattiecību dialogu. Šodien mēs runājām par turpmākās sadarbības attīstības virzieniem – par iespējamo sadarbību enerģētikā, tirdzniecībā, investīciju jomā. Latvijas biznesa kompānijas ir ieinteresētas izvērst savu darbību Baltkrievijā kokrūpniecībā, metālapstrādē un citās jomās. Sarunas gaitā vienojāmies, ka ir nepieciešama starptautiska komisija, kas izanalizētu un noteiktu konkrētā laikā izpildāmus mērķus.

Tāpat mēs pārrunājām jautājumus, kas skar Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības. Ir ļoti būtiski, lai jaunā ES iniciatīva, ko inaugurēs maija sākumā Čehijas galvaspilsētā Prāgā un kas ir saistīta ar sešām ES kaimiņvalstīm, kur Baltkrievija ir viena no tām, pavērtu jaunas iespējas savstarpējās attiecībās. Mūsuprāt, virzieni, kuri varētu tikt iekļauti kopējā programmā, ir vides aizsardzība, tirdzniecība un tās regulējums, izglītības programmas. Rīgas Biznesa skola ir izteikusi vēlmi sadarboties ar Baltkrievijas universitāti, lai pārskatāmā nākotnē izveidotu īpašu NBA programmu un dotu iespējas cilvēkiem, kas savu nākotni plāno saistīt ar tautsaimniecību, iegūt atbilstošu izglītību. Saruna ar Baltkrievijas ārlietu ministru turpināsies arī pēc šīs preses konferences. Es izsaku gandarījumu par ministra vizīti Rīgā.

Baltkrievijas ārlietu ministrs Sergejs Martinovs: Es vēlētos pateikt, ka šai vizītei gatavojāmies vairākus mēnešus, un, līdzīgi, kā teica Riekstiņa kungs, man ir prieks šodien būt Rīgā un tikties ar Latvijas ārlietu ministru. Baltkrievijai un Latvijai ir daudz kopēja, un mūsu valstu sadarbība arī turpmāk ir jāattīsta pozitīvā virzienā, īpaši ņemot vērā ekonomisko krīzi, kas skārusi gan Eiropas, gan citas pasaules valstis. Tikai kopēja sadarbība var sekmēt ātrāku un veiksmīgāku izkļūšanu no krīzes, un to es visām valstīm novēlu. Ar Riekstiņa kungu pārrunājām mūsu starpvaldību komisijas darba intensifikāciju, īpaši vēršot uzmanību uz rūpniecības un ražošanas divpusējās sadarbības veicināšanu. Tika apspriesti enerģētikas un enerģijas piegādes jautājumi, kas pārrunājami mūsu abu valstu nozares pārstāvju starpā kopējas tikšanās laikā. Kā jau minēja Latvijas ārlietu ministrs, austrumu partnerības ietvaros tika pārrunāti gan divpusējās, gan reģionālās sadarbības jautājumi. Esam vienisprātis, ka mūsu valstis tās attīstībā ir ieinteresētas.

Jautājums: Vai Baltkrievijas prezidents ir nolēmis pieņemt ielūgumu uz ES samitu Prāgā?

S.Martinovs: Prezidents ir saņēmis ielūgumu. Tas atrodas pie viņa. Un šobrīd ir zināms, ka Baltkrievijas delegācija dalībai samitā tiks veidota.

Jautājums: ES valstīs nav vienprātības, cik vēlama būtu Lukašenko ierašanās ES samitā Prāgā. Kā vērtējat šo nostāju?

M.Riekstiņš: Tā ir Baltkrievijas izšķiršanās – piedalīties un kādu delegāciju nosūtīt uz ES samitu, kas notiks Čehijā. ES vienprātība ir jāvērtē pēc tā, ka Baltkrievija ir viena no sešām valstīm, kas ir aicināta piedalīties ES samitā un uz kuru tiek attiecināta sadarbības programma, lai sekmētu ES kaimiņvalstu attiecību vispārēju stabilitāti, ekonomisko izaugsmi, demokrātisko vērtību iedzīvināšanu. Tas nozīmē, ka ar šīs programmas iedzīvināšanu ES ir gatava strādāt ar kaimiņvalstīm. Nenoliedzami, sadarbības programmas intensitāte būs lielā mērā atkarīga no pieaicināto kaimiņvalstu ieinteresētības un gatavības iesaistīties. Domāju, ka katra valsts ES piedāvāto sadarbību rūpīgi analizē. Mūsu šīsdienas sarunā ar Martinova kungu apmainījāmies ar viedokļiem, kā politisko lēmumu, kas tiks pieņemts Prāgā, tālāk iedzīvināt praktiskās programmās.

Jautājums: Kā veidojas dialogs, tiekoties pēc 11 gadiem?

M.Riekstiņš: Jau minēju, ka Latvija atbalsta draudzīgas kaimiņattiecības. Protams, kaimiņi mēdz būt dažādi, jo mūs saista kopīga vēsture, emocijas, ir tēmas, kas ir jutīgas, un tādēļ nav viegli veidot vienprātīgu viedokli. Ārlietu ministru kā diplomātu uzdevums ir spēt runāt par visām tēmām.

Jautājums: Vai ES virzītā austrumu partnerība, jūsuprāt, atvieglos attiecību veidošanu ar Baltkrieviju?

M.Riekstiņš: Domāju, ka pēdējos mēnešos vērojamā pozitīvā tendence dialogam ar Baltkrieviju ir vērā ņemama un respektējama. Tieši tas arī ir devis pozitīvu impulsu ES vienoties par turpmāka dialoga veidošanu ar Baltkrieviju. Baltkrievija ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas no Eiropas partneru puses tiek atzinīgi vērtēti, piemēram, par starptautisko novērotāju dalību Baltkrievijas vēlēšanās.

Jautājums: Vai Baltkrievijas oficiālās varas attieksme pret opozīciju un politiskajiem oponentiem ir mainījusies ārējā vai iekšējā spiediena rezultātā?

S.Martinovs: Baltkrievijas Valsts prezidenta administrācija un Sabiedrības konsultatīvā padome ir vienojušies par iespēju izveidot mehānismu konstruktīva dialoga īstenošanai. Opozīciju Baltkrievijā nozīmīga sabiedrības daļa neatbalsta.

Jautājums: Vai sadarbība enerģētikas jomā ir saistīta ar jauno kodolspēkstaciju?

S.Martinovs: Mēs, protams, vēlētos Latvijai piedāvāt šīs spēkstacijas enerģiju, taču tās būvniecības pabeigšana plānota krietni vēlāk – 2015.gadā. Ar jūsu ārlietu ministru runājām, ka mums būtu iespēja Latvijai arī ātrāk jums nepieciešamajā apjomā piedāvāt elektroenerģijas jaudas no citām ģenerējošām jaudām, kas Baltkrievijā tiks nodotas ekspluatācijā šā gada beigās. Protams, tie ir atsevišķi komerciāli projekti, kuriem jāvērtē ekonomiskā puse, cik tie ir dzīvotspējīgi, un nepieciešami politiski lēmumi.

Zaida Kalniņa, “LV”

Pēc Ārlietu ministrijas audioieraksta