Par Eiropas kopējās zivsaimniecības politikas nākotni

22.aprīlī Eiropas Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par ES kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) nākotni. Šajā dokumentā analizētas pašreizējās politikas nepilnības un sākta plaša sabiedriskā apspriešanās par iespējām šīs nepilnības novērst. Zvejnieki un citi ieinteresētie nozares pārstāvji, kā arī zinātnieki, pilsoniskā sabiedrība un ieinteresētie iedzīvotāji ir aicināti līdz 2009.gada 31.decembrim atbildēt uz jautājumiem un izteikt savu viedokli par Eiropas zivsaimniecības turpmāko veidolu. Ar šo apspriešanos aizsākas process, kura mērķis ir radikāli reformēt kopējo zivsaimniecības politiku.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Džo Borgs sacīja: “Mēs izvērtējam pat pašreizējās politikas pamatprincipus, un neviens jautājums šajā sakarībā nedrīkst palikt neatbildēts. Mūsu mērķis nav tikai kārtējā reforma. Ir pienācis īstais brīdis izveidot modernu, vienkāršu un ilgtspējīgu sistēmu ES zvejniecības pārvaldībai, kura vēl ilgi būtu piemērota 21.gadsimta prasībām.”

22.aprīlī pieņemtajai Zaļajai grāmatai ir divējāds mērķis – palielināt izpratni par problēmām, ar kādām nozarei nākas saskarties pēdējos gados, un rosināt sabiedrības iesaistīšanos, kas varētu pāraugt jaunā, novatoriskā un saskaņotākā pieejā zvejniecības reglamentēšanai. Dokumentā uzdoti daudzi jautājumi, piemēram, kā ilgtermiņā iespējams nodrošināt zvejniecības ilgtspējību un dzīvotspēju? Kā pielāgot vispārējo flotes zvejas jaudu, vienlaikus neaizmirstot par sociāla rakstura grūtībām, ar kurām nākas saskarties piekrastes iedzīvotājiem? Kā turpmāk veicināt noteikumu ievērošanas kultūru? Kā KZP vislabāk var palīdzēt ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanā ārpus Eiropas Savienības ūdeņiem?

Zaļajā grāmatā analizētas visas mūsdienu zivsaimniecības politikas šķautnes un skaidrots, kāpēc dažas problēmas turpina pastāvēt, neraugoties uz panākumiem, kas gūti kopš 2002.gada reformas. Viena no galvenajām problēmām ir Eiropas zivju krājumu sliktais stāvoklis: 88% krājumu tiek pārzvejoti (pasaules mērogā pārzvejo vidēji 25%) un 30% krājumu nesasniedz “drošas bioloģiskas robežas”, t.i., tie nevar pietiekami atražoties, jo nārstojošā populācija ir pārāk noplicināta. Neraugoties uz to, vairākās zvejniecībās tiek iegūts divas vai trīs reizes vairāk zivju, nekā būtu pieļaujams no krājumu ilgtspējības viedokļa. Cēlonis tam visbiežāk ir pārmērīga flotu zvejas jauda. Šāda pārmērīga jauda patiesībā nav ekonomiski izdevīga, jo tās rezultātā tiek ne vien noplicināti krājumi, bet arī nemitīgi samazināta nozares peļņa. Jārod risinājumi, lai atjaunotu vissliktākajā stāvoklī esošos krājumus un vienlaikus nodrošinātu, ka zivis arī turpmāk ir drošs zvejnieku ienākumu avots.

Dokumentā aplūkota ne tikai pārmērīga zvejas jauda, tajā ieskicētas vēl četras citas strukturālas nepilnības, kas piemīt pašreizējai pieejai:

• skaidru politikas mērķu trūkums, jo īpaši attiecībā uz ekoloģisko atbildību un sasaisti ar vispārējām jūrlietām,

• pārāk centralizēta lēmumu pieņemšanas sistēma, kurā galvenokārt tiek meklēti īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņā bieži vien nenāk par labu ilgtspējībai,

• regulējums, kas neuzliek nozarei pietiekamu atbildību,

• vāja politiskā griba panākt zvejas ierobežojumu ievērošanu.

Pievēršoties šiem jautājumiem, nedrīkst aizmirst, ka Eiropa importē divas trešdaļas vajadzīgo zvejas produktu.

Komisija ir nobažījusies, ka tad, ja tuvākajos gados netiks uzlabota zvejas ilgtspējība vides ziņā, tiks noplicināti jūras resursi un zvejas nozare zaudēs ekonomisko dzīvotspēju. Taču tad, ja nākamajai reformai izdosies kopējo zivsaimniecības politiku ievest 21.gadsimtā, labumu gūs ne tikai zvejnieki vai piekrastes pašvaldības, bet gan visi Eiropas iedzīvotāji.

Lai gan juridiski saistoša Komisijai ir tikai dažu KZP aspektu pārskatīšana līdz 2012.gadam, pašreizējā situācija, galvenokārt krājumu stāvoklis un pārmērīga flotu zvejas jauda, ir pārliecinošs iemesls sākt reformas procesu jau tagad. 22.aprīlī sāktā apspriešanās noslēgsies 2009.gada 31.decembrī, un tās rezultātus Komisija apkopos 2010.gada pirmajā pusē. Pēc turpmākas konsultēšanās ar ieinteresētajām aprindām Komisija sagatavos ietekmes novērtējuma ziņojumu un izstrādās priekšlikumu jaunai pamatregulai. To varētu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei 2011.gada sākumā un pieņemt 2012.gadā.