• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Parlaments: Par izmaiņām mūzikas autortiesību aizsardzībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2009., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/191056

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Boloņas procesu universitāšu reformēšanai

Vēl šajā numurā

24.04.2009., Nr. 63

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Eiropas Parlaments: Par izmaiņām mūzikas autortiesību aizsardzībā

 

Mūzikas ierakstu izpildītāju un producentu autortiesību aizsardzības laiks jāpagarina no pašreizējiem 50 gadiem līdz 70 gadiem. Eiropas Parlaments 23.aprīlī Strasbūrā pieņēma likumprojektu par izmaiņām pašreizējā mūzikas autortiesību aizsardzībā.

Ar 377 balsīm par, 178 pret un 37 atturoties pieņemtā nostāja pagarina laiku, kurā izpildītāji turpina saņemt honorārus kopš pirmā izpildījuma vai ieraksta. Eiropas Komisija bija ierosinājusi autortiesību aizsardzības termiņu pagarināt no pašreizējiem 50 līdz 95 gadiem, 23.aprīlī pieņemtā nostāja paredz 70 gadus.

“Ir izskanējis daudz melu par to, ko mēs šeit darām,” teica ziņojuma autors Braiens Kroulijs (Nāciju Eiropas grupa), skaidrojot Parlamentā panākto kompromisu un uzsverot, ka šī vienošanās ņem vērā vairākus dalībvalstu iebildumus. Viens no būtiskākajiem sasniegumiem deputāta skatījumā ir īpaša fonda izveide sesiju izpildītājiem (t.s. fona māksliniekiem): “Tas nodrošinās, ka tie, kuru karjeras tuvojas beigām, vai tie, kuriem tās sakarā ir citas ekonomiskas problēmas, arī turpmāk varēs saņemt aizsardzību.”

Īpašo fondu sesiju izpildītājiem veidos producentu iemaksas vismaz 20% apmērā reizi gadā no papildu ienākumiem, jo autortiesību pagarināšana arī producentiem radīs peļņu. Fonds radīts, lai atbalstītu tos izpildītājus, kas atdevuši savas tiesības producentam, pretī saņemot fiksētas likmes maksājumu.

Viens no Parlamenta grozījumiem sākotnējā priekšlikumā ļauj dalībvalstīm noteikt, ka līgumus, kas noslēgti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, iespējams pēc 50 gadiem grozīt.

Deputāti arī vēlas, lai Eiropas Komisija sagatavotu vērtējumu par līdzīgu tiesību aizsardzības pagarināšanu audiovizuālajā jomā, kā arī lai tā trīs gadus pēc direktīvas spēkā stāšanās sagatavotu pārskatu par direktīvas ietekmi, jo īpaši ņemot vērā digitālās vides aspektus.

Grozījumi vēl jāizskata dalībvalstīm, ES Padomei, t.i., dalībvalstu ministriem. Kā norāda ziņojuma autors B.Kroulijs un Eiropas Komisija, deputātu pieņemtais kompromiss vienošanos ar dalībvalstīm atvieglos, jo tajā ņemtas vērā to iebildes.

 

Eiropas Parlamenta preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!