Par Boloņas procesu universitāšu reformēšanai

Par augstāko izglītību atbildīgie ministri no 46 Eiropas valstīm šā gada 28. un 29.aprīlī tiksies Beļģijas pilsētā Lēvenā un Jaunlēvenā, lai izvērtētu Boloņas procesā gūtos panākumus, izstrādātu jaunu programmu un vienotos par Eiropas augstākās izglītības telpas prioritātēm turpmākajai desmitgadei, līdz 2020.gadam. Atsaucoties uz ārpuskopienas valstu lielo interesi par reformām, kas notiek Eiropas augstākās izglītības telpā, pirmo reizi Boloņas politikas veidošanas forumā piedalīsies 46 procesā iesaistītās valstis un 20 valstis ārpus Eiropas.

Boloņas procesā iesaistīto valstu loks ir paplašinājies no 29 valstīm 1999.gadā līdz 46 valstīm pašlaik, kas norāda, ka šis process Eiropā bijis ļoti veiksmīgs. Pēdējā Boloņas procesa panākumu izvērtēšanas ziņojumā, ar kuru Lēvenā un Jaunlēvenā iepazīstinās ministrus, ir secināts, ka panākts “labs, lai gan nevienmērīgs progress” Boloņas reformu īstenošanā. Atbalstot minēto procesu, Komisijas jaunākajā ziņojumā šis pozitīvais secinājums ir apstiprināts un norādīts, ka gūti ievērojami panākumi, tostarp strukturālo reformu jomā. Tagad uzsvars jāliek uz dalībvalstu izstrādāto politiku modernizēšanu un Eiropas augstākās izglītības iestāžu reformu konkrētu īstenošanu.

Galvenās Boloņas procesa reformas ir vērstas uz:

• triju ciklu augstākās izglītības grādu iegūšanas struktūru (bakalaura, maģistra, doktora grāds),

• kvalitātes nodrošināšanu augstākajā izglītībā un

• kvalifikāciju un studiju periodu atzīšanu.

Kopā šie reformu centieni ir radījuši jaunas iespējas universitātēm un studentiem. Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra izveide pagājušajā gadā ir palīdzējusi popularizēt Eiropas augstāko izglītību un palielināt uzticēšanos mācību iestādēm un programmām Eiropā un visā pasaulē.

Komentējot gaidāmo tikšanos, Eiropas izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes komisārs Jans Figels teica: “Boloņas procesa rezultātā ir panākta lielāka augstākās izglītības sistēmu atbilstība un salīdzināmība. Turklāt tas padarījis Eiropu par pievilcīgāku galamērķi studentiem no citiem kontinentiem. Lai gan vēl aizvien ir daudz darāmā, lai sasniegtu 1999.gadā izvirzītos mērķus, mums nepārtraukti jārisina jauni uzdevumi, īpaši patlaban, ekonomiskās krīzes laikā. Augstākās izglītības galvenais uzdevums ir atbalstīt ilgtspējīgas ekonomikas atdzimšanu un stimulēt jauninājumus. Ir jāmodernizē universitātes, un tas, ka valdības ne vien Eiropā, bet visā pasaulē plaši atzīst to, sniedz šim procesam atbalstu, kas nepieciešams, lai gūtu panākumus.”

Nesen veiktajā “Eurobarometer” aptaujā starp augstākās izglītības iestāžu studentiem tika noskaidrots, ka viņi vēlas, lai tiktu paplašināta piekļuve augstākajai izglītībai un lai universitātes pastiprinātu sadarbību ar darba pasauli un ieviestu mūžizglītību. Piemēram, studentu vairākums (97%) uzskatīja, ka ir svarīgi, lai viņiem tiktu nodrošinātas nepieciešamās zināšanas un prasmes, kas ļautu gūt panākumus darba tirgū.

Turklāt vairums studentu (87%) piekrita, ka ir svarīgi, lai augstākās izglītības iestādes veicinātu jauninājumus un uz uzņēmējdarbību vērstu nostāju starp studentiem un mācībspēkiem un lai studiju programmas ietvaros būtu paredzēta iespēja stažēties privātos uzņēmumos. Arvien lielāks skaits studentu vēlas studēt ārzemēs, un vairums no viņiem vēlas gūt plašāku informāciju par augstākās izglītības iestāžu kvalitāti, lai, rūpīgi izvērtējot informāciju, izvēlētos studiju vietu.

Eiropas Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un augstākās izglītības nozari, lai saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai īstenotu universitāšu modernizēšanas programmu. Atbalsts tiek piešķirts, izmantojot rīcības programmu mūžizglītības jomā (“Erasmus” pasākumus), Septīto ES pamatprogrammu pētniecībai un konkurētspējai un jauninājumu programmu, kā arī struktūrfondus un Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumus.

Komisija, izmantojot savas ārējās politikas un programmas, atbalsta augstākās izglītības reformas arī citviet pasaulē. Piemēram, ar “Tempus” programmas palīdzību ir pieejams atbalsts ES kaimiņvalstīm. Attiecības ar citām partnervalstīm tiek atbalstītas ar vairākām divpusējām vai daudzpusējām sadarbības programmām. Visbeidzot “Erasmus Mundus” programma nodrošina stipendijas studentiem no visas pasaules, lai viņi varētu studēt integrētās maģistra līmeņa programmās dažādās Eiropas valstīs. Jaunajā programmas līmenī ir paredzētas arī studijas doktora grāda iegūšanai. Komisijas atbalsts augstākās izglītības iestāžu pētniecības pasākumiem, izmantojot Septīto ES pamatprogrammu pētniecībai, paredz sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm no citiem kontinentiem. Marijas Kirī vārdā nosauktie pasākumi piedāvā iespēju atsevišķiem zinātniekiem piedalīties pētniecības grupā kādā citā valstī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa