Latviskākais nams nu atjaunots un stalts

25. februārī notika atjaunotā Latviešu biedrības nama durvju atvēršana

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Gandarīti atjaunotajā Rīgas Latviešu biedrības namā: Nīderlandes vēstnieks Ludoviks van Uldens, Rīgas Latviešu biedrības nama valdes priekšsēdētājs Jānis Streičs, akciju sabiedrības "Restaurators" valdes priekšsēdētājs Valdis Uzariņš; īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle un ASV vēstnieks Džeimss Holmss

Rīgas Latviešu biedrības namam, ko parasti dēvē mīļā vārdā par Māmuļu, ir jau pusotru gadsimtu sena vēsture. Šis nams celts 1869. gadā pēc pirmā profesionālā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta, bet 1897. gadā pēc arhitekta Konstantina Pēkšēna projekta tika piebūvētas ārējās kāpnes uz otro stāvu, darot ēkas ārējo centrālo daļu dekoratīvāku. Pavisam drīz — 1908. gadā — Māmuļa pilnībā nodega. Namu atjaunoja 1910. gadā pēc arhitektu Eižena Laubes un Ernesta Poles neoklasicisma stilā izstrādātā projekta, un nu ēka izskatījās greznāka. Nama fasādi rotāja Jaņa Rozentāla krāsainā cementa un mozaīkas tehnikā veidotas freskas, kuras, lai arī laika zoba pabojātas, ir aplūkojamas vēl šodien. Pārmaiņas Māmuļu sagaidīja 1938. gadā, kad tika uzcelta nama piebūve un rekonstruētas iekštelpas un, piemērojoties arī tālaika tehnikas prasībām, ierīkotas tālruņa kabīnes, lifti un radioficētas telpas. Pēc 1940. gada, kad ēka nonāca padomju armijas virsnieku apsaimniekošanā, nekādi būtiski celtniecības un pārbūves darbi vairs nenotika.

Pašlaik, gadsimtu mijā, "Māmuļa" atkal atgūst seno godību. Sakarā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku 2000. gada sanāksmes norisi Latvijā "Birojs 2000" 1999. gada sākumā izsludināja izsoli par tiesībām veikt Rīgas Latviešu biedrības namā renovācijas un restaurācijas darbus. Konkursā uzvarēja akciju sabiedrība "Restaurators", un tiesības kļūt par darbu būvuzraugu, arī konkursa kārtībā, ieguva Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Un pagājušajā piektdienā, 25. februārī, Māmuļā notika svinīga telpu atklāšana.

Piektdien, 25. februārī, notika atjaunotā Rīgas Latviešu biedrības nama durvju atvēršana

Atklāšanās laikā: Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks saimnieciskajos jautājumos Uldis Gundars, priekšsedētājs Jānis Streičs; Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrejeva; Rīgas Latviešu biedrības koris "Austrums"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Roberts Zīle , īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, atklājot restaurētās Rīgas Latviešu biedrības telpas, izteica lielu gandarījumu par to, kas pēdējā laikā paveikts šajā namā, kas svēts visai latviešu sabiedrībai. Kopš brīža, kad ERAB vadība nolēma 2000. gada pilnvarnieku sanāksmi rīkot Latvijā, pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi, teica R.Zīle. Tika domāts par to, kādās telpās ERAB pasākumus rīkot. Un, pateicoties Latvijas toreizējai valdībai, izdevās vienoties ar ERAB par to, ka visi pasākumi notiks pastāvīgās — rekonstruētās, atjaunotās un paplašinātās — telpās Rīgā. Un šā nama atjaunoto telpu atklāšana ir pirmā, bet nav pēdējā ERAB pilnsapulces sakarā, uzsvēra R.Zīle:

— Rīgas Latviešu biedrības nama telpās ir ieguldīts 1 250 000 latu Latvijas budžeta naudas, Latvijas sabiedrības, nodokļu maksātāju naudas. Un šis ir visas sabiedrības ieguldījums. Šis ir veids, kā var finansu pasaulē notiekošo sasaistīt ar tautas un kultūras identitāti. Šis varbūt ir viens no pēdējā laika retajiem pozitīvajiem notikumiem Latvijā un šajā ēkā. Bet šādi notikumi, tuvojoties ERAB pilnvarnieku sanāksmei, kļūs biežāki un stiprinās sabiedrības ticību savām spējām.

Jānis Streičs , Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs, pateicās liktenim un ikvienam cilvēkam, kas palīdzējis atgūt sākotnējo izskatu vēsturiskajam Rīgas Latviešu biedrības namam. Viņš vēlēja, lai šī dāvana — skaistās izremontētās telpas — būtu noderīga visai mūsu sabiedrībai.

Valdis Uzariņš , akciju sabiedrības "Restaurators" valdes priekšsēdētājs, atklāšanā pastāstīja, ka atjaunotajās telpās redzamais ir tikai neliela daļa no paveiktā. Ļoti liela ieguldītā darba daļa ir acij neredzama — tie ir inženiertehniskie darbi. Ēkā izbūvēta jauna mūsdienīga vēdināšanas sistēma, elektrotehniskā sistēma un pārbūvēta siltumapgāde. Ēkai ir uzklāts jauna kapara jumts, kura kalpošanas ilgums ir vairāk nekā 100 gadu, ir nokrāsota nama fasāde, atjaunots ģerbonis un piemiņas plāksne, restaurētas vairākas lustras, ieklātas jaunas grīdas, daudzās zālēs veikti sienu, griestu un grīdu atsvaidzināšanas darbi. Šis nav ieguldījums tikai ERAB sanāksmei vai Rīgas Latviešu biedrības namam, šis ir ieguldījums visai Latvijas sabiedrībai, uzsvēra V.Uzariņš.

Selga Laizāne , "Biroja 2000" direktore, pateicās gan celtniekiem un amatniekiem, gan visiem pārējiem cilvēkiem, kas pielikuši roku un rūpējušies, lai nams atgūtu savu agrāko izskatu. Paredzēts, ka šā nama telpās notiks daļa no biznesa foruma — tematiskie semināri un valstu prezentācijas.

Roberts Zīle "LV" pastāstīja, kas šajās telpās norisināsies:

— Rīgas Latviešu biedrības un Latvijas Universitātes telpās notiks Biznesa konference, kas visā gada pilnvarnieku sanāksmē ir lielākā pasākuma daļa. Tas nozīmē, ka šajās telpās tiks pārstāvētas visas tās Austrumeiropas un Viduseiropas valstis, kuras ir ERAB līdzekļu saņēmējas — tiks prezentēta valstu politika, lielākie projekti, būs daudzas tikšanās, preses konferences. Ja nebūtu šā ERAB notikuma Latvijā, tad, manuprāt, būtu daudz grūtāk sagādāt līdzekļus gan šā nama, gan arī citu pašlaik atjaunojamo namu rekonstrukcijai un pārbūvēšanai. Taču šajā gadījumā tiek meistarīgi savienotas pasaules finansu intereses un Latvijas biznesa un finansu intereses. Jo no šā pasākuma noteikti iegūs arī Rīgas pilsētas budžets — tajās dažās sanāksmes dienās Latvijā, Rīgā, ieplūdīs un tiks iztērēti vairāki miljoni dolāru. Līdz ar to mēs iegūsim gan finansiāli, gan arī ar nākotnes projektiem, un rezultātā ERAB pasākums būs ieguvums ilgam laikam.

Drīzumā telpu atklāšana notiks arī Kongresu namā, kur, manuprāt, ieguldīts visvairāk līdzekļu — veikti ne tikai atjaunošanas darbi, bet arī ēkas paplašināšana. Vēl tiks atklātas telpas Mazajā ģildē, kur notiks pilnvarnieku pusdienas. Darbi noris arī izstāžu zālē "Arsenāls", kā arī Latvijas Universitātes aulā un ar to saistītajās telpās.

Visu Māmuļā norisošo darbu būvuzraugs Viktors Puriņš "LV" teica:

— Māmuļas atjaunošanai būtu nepieciešami 3,5 miljoni latu, bet uz tik lielu summu cerēt nevarējām. No valsts budžeta, kā jau teica Zīles kungs, tika piešķirts 1 250 000 latu, un remontdarbu finansēšanā piedalījās gan pati Rīgas Latviešu biedrība, gan Rīgas dome. Rīgas Latviešu biedrība pavisam šiem darbiem atvēlēja nepilnus 100 000 latu.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle

Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Streičs

"Biroja 2000" direktore Selga Laizāne

Vislielākie līdzekļu ieguldījumi bija nepieciešami jaunas apkures sistēmas izbūvēšanai, tajā skaitā arī karstā ūdens nodrošināšanai. Visi cauruļvadi ir iebūvēti sienās un netraucē kopskatu. Apkures sistēmas darbu finansēšanā piedalījās arī Rīgas Latviešu biedrība, ieguldot apmēram 60 000 latu.

Apmēram 20 procentu visu līdzekļu aizgāja restaurācijas darbiem Teātra zālē, kurā bija jāveic kompleksā restaurācija — no agrāko septiņu slāņu atsegšanas līdz lustru atjaunošanai, jauna parketa klājumam, aizkariem utt. Grīda tagad ir daudz labāka nekā līdz šim, jo nebija nozīmes atjaunot iepriekšējā variantā — šodien ir citas prasības un citas iespējas. Mēs saglabājām iepriekšējo grīdas rakstu, bet parketa kvalitāte ir augstāka.

Pilnībā no jauna ir izveidota arī ugunsdzēsības sistēma — viss nepieciešamības gadījumā notiks automātiski. Vajadzēja nomainīt ūdens pievadus ēkai, līdz ar to Merķeļa ielā un arī Inženieru ielā bija jānomaina ūdensvadi, lai nodrošinātu maksimālo ūdens pievadīšanu arī gadījumā, ja iedarbosies ugunsdzēsības sistēma.

Elektroapgādei vajadzēja izbūvēt speciālu transformatoru apakšstaciju, līdz ar to arī jaunus elektrības kabeļus. Ir iebūvēts arī dīzeļdzinējs, kurš centralizēto elektroapgādes traucējumu gadījumos nodrošinās namu ar elektrību. Tagad elektroapgādes sistēma atbilst Eiropas standartiem. Visi šie darbi prasīja krietnu naudu.

Jaunais kapara jumta klājums izmaksāja 119 000 latu, un tie ir ļoti lieli līdzekļi. Taču šis jumts ir, kā saka, uz mūžu. Ar to biedrības nams ir ļoti daudz vinnējis, jo, kaut tāmē nebija paredzēts, mēs atjaunojām arī jumta kupolus.

Un, protams, ir nomainītas palodzes, grīdu segumi, atjaunots sienu un griestu krāsojums, sakārtoti sanitārie mezgli. Esam strādājuši apmēram 50 — 60 telpās, un reālos būvdarbus akcija sabiedrība "Restaurators" veica kopš pagājušā gada aprīļa. Nepilns gads ir īss laiks šādam vērienīgam darāmā apjomam. Vēl ir atlikušas dažas "astītes", ko nebija iespējams izdarīt ziemas laika apstākļu dēļ — ēkas fasādē vēl šis tas ir jāpielabo, Baltās zāles balkons arī ir remontējams, kaut tas nebija paredzēts tāmē, u. c. Ir darbi, ko būvuzņēmējs akciju sabiedrība "Restautrators" dara, neprasot samaksu — ārpus noslēgtajiem līgumiem tika estetizētas astoņas līdz desmit telpas, un arī darbi Baltās zāles balkonā tiks veikti pēc paša būvuzņēmēja iniciatīvas.

Vēl Teātra zālē ir vecie aizkari, jo jaunajiem pašlaik no Austrijas uz Latviju pie audējām ceļo īpaši apstrādāti dziļi impregnēti diegi.

Taču ir izdarītas daudzas tādas lietas, kas nebija iepriekš paredzētas un atklājās tikai darbu gaitā. Piemēram, Teātra zāles balkonā bija paredzēta iepriekšējo koka grīdu krāsošana, bet mēs nolēmām, ka tur būtu jāklāj jauns un ļoti augstas kvalitātes parkets. Šis jaunais balkona grīdas klājums nesagādās rūpes ilgus gadus.

Ja nebūtu šīs ERAB pilnvarnieku sapulces, tad diemžēl daudzas Rīgas kultūras ēkas netiktu atjaunotas, vismaz tuvākajā laikā ne. Taču sakarā ar šo lielo pasākumu tiek saposta Mazā ģilde, "Arsenāls", Latvijas Universitātes ēka. Arī Mākslas muzejs tiek pie jaunām kāpnēm. Un ir patīkami, ka šajos darbos tiek iesaistīti jaunie amatnieki, kuriem šeit ir lieliskas iespējas mācīties ne tikai no jauna būvēt, bet arī restaurēt. Pateicoties ERAB saietam, Latvijā atdzimst amatnieku tradīcijas un savus "mazos noslēpumus" jau atzītie meistari uztic jaunajai paaudzei. Viena jauno kadru kalve ir Rīgas Amatniecības skola, otra — Celtniecības koledža. Un jāteic, ka daudzus darbus amatnieki veic arī bez maksas, ieguldot savu artavu kopīgajā atjaunošanas darbā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore