Par valsts pārvaldes strukturālajām reformām*


 

* Ministru prezidenta ziņojums “Par valsts pārvaldes strukturālajām reformām” Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa ārkārtas sēdē

Vakar, 24.aprīlī: Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Valsts prezidents Valdis Zatlers Ministru kabineta ārkārtas sēdē, kuru, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes 46.pantā paredzētās tiesības, sasauca Valsts prezidents Foto: Boriss Koļesņikovs, „LV”

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam, tiek veikti intensīvi pasākumi, lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru un samazinātu valsts budžeta izdevumus.

I. Pārvaldes institucionālās struktūras optimizācija

1. Iestāžu struktūras optimizēšana budžeta procesā

Paralēli auditu procesam, gatavojot grozījumus 2009.gada valsts budžetā, ministrijas ir nākušas klajā ar vairākām iniciatīvām padotības iestāžu struktūras optimizēšanai. Būtiski restrukturizācijas pasākumi tiek veikti Ekonomikas ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Veselības ministrijā u.c. Kopumā reorganizācijas process šobrīd sākts 52 valsts aģentūrās, padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kas ir 23% no kopējā izvērtēšanai paredzēto institūciju sākotnējā skaita (t.i., 220).

2. Funkciju auditi

Šā gada marta sākumā ir sākts funkciju audits, lai palielinātu valsts pārvaldes efektivitāti, samazinātu budžeta izdevumus, novērstu funkciju dublēšanos un optimizētu iestāžu struktūru. Funkciju auditā ir iesaistīts plašs sociālo un nevalstisko partneru loks – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), profesionālās asociācijas, nozaru uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, Latvijas Pašvaldību savienība. Pirmo auditu rezultāti tiks izskatīti Funkciju audita komisijas sēdē 30.aprīlī un iesniegti Ministru kabinetā.

Pašlaik notiekošie funkciju auditi:

1) Valsts ieņēmumu dienestā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Valsts proves uzraudzības inspekcijā;

2) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā un funkcionāli saistītās iestādēs (kopumā 7 iestādes un zonālie valsts arhīvi);

3) Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrā;

4) valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, valsts aģentūrā “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”, valsts aģentūrā “Rīgas Motormuzejs”.

Nākamie auditi tiek plānoti:

1) iestāžu informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanas funkcijai, izvērtējot iespējas to iepirkt kā ārpakalpojumu;

2) kopējā kontroles un uzraudzības sloga izvērtēšanai mazajiem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, kā arī izglītības iestādēm;

3) nozīmīgāko valsts reģistru īstenotās funkcijas ar mērķi nodrošināt to sadarbspēju, izslēdzot iedzīvotāju starpniecību informācijas aprites procesos, t.sk. nodrošinot juridiski saistošu elektroniskās publikāciju un operatīvās informācijas publicēšanu (institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Latvijas Vēstnesis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departaments).

3. Valsts funkciju inventarizācija

Budžeta grozījumu sagatavošanas procesā tiek veikta valsts funkciju inventarizācija, lai identificētu funkcijas, no kurām ir iespējams atteikties, kuras iespējams deleģēt privātajam sektoram vai kuru izpildi krīzes apstākļos var apturēt vai minimizēt. Šobrīd funkciju sarakstā identificētas 625 funkcijas un uzdevumi. Ministrijām ir uzdots līdz š.g. 5.maijam veikt izvērtējumu par funkciju izmaksām un to īstenošanai nodarbinātajiem cilvēkresursiem.

4. Valsts kapitālsabiedrību uzraudzība

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību jomā ir saglabājusies “pelēkā zona”. Esošais tiesiskais regulējums pieļauj valsts kapitālsabiedrībām veidot meitas uzņēmumus, uz kuriem vairs neattiecas pašām kapitālsabiedrībām noteiktie ierobežojumi un uzraudzības kārtība. Rezultātā atsevišķās valsts kapitālsabiedrībās ir izveidots sarežģīts un nepārskatāms meitas uzņēmumu tīkls, paverot plašas iespējas valsts līdzekļu izmantošanai privātās interesēs un publiskā iepirkuma apiešanai.

Pašreizējā ziedojumu kārtība ne tikai veido kapitālsabiedrību prioritātes visdažādākajās jomās, bet arī reāli samazina valsts budžeta ieņēmumus, jo par šiem ziedojumiem tiek saņemtas nodokļu atlaides.

Ir sākts darbs, lai pilnveidotu valsts un pašvaldību tiesisko regulējumu, izslēdzot meitas uzņēmumu veidošanu vai izņēmuma gadījumos pieļaujot to tikai ar Ministru kabineta lēmumu, kā arī nosakot atalgojuma principus kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem un ierobežojot ziedojumu piešķiršanas praksi.

II. Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana

1. Uzņēmējdarbības plāns

Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Pasākumu plāna uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ietvaros tiek veikts pastāvīgs uzņēmējdarbības vides monitorings un pasākumi uzņēmējdarbības administratīvā sloga mazināšanai. Plāns 2009.gadam apstiprināts š.g. 16.janvārī. Tas paredz administratīvā sloga mazināšanas pasākumus būvniecības un nekustamā īpašuma, maksātnespējas procesa un uzņēmumu likvidācijas, nodokļu administrēšanas, pārskatu sniegšanas, licenču un atļauju saņemšanas u.c. jomās.

2. Izziņu un informācijas sniegšanas pieprasījuma samazināšana

Lai gan jau 2004.gadā tika izdots Ministru kabineta rīkojums 06.12.2004. Nr.948) “Par valsts pārvaldes pakalpojuma saņemšanai iesniedzamās informācijas apjoma samazināšanu”, izziņu skaita samazināšanu un atsevišķās jomās šis skaits arī ticis samazināts, tomēr sabiedrības un iedzīvotāju priekšlikumos vēl arvien viena no biežākajām prasībām ir atbrīvot pilsoņus no kurjera pienākumu veikšanas, pārnēsājot un atkārtoti sniedzot valsts institūcijām informāciju, kas jau ir citu valsts institūciju rīcībā. Šādi informācijas pieprasījumi ir nekavējoši jāaizliedz un iestādēm jānodrošina elektroniska informācijas apmaiņa, attiecīgi izdarot grozījumus normatīvajos aktos.

3. Administratīvā sloga novērtējums tiesību aktu projektiem

Tiesību aktu anotācijās ir iekļauta sadaļa par administratīvo procedūru novērtējumu, kas paredz administratīvā sloga radīto izmaksu aprēķināšanu. Šīs informācijas pievienošana jaunajiem tiesību aktu projektiem veicina pārvaldes institūciju iniciatīvu regulējuma samazināšanā, kā arī ļauj sabiedrībai ātri un pārskatāmi iegūt informāciju par to, kādas izmaksas tiek paredzētas, ieviešot jaunas tiesību normas. Ministrijas jau pakāpeniski pārskata savu nozaru tiesisko regulējumu, nākot klajā ar iniciatīvām administratīvā sloga un informācijas sniegšanas pienākumu mazināšanā iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Šajā kontekstā jāizceļ tā tiesību aktu daļa, kas regulē saimnieciskās darbības veicēju reģistrēšanu vai licencēšanu, nodokļu un nodevu iekasēšanas kārtību, kā arī ES un valsts atbalsta saņemšanas kārtību lauksaimniecībā.  

4. Sabiedrības iesaistīšana

Funkciju auditu gaitā īpaša uzmanība tiek pievērsta birokrātijas mazināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai.

Lai nodrošinātu plašāku sabiedrības līdzdalību, Ministru kabineta mājaslapā ir izveidota priekšlikumu iesniegšanas vietne priekslikumi@mk.gov.lv, kas rada iespēju jebkuram sabiedrības loceklim ieteikt risinājumus pārvaldes darba efektivizācijai. Ir saņemti jau vairāk nekā 180 priekšlikumi ar būtiskiem ierosinājumiem, kas tiek izmantoti pārvaldes optimizācijai. Lielākā daļa sabiedrības un uzņēmēju priekšlikumu attiecas tieši uz administratīvā sloga un informācijas sniegšanas prasību mazināšanu.

Arī LIAA mājaslapā ir izveidota sadaļa, kurā komersanti tiešsaistē var informēt par administratīvajiem šķēršļiem un birokrātiskajām prasībām, kā arī sniegt priekšlikumus administratīvo šķēršļu novēršanai un administratīvo procedūru uzlabošanai. Informācija par uzņēmēju iesūtītajām problēmām ik nedēļu tiek apkopota un analizēta. Mājaslapā tiek ievietoti arī uzņēmēju iesūtīto problēmu apraksti.

III. Nodarbināto skaita samazināšana un atalgojuma sistēmas reforma

1. Atalgojuma fonda samazinājums

Pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”, par 15% ir samazināts atlīdzības izmaksai paredzētais finansējums valsts un pašvaldību institūcijās. 2009.gada budžeta samazinājums, salīdzinot ar 2008.gada izdevumiem atlīdzībai, ir 219,8 miljoni latu jeb 24,6%.

Gatavojot grozījumus 2009.gada valsts budžetā, ministrijas strādā pie izdevumu samazināšanas atlīdzībai vidēji par 20%, aprēķinot no sešiem mēnešiem plānotā vidējā finansējuma.

2. Valsts pārvaldes darba samaksas sistēmas reforma

Lai nodrošinātu vienotus principus atalgojuma noteikšanā un plānošanā un vienkāršotu atalgojuma sistēmu, ir izstrādāts likumprojekts “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”. Likumprojekts paredz noteikt vienotus atalgojuma principus visām valsts un pašvaldību institūcijām, sākot no Valsts prezidenta kancelejas un beidzot ar valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām. Informācija par likumprojektu tika izskatīta Ministru kabinetā š.g. 14.aprīlī. Finanšu ministrijai līdz 2009.gada 15.maijam uzdots iesniegt Ministru kabinetā mēnešalgu skalas projektu, ņemot vērā samazinājumu vidēji 20% apmērā. Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā 1.jūnijā. Ja pašreizējā atalgojuma sistēma aptver 223 tiešās pārvaldes iestādes ar 63,78 tūkst. amatu vietām, tad jaunā atalgojuma sistēma aptvers vairāk nekā 200 000 nodarbināto, t.i., visus valsts sektorā strādājošos.

3. Nodarbināto skaita samazināšana

Valsts tiešajā pārvaldē 2008.–2009.gadā bija plānots likvidēt 8026 amatus (12,6%), no tiem 2008.gadā likvidēti 4128 amati. Ministriju centrālajos aparātos plānots likvidēt 545 amatus (14,1%), 2008.gadā tika likvidēti 389 amati. Kopējais ietaupījums no 2008. un 2009.gada nodarbināto skaita samazinājuma ir aptuveni 29,06 milj. latu, kas, atskaitot aptuvenās izmaksas bezdarbnieku pabalstiem (3,3 milj. latu) un ieņēmumu no nodokļiem samazinājumu (12,6 milj. latu), kopumā radīs ietaupījumu valsts budžetā 17,2 milj. latu apmērā.

Izstrādājot grozījumus 2009.gada valsts budžetam ir sagatavoti priekšlikumi strukturālajām reformām, kas ietver iestāžu un nodarbināto skaita samazināšanu ar mērķi sasniegt publiskā sektora nodarbinātības un izdevumu īpatsvaru, kas nepārsniegtu Igaunijas un Lietuvas rādītājus.

IV. Tālāki optimizācijas pasākumi

Šā gada 31.martā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Valsts kancelejas izstrādāto pasākumu plāna projektu “Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai”. Līdz 2009.gada 1.maijam notiek šā projekta sabiedriskā apspriešana. Plāns ir jāapstiprina valdībā līdz 2009.gada 1.jūnijam. Galvenais veicamo reformu mērķis – maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā sabiedrības labā.

Būtiskākie optimizācijas virzieni ir:

1) valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla pārskatīšana saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu;

2) vadītāju un vietnieku skaita samazināšana, struktūrvienību sakārtošana, nosakot minimālo darbinieku skaitu departamentos un nodaļās, kā arī pieļaujamo struktūrvienību vadītāju un vietnieku skaitu;

3) e-risinājumu ieviešana, samazinot pārvaldes iekšējo un ārējo procesu birokrātiju, dažādu izziņu, pārskatu un iesniegumu apriti, iedzīvinot vienas pieturas aģentūras principu pakalpojumu sniegšanā;

4) atbalsta funkciju centralizēšana un iepirkšana ārpakalpojuma veidā;

5) pārvaldes efektivitātes un publisko pakalpojumu kvalitātes monitoringa ieviešana, nosakot publiskā sektora efektivitātes mērījumu kritērijus, izmantojot ES valstu un privātā sektora pieredzi attiecībā uz līdzīgu funkciju izpildes novērtējumu (piemēram, atbalsta funkcijas) un veicinot klientorientētu pieeju pakalpojumu nodrošināšanā;

6) civildienesta apjoma un tiesiskā regulējuma pārskatīšana, lai vienkāršotu pārvaldes personālvadības sistēmu, vienlaikus attiecinot to uz visiem valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs strādājošajiem;

7) iestāžu kvalitātes vadības un iekšējā audita sistēmu uzlabošana;

8) taupības gara iedzīvināšana valsts pārvaldē, atsakoties vai samazinot dažāda veida labumus – dienesta automašīnas, mobilo telefonu apmaksu, reprezentācijas izdevumus u.c.

Nepieciešamās izmaiņas valsts pārvaldes darbībā ekonomiskās krīzes apstākļos neaptver visu pārvaldes politikas spektru. Šobrīd daudzas lietas tiek atliktas, samazinātas un pārtrauktas tāpēc, ka mēs nevaram atļauties tās finansēt. Vienlaikus tā ir iespēja arī atbrīvoties no tā, kas ir radīts pārspīlētas birokrātiskās uzcītības rezultātā gan pārņemot ES likumdošanu, gan izstrādājot procedūras un noteikumus nacionālajā līmenī.