ATSAUCĒ IETVERT:
Par strukturālajām izmaiņām izglītības nozarē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2009., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/191108
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par strukturālajām izmaiņām izglītības nozarē*
* Ministres informatīvais ziņojums
“Par izglītības nozarē plānotajām strukturālajām izmaiņām, to
ieviešanas gaitu un prognozētajiem ieguvumiem” Ministru kabineta
2009.gada 24.aprīļa ārkārtas sēdē
 |
 |
|
Vakar, 24.aprīlī, Valsts prezidenta sasauktajā
Ministru kabineta ārkārtas sēdē: izglītības un zinātnes
ministre Tatjana Koķe, reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrs Edgars Zalāns; kultūras ministrs Ints
Dālderis un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts
sekretārs Mareks Gruškevics |
|
Izglītības un zinātnes ministre TATJANA KOĶE:
Saskaņā ar Ministru prezidenta
rezolūciju, atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un
izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības
plāna (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra
rīkojumu Nr.123) 29.1.apakšpunktam, kā arī saskaņā ar Pasaules
bankas un Starptautiskā valūtas fonda izteiktajām rekomendācijām
par nepieciešamajām izmaiņām izglītības nozarē.
I. Ievads
Šobrīd attīstītajās valstīs industriālo ekonomiku sāk aizstāt zināšanu ekonomika, nodrošinot uz inovācijām balstītu augstu pakalpojumu sniegšanu, kur pakalpojumu attīstība nav iespējama bez cilvēkresursu attīstības. Arī Latvijas apstākļos ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu un ierobežotiem dabas resursiem valsts ekonomisko potenciālu iespējams attīstīt, investējot cilvēkresursu attīstībā. Analizējot kopsakarības, kuras ieraugāmas valsts statistikas rādītājos, kā viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un iesaistīšanās valstī notiekošajos procesos ir tiešā veidā atkarīga no personas izglītības līmeņa (skat.1.attēlu).
1.attēls. Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes statusa sadalījumā pa izglītības līmeņiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), plānojot savu darbu, kā īpaši nozīmīgus ir noteikusi Eiropas Komisijas programmas “Izglītība un apmācība 2010” rādītājus, kuri ir saistoši visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un, pamatojieties uz tiem, izvirza izglītības procesu vadības virsmēķi šim un nākamajiem 3 gadiem – nodrošināt publiskā finansējuma līdzekļu efektīvāku izmantošanu, sekmējot kvalitatīvas un resursefektīvas visu pakāpju izglītības pieejamību un zinātnes attīstību valsts ilgtspējai un konkurētspējai. Tomēr vienlaikus IZM, domājot par situācijas tālāko attīstību, patur spēkā iespēju pie radikāli samazinātiem resursiem būtiski mazināt intensitāti atsevišķu uzdevumu īstenošanā vai no kāda uzdevuma veikšanas atteikties pilnībā, tomēr saglabājot izglītības kvalitāti kā galveno nosacījumu nozares pastāvēšanai un attīstībai.
II. Situācijas raksturojums
Vispārējā izglītība
Latvijas valstī pēdējo piecu mācību gadu laikā ir strauji samazinājies gan vispārizglītojošo skolu skaits, gan skolēnu skaits, kuri tajās mācās (skat. 2. un 3.attēlu).
Tāpat ir samazinājies arī skolu vidējais piepildījums no 332 līdz 250 skolēniem vidēji skolā. Šobrīd Latvijā ir 351 vispārizglītojošā skola, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100.
2.attēls. Vispārizglītojošo skolu skolēnu skaits
3.attēls. Vispārizglītojošo skolu skaits
4.attēls. Vispārizglītojošo dienas skolu sadalījums pēc skolēnu skaita 2008./2009.m.g.
Savukārt, apkopojot statistisko informāciju par pedagogu un īstenoto pedagoģisko likmju skaitu, situācija ir citāda – šeit nav vērojams tik dinamisks un straujš skaita samazinājums. Pedagogu kopējam skaitam praktiski nemainoties, tas pakāpeniski ir novedis pie situācijas, ka izglītībai piešķirto līdzekļu izlietojums tiek uzskatīts par neefektīvu. Tāpēc kā viens no riskiem ir tas, ka pieaugs pedagogu bezdarbnieku skaits. Līdz šim pedagogu darba samaksas sistēma ir tāda, ka “nauda seko izglītības iestādei” neatkarīgi no mācāmo bērnu skaita. Tāpēc kā viens no būtiskākajiem IZM darbības uzdevumiem šobrīd ir sadarbībā ar pašvaldībām ieviest finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” un atbalstīt pašvaldības uz izglītības iestāžu apvienošanu, piedāvājot lielāku izglītības programmu piedāvājumu vienā izglītības iestādē, papildus motivējot pedagogus radošam darbam. Vienlaikus sarunās ar sociālajiem un sadarbības partneriem IZM ir uzsvērusi, ka jautājumu par izglītības iestāžu apvienošanu un to tālāko darbību ir jāskata kopsakarībā ar konkrētās teritorijas attīstību, paredzot gan pieejamu transporta pakalpojumu sniegšanu, gan ceļu sakārtošanu, lai ikvienam skolēnam vai pedagogam būtu iespēja nokļūt izglītības iestādē. Jautājumā par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu IZM ir rosinājusi lielo pilsētu pašvaldību vadītājus pievērst uzmanību skolu darbības un finansēšanas efektivitātes jautājumam, kas šajās pilsētās ir vienlīdz aktuāls un nozīmīgs.
Profesionālā izglītība
Līdzīga situācija ar skolēnu skaita izmaiņām un profesionālās izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu skaita izmaiņām ir vērojama arī profesionālajā izglītībā.
5.attēls.
2008./2009.mācību gadā pirmā līdz trešā līmeņa profesionālo izglītību var apgūt 108 profesionālās izglītības iestādēs, no kurām 79 ir IZM padotībā. Kopā profesionālo izglītību 2008./2009.mācību gadā apgūst 38 819 izglītojamie:
|
Kvalifikācijas līmenis |
Izglītības programmas veids un ilgums |
Izglītojamo skaits |
|
Pirmais |
Profesionālā pamatizglītība: 2–3 gadi, 1428–2760 stundas |
771 |
|
Otrais |
Arodizglītība: 3 gadi, 3120 stundas |
5814 |
|
Trešais |
Profesionālā vidējā izglītība: 4 gadi, 5768 stundas |
29882 |
Salīdzinoši zemās dzimstības dēļ var prognozēt būtisku profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita un darbaspēka papildinājuma darba tirgū samazinājumu. Pastāv disproporcija starp pamatskolas absolventu izvēli izglītību turpināt vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās izglītības programmās. Salīdzinot ar ES datiem par izglītojamo īpatsvaru sākotnējās profesionālās izglītības programmās, mazāks īpatsvars ir tikai Igaunijā un Lietuvā. Salīdzinot ar laika periodu no 2000. līdz 2007.gadam, Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos septiņos gados samazināsies straujāk – par apmēram 69 tūkstošiem. Pēc 2013.gada vislielākais darbaspēka trūkums var izpausties vidējās kvalifikācijas profesijās, proti, darbaspēka piedāvājums spēs nodrošināt 95% no pieprasījuma. Izvērtējot pirmā līdz trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas, tiks samazināta uzņemšana profesijās, kuras visjūtīgāk reaģē uz īstermiņa darbaspēka pieprasījuma samazinājumu, kā arī tajās, kurās ir paredzama ilgtermiņa darbaspēka pieprasījuma samazināšanās nākamajos gados. Tāpēc lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu atbilstību ilgtermiņa un vidēja termiņa darbaspēka pieprasījumam, ir nepieciešama detalizētāka darbaspēka pieprasījuma prognozēšana, nosakot nepieciešamību pēc darbaspēka ne tikai nozarēs, bet arī pa kvalifikāciju līmeņiem.
Šobrīd viena gada laikā tiek licencētas vidēji 320 sākotnējās profesionālās izglītības programmas. Latvijā ir apstiprināti 424 profesiju standarti un 1827 licencētas sākotnējās profesionālās izglītības programmas. Saturiski dažāda nosaukuma profesionālās izglītības programmas ir līdzīgas, bet to nosaukumi ir atšķirīgi, tādēļ sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtiski tiks samazināts sākotnējās profesionālās izglītības programmu skaits, veidojot katrā nozarē vienu līdz divas pamatprogrammas (bāzes programmas) un, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu lielāku elastību, tiks diferencētas profesionālās izglītības programmas pēc kvalifikāciju līmeņiem, un tās veidotas pēc moduļu principa.
Tas sekmēs iespēju arī tiem jauniešiem, kuri, beidzot vidusskolu vai pārtraucot studijas augstākajā izglītības iestādē, nav ieguvuši kvalifikāciju, viena gada laikā profesionālās izglītības iestādē iegūt prasmes un iemaņas, kuras palīdzēs iesaistīties darba tirgū.
Augstākā izglītība
Šobrīd Latvijā darbojas 60 augstākās izglītības iestādes – 34 augstskolas (no tām 19 ir valsts augstskolas un 15 privātās augstskolas) un 26 koledžas (18 no tām ir valsts dibinātas un astoņas – privāto personu dibinātas koledžas), kuras īsteno augstākās izglītības programmas.
6.attēls. Studējošo skaita dinamika Latvijā 1990./91.-2008./2009.ak.g.
Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas turpinās studējošo skaita samazināšanās. Šogad valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās kopā studē 125 350 studenti, kas ir par 1,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. 2008./2009.ak.g. Latvijā ir 545 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem kā Eiropā, tā arī pasaulē. Tomēr vienlaikus pēdējos gados pieaudzis vidusskolas absolventu skaits, kuri turpina mācības augstskolās un koledžās. Iespējams, ka palielinājumu sekmē plašais un pieaugošais koledžas līmeņa studiju programmu piedāvājums.
2007./2008.mācību gadā akadēmisko (zinātnisko) grādu vai kvalifikāciju ir ieguvuši 24 177 augstskolu absolventi. Šajā gadā pirmo reizi ir noticis būtisks absolventu skaita samazinājums – par gandrīz 10%. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, studējošo skaits un attiecīgi grādu un kvalifikāciju ieguvušo personu skaits turpmākajos gados turpināsies samazināties, bet 2015.–2017.gadā to skaits tiek prognozēts uz pusi mazāks nekā pašlaik esošais. Tāpat 2007./2008.mācību gadā ir nedaudz samazinājies doktora zinātniskā grāda ieguvušo skaits – doktora grādu ir ieguvušas 139 personas, salīdzinot ar 146 iepriekšējā gadā. Turpmākajos gados tiek plānots doktora grāda ieguvēju skaita pieaugums, jo doktora studiju atbalstam no ES struktūrfondu līdzekļiem ir piešķirts vairāk nekā 58 miljoni eiro liels finansējums.
Tajā pašā laikā, samazinoties valsts budžeta finansējumam, tiks pārskatītas valsts budžeta finansētās studiju vietu izmaksas un precizēti to veidojošie rādītāji. Vienlaikus ar īpašu uzmanību tiks pārskatītas piedāvātās studiju programmas un tam atvēlētie resursi. Būtiski uzsvērt, ka atsevišķa uzmanība tiek pievērsta augstākās izglītības iestāžu darbības efektivitātei.
Zinātne
Ņemot vērā, ka zināšanas un inovācijas ir Latvijas galvenie resursi valsts attīstības mērķu sasniegšanai un intelektuālais potenciāls virza kapitāla izmantošanu, tehnoloģiju attīstību un darbaspēka kvalitāti, ļoti būtiski ir nodrošināt ciešu sadarbību starp IZM, Ekonomikas ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, zinātniskajām institūcijām un komersantiem. Produktīvai pētniecības un attīstības sektora (P&A) darbībai un tā attīstības nodrošināšanai nepieciešami vismaz 2000 zinātnieki uz 1 miljonu iedzīvotāju. Lai tuvinātos šādam līmenim, P&A strādājošo zinātnieku kopskaitam Latvijā līdz 2013.gadam jāsasniedz vismaz 5000. Šobrīd Latvijā ir 3,8 zinātnieki uz 1000 nodarbinātajiem, kad vidēji ES-25 šis rādītājs ir 5,4, Somijā šis rādītājs sasniedz – 16,2. Tomēr, vienlaikus analizējot zinātniskajā darbībā iesaistītos cilvēkresursus, var secināt, ka neskatoties uz to, ka ir samazinājies zinātnisko institūciju skaits, pēdējo triju gadu laikā Latvijā ir pieaudzis zinātnieku skaits, kas uzskatāma par pozitīvu tendenci.
Tomēr kā risks uztverama situācija, kas finansējuma samazinājuma rezultātā 2009.gadā situācija pasliktinās, jo zinātniskajās institūcijās samazinās zinātnisko darbinieku atalgojums vidēji par 30% un var samazināties jauno zinātnieku, doktorantu, maģistru skaits, kuri sāk darbu zinātnes nozarē Latvijā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu finansējuma izlietojumu zinātnē ir sākts darbs pie bāzes finansējuma zinātnei aprēķināšanas nosacījumu sakārtošanas, vienlaikus plānojot samazināt valsts pētījumu programmu prioritāros virzienus.
Valsts budžeta programmā 05.00 “Zinātne” 2009.gadā dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem ir piešķirti Ls 28 446 199, un budžeta samazinājums dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem no minētās budžeta programmas 2009.gadā ir Ls 7 845 315 jeb 21,62%.
7.attēls. Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums pētniecībai un attīstībai no valsts budžeta (MLVL)
Nozares vadība
IZM ir sākusi darbu pie nozares vadībā iesaistīto iestāžu darbības izvērtēšanas un optimizēšanas. Pamatojoties uz funkcionālā audita rezultātiem, ir izstrādāts padotības iestāžu apvienošanas plāns un sākts darbs pie tā īstenošanas, tajā skaitā ir samazināts patstāvīgo struktūrvienību un tajās strādājošo skaits 2008.gadā un paredzēts darbinieku atlīdzības samazinājums par 20%, kā arī atkārtoti pārskatīt un vēl vairāk optimizēt struktūrvienību skaitu IZM centrālajā aparātā. Līdzīgi ir īstenota darbinieku skaita samazināšana iestādēs un aģentūrās – likvidēta Sporta pārvalde, Tulkošanas un terminoloģijas centrs nodots Tieslietu ministrijai, bet Valsts valodas aģentūra un Latviešu valodas aģentūra ir apvienotas. Tuvāko 2–3 nedēļu laikā tiek plānots iesniegt Ministru kabinetā vairākus dokumentus, kuri pabeigs reorganizācijas procesa 1.posmu IZM, samazinot padotībā esošo iestāžu skaitu no 29 līdz 9.
III. Plānotās strukturālās un nozares politikas izmaiņas
Lai nodrošinātu ievadā minētā virsmērķa sasniegšanu, ievērojot valdības noteikto finansējuma samazinājumu 2009.–2011.gadam (atlīdzībai samazināt finansējumu par 20%, pārējiem izdevumiem tiek piemērots samazinājums – 20%, 30% un 40%), laika grafikā tiek plānotas šādas nozīmīgākās aktivitātes (detalizētu informāciju skatīt pielikumā):
• nodrošināt vispārējās izglītības sistēmas pāreju uz finansējuma principu “nauda seko skolēnam” un nodrošināt izglītības iestāžu konsolidāciju, kas iespējams mazinās izglītības pieejamību, bet nodrošinās izglītības piedāvājuma palielināšanos, paredzot:
– iespēju pašvaldībām īstenot vispārējās izglītības (atsevišķu pamatskolu un vidusskolu) iestāžu apvienošanu, sākumskolas saglabājot iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai, plānojot transporta pārvadājumus bērnu nogādāšanai tālākās izglītības iestādēs, nodrošinot dienesta viesnīcu darbību, kā arī sākt profesionālās ievirzes programmu īstenošanu no 7.klases,
– pēc atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu nodošanas pašvaldībām, ieteikts tās apvienot ar vispārizglītojošajām skolām, atbilstoši spējām un interesēm piedāvājot dažādas izglītības programmas un apmācības metodes,
– uz 12 esošo profesionālās izglītības iestāžu bāzes plānots izveidot kompetences centrus, kuros profesionālo kvalifikāciju iegūst un apliecina gan skolu audzēkņi, gan pieaugušie,
– sarunās ar sociālajiem partneriem (LIZDA, LIVA) tiek runāts par iespēju palielināt pedagogu darba slodzi, aprēķinus veicot nevis par akadēmisko, bet gan astronomisko stundu,
– lai nodrošinātu no darba atbrīvoto pedagogu pārkvalifikāciju un atpakaļ iekļaušanos darba tirgū, plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu;
• nodrošināt profesionālās izglītības pieejamību un kvalitāti, kā arī palielināt pašvaldību un darba devēju līdzdalību un atbildību profesionālās izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā:
– pārskatīt profesionālās izglītības programmu izmaksas un piedāvājumu, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot moduļu programmu sistēmu un reģionālos 12 kompetences centrus,
– pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija, nodrošinot atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un plānotajai attīstībai;
• mazināt studiju programmu sadrumstalotību un uzlabot kvalitāti, veicināt publiskā finansējuma racionālāku un efektīvāku izmantošanu, sekmēt augstākās izglītības pieejamību personām no mazāk nodrošinātām ģimenēm:
– tiks pārskatīta valsts budžeta finansēto studiju vietu izmaksas un studiju vietu skaits,
– pārskatīts izglītības programmu piedāvājums un programmu skaits, novēršot dublēšanos un koncentrējot izmaksu efektivitāti;
• vienlaikus ir sākts darbs, lai sakārtotu un padarītu efektīvāku, kā arī klientorientētu izglītības sistēmas pārvaldību nacionālajā līmenī, paredzot:
– samazināt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu, tajā skaitā aģentūru skaitu (no 29 uz 9), optimizējot īstenotās funkcijas un pieejamos resursus,
– atteikties no atsevišķu uzdevumu mikromenedžmenta, koncentrējot uzmanību divos virzienos – izglītības saturs un izglītības kvalitāte, attiecīgi atsakoties no, piemēram, sociālās korekcijas funkcijas izpildes.
Pielikums
Detalizēta informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajām nozares politikas un strukturālajām izmaiņām (2009–2011)
|
Izglītības pakāpe |
Nr. p.k. |
Plānotās izmaiņas nozares politikā |
Plānotās strukturālās izmaiņas |
Īstenošanas laiks |
Ietekme uz budžetu |
Nepieciešamie grozījumi |
Ieguvumi |
SF atbalsts pasākumam, LVL |
||
|
2009. |
2010. |
2011. |
||||||||
|
Vispārējā izglītība |
1. |
Paredzēta iespēja visu mērķdotāciju finansējumu un funkciju, kas saistīts ar vispārējās izglītības iestāžu darbību, nodot pašvaldībām. |
Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un resurspietiekamu finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” īstenošanu, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, grāmatu iegādei un pedagogu tālākizglītībai tiek nodota pašvaldību pārziņā un apsaimniekošanā. |
2009.gada 1.septembris |
322 216 937 (samazinājums -29 630 577) kopā 292 586 360 |
322 216 937 (samazinājums -29 630 577) kopā 292 586 361 |
322 216 937 (samazinājums -29 630 577) kopā 292 586 362 |
MK 27.09.2005. noteikumi Nr.735 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs” MK 24.08.2004. noteikumi Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” * Rosināt Finanšu ministriju nodrošināt izmaiņu izdarīšanu nodokļu politikā attiecībā uz ieņēmumu daļas palielināšanu pašvaldību budžetos |
* Jaunā finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” ieviešanas rezultātā ar 2009.gada 1.septembri samazināsies administrācijas izdevumi no 30% uz 15%, un pedagogu likmes -apmēram par 2000 likmēm * Tiek decentralizēta izglītības sistēmas pārvaldība un stiprināta pašvaldību atbildība |
20 000 000 Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 4 564 706 1.2.1.2.3.Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana; 11 244 864 1.2.1.2.2. Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos;
Kopā: 35 809 570 |
|
2. |
Sociālās korekcijas funkciju nodot Tieslietu ministrijai, paredzot izmaiņu normatīvajos aktos, kas nodrošinātu īpaši bīstamo likumpārkāpēju ievietošanu Pāraudzināšanas iestādē Cēsīs, bet pārējo nodošanu (kopā ar finansējumu) pašvaldības pārziņā |
Sociālās korekcijas funkciju nodota Tieslietu ministrijai |
2009.gada 1.septembris |
-63 751 |
-63 751 |
-63 751 |
*Izglītības likums, *Vispārējās izglītības likums, *likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, * Bērnu tiesību aizsardzības likums, *Kriminālprocesa
likums, |
|||
|
3. |
Precizēta mācību līdzekļu izdošanas kārtība un nosacījumi |
Ierobežota darba burtnīcu izmantošana mācību procesā |
2009.gada 29.decembris |
-504 242 |
-11 073 |
-11 073 |
MK 09.11.2004. noteikumi Nr.915 “Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikums” MK noteikumu “Kārtība, kāda valsts izvērtē un apstiprina mācību literatūras izdošanu vispārējā un profesionālajā izglītībā” izstrāde |
* Noteikti vienotie didaktiskie kritēriji mācību literatūras izdošanā |
||
|
4. |
Mācību priekšmetu olimpiādes organizēt tikai tajos piecos mācību priekšmetos, kuros notiek starptautiskās olimpiādes: fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika un informātika |
Nav plānotas |
2009.gada 1.jūnijs |
0 |
-5000 |
-5000 |
Nav nepieciešami |
|||
|
5. |
Izstrādāt priekšlikumus kārtībai, kādā samazināts otrgadnieku un atbirušo skolēnu skaits (obligāto izglītību uzsākošo skolēnu vecums) |
Nav plānotas |
2010.gada 1.aprīlis |
0 |
0 |
0 |
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā MK 01.11.2005. *Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)” |
Netiek tērēti valsts (un arī ģimenes) līdzekļi atkārtotai skolēna mācīšanai |
||
|
6. |
Pārskatīta kārtība un nosacījumi pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai |
Nav plānotas |
2009.gada 29.decembris |
-103 481 |
-103 481 |
-103 481 |
Nav plānoti |
Pedagogu tālākizglītība lielā mērā tiek nodrošināta no ESF līdzekļiem |
||
|
7. |
Nodrošināta izmaksu efektivitāte izglītības iestāžu darbībā |
Juglas sanatorijas internātpamatskola nodota pašvaldībai |
2009.gada 1.jūlijs |
-44 462 |
-44 462 |
-44 462 |
MK 16.09.2003. noteikumi Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”* Grozījumi Vispārējās izglītības likumā |
|||
|
8. |
Veikta pamatizglītības diferenciācija 7.–9.klašu posmā, paredzot iespēju piedāvāt gan vispārējās, gan profesionālas ievirzes izglītības programmas. (Paredzēta iespēja vispārējā izglītībā ieviest “e-apmācības” formu sākotnēji atsevišķos mācību priekšmetos (“E-vidusskola”)) |
Nav plānotas |
2010.gada 1.maijs |
0 |
0 |
0 |
Nav plānoti |
Sekmīgāka tālākās izglītības un karjeras izvēle |
||
|
9. |
Paaugstinātas prasības skolēnu iestāšanai vidusskolās (10.klasēs) |
Nav plānotas |
2010.gada 1.aprīlis |
0 |
0 |
0 |
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā |
|||
|
10. |
Veicināsim skolēna skaitu uz 1 skolotāju proporcijas palielināšanu (skolotāju skaita samazināšana līdz ar skolēnu skaita samazināšanos) |
Palielināts pedagoga kontaktstundu skaits pedagoga darba slodzē līdz 27 stundām |
2009.gada 1.jūlijs |
29,4 milj. Ls |
58,8 milj. Ls |
58,8 milj. Ls |
MK 24.08.2004. noteikumi Nr.746 “Pedagoga darba samaksas noteikumi” |
*Paaugstināta skolotāju konkurētspēja * izmaiņas rezultātā saglabāsies samaksa par likmi, bet varētu samazināties skolotāju skaits |
SF stipendijas |
|
|
Profesionālā izglītība |
1. |
Pārskatīts profesionālās izglītības programmu piedāvājums, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot bāzes un moduļu programmu sistēmu un kompetences centrus |
Tiek izveidotas Nozaru ekspertu padomes (INTSA uzraudzībā), nodrošinot tiešu saikni ar darba tirgu |
2009.gada 1.oktobrī |
Neprasa papildu finansējumu no valsts budžeta. Finansējums paredzēts no ESF līdzekļiem |
Neprasa papildu finansējumu no valsts budžeta. Finansējums paredzēts no ESF līdzekļiem |
Neprasa papildu finansējumu no valsts budžeta. Finansējums paredzēts no ESF līdzekļiem |
Izstrādātās koncepcijas “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” (termiņš iesniegšanai Valsts kancelejā 23.04.2009.) Grozījumi 02.10.2007. MK Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” |
Profesionālās izglītības programmas atbilst īstermiņa un vidēja termiņa darba tirgus pieprasījumam |
3 000 000 ar nosacījumu |
|
2. |
Nodrošināta izmaksu efektivitāte profesionālās izglītības iestāžu darbībā |
Samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits (no 71 (no tām ir 2 SIA un 2 augstskolas) līdz 64 izglītības iestādēm) |
Divos etapos līdz 2009.gada 1.augustam un 2009.gada 1.decembrim |
-3 454 706 |
-3 454 706 |
-3 454 706 |
* Grozījumi 24.08.2004. MK Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” *Grozījumi 02.10.2007. MK Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” |
|||
|
2.1. |
13 profesionālās izglītības iestādes nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm (ja tajās paredzēts ERAF finansējums, tad pašvaldībai būtu jāplāno līdzfinansējuma daļa) |
2009.gada 1.augusts |
Budžeta dotācijas ekonomija tiks identificēta pēc 2009.gada budžeta grozījuma pieņemšanas un sarunām ar pašvaldībām |
Budžeta dotācijas ekonomija tiks identificēta pēc 2009.gada budžeta grozījuma pieņemšanas un sarunām ar pašvaldībām |
Budžeta dotācijas ekonomija tiks identificēta pēc 2009.gada budžeta grozījuma pieņemšanas un sarunām ar pašvaldībām |
* IZM nolikums *Jāgatavo MK projekti un jāizstrādā normatīvie akti par izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām |
58 911 511 3.1.1.1. “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” 9 681 449 3.1.3.2.Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai 22 522 800 3.1.3.1.Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana 3 770 336 3.1.3.3.2.Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem Kopā: 94 886 096 |
|||
|
2.2. |
15 profesionālās izglītības iestādes nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm (ja tajās paredzēts ERAF finansējums, tad pašvaldībai būtu jāplāno līdzfinansējuma daļa) |
2009.gada 1.decembris |
Budžeta dotācijas ekonomija tiks identificēta pēc 2009.gada budžeta grozījuma pieņemšanas un sarunām ar pašvaldībām |
Budžeta dotācijas ekonomija tiks identificēta pēc 2009.gada budžeta grozījuma pieņemšanas un sarunām ar pašvaldībām |
Budžeta dotācijas ekonomija tiks identificēta pēc 2009.gada budžeta grozījuma pieņemšanas un sarunām ar pašvaldībām |
* IZM nolikums *Jāgatavo MK projekti un jāizstrādā normatīvie akti par izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām |
Izveidota vienota izglītības sistēma |
|||
|
2.3. |
12 esošās profesionālās izglītības iestādes pārveidotas par kompetences centriem |
2010.gada 1.septembris |
Finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, kompetences centri tiks veidoti, piesaistot ERAF līdzekļus |
Finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, kompetences centri tiks veidoti, piesaistot ERAF līdzekļus |
Finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, kompetences centri tiks veidoti, piesaistot ERAF līdzekļus |
* IZM nolikums *Jāgatavo MK projekti un jāizstrādā normatīvie akti par izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām |
||||
|
3. |
Samazināts finansējums transporta izdevumu kompensācijām, kas sastāda Ls 3,2 katram profesionālās izglītības izglītojamajam |
Nav plānotas |
2009.gada 1.septembris |
-402 460 |
-402 460 |
-402 460 |
* Grozījumi 02.10.2007. MK Nr.677 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kam ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla pamata maršrutos” |
|||
|
4. |
Samazināts finansējums stipendijām par 50% (līdz Ls 10). |
Nav plānots |
2009.gada 1.septembris |
-1 218 623 |
-1 218 623 |
-1 218 623 |
Grozījumi 24.08.2004. MK Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” |
10 500 718 1.2.1.1.4.Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana Atbilstoši MK 22.12.2008. sēdes protokola Nr.94 65.§ dotajam uzdevumam, FM izveidotā darba grupa ir ierosinājusi aktivitātes īstenošanai piešķirt papildu Ls 15 000 000 |
||
|
5. |
Pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija |
Nav plānots |
2009.gada 1.jūnijs |
-20 000 |
-20 000 |
-20 000 |
*Grozījumi 03.01.2006. MK Nr.9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” *Grozījumi 16.08.2005. MK Nr.613 “Kārtībā, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus” |
Mazināti birokrātiskie šķēršļi licencēšanas un akreditācijas procesā. Novērsta vairākkārtēja izglītības iestādes akreditācija kopā ar profesionālās izglītības programmām, līdz ar to samazināti izdevumi šim procesam |
||
|
6. |
Pārskatītas prasības un kārtība profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem pabeigt izglītības iestādi bez obligātas centralizēto eksāmenu kārtošanas, vienlaikus atstājot iespēju pieteikties uz centralizētajiem eksāmeniem, ja audzēknis vēlas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē |
Nav plānots |
2009.gada 1.augusts |
0 |
-21871 |
-21871 |
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” |
Nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt izglītību atbilstoši savām interesēm un spējām |
||
|
Augstākā izglītība |
1. |
Tiek pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta augstākās izglītības programmu licencēšana |
Nav plānots |
2009.gada 1.jūnijs |
neattiecas |
neattiecas |
neattiecas |
Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.650 “Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība” |
Mazināta programmu sadrumstalotība |
|
|
2. |
Tiek pārskatītas valsts budžeta finansētās vietas izmaksas un samazināts no valsts budžeta finansēto vietu skaits |
Augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija |
2009.gada 1.decembris |
-6 158 905 |
0 |
0 |
*24.08.2004. MK noteikumi Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, *12.12.2006. MK noteikumi
Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek
finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, *Augstskolu satversmes, *Koledžu nolikumi |
Racionālāka un efektīvāka valsts budžeta līdzekļu izlietošana |
||
|
3. |
Pārskatītas prioritārās specialitātes studiju un studējošā kredītu dzēšanai, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un akcentējot specialitātes ar augstu pievienoto vērtību |
Nav plānots |
2009.gada 1.septembris |
neattiecas |
neattiecas |
neattiecas |
* Tiks izstrādāti MK rīkojumi 2009.gadam * 29.05.2001. MK noteikumi Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” * 23.10.2001. MK noteikumi Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” * 29.05.2001. MK noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” |
|||
|
4. |
Sniegts atbalsts studējošajiem no maznodrošinātajām ģimenēm, piemēram, ņemot vērā ienākumu līmeni stipendiju un budžeta vietu sadalē |
Nav plānots |
2009.gada 1.oktobris |
neattiecas |
neattiecas |
neattiecas |
Tiks izstrādāti grozījumi 24.08.2004. MK noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”, *Augstskolu iekšējā kārtība par budžeta vietu sadali |
Sekmēta augstākās izglītības pieejamība personām no mazāk nodrošinātām ģimenēm |
||
|
Zinātne |
1. |
Esošo zinātnisko darbinieku slodžu un finansējuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, samazinot zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem |
Zinātnisko institūciju skaits reorganizācijas ceļā samazinās līdz 20 iestādēm |
2009.gada 1.decembris |
-5 187 165 |
-2 000 000 |
-1 500 000 |
* Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (20.03.2009.) * Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumos Nr.623 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” (01.03.2010.) * Ministru kabineta noteikumu projekta par darba samaksas un darba laika uzskaites sistēmas prasībām zinātniskajiem darbiniekiem un akadēmiskajos amatos strādājošiem darbiniekiem no valsts budžeta ES fondu līdzekļiem finansētajos pētījumu projektos izstrāde (01.03.2010.) |
Cilvēkresursu efektīvāka izmantošana |
|
|
2. |
Noteikti prioritāro zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā ( no 9 uz 6) sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem (Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (4.7., 10.1.10.12.punkts); Memorandum of Understanding between the European Community and the Republic of Latvia; Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns) |
Nav plānotas |
2009.gada 30.jūlijs |
0 |
0 |
0 |
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā” |
Finansējuma efektīvāka izmantošana |
||
|
Valsts pārvalde |
1. |
Atbilstoši valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanas nosacījumiem IZM plānota padotībā esošo iestāžu reorganizācija |
No 17 nozares politikas jomā esošām iestādēm tiek izveidotas 4 iestādes |
2009.gada 1.jūnijs |
Tiks precizēts |
Tiks precizēts |
Tiks precizēts |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
||
|
1.1. |
Vienā iestādē tiek apvienotas: * Izglītības satura un eksaminācijas centrs, * Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs, * Valsts Speciālās izglītības centrs, * Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, * Profesionālās izglītības administrācija, *Izglītības valsts inspekcija (uzraudzības funkcija līdz augstākās izglītības pakāpei) ** Ja IZM tiks pievienota Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūra, tad tiks pievienota arī šī aģentūra |
2009.gada 1.jūnijs |
2 818 456 (samazinājums -376 182) kopā 2 442 274 |
0 |
0 |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
||||
|
1.2. |
Vienā iestādē darbu sāk: * Valsts izglītības attīstības aģentūra, * Izglītības inovāciju fonds, * Akadēmisko programmu aģentūra |
2009.gada 1.jūnijs |
23 007 691 (samazinājums -114 595) kopā 22 893 096 |
0 |
0 |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
||||
|
1.3. |
Vienā iestādē tiek apvienotas: * Valsts valodas aģentūra, * Latviešu valodas apguves valsts aģentūra |
2009.gada 1.jūnijs |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
|||||||
|
1.4. |
Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi |
2009.gada 1.jūnijs |
562 139
(samazinājums |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
||||||
|
1.5. |
Vienā iestādē tiek apvienotas: * Studiju fonds, * Latvijas Zinātnes padomes sekretariāts, *Izglītības valsts inspekcija (uzraudzības funkcija augstākajā izglītībā un zinātnē) |
2009.gada 1.jūnijs |
452 895
(samazinājums |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
||||||
|
1.6. |
IZM kā dibinātājs izstājas no Akadēmiskās informācijas centra un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra, paredzot par viņiem nodoto funkciju izpildi slēgt ar līdzdarbības līguma palīdzību |
2009.gada 1.jūnijs |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
|||||||
|
1.7. |
Izvērtēta iespēja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, sākotnēji apvienot Akadēmiskās informācijas centru un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru, bet 2.posmā apvienot arī ar Augstākās izglītības padomi |
2009.gada 1.jūnijs |
Iestāžu nolikumi un reglamenti, pārējie normatīvie akti atbilstoši reorganizācijas rīcības plānam |
|||||||