Pēc ārkārtas sēdes – kopīgajā preses konferencē:

Valsts prezidenta Preses dienesta preses konferences transkripts pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes 2009.gada 24.aprīlī

Valsts prezidents Valdis Zatlers:  

“Reformas vajadzīgas iedzīvotājiem, ne Starptautiskajam valūtas fondam”

V.Zatlers: Ir beigusies ārkārtas valdības sēde, kas tika sasaukta pēc manas iniciatīvas. Galvenais mērķis šādai sēdei bija panākt, lai strukturālo reformu realizēšanas process mūsu valstī, kas skar gan valsts pārvaldi, gan veselības aprūpi, gan izglītību, tiktu ievērojami paātrināts. Sēde ilga aptuveni piecas stundas un pēc būtības sasniedza savu mērķi – tika pieņemti konkrēti lēmumi. Konkrēti lēmumi tika pieņemti gan par valsts pārvaldi, tostarp konkrēti lēmumi, ka tuvākajā laikā tiks lemts par finanšu ministra pilnvaru paplašināšanu. Tāpat arī par katra nozares ministra pilnvaru paplašināšanu tieši jautājumos, kas skar katras nozares budžetu. Arī par to, ka tiks tālāk virzīts šis likumprojekts, kas ir gan par valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumu veidošanu, gan arī par vispārīgo nosacījumu attiecināšanu uz šiem meitasuzņēmumiem, kas attiecas uz valsts kapitālsabiedrībām.

Ja turpinām izglītības reformu, tad ir skaidri pateikts, ka no 1.septembra Latvijā ir modelis “Nauda seko skolēnam”. Ir skaidri panākta vienošanās par to, ka ir kontroles skaitlis, cik naudas sekos katram skolēnam, un ka pamata izglītība tiek decentralizēta un daudzas pilnvaras šīs izglītības organizēšanā tiek nodotas pašvaldībām. Pilnīgi precīzi skaitļi tiks paziņoti, kad tiks pieņemts valsts budžets Saeimā.

Ja mēs runājam par veselības aprūpi, šeit ļoti būtiski ir tas, ka uzdevums nodalīt vadības struktūrreformas no nozares struktūrreformām bija izpildīts. Tātad redzam, ka pirmo reizi ne tikai struktūrreformas attiecas uz ārstniecisko pakalpojumu sniedzējiem, bet tās šobrīd ievērojami ir plānotas tieši veselības aprūpes nozares vadības struktūrreformās.

Protams, šie nav viegli uzdevumi, bet katram uzdevumam ir konkrēti skaitļi un konkrēti termiņi. Būtiskākais, ko es vēlējos, lai šīm struktūrreformām sekotu arī zināmi plāni, kas garantētu to cilvēku sociālo nodrošināšanu, kuri šajā reformu gaitā, iespējams, zaudēs darbu. Tātad – viņu pārkvalifikācija. Šāds plāns iezīmējas gan veselības ministra, gan arī izglītības ministra ziņojumos.

Un visbeidzot – par SAK ziņojumu. Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums šeit bija plānots kā, latviešu valodā sakot, “benchmark”. Tātad – salīdzinājuma vīzija, salīdzinājuma skats starp to, kā sociālo situāciju šobrīd valstī redz valdība, un kā sociālo situāciju redz zinātnieki, kā to analizē zinātnieki, pie kādiem secinājumiem viņi ir nonākuši sava darba rezultātā. Arī šeit ir skaidrs paziņojums, ka par izmaiņām sociālajos pabalstos valdība lems jau 30.aprīlī.

Katrā ziņā ar šīsdienas sēdi ir panākts tas, ka visi šie procesi ļoti tika aktualizēti tieši pēdējās divās nedēļās, kad ministrijas strādāja. Mums ir konkrēti uzdevumi, konkrēti termiņi un arī plāns, ko darīt tālāk. Katrā ziņā reformas ir izkustējušās no sava nulles punkta , kurā diezgan ilgi kavējās jau no pagājušā gada decembra.

Jautājums: Prezidenta kungs, jūs teicāt, ka no šīs sēdes gribat iegūt skaidrību par to, kas tad notiek. Vai tagad jūs nākamreiz, kad dosities ārpus Rīgas vizītē, tiekoties ar cilvēkiem, kad viņi vaicās, kas tad notiks izglītībā, kas notiks veselībā, spēsit viņiem īsi, konkrēti atbildēt?

V.Zatlers: Ja līdz šim visas manas atbildes bija balstītas uz to, ko publiski izsaka kāds no ierēdņiem vai paši ministri, tad katrā ziņā šobrīd jau tas ir Ministru kabineta lēmums ar konkrētiem termiņiem, konkrētu darbības plānu. Protams, ka ļoti daudzi pasākumi vēl tiks definēti un arī plānoti. Katrā ziņā šī skaidrība, šie skaidrie vēstījumi šodien ir radušies.

Jautājums: Prezidenta kungs, jūs jau otro reizi minējāt konkrētus termiņus, konkrētus uzdevumus. Varbūt varat pastāstīt, kas tie ir?

V.Zatlers: Ja mēs paskatīsimies uz to pašu minēto struktūrplānu vai māsterplānu medicīnā, kuram iepriekšējos termiņus noteica, ja nemaldos, pirms pieciem gadiem, – un tas ir daudz –, pasākumi, kam bija jāsākas šajā, 2009.gadā, tie joprojām nebija sākušies. Ja paskatāmies uz šī plāna otro daļu, kur galarezultāts bija plānots ap 2017.gadu, šobrīd jau tiek iestrādāts protokollēmumā 2013.gads. Tas ir par vīzijas termiņiem. Protams, katram sīkākam uzdevumam vai darbībai ir šie pavisam īsie termiņi kā sociālās aizsardzības pārskatīšanai, bezdarbniekiem, tam ir konkrēts 30.datums. Tie ir tie jautājumi, ko cilvēki uzdod uz ielas, – vai man beigsies pabalsts, vai joprojām būs lieli pabalsti un mazi pabalsti, vai tiks pagarināts termiņš, kā es varu saņemt pabalstu? Tā ir dzīves realitāte, kas šobrīd ir tiešām sabiedrībā. Katrā ziņā šodien ir skaidrs, ka uz šiem jautājumiem valdība atbildēs pēc nedēļas, 30.aprīlī. Tātad mums ir gan vīzijas, gan arī īstermiņa uzdevumu termiņi. Bet vienmēr esmu uzsvēris – kad ejam cauri grūtībām, valdībai ir jābūt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa uzdevumiem, un abiem ir jābūt terminētiem, lai mēs varam pārbaudīt, kad šie lēmumi tiek izpildīti.

Jautājums: Prezidenta kungs, cik pārliecināts jūs esat, ka valdība būs spējīga izvest valsti no krīzes?

V.Zatlers: Šobrīd valdība, vismaz šajā valdības sēdē, parādīja dinamisku attieksmi un arī izlēmību, jo daudzi no šiem lēmumiem, kā pareizi arī teica Ministru prezidents, jau vairākus gadus netika... par tiem tika runāts, bet par tiem netika lemts. Tāpat arī par šīm strukturālajām reformām, kur faktiski jau Starptautiskā valūtas fonda un mūsu valdības saprašanās memorands paredzēja šīs strukturālās izmaiņas. Faktiski tieši šodien sākās zināms paātrinājums šiem procesiem, sākās reāla darbība. Tas ir liels ieguvums, kas dod mums samērā lielu optimisma devu vismaz tuvākajai nākotnei.

Jautājums: Un tomēr, kad jūs nākamreiz, Prezidenta kungs, brauksit uz reģioniem un cilvēki vaicās, kāda būs izglītības un veselības sistēma pēc gada, trijiem, pieciem, ko jūs atbildēsit viņiem – tā konkrētāk?

V.Zatlers: Šobrīd cilvēkus interesē, kas notiks 1.septembrī. Un mēs zinām arī, ka valdība un arī ministrijas daudzas no savām funkcijām, tai skaitā to naudu, ko maksā skolotājiem, šo skolotāju algu budžetu, nodos pašvaldībām. Mēs zinām, ka 6.jūnijā būs pašvaldību vēlēšanas. Mēs zinām arī to, ka mācību gads beidzas maija beigās un jaunas mācības sākas 1.septembrī. Šī vasara ir tā, kas būs visgrūtākā gan jaunajām pašvaldībām jaunajos novados, gan izglītības darbiniekiem, gan skolu direktoriem, gan pašiem skolotājiem, gan arī skolēniem un viņu vecākiem – kā reāli panākt šīs straujās decentralizācijas reformas, tajā pašā laikā koncentrējot skolēnus skolās, kas spēj pastāvēt. Tie ir ļoti daudzi grūti uzdevumi. Es domāju, ka šobrīd neviens sabiedrībā neuzdod (jautājumus), kas būs pēc gada. Uzdod, kas būs nākamajā mācību gadā. Un būtu ļoti labi, ja mēs šīs atbildes saņemtu pēc iespējas ātrāk, arī par to, kāda nauda seko skolēnam, mēs saņemtu vismaz kontroles skaitļus maija vidū un, budžetu pieņemot, galīgos skaitļus.

Jautājums: Prezidenta kungs, kāpēc visi pieprasīja slēgtu sēdi? Kāpēc tāda slepenība?

V.Zatlers: Šie bija ļoti pragmatiski lēmumi. Šeit bija ļoti izteiktas, pat striktas starpministriju diskusijas. Bija jāpanāk, lai valdība domātu tikai par tiem uzdevumiem – mums tāpat pagāja piecas stundas – nevis domātu par to, kā labāk izskatīties priekšvēlēšanu periodā savu vēlētāju acīs, jo vēlētāji šobrīd patiesi vēlas vienu – skaidras atbildes uz jautājumiem un darbību. Vēlētāji šobrīd negrib solījumus. Ja mēs tā padomājam, tad katrā ziņā šī slēgtā sēde deva rezultātus, un es neesmu pārliecināts, ka atklātā sēde dotu rezultātus. Ja ieejam kādā koncertzālē, ko saka vakara vadītājs vai tas, kas uzsāk koncertu? – Lūdzu, izslēdziet savus mobilos telefonus. Kāpēc viņš to saka? Tāpēc, lai netraucētu tiem, kas muzicē tajā brīdī lielā orķestrī, izpausties savā radošajā garā. Un es aptuveni to mēģinātu salīdzināt ar šīsdienas sēdi, kas bija slēgta, – ministri koncentrējās tikai tam jautājumam un nedomāja ne par ko citu, kā tikai par tiem lēmumiem, kas šodien bija jāpieņem. Tāpēc ir arī samērā labs rezultāts.

Jautājums: Prezidenta kungs, līdz šim lielākās diskusijas ir bijušas tieši par veselības jomu, tās reformu un arī naudas līdzekļiem. Vai šodien izdevās noskaidrot un panākt kompromisu vai kādu solidaritāti par to, kur būs tā sarkanā līnija, cik daudz naudas mēs varam vai nevaram atļauties nogriezt?

V.Zatlers: Es pabeigšu vēl par to atklātību. Redziet, mēs nevaram šeit runāt par slepenību. Visi dokumenti jums ir pieejami – gan tie, ar kuriem valdības sēde sākās, gan arī tie materiāli, kas tika izmantoti valdības sēdē, gan arī dokumenti, ar ko sēde beidzās. Vienīgais, kas palika slēpts no jūsu acīm, ir pats diskusiju process. Par jautājumu – šodien sēdē netika runāts tieši par budžetu, budžeta procentiem vai konkrētiem ietaupījumiem. Šodien tika runāts par to, kā pavirzīt uz priekšu strukturālās reformas, kas pirmām kārtām nedaudz dos ietaupījumu šogad, bet vislielāko ietaupījumu budžetam dos tieši nākamajā gadā, kad tās tiks jau ieviestas dzīvē.

Jautājums: Prezidenta kungs, vai strukturālās reformas izdosies īstenot tik tālu, lai tās apmierinātu Starptautisko valūtas fondu un līdz ar to būtu garantēta jaunā aizdevuma saņemšana – no jūsu skatupunkta?

V.Zatlers: Pirmām kārtām strukturālo reformu uzdevums ir apmierināt mūsu valsts iedzīvotājus. Tas ir būtiskākais, kas jāpanāk. Strukturālās reformas dos pirmo reālo efektu nākamajā gadā, ja medicīnā tas ir plānots līdz 2013.gadam, tad, protams, katru gadu analizēsim, cik mēs paši esam apmierināti, tātad cik apmierināti ir mūsu iedzīvotāji. Jo, kaut ko koncentrējot un centralizējot, mums vienmēr jāpadomā arī par pieejamību, ne tikai veselības aprūpē, – vai var nokļūt pie ārsta, vai šī reforma dod labāku iespēju nokļūt pie ārsta? Tāpat arī izglītībā – vai šī reforma dod labāku izglītību mūsu bērniem?

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

 “Krīzes situācijā lēmumi jāpieņem ātri”

V.Dombrovskis: Šai valdībai nākas īstermiņā veikt tās strukturālās reformas, kuras iepriekšējās valdības nav veikušas ilgtermiņā. Līdz ar to tās nākas veikt ļoti saspringtos termiņos un turklāt krīzes apstākļos. Būtībā nekā jauna šajās strukturālajās reformās nav. Arī šie Pasaules bankas pētījumi, uz kuriem notiek atsauces, ir 2007.gada pētījumi, līdz ar to nevarētu teikt, ka pašreiz ir runa par kādām jaunām reformām. Arī par principu “nauda seko skolēnam” vai jēdzienu “māsterplāns” esam dzirdējuši kopš deviņdesmitajiem gadiem. Taču pašreizējā situācijā krīze piespiež meklēt šos risinājumus un reformas arī īstenot. Ir pieņemti lēmumi, kā virzīties uz priekšu ar šo reformu īstenošanu. Un, protams, situācijā, kad strukturālās reformas var skatīt ne gluži budžeta grozījumu kontekstā, tad, protams, šīs diskusijas notiek daudz vieglākā gaisotnē. Bet nepatīkamā daļa ir tā, ka no budžeta grozījumiem un šo reformu sasaistes ar budžeta grozījumiem mums diemžēl neizdosies izvairīties. Līdz ar to ministrijām šīs reformas būs jāieliek arī konkrētos finansiālos rāmjos, par kuriem Ministru kabinets jau ir lēmis.

Jautājums: Valsts prezidents teica, ka varētu lemt par finanšu ministra un citu ministru pilnvaru paplašināšanu. Vai jūs varētu paskaidrot, ko tas nozīmē?

V.Dombrovskis: Tā ir rekomendācija, ko ir izteicis arī Starptautiskais valūtas fonds – dot finanšu ministram lielākas pilnvaras budžeta kontrolē un paplašināt nozaru ministru pilnvaras savu budžetu ietvaros. Līdz ar to tagad attiecīgās ministrijas arī gatavo priekšlikumus, kā rekomendācijas praktiski ieviest. Skaidrs ir tas, ka krīzes situācijā lēmumi ir jāpieņem ātri. Papildus notika diskusija, ka varbūt nepieciešama kādu vispārīgu pilnvaru paplašināšana ministriem, lai izvairītos no noteiktām birokrātiskajām procedūrām. Mēs vienojāmies lietot tos kanālus, kas jau tagad ir valdības rīcībā, piemēram, ja kādi jautājumi ir ļoti steidzami, tad tos arī virzīt kā Ministru kabineta lietu, kur attiecīgais jautājums uzreiz nonāk kabinetā un ir vajadzīgi tikai divi obligātie saskaņojumi – Finanšu un Tieslietu ministrijas saskaņojumi.

Jautājums: Par ministru pilnvarām savu budžetu ietvaros – vai tas nozīmē, ka ministriem varētu tikt dotas pilnvaras pašiem veikt pārdali starp budžeta apakšprogrammām?

V.Dombrovskis: Jā, šāda iespēja tiek apsvērta. Pašreiz ministrijas savus priekšlikumus gatavo, un galvenais mērķis šajā gadījumā ir nodrošināt operatīvas iespējas reaģēt uz situāciju, kas veidojas.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Premjera kungs, jūs vienmēr paužat pārliecību, ka jums izdosies panākt tāda budžeta deficīta procentu, kādu pieprasa starptautiskie aizdevēji. Vai šodienas ārkārtas sēde jums palīdzēs valdības komandas darbā, lai nebūtu, kā parasti mēdz būt, ka pēc tam katram ministram ir atkal katram savas “sarkanās līnijas”.

V.Dombrovskis: Kā jau es sākumā norādīju, šajā sēdē mēs vairāk koncentrējāmies uz strukturālo reformu būtību un tās netika skatītas 2009.gada budžeta grozījumu kontekstā. Bet jebkurā gadījumā pozitīvi vērtējams ir tas, ka ministri bija izpildījuši doto uzdevumu – atsevišķi nošķirt administratīvās, nozares vadības reformas no pašas nozares reformām, tostarp Veselības ministrijā. Un pirmo reizi mēs ieraudzījām konkrētus piedāvājumus, par cik samazināsies Veselības ministrijas administratīvais aparāts, veselības pārvaldes administratīvais aparāts. No šī viedokļa raugoties, tā ir pozitīva virzība.

Jautājums: Valdībā ir apspriesti trīs dažādi budžeta izdevumu samazināšanas scenāriji, kam iepretī ir iespējamie budžeta deficīta procenti. Un arī mazākais pagaidām joprojām ir 7,7 procenti.

V.Dombrovskis: Mēs jau iepriekš esam diskutējuši par budžeta izdevumu samazinājumu, tika sagatavoti trīs scenāriji – 20, 30 un 40 procentu samazinājums. Un tiešām pat lielākajā izdevumu samazinājumu scenārijā mēs nenonākam līdz vēlamajam budžeta deficīta līmenim. Valdība ir lēmusi paplašināt to izdevumu loku, kas iepriekš ir bijuši nesamazināmie izdevumi, un daļu no tiem iekļaut samazināmajos izdevumos. Bet, protams, par konkrētu budžeta deficīta procentu mēs varēsim runāt pēc tam, kad būs beigušās sarunas ar Starptautisko valūtas fondu par šo jautājumu. Sarunās ar Valūtas fondu bija svarīgi tas, ka izdevumu samazinājumi tiek veidoti, balstoties uz strukturālajām reformām. Šodien mums bija iespēja padziļināti diskutēt par pašām strukturālajām reformām, nedaudz atrauti no budžeta.

Jautājums: Kāds būs faktiskais budžeta deficīts?

V.Dombrovskis: Galacipars būs tas, par kuru mēs vienosimies ar starptautiskajiem aizdevējiem. Nākamajā nedēļā starptautiskie aizdevēji ierodas Rīgā un notiks sarunas. Un tad varēsim runāt par konkrētiem galacipariem.

Lidija Dārziņa,  pēc ieraksta “LV” diktofonā

Vakar, 24.aprīlī, preses konferencē pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes: Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis; izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un veselības ministrs Ivars Eglītis Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.