Par finanšu atbalsta paplašināšanu dalībvalstīm
Eiropas Savienības finanšu mehānisms ārpus eirozonas ES dalībvalstu atbalstam pašreizējās krīzes situācijā ir jāpaplašina, 24.aprīlī Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā pauž Eiropas Parlaments. Aizdevuma nosacījumiem savukārt jāpalīdz uzlabot publisko līdzekļu izmantošana.
EP deputāti rezolūcijā atbalsta plānu palielināt maksimālo kopsummu, ko ES var aizdot ārpus eirozonas esošajām dalībvalstīm, kas saskaras ar nopietnām maksājumu bilances grūtībām. Deputāti norāda, ka palielinājums neietekmētu ES budžetu, jo līdzekļus finanšu tirgos aizņemtos EK un saņēmējām dalībvalstīm tie būtu jāatmaksā.
Deputāti arī uzsver, ka aizdevuma nosacījumiem jāpalīdz uzlabot valsts līdzekļu izmantojums un jāatbilst ES mērķiem sociālās nodrošināšanas, nodarbinātības un klimata pārmaiņu jomā. “Savienības vidējā termiņa finansiālās palīdzības mehānisma palielināšana līdz 50 miljardiem eiro ir pašreizējai situācijai nepieciešamā atbilde. Tas ir nozīmīgs signāls ES dalībvalstīm, kas nav eirozonā,” uzsvēra Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). Deputāts atzina, ka mehānisma pastiprināšana ir dalībvalstu solidaritātes demonstrācija.
Papildus rezolūcijai Parlaments atsevišķā ziņojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu palielināt Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm no 25 miljardiem eiro līdz 50 miljardiem eiro.
Eiropas Kopiena Ungārijai piešķīra aizdevumu 6,5 miljardus eiro un Latvijai 3,1 miljardu eiro, un atsevišķas dalībvalstis ir apņēmušās piešķirt Latvijai vēl 2,2 miljardus eiro. Kopiena ir arī paredzējusi sniegt vidēja termiņa finanšu palīdzību Rumānijai 5 miljardus eiro.
Eiropas Parlamenta preses dienests