Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 8. aprīļa sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Šodien, Lieldienu priekšvakarā, Saeima strādāja režīmā, kas ir ļoti labi atspoguļots pazīstamajā krievu bērnu dziesmiņā. Ragana, vecene Šapokļaka, tur dzied: “Što bi takovo sdelatj plohovo...” vai tulkojumā –ko vēl atrast, lai pasliktinātu…?

Pirmkārt, Saeima ir nolēmusi taupīt uz policistu, ugunsdzēsēju un cietumu apsardzes rēķina, trīs reizes samazinot viņiem atvaļinājuma pabalstu, lai mūsu ielās būtu vairāk noziedznieku un ugunsgrēku. Bez tam Saeima ir pusotru reizi samazinājusi naudas izmaksas visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas atrodas sociālās aprūpes iestādēs.

Saeima paredz arī pieprasīt, lai no 15 gadu vecuma bērni uzrādītu vai nu dokumentu par izglītību, vai valodas prasmes apliecību, ja viņi vēlas mainīt savu tautību. Kaut gan šiem bērniem minētā dokumenta nevar būt principā.

Saeima ir palielinājusi piecas reizes, līdz 5000 latiem, līmeni naudas sodam par kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā un nolēmusi ieviest arī minimālo sodu brīdinājuma vietā, ne mazāku par 500 latiem. Šis priekšlikums ir it kā vērsts pret reklāmu televīzijā, bet tas pamatojums nekur nav atrunāts. Pat kurpnieks par nepareizu izkārtni saņems naudas sodu, ne mazāku par 500 latiem!

Nu un beidzot Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Latvijas Satversmē, kuri ļautu pēc vēlētāju gribas atlaist Saeimu, bet nolēmusi, ka šie grozījumi uz esošā sasau­kuma deputātiem neattiecas. Un ļoti žēl, jo Saeima ir pelnījusi, lai tā tiktu nekavējoties atsaukta kaut vai tikai par šodienas balsojumiem.

Derētu vēlreiz atgādināt, ka tikai PCTVL ir iesniegusi priekšlikumu par to, lai atlaišanas procedūra tiktu attiecināta arī uz pašreizējā sasaukuma Saeimu. Par šo priekšlikumu, kas arī tiek rūpīgi noklusēts un slēpts no vēlētājiem, nobalsojuši tikai PCTVL deputāti. Tā nu sanāk, ka mēs savās rindās politiskās prostitūtas un prostitūtas neturam. Viņi varētu izvēlēties jebkuru citu partiju, un, apkopojot šodienas darbības rezultātus, redzams, ka viņi to arī darījuši.

Un beidzot. Atļaujiet man PCTVL vārdā apsveikt visus katoļus un luterāņus ar tuvojošamies Lieldienām! Pareizticīgajiem un vecticībniekiem drusciņ jāpagaida, kā viņi jau 20 gadus gaida savu svētku oficiālo atzīšanu.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien noslēdzas Saeimas ziemas sesija. Pārtraukums attiecas uz Saeimas sēdēm, tātad jaunnedēļ šīs sēdes nebūs. Taču frakcijas un komisijas, un deputāti turpinās strādāt pēc sava individuālā darba plāna. Ziemas sesijā ir bijis pietiekami daudz notikumu, fons – sarežģītā ekonomiskā situācija un sociālā neapmierinātība, bezdarba pieaugšana –, protams, arī nosaka Saeimas darba kārtību. Nozīmīgākais šo aizvadīto mēnešu notikums – jaunas valdības izveidošana, kura veiksmīgi apvieno daļu no iepriekšējās valdības, daļu no opozīcijas. Jāteic, ka uzdevumi, kas stāv priekšā šai valdībai, droši vien ir paši smagākie no visiem, kādi ir bijuši vismaz pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā. Uz lētu slavu un popularitāti, un izpatikšanu vēlētājiem šeit nevar cerēt nedz deputāti, nedz vēl jo vairāk ministri. Katrā ziņā solis ir sekmīgs, jo valdība vismaz šobrīd bauda lielāku uzticību nekā iepriekšējā, kaut arī tie darbi, kas jāveic, diemžēl vieglāki nav palikuši.

Saeima ir pieņēmusi virkni grozījumu, kuri skar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju likvidēšanu, padomes locekļu skaita ierobežošanu lielākajās no šīm sabiedrībām, kā arī noteikusi algu griestus valžu locekļiem, un šodien tas tiek attiecināts arī uz šo sabiedrību meitasuzņēmumiem, nododot komisijām un pieņemot pirmajā lasījumā šādu likumprojektu. Tātad tie ir samērā būtiski grozījumi, kas skar arī sabiedrības, nu, varētu teikt, relatīvi labāk atalgoto daļu.

Pieņemti grozījumi Satversmē, un par balsoja visi, sākot ar kreisajām un beidzot ar labējām partijām, vienīgi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šos priekšlikumus, kā jau solīts, neatbalstīja, uzskatīdama, ka šādas prakses Eiropas Savienības dalībvalstīs nav un ka Latvijā arī nebūtu jārada instrumenti, ar kuriem vēlēšanu zaudētājiem radītu iespējas, nu, kā saka, sistemātiski pārskatīt šo vēlēšanu rezultātus un uzskatīt, ka tas ir labākais instruments, ar kādu varētu darboties. Tomēr arī šie pārejas noteikumi nosaka to, ka faktiski šie grozījumi stājas spēkā ar 10.Saeimas ievēlēšanu un ka arī pirmajā gadā pēc vēlēšanām šos grozījumus faktiski nevar izmantot. Tātad tautas iespējas atsaukt 10.Saeimu varētu rasties tikai otrajā gadā pēc 10.Saeimas sanākšanas.

Sveicam – arī apvienības vārdā – visus Lieldienās un novēlam veiksmīgi izmantot šo tuvāko nedēļu! Saeima ir atkal apņēmības pilna, gatava stāties pie nopietniem darbiem jau vistuvākajā laikā.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Frakcija “Saskaņas Centrs” pozitīvi vērtē to, ka šodien tika pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu un, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.

Nu, ja saskaņā ar mūsu valsts pamatlikumu vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus, kuri strādā slikti, tad nu ir tiesības ierosināt visa parlamenta atlaišanu.

Otrām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas viedokli attiecībā uz šodien komisijām nodotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Diemžēl Ministru kabinets 24.martā apstiprināja grozījumus Autopārvadājumu likumā: manuprāt, ļoti neveiksmīgi un negodīgi precizēja atsevišķu pasažieru pārvadājumu veidu definīcijas, samazināja iespēju veikt neregulārus pasažieru pārvadājumus.

Es vēlos ministrijas ierēdņiem un deputātiem, kuri balsoja par Autopārvadājumu likuma grozījumiem, atgādināt, ka Eiropas Padomes 1992.gada 16.marta regula nosaka, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa nediskriminēt pārvadātājus.

Savukārt paredzētie likuma grozījumi ir pretrunā ar pasažieru interesēm, kā arī ar regulas saturu. Minētās regulas trešais pants noteic, ka neregulārie pārvadājumi, proti, maršrutnieki (tautā tos nereti dēvē par dušmaņiem), ir pārvadājumi, kuru galvenā pazīme ir pasažieru pārvadāšana grupās, kas sastādītas pēc klienta vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Lieta ir tā, ka, veicot neregulārus pasažieru pārvadājumus starp pilsētām, mūsu uzņēmēji piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi ar autobusiem (piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai viņam izdevīgā vietā, elastīgas cenas, cenu atlaides pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm un citiem). Šodien “Saskaņas Centrs” aicināja neatbalstīt paredzētos grozījumus, jo mums ir bažas par to, ka ministrija izdomājusi veidu, kā legāli nozagt Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Tukuma, Liepājas, Jūrmalas, kā arī daudzu Latgales pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidoto biznesu. Tas ir, mūsuprāt, mēģinājums lobēt atsevišķus autobusu parkus Latvijā.

Līdz ar to mūsu frakcijai rodas jautājums: vai brīvais tirgus ir valdības ļaunākais ienaidnieks? Un, tā kā likumprojekts ir pretrunā ar Eiropas Savienības pamatvērtībām un tiesību normām, mēs atšķirībā no Saeimas labējā vairākuma balsojām pret.

S.Kalniete
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien lielākais darbs, ko beidzot Saeima pabeidza, bija Satversmes grozījumu pieņemšana, kas vienai desmitajai daļai vēlētāju atļauj ierosināt Saeimas atlaišanas procedūru.

Es jūtos gandarīta, ka tomēr pēc vairāk nekā pusgada Saeima beidzot ir atradusi kompromisu, ka divas trešdaļas no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem drīkst Saeimu atlaist. Kaut arī “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šī norma ir pārspīlēta un pareizāk būtu, ja šādu lēmumu drīkstētu pieņemt puse no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem, mēs no šīs nostājas atkāpāmies par labu kopējam kompromisam. No 100 Saeimas deputātiem 85 ir balsojuši par Satversmes grozījumiem.

Es vēlētos pieminēt arī to, ka steidzamības kārtā pirmajā lasījumā tika izdarīti grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Mums priekšā vēl ir otrais lasījums. Kāpēc es par to runāju? Manuprāt, šis likums būtu jāgroza pēc būtības, tāpēc ka ir nesaprotami, ka tas pieļauj, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās var kandidēt un tikt ievēlētas personas, kas ir bijušas krimināli sodītas. Šajā gadījumā es runāju par Alfrēdu Rubiku, bijušo Latvijas Komunistiskās partijas centrālkomitejas pirmo sekretāru, kurš 1991.gadā piedalījās valsts apvērsuma organizēšanā, par ko arī ir sodīts. Mēģiniet iedomāties, ka Eiropas Parlamentā tiktu ievēlēts augsts nacistu partijas vadītājs. Tas ir pilnīgi neiespējami!

Vēl es gribu runāt par partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas izbrīnu par pārāk ieilgušo Aizsargjoslu likuma grozījumu izskatīšanu trešajam lasījumam. Grozījumi paredz drošības un tehnisko aizsargjoslu platību precizēšanu, to apsaim­niekošanas nosacījumu pilnveidošanu. Tomēr Privatizācijas aģentūras un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājumi, kuri kardināli maina un atvieglo kāpu zonas apbūves noteikumus, atbildīgajā Saeimas komisijā tiek nepamatoti ilgi apspriesti, cenšoties mainīt ilgstoši pastāvošos dabas aizsargjoslu nosacījumus. Tāpēc “Pilsoniskā Savienība” aicina pārējos valdošās koalīcijas partnerus nebremzēt šo nepieciešamo grozījumu izdarīšanu Aizsargjoslu likumā.

Gandarījumu rada tas, ka uzņēmumos, kapitālsabiedrību padomēs un to meitas­uzņēmumos ir sākušās pārmaiņas un ir ierobežots locekļu skaits. Tomēr, ieskatoties Valsts ieņēmumu dienesta datos, redzams, ka šo amatpersonu deklarācijas parāda, ka, neskatoties uz 2008.gada otrajā pusē noteiktajiem taupības pasākumiem, padomju locekļu ienākumi ir auguši par 30 procentiem, ja mēs tos salīdzinām ar 2007.gadu.

Un nobeigumā es gribu jūs informēt, ka vakar notika izloze Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstu numuriem un “Pilsoniskā Savienība” vēlēšanās startēs ar 6.numuru. Grieķi heksādi uzskatīja par vispilnīgāko skaitli, Pitagoram tas bija veiksmes skaitlis, un tāpēc tas ir saglabājies dažādās spēļu kauliņu spēlēs, kur sešinieks vēl arvien ir lielākais un veiksmīgākais metiens.

Es vēlos novēlēt visiem Latvijas ticīgajiem, katoļiem un luterticīgajiem priecīgas Lieldienas un tās pavadīt gaišās, priecīgās noskaņās.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Un es savukārt gribētu teikt, ka savā ziemas sesijas pēdējā sēdē Saeima šodien izskatīja vairāk nekā 40 likumprojektus un lēmumus, bet es pieskaršos tikai dažiem no tiem, kuri ir visciešāk saistīti ar sociālo jomu.

Un tātad mēs pieņēmām pirmām kārtām grozījumus Ārstniecības likumā, kas cilvēkresursu un finansējuma trūkuma apstākļos ir būtisks lēmums, nepārkāpjot Eiropas Savienības direktīvas, pagarināt normālo darbalaiku. Tas nozīmē, ka dakteriem un māsiņām, medicīnas darbiniekiem nebūs jāstrādā vairākās darbavietās, lai nopelnītu daudzmaz lielāku algu, bet būs iespējams strādāt turpat –savā darbavietā, rakstiski par to vienojoties ar savu darba devēju.

Savukārt ārstniecības iestādei šajos finanšu trūkuma apstākļos tas netiks uzskatīts kā virsstundu darbs. Domāju, ka tas uzlabos arī darbu… ka ārstniecības kvalitāte būs labāka, ārsti un māsiņas nebūs tik ļoti pārguruši, strādājot vairākos darbos.

Un nākamais, ko es vēlētos pieminēt, ir Latvijas Sarkanā Krusta likums, kas sāka diezgan tādā vienkāršotā veidā savu ceļu Saeimā. Mēs ļoti daudz pie tā strādājām. Esam panākuši labu rezultātu, iesaistītās puses ir bijušas gandarītas, bet arī ļoti brīnījušās, tostarp Latvijas Sarkanā Krusta biedrības vadītājs, ka tiešām tas ir ļoti grūts process –veidot šādu likumu. Un šis likums paredzēs arī Goda donora nosaukuma piešķiršanu. Tie cilvēki, kuri par velti atdod savas asinis citiem, ir tiešām godājami, un tagad būs iespējams viņiem pateikties tādā augstākā līmenī.

Tad vēl par Valsts fondēto pensiju likumu. Šajā likuma grozījumā tika paredzēts, ka pensiju otrā līmeņa pārvaldītājos varēs iesaistīties arī tie pārvaldītāji, kas reģistrēti Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs. Kā arī te tiek regulēti administratīvie izdevumi, ko par šo pārvaldīšanu pārvaldītājiem ir iespējams saņemt. Agrāk par to bija iespējams saņemt 2,5 procentus, neskatoties uz to, kādas ir tās sekmes, turpretī tagad tie būs 2 procenti, ko, manuprāt, vēl vajadzētu faktiski mazināt uz leju, bet droši vien par to tiks runāts jau turpmākajos lasījumos.

Arī grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir diezgan svarīgi, jo bija iesniegti 26 priekšlikumi. Galvenais, ko mēs izdarījām, ir Labklājības ministrijā veiktā struktūrreforma. Mēs izslēdzām jeb likvidējām vienu no šīs struktūras elementiem – Sociālo pakalpojumu pārvaldi kā uzraudzītāju un sadalījām tās funkcijas, tādējādi ietaupot līdzekļus. Jo tas bija iespējams – deleģēt šīs funkcijas gan Labklājības ministrijai, gan Sabiedrības integrācijas aģentūrai pakalpojumu sniegšanai.

Tāpat mēs panācām arī to, ka tagad “pa tiešo” no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras varēs iemaksāt pabalstus, pensijas un pensiju piemaksas tieši speciālās aprūpes iestāžu kontos un nebūs jāmaksā projām “Latvijas Pastam” par katru šādu parakstu vēl 1,22 lati. Tas arī būs ietaupījums labklājības sistēmā.

Un vēl es vēlētos pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija turpinās savu darbu arī brīvdienās, jo mums ir paredzēta komisijas sēde… pat divas, kā arī braucieni uz līgumiestādēm, kuras sniedz aprūpes pakalpojumus, lai apskatītos situāciju uz vietas un lai mēs varētu tālāk šos jautājumus skatīt jau nākamajā sesijā.

Un, protams, pēc Lieldienām mēs gaidīsim ļoti smagos budžeta grozījumus. Tās būs smagas diskusijas un smags darbs. Tāpēc novēlu gan saviem kolēģiem atpūsties, gan vēlu arī jums jaukas Lieldienas un vienlaikus sveicu arī ar to, ka tiešām tautas tiesības beidzot tā pa īstam ir nostiprinātas arī Latvijas Satversmē –tautas tiesības atlaist Saeimu, ja tauta nav ar Saeimas darbu apmierināta.

J.Porietis
(Tautas partijas frakcija):

Neapšaubāmi, ka galvenais likumprojekts, kas šodien tika apstiprināts, bija grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Protams, tautai ir jābūt tiesībām atlaist Saeimu, jo var būt tādi gadījumi, ka tādu vai citādu apstākļu dēļ Saeima darbojas pretēji valsts interesēm. Šī aksioma nav apstrīdama. Taču šai latiņai, lai varētu atsaukt Saeimu, ir jābūt ļoti augstai, lai šis princips netiktu izmantots varbūt nelietderīgi, bet dažreiz – arī ļaunprātīgi.

Nu, manuprāt, ir sasniegts šis kompromiss, jo šī latiņa ir tomēr diezgan augsta. Te nu gan jācer uz to, ka Saeimas vēlētāju aktivitāte nekritīsies, jo Saeimas atsaukšanas iespēja ir tieši atkarīga no tā, cik vēlētāju nobalso par Saeimu. Un Saeimu tātad var atsaukt divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Ja šis skaits būs ļoti mazs, tad, protams, var rasties tāda situācija, ka bīstami zemu nokrīt šis nepieciešamais kvorums Saeimas atsaukšanai. Te tikai ir jānovēl, lai vēlētāji būtu ļoti aktīvi un visi izpildītu šo savu pilsoņa pienākumu.

Es gribētu pieminēt vēl divus likumprojektus, kas tika šodien skatīti. Beidzot ir noslēdzies darbs pie Latvijas Sarkanā Krusta likuma, kurš tika aizsākts jau 6., turpinājās 7. un 8.Saeimā. Man bija iespējas piedalīties šā likumprojekta sagatavošanas noslēguma fāzē, un es ar gandarījumu varu teikt, ka šeit tika saskaņoti dažādu institūciju viedokļi, kuras piedalījās šā likumprojekta tapšanā. Šajā likumā ir panākts arī tāds konsenss, ka šis likums kopumā apmierina visas tā izveidē iesaistītās puses.

Un vēl viens likumprojekts, ko es gribētu pieminēt. Tas ir Pasta likums, kuram bija iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi – 121 priekšlikums. Un šis likums bija nepieciešams tāpēc, ka iepriekšējais Pasta likums tika pieņemts 1994.gadā. Protams, pa šiem padsmit gadiem daudz kas jau ir novecojis šajā likumā, jo nu jau mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un tātad šis likums bija jāsaskaņo ar Eiropas Savienības direktīvām, bija jādefinē jauni jēdzieni –tādi kā elektroniskais pasts, arī kurjerpasts, eksprespasts un citi. Šis likums tātad precizēs un konkretizēs šīs jomas.

Un noslēgumā es gribētu visiem novēlēt gaišas Lieldienas. Lai jums ir pavasarīgs noskaņojums gan dabā, gan arī dvēselē!

A.Baštiks
(LPP/LC frakcija):

Kolēģi jau iepriekš dalījās savās domās par tiem galvenajiem likumprojektiem, kuri šodien tika Saeimas sēdē izskatīti. Un man ir jāpiekrīt, ka grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz un dod tiesības atsaukt Saeimu ar divām trešdaļām no tiem vēlētājiem, kuri ir piedalījušies iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, ir nozīmīgs likums, jo tas dod tiesības tautai atsaukt Saeimu, un tas veicinās tātad arī Latvijas pilsoņu līdzdalību valsts politikas veidošanā.

Tomēr gribu piebilst, ka Saeimas un valdības nāk un iet, bet tauta paliek mūžīgi, un tāpēc ir maldīgi domāt, ka visas cerības un visas mūsu ieceres īstenos tie, kuri ir kādos augstos amatos.

Vēl viens likumprojekts, kurš tika izskatīts otrajā lasījumā, manuprāt, arī ir ļoti nozīmīgs. Proti, otrajā lasījumā Saeimā tika izskatīti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un tajā Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, lai palīdzētu un aizsargātu tās ģimenes, kurām ir radušās īslaicīgas grūtības atmaksāt vienīgajam mājoklim paņemto hipotekāro kredītu.

Šie priekšlikumi ir virzīti uz to, ka pašvaldības ir tiesīgas sniegt atmaksājamu pabalstu ģimenēm vienīgā mājokļa iegādei paņemtā kredīta atmaksas grūtību dēļ. Rīgā vien ir vairāk nekā 50 ģimenes, kurām ir hipotekārā kredīta saistības un kuras ir vērsušās Rīgas pašvaldībās pēc sociālās palīdzības. Taču šī iedzīvotāju kategorija nevar pretendēt uz sociālo palīdzību tad, ja saskaņā ar esošo likumdošanu personas ar kredītsaistībām, tai skaitā arī par vienīgo mājokli, nevar tikt atzītas par trūcīgām un pretendēt uz pašvaldības pabalstu.

Saskaņā ar mūsu priekšlikumiem pašvaldības pēc skaidriem un precīziem kritērijiem varētu rūpīgi izvērtēt, kāds sociālā pabalsta veids ir nepieciešams katrai konkrētajai personai. Līdz ar to šie grozījumi nodrošinātu pašvaldībai iespēju palīdzēt saviem iedzīvotājiem, pirms viņi nonākuši reālā krīzes situācijā – uz ielas. Šie priekšlikumi dotu pašvaldībām iespēju risināt jautājumus brīdī, kad ģimenei vēl vajadzīgs tikai neliels pabalsts.

Turklāt mēs nerosinām likumā noteikt šo palīdzību kā obligātu pašvaldībām, taču domāju, ka sociālā atbalsta sniegšana īslaicīgās grūtībās nonākušām ģimenēm, kuras no savas puses darīs visu, lai ātrāk atmaksātu savas kredītsaistības, pašvaldībām beigās izmaksās lētāk nekā sociālo māju celtniecība un ģimeņu aprūpe, ja tās izliks no dzīvokļa. Diemžēl valdošā koalīcija šos priekšlikums noraidīja, un es domāju, ka visai drīz mēs varēsim saskarties ar to, ka tomēr daudzi cilvēki, īpaši ģimenes ar bērniem, meklēs palīdzību.

Kā jau arī kolēģi šeit iepriekš sacīja, tuvojas Lieldienas, un Lieldienu vēsts jau arī ir par to, ka nozīmīgas un lielas pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja mēs esam gatavi nest upuri. Arī pašreiz mēs esam tādā laikā, kad ikvienam ir jābūt gatavam atteikties no sava egoisma un palīdzēt otram.

Ne vieglumā, bet tikai grūtībās dzimst viss vērtais un viss labais, un to arī Kristus ar savu upuri Lieldienās apliecināja. Un tāpēc lai jums visiem ir saulainas, mierīgas un svētīgas Lieldienas!

A.Kāposts
(ZZS frakcija):

Mani kolēģi jau iepriekš runāja par daudziem likumprojektiem, un viens no galvenajiem ir šodien pieņemtie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kur tautai ir dota iespēja atsaukt Saeimu. Neuzskatu, ka šie grozījumi ir tādi, kas apmierinās pilnīgi visus vēlētājus, jo katrs cilvēks ir citādāks. Zinu arī to, ka daudziem vēlētājiem ir vēlme tomēr balsot par personālijām, bet, lai deputāts būtu atbildīgs tieši vēlētāja priekšā… Es domāju, ka tam visam vēl ir laiks, jo šie Satversmes grozījumi nav ikdienas likumprojekts, un to negrozīs katru mēnesi, bet es domāju, ka pienāks arī tā diena, kad arī šie jautājumi tiks risināti un šīs vēlētāju prasības tiks apmierinātas.

Par lauksaimniekiem runājot. Šodien varu pateikt, ka ir saņemta patiešām priecīga vēsts – ir izdalīti 10 miljoni ciltsdarba atbalstam, kurus izmaksās jau tuvākajā laikā – pirms budžeta grozījumiem, bet nākamie 17 miljoni kā atbalsts tiks izmaksāti lauksaimniekiem pēc budžeta grozījumiem. Pašreizējā situācijā tas būs pietiekami liels atbalsts lauksaimniekiem, lai viņi spētu saglabāt savu nozari.

Bet nu pats galvenais – ir jāatceras, ka ir pavasaris, ka ārā spīd saule, ka tuvojas pavasaris, tātad tuvojas laiks, kad sāksies darbi dārzā, un tūlīt būs arī Lieldienas. Tātad es novēlu kārtīgi izšūpoties, izdarīt visas procedūras, kādas ir paredzētas, lai visu vasaru nekostu odi. Un iesaku visiem, kuri meklēs Lieldienu zaķa olas, tomēr piecelties krietni agrāk, lai redzētu arī to zaķi, kas vienreiz gadā dēj olas.

Sveicu Lieldienās un novēlu izturību un spēku pārdzīvot pašreizējās problēmas, jo nekas nav mūžīgs. Jācer, ka arī šodienas problēmas drīz izzudīs.