Par Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju

Ar 1.jūliju tiks likvidēta Sociālo pakalpojumu pārvalde (SPP), tās funkcijas nododot nozares ministrijai un pakalpojumu sniedzējiem, paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2.lasījumam atbalstītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Komisija 31.martā, strādājot pie likuma grozījumiem, nolēma no likuma svītrot SPP darbību reglamentējošās normas.

 “Faktiski šī iestāde veic starpnieka funkcijas un nesniedz cilvēkiem konkrētus pakalpojumus, drīzāk uzrauga un kontrolē pakalpojumu sniegšanu, atsevišķos gadījumos dublējot funkcijas un darot citu iestāžu darbu. Īpaši jau šajā ekonomiskajā situācijā valsts bez Sociālo pakalpojumu pārvaldes var ļoti labi iztikt,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

SPP galvenie uzdevumi saistīti ar sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordinēšanu, finanšu vadības procesu nodrošināšanu, normatīvo aktu ievērošanas pārraudzību, sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroli u.c.

 “Uzskatu, ka šajos laikos ir jāpie­bremzē sociālo pakalpojumu sniedzēju kontrole un sodīšana, ņemot vērā, ka lielākoties šos pakalpojumus piedāvā valsts un pašvaldību iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas pret savu klientu vajadzībām izturas ar lielu atbildību un rūpību. Protams, dažviet ir nelielas telpas, kas neatbilst normatīviem, bet no pārbaudīšanas un sodīšanas pansionātos vairāk vietas nerodas. Šīs problēmas mums ir zināmas, un visi resursi jāvelta, lai meklētu risinājumus, nevis konstatētu problēmas,” teica A.Barča.

Optimizējot pakalpojumu organizēšanu, SPP funkcijas pārņems Labklājības ministrija un iestādes, kas sniedz sociālos pakalpojumus. Piemēram, to personu uzskaiti, kurām nepieciešama sociālā rehabilitācija, turpmāk veiks Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kas pati sniedz rehabilitācijas pakalpojumu.

Skatot citas piedāvātās izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, komisija neatbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas piešķirt atmaksājamu atbalstu ģimenēm, kurām hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei atmaksas dēļ trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. “Lai gan pati ideja ir laba, šis priekšlikums nav saistīts ar sociālo palīdzību un būtu iekļaujams citā likumā,” norādīja komisijas deputāts Andris Bērziņš.

Komisijas iepriekš atbalstītā likuma grozījumu redakcija paredz nodrošināt valsts finansētu sociālo rehabilitāciju arī no vardarbības cietušiem pieaugušajiem un vardarbības veicējiem. Patlaban valsts apmaksā rehabilitāciju tikai vardarbībā cietušiem bērniem.

Saeimas preses dienests