Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs Žans Pols Kosta intervijā Dinai Gailītei un Jānim Plepam. Mūsu lēmumi balstās uz tiesiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem

“Jurista Vārds” jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele un tiesas sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils. Latvijas apmeklējuma laikā ECT pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Ministru prezidentu, tieslietu un ārlietu ministru un citām Latvijas amatpersonām. Ž.P.Kosta arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un nolasīja publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Esam pagodināti, ka spraigajā vizītes grafikā Ž.P.Kosta rada iespēju tikties arī ar žurnālu “Jurista Vārds”.

• Artis Stucka. Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums

Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šābrīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas tautsaimniecībā izskatās pietiekami bēdīga. Un vēl sliktāku to padara fakts, ka joprojām nav piedāvāts komplekss krīzes situācijas risinājums. Šķiet, visi gaida, lai situācija atrisinās pati no sevis. Visdrīzāk, tā tomēr nebūs.

Līdz šim piedāvātie politikas plānošanas dokumenti un tiesību aktu grozījumi galvenokārt ir orientēti uz finanšu līdzekļu taupīšanu un valsts pārvaldes sektora pakalpojumu optimizēšanu, nevis uz valsts attīstības veicināšanu. Ja par šo jautājumu mēs laikus nedomāsim, var gadīties, ka pēc pāris gadiem, kad citas pasaules valstis sāks atgūties no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija joprojām cīnīsies ar krīzi un tai nebūs stabila pamata turpmākai izaugsmei. Šā raksta uzdevums ir piedāvāt iespējamos rīcības variantus tiesiskajam regulējumam – kompleksam valsts krīzes situācijas risinājumam, kā arī ieskicēt tos jautājumus, kuriem šajā tiesiskajā regulējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

• Ramona Tiltiņa. Par aizliegumu akciju sabiedrībai finansēt savu akciju iegādi

Galvenais Komerclikuma 241.pantā ietvertā finansēšanas aizlieguma mērķis ir aizsargāt akciju sabiedrības kreditorus un mazākumakcionārus, taču reorganizācijas un pamatkapitāla samazināšanas gadījumā tos aizsargā citas Komerclikuma normas. Tāpēc reorganizācija un pamatkapitāla samazināšana, kas veikta atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, nav pretrunā ar finansēšanas aizliegumu. Uzņēmumu iegāde no juridiskā aspekta ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Gan pircējs, gan pārdevējs saskaras ar virkni risku, kurus bieži vien nav iespējams prognozēt vai kuru novēršanai nepieciešams pievērst īpašu uzmanību. Ar uzņēmuma iegādi saistītie riski ir atkarīgi no iegādes īstenošanai izvēlētās metodes – vai tā ir uzņēmumu aktīvu iegāde, kapitāla daļu iegāde vai cits darījumā iesaistīto pušu izvēlēts mehānisms.

• Aigars Šturms. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana

“Jurista Vārda” 2009.gada 10.marta numurā lasītājiem tika sniegta iespēja iepazīties ar Vitas Libertes viedokli par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Piekrītot daļai no autores argumentiem, tomēr nav iespējams pievienoties citiem rakstā minētajiem apgalvojumiem. Šā iemesla dēļ piedāvāju vēl vienu skatījumu uz kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšanas tiesiskajiem aspektiem.

Jautājumā par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli konstatējams, ka saskaņā ar Darba likuma 44.panta trešo daļu valdes loceklis var tikt nodarbināts uz darba līguma vai cita civiltiesiska līguma pamata. Ja valdes loceklis tiek nodarbināts uz darba līguma pamata, ir jāizvērtē valdes locekļa kā darbinieka tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību un tikai pēc tam var vērtēt valdes locekļa kā darbinieka un reizē sievietes tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību. Šāds secinājums pamatojams ar to, ka vispirms darbinieks ir cilvēks un tikai pēc tam vērtējams katram dzimumam piemērojamais speciālais regulējums.

“Jurista Vārda” redakcija