Par Austrumu partnerību, par ES un Krievijas dialogu

Svētdien, 26.aprīlī, norisinājās Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās Viandenas pilī Luksemburgā, kurā Beļģijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas un Nīderlandes ārlietu ministri pārrunāja aktuālos Eiropas Savienības jautājumus pirms ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmes. Galvenā uzmanība tika veltīta Eiropas Savienības Austrumu partnerības iniciatīvai, ES un Krievijas dialogam, arī jautājumiem, kas skar NATO un Krievijas sadarbību, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās tālāko perspektīvu.

Pārrunājot Austrumu partnerības iniciatīvu, ministri bija vienisprātis, ka šī ES jaunā politika ir skaidrs signāls sešām partnervalstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina) par ES vēlmi sadarboties, taču panākumu pamatā ir ES spēja piemērot diferenciācijas principu, ņemot vērā katras valsts individuālās atšķirības, tostarp politisko situāciju un reformu īstenošanas gaitu. Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par situāciju Moldovā pēc parlamenta vēlēšanām un ES augstā pārstāvja Kopējās ārējās un drošības politikas jomā Havjera Solanas vizīti Kišiņevā 24.aprīlī, kā arī opozīcijas rīkotajām protesta akcijām Gruzijā un politisko situāciju Ukrainā. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš informēja par savu vizīti Azerbaidžānā 16. un 17.aprīlī, kā arī par sarunām ar Baltkrievijas ārlietu ministru Sergeju Martinovu Rīgā 22.aprīlī, uzsverot individuālas pieejas nozīmi katrai no valstīm un nepieciešamību kopīgi ar partnervalstīm definēt intereses konkrētiem sadarbības projektiem Austrumu partnerības ietvaros.

Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministri sanāksmes laikā apsprieda arī ES sarunu procesu ar Krievijas Federāciju par jauno partnerības un sadarbības līgumu, tostarp gatavošanos ES–Krievijas samitam 21.maijā, NATO un Krievijas dialogu un Krievijas iniciatīvu par jauno Eiropas drošības arhitektūru, par kuru plašākas diskusijas plānotas EDSO prezidējošās valsts Grieķijas vadībā ārlietu ministru sanāksmē jūnija beigās.

Ārlietu ministri pārrunāja arī Eiropas Savienības paplašināšanās perspektīvas, tostarp arī šodienas VLĀAP sanāksmē apspriežamo jautājumu par Horvātijas pievienošanās ES sarunu gaitu.

Beļģijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas un Nīderlandes ārlietu ministru tikšanās “3+3” formātā notiek trešo reizi, tādējādi turpinot 2007.gada oktobrī Latvijā aizsākto tradīciju Baltijas un Beniluksa valstu viedokļu apmaiņai par daudzpusējās sadarbības jautājumiem un starptautiskajām aktualitātēm.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments