Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 23.aprīlī

BĢSILM: Par Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2010.–2019.gadam

23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas izstrādātās Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2010.–2019.gadam.

Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes ir pamatdokuments, kā mērķis ir noteikt un koordinēt valsts politiku sabiedrības integrācijas īstenošanā.

Sabiedrības integrācijas politikas mērķis ir saliedēt sabiedrību, kas sekmētu demokrātiskas, nacionālas Latvijas valsts līdzsvarotu attīstību, veidojot vidi cieņas pilnai attieksmei, sadarbībai un vienlīdzības principa ievērošanai. Sabiedrības integrācijas politikas mērķa grupas ir mazākumtautības, nepilsoņi, cilvēki, pret kuriem ir vērsta diskriminācija un neiecietīga attieksme, imigranti, kā arī Latvijas sabiedrība kopumā. Galvenie kritēriji sabiedrības integrācijas politikas veidošanā ir starpkultūru dialoga attīstība, etniskās, nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšana, valsts valoda, pilsoniskā līdzdalība, pilsonība, pretdiskriminācija un iecietības veicināšana.

Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā pēdējos gados pieņemto politikas attīstības dokumentu nostādnes, sociālo zinātņu pētījumus, ekspertu atzinumus un ieteikumus pamatnostādņu projektu tapšanas procesā.

“Esošās situācijas analīze sabiedrības integrācijas jomā ļauj definēt vairākas problēmas. Latvijas iedzīvotājiem nav izteikta valstiskā piederība, un Latvijas pilsonības statuss joprojām nav pietiekami nozīmīgs. Iedzīvotājiem trūkst pilsonisko zināšanu un prasmju, lai pilnvērtīgi piedalītos lēmumu pieņemšanā un iesaistītos savu interešu aizstāvībā. Lingvistiskajā telpā pastāv informatīvās telpas sašķeltība, piemēram, latviešu un krievu plašsaziņas līdzekļos sniegtā informācija mēdz būt pretrunīga. Ir vāji attīstītas iedzīvotāju prasmes veidot starpkultūru dialogu, kas balstīts uz cieņas pilnu uzskatu apmaiņu starp indivīdiem un grupām ar dažādu etnisko, kultūras, reliģisko un lingvistisko pamatu un mantojumu. Tādējādi sabiedrībā pastāv negatīvi stereotipi par atsevišķām iedzīvotāju grupām. Joprojām daļai Latvijas iedzīvotāju ir nepilnīgas valsts valodas zināšanas,” norāda Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta direktore Ruta Klimkāne.

Lai sekmētu minēto problēmu risinājumu, pamatnostādnes paredz pilnveidot sabiedrības integrācijas politiku. Atsevišķi rīcības virzieni ir sabiedrības integrācijas politikas labāka koordinācija, starpkultūru dialoga attīstība, mazākumtautību kultūras un etniskās identitātes saglabāšana, sabiedrības integrācijas veicināšana, palielinot latviešu valodas nozīmi starpkultūru dialogā, pilsonības iegūšanas sekmēšana un izpratnes par pilsonības jautājumiem paaugstināšana. Pamatnostādnes paredz arī mazināt negatīvu stereotipu izplatību, kā arī pilnveidot imigrantu integrācijas politiku.

“Sabiedrības integrācija ir abpusējs process starp iedzīvotāju vairākumu un mazākumu, kur mazākums ir neatņemama sabiedrības vairākuma daļa. Tādējādi jāveicina centieni, lai šajā procesā piedalītos pēc iespējas plašāka sabiedrības locekļu daļa. Jo atvērtāka, zinošāka un iecietīgāka būs sabiedrības vairākuma daļa, jo veiksmīgāk notiks integrācija,” atzīst R.Klimkāne.  

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas   Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā” un 23.aprīlī iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai.

Ziņojumā ir raksturota situācija darba tirgū, īpaši analizējot 2008.gada tendences, un aktualizētas vidēja termiņa darba tirgus prognozes līdz 2015.gadam. Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda: lai laikus sagatavotos paredzamajām izmaiņām darba tirgū, jāveic attiecīgas izmaiņas arī izglītības un apmācības sistēmā, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību.

Tāpēc rosinām Izglītības un zinātnes ministrijai ikgadējā pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742) izpildes gaitu iekļaut informāciju par pasākumiem izglītības piedāvājuma izmaiņām, ņemot vērā sagatavotās darba tirgus vidēja termiņa prognozes. Papildus rosinām arī Labklājības ministrijai ņemt vērā šīs prognozes, izstrādājot darba tirgus īstermiņa prognozes un profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.

Izstrādātās prognozes balstās uz trim tautsaimniecības attīstības scenārijiem: bāzes, kas ir ar vislielāko varbūtību, kā arī straujākas un vājas izaugsmes scenārijiem. Tautsaimniecības attīstības scenāriji veidoti saistībā ar turpmākās ekonomiskās izaugsmes iespējām, ko lielā mērā nosaka pasaules finanšu krīzes attīstība.

2009. un 2010.gadā sagaidāms darba tirgus pieprasījuma sarukums, kas izraisīs bezdarba palielinājumu – bezdarba līmenis 2009.gadā var sasniegt 13%. Darba tirgus nostabilizēšanās prognozējama 2012.gadā, un nodarbinātības pieaugums atsāksies 2013.gadā. Jāņem vērā, ka turpmākā ekonomikas izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes pieaugumu un mazāk uz nodarbinātības palielināšanos, ko noteiks augstā konkurence preču un pakalpojumu tirgos.

Ja pieprasījums kopumā saruks vienmērīgi visās profesiju grupās, tad piedāvājums samazināsies nevienmērīgi, radot darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atšķirības atsevišķās profesiju grupās. Lielākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums sagaidāms būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Savukārt visātrāk no ekonomiskās lejupslīdes radītām sekām varētu atgūties transporta nozare.

Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība būs vērojama augstākās izglītības profesiju grupā, kur darbaspēka pārpalikums būs vērojams humanitārās un sociālās zinātnēs. Savukārt inženieru un arhitektu profesiju grupa būs salīdzinoši labākā situācijā, un straujākas ekonomikas izaugsmes gadījumā pieprasījums pēc inženieru profesiju grupas pārstāvjiem var netikt pilnībā apmierināts.

Vidējās kvalifikācijas profesijās piedāvājums tikai nedaudz pārsniegs pieprasījumu, un var rasties pat situācija, ka nodrošinājums ar vidējās kvalifikācijas speciālistiem ir nepietiekams. Šāda situācija var rasties, ja ir pārāk mazs šo specialitāšu absolventu skaits vai viņu iegūtās prasmes nebūs atbilstošas. Paredzams, ka starp vidējās kvalifikācijas profesijām visvairāk pieprasītas darba tirgū būs mehāniķi un atslēdznieki, transporta līdzekļu vadītāji.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem MK rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām

Lai precizētu un papildinātu starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu, kuru ietvaros stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), 23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu papildināts starptautisko izglītības un sadarbības programmu saraksts ar nodibinājumu “Iespējamā misija” un publisko nodibinājumu “Izglītības inovācijas fonds”.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk nodoklis netiks piemērots šādu programmu stipendijām – Uzbekistānas Republikas valdības stipendiju programma un Latvijas un Šveices sadarbības programmas īpašā atbalsta forma “Stipendiju fonds”.

FM: Par nodokļu konvenciju ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem

Valsts sekretāru sanāksmē 23.aprīlī tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Vienlaikus ar šo saskaņošanai ministrijās tika nodoti arī citi pavadošie tiesību aktu projekti par nodokļu konvenciju ar AAE.

Konvencija nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un AAE, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 62 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 59 valstīm (tai skaitā ar AAE), no kurām 51 ir parakstīta, un ir sākta 48 konvenciju piemērošana.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par nodokļu konvenciju lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Ņemot vērā policijas budžeta samazinājumu un nepieciešamos taupības pasākumus, Iekšlietu ministrija (IeM) 23.aprīlī pieteikusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz atkārtoti par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā aizturētām personām kā sodu piemērot naudassodu, nevis administratīvo arestu īslaicīgās aizturēšanas izolatoros.

Policija aprēķinājusi, ka pērn tiesa kopumā piemērojusi administratīvo arestu gandrīz 3000 personām, kas atkārtoti gada laikā aizturētas par alkoholisko dzērienu un citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskā vietā vai par atrašanos sabiedriskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Visas šīs personas ar tiesas lēmumu nogādātas Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās, kur vidēji uzturējušās septiņas diennaktis. Šajā laikā par valsts budžeta līdzekļiem aizturētajiem nodrošināta gan ēdināšana, kas izmaksā vidēji 3,20 latus dienā, gan arī telpu dezinfekcija un uzturēšana. Turklāt policija norāda, ka, turpinot pieaugt administratīvi arestēto skaitam, jārēķinās ar papildu izmaksām prasībām atbilstošu telpu izbūvei vai remontam. Policijas teritoriālajās iestādēs rajonos šīs īslaicīgās aizturēšanas telpas daudzviet ir sliktā stāvoklī, taču naudas remontam nav, līdz ar to aizturētie vēlāk sūdzas tiesībsargam par turēšanu nepiemērotos apstākļos vai pat par morālu kaitējumu.

Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 171.pants paredz, ka par alkoholisku dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Ja šādas darbības izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, tad personu var sodīt ar naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm. Kopumā LAPK ar administratīvo arestu personas ir paredzēts sodīt par 24 pārkāpumu veidiem, no kuriem visizplatītākais, pēc policijas statistikas, ir alkohola lietošana sabiedriskā vietā un atrašanās cilvēka cieņu aizskarošā izskatā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par valsts programmu Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību

Lai Latvija 2010.gadā varētu piedalīties Eiropas Komisijas (EK) pasludinātā Eiropas gada cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību organizēšanā, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi valsts programmu dažādu pasākumu īstenošanai.

Katru gadu EK pasludina tematisko gadu, lai pievērstu uzmanību kādai Eiropas Savienībā aktuālai problēmai. 2010.gads ir pasludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, kurā piedalīsies arī Latvija.

Eiropas gada ietvaros plānots organizēt dažāda veida aktivitātes, iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas un sabiedrību kopumā. Tā, piemēram, paredzēts organizēt diskusijas, pieredzes apmaiņu, projektu konkursus nevalstiskajām organizācijām u.c.

Šīs programmas īstenošanai būs nozīmīga loma sabiedrības izpratnes veidošanā par sociālās atstumtības problēmām un sabiedrības saliedēšanā cīņai pret stereotipiem un neiecietību pret sociālās atstumtības riskam pakļautajiem cilvēkiem.

To paredz 23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā valsts programma Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Programma vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ir būtiska nozīme, jo, kā liecina dati, 21% Latvijas iedzīvotāju 2007.gadā bija pakļauti nabadzības riskam, kas ir augstākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Krimināllikumā (KL), ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, KL paredz atbildību par kontrabandu, kas veikta ar īpaši norādītajām precēm, tostarp spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas robežai nelikumīgā veidā. Apjomu, cik daudz alkohola var ievest Latvijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nosaka īpaša kārtība, proti, drīkst ievest 110 litrus alus, 90 litrus vīna, 20 litrus starpproduktu un 10 litrus pārējo alkoholisko dzērienu.

Savukārt sods par iepriekš noteikto alkoholisko dzērienu atļautā daudzuma pārsniegšanu var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lai risinātu situāciju, kad pie kriminālatbildības personas tiek sauktas par nesamērīgi maziem likumpārkāpumiem attiecībā uz spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas robežai un tiek tērēts daudz līdzekļu izmeklēšanai, ar grozījumiem paredzēts svītrot no KL atsevišķu atbildību par spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu nelikumīgā veidā. Tādējādi atbildība par minēto dzērienu pārvietošanu pāri robežai nelikumīgā veidā lielākos apmēros tiks paredzēta tikai KL sadaļā “Kontrabanda”.

23.aprīlī tika izsludināti arī grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, un tie nosaka spīdzināšanas definīciju. Apvienoto Nāciju Organizācijas Spīdzināšanas izskaušanas komiteja savā ziņojumā par Konvencijas pret Spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu izpildi Latvijā norādījusi, ka spīdzināšana kā noziedzīgs nodarījums nav pietiekami atspoguļots KL. Pēc grozījumu pieņemšanas spīdzināšana KL tiks definēta kā atkārtota vai ilgstoša personas darbība vai bezdarbība, nodarot citai personai stipras fiziskas sāpes vai psihiskas ciešanas, vai apzināta vienreizēja personas darbība vai bezdarbība, sagādājot citai personai stipras fiziskas vai psihiskas ciešanas, lai ietekmētu viņas apziņu vai gribu.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu un Iekšlietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par nekustamo īpašumu “Pludmale” un “Randu pļavas” saglabāšanu valsts īpašumā

23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu “Pludmale” un “Randu pļavas” saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Vides ministrijas valdījumā, Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Salacgrīvas novads”.

Nekustamie īpašumi atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas liegumā “Randu pļavas”, kurš izveidots ar Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”, dabas liegums nav iedalīts funkcionālajās zonās. Saskaņā ar likumu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” dabas liegums “Randu pļavas” ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija saskaņā ar 2005.gada 5.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.578 “Ziemeļvidzemes biosfēras administrācijas nolikums” pārvalda īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu – un īsteno valsts dabas aizsardzības politiku, tostarp apsaimnieko Vides ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, kas atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un tiek izmantots administrācijas uzdevumu izpildei.

Ministru kabineta rīkojuma projekts ir nepieciešams, lai saglabātu valsts īpašumā nekustamos īpašumus “Pludmale” un “Randu pļavas” (Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Salacgrīvas novads) un nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu.

VidM: Par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā

23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.pants pašreiz nosaka, ka Vides ministrija vai tās pilnvarota institūcija koordinē un organizē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī veic bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.2.panta pirmās daļas 3.apakšpunkts nosaka, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs ir persona, kas savas komercdarbības vai saimnieciskās darbības ietvaros ieved no citām valstīm vai izved uz citām valstīm elektriskās un elektroniskās iekārtas. Pēc Eiropas Komisijas ieskata, šī norma neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) 3.panta i) punkta iii) apakšpunktam.

Likumprojekta 1.pantā tiek precizēta Vides ministrijas vai tās pilnvarotas institūcijas kompetence bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, tādējādi novēršot situāciju, ka valsts pārvaldes institūcijas nodarbojas ar tām netipisku funkciju – bīstamo atkritumu apsaimniekošanu – laikā, kad bīstamo atkritumu apsaimniekošanu efektīvāk var veikt komercsabiedrības.

Likumprojekta 2.pants nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) 3.panta i) punkta iii) apakšpunkta transponēšanu.

Likumprojekta 3.pants nosaka, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju pienākumi ir jāpilda arī tiem komersantiem, kuri Latvijā ieved vai no Latvijas izved elektriskās un elektroniskās iekārtas, tādējādi nodrošinot, ka ražotāja atbildības pienākums attiecas uz visām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tiek novietotas Latvijas tirgū.

VidM: Par grozījumiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumos

23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi””.

Noteikumu projekts paredz, ka atsevišķi savāktos elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus savāc un pārstrādā tā, lai tiktu veicināta veselu elektrisko un elektronisko iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde. Noteikumu projekts paredz, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes procesā apstrādes iekārtu operators nodrošina ozona slāni noārdošo gāzu vai siltumnīcas efekta gāzu, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir lielāks par 15, izvadīšanu no iekārtām, arī no iekārtu putām un kontūriem, un ozona slāni noārdošo gāzu apstrādi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Regulai (EK) Nr.2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni.

VidM: Par grozījumu atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanā, slēgšanā un rekultivācijā

23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi””.

Noteikumu projekts paredz, ka pirms atkritumu apglabāšanas sākšanas poligonā operators vismaz trīs kontroles urbumos nodrošina pazemes ūdeņu paraugu ņemšanu un 50.punktā noteikto pilno vai nepilno ķīmisko analīžu veikšanu pazemes ūdeņiem, lai noteiktu kontroles vērtības salīdzināšanai ar turpmākajiem paraugiem. Minēto paraugu ņemšanu veic šo noteikumu 49.punktā minētās laboratorijas atbilstoši standartam LVS ISO 5667-11:1993 “Ūdens kvalitāte – Paraugu ņemšana – 11.daļa: Norādījumi gruntsūdeņu paraugu ņemšanai”.

VidM: Par kārtību ar akcīzes nodokli apliekamā alkoholisko dzērienu iepakojuma savākšanai un apsaimniekošanai

23.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā savācams un apsaimniekojams ar akcīzes nodokli apliekamais alkoholisko dzērienu iepakojums, kuram nepiemēro depozīta sistēmu, un prasības komersantiem, kuri veic šāda iepakojuma savākšanu”.

Šobrīd valstī nav noteikta precīza kārtība, kādā savācams un apsaimniekojams ar akcīzes nodokli apliekamais alkoholisko dzērienu iepakojums, kuram nepiemēro depozīta sistēmu, un prasības komersantiem, kuri veic šāda iepakojuma savākšanu. Minētās kārtības trūkums rada pamatotas aizdomas, ka daļa no iedzīvotājiem par naudu pieņemtā iepakojuma, ko veic iepakojuma pieņemšanas punkti, nonāk pie nelegālā alkohola ražotājiem, jo nav iespējams izsekot šādi savāktā izlietotā iepakojuma plūsmai. Par minēto problēmu vairākkārt ir norādījuši arī alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par medību saimniecības attīstības pamatnostādnēm

Zemkopības ministrija izstrādājusi Medību saimniecības attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam, ko 23.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Medību saimniecības attīstības pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus, rezultātus un rīcības virzienus medību saimniecības attīstībā Latvijas Republikā laikā no 2009. līdz 2013.gadam.

Pamatnostādnēs ir noteikts, ka medību saimniecības attīstības politikas mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu un to var īstenot:

- nodrošinot medījamo dzīvnieku populāciju aizsardzību, sabalansējot to ar mežsaimniecības un lauksaimniecības mērķiem un pilnveidojot medību saimniecības teritoriālo organizāciju;

- atbalstot medību saimniecības pakalpojumu un produktu ražošanu, kas veicinātu patērētāju vēlmēm un interesēm atbilstošu produktu attīstību;

- uzlabojot sadarbību medību saimniecības jomā, kā rezultātā valsts un nevalstisko institūciju sadarbība nodrošinātu ātru un savlaicīgu reaģēšanu uz aktualitātēm un problēmām medību saimniecības jomā;

- nosakot zinātnisko pētījumu prioritātes atbilstoši aktuālām medību saimniecības interesēm;

- veicinot sabiedrības izpratni par medniecību, līdz ar to tiktu sekmēta iesaistīto pušu zināšanu paaugstināšana, uzlabotos stāvoklis attiecībā uz medību prasību ievērošanu, samazinātos pārkāpumu skaits medību jomā un paaugstinātos medību saimniecības loma un tās nozīmība sabiedrībā;

- uzlabojot medību saimniecības tiesisko regulējumu, tādējādi novēršot trūkumus un neprecizitātes medību saimniecību regulējošos normatīvajos aktos un nodrošinot normatīvo aktu darbības efektivitāti.

Pamatnostādnes ir sagatavotas, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem un ievērojot Latvijas Republikas ratificētās starptautiskās konvencijas un starptautiskos līgumus, valdības parakstītas starptautiskās vienošanās, zinātniski pamatotas Latvijas dabas, sociālās un ekonomiskās likumsakarības, kā arī medību tradīcijas un pieredzi.

Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas tas ir pirmais politikas dokuments ES valstīs medību jomā.

Zemkopības ministrija vēlas pateikties tām valsts un nevalstiskajām organizācijām, kas piedalījās pamatnostādņu izstrādāšanas procesā.

Medību saimniecības attīstības pamatnostādnes stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ko 23.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Likumprojekta izmaiņas paredz, ka turpmāk piena ražotāju un piena pircēju kontroli pārņems Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), bet valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” pārņems piena pircēju apstiprināšanu un tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotas gada deklarāciju administrēšanu. Līdz šim piena kvotu administrēšana bija Ciltsdarba valsts inspekcijas pārraudzībā.

Likumprojektā tiek paredzēts deleģējums sagatavot kārtību, kādā atzīst mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus, lai pilnā apjomā īstenotu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumu “Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana”.

Līdz ar grozījumu ieviešanu plānots, ka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) nodrošinās lauku saimniecību uzskaites datu tīkla grāmatvedības biroja funkcijas, kultūraugu ražības prognozēšanu, lauksaimniecības statistikas ikgadējo izlases apsekojumu augkopībā un lopkopībā, kā arī lauksaimniecības bruto seguma aprēķināšanu.

Plānots, ka LLKC veiks lauku attīstības pasākumu atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanu un izstrādi, kā arī īstenos lauksaimniecības un lauku attīstības politikas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas izplatīšanu lauku pašvaldībās, izmantojot lauku konsultatīvo un informācijas apmaiņas sistēmu.

Grozījumi nosaka, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanā iesaistītā institūcija lēmumu par atbalsta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc tās kārtas noslēgšanas, kurā atbalsta iesniegums iesniegts.

Grozījumi paredz, ka turpmāk atbalsta saņemšanai papildus augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām tiks atzītas arī šo ražotāju grupas.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk plānotajām darbībām lauksaimniecības zemēs zemes transformācijas atļauja netiks izsniegta, jo pēc 2006.gada 1.janvāra spēkā esošās Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma tiesību normas (13.panta otrā daļa) un Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu” tiesiskais regulējums dublējas ar lauksaimniecības zemes transformācijas noteikumos noteikto zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa