Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

“64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu pat­vaļīgu veikšanu ūdens objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu; hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu Valsts būvinspekcijai; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš; A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”

2. Izteikt 89., 89.¹, 89.², 89.³, 89.⁴ un 89.⁵ pantu šādā redakcijā:

“89.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

89.¹ pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

89.² pants. Kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšana, pārveidošana un neatļautas saimnieciskās darbības veikšana tajās

Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

89.³ pants. Kultūras pieminekļa remontdarbu savlaicīga neveikšana

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par ilgstošu kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

89.⁴ pants. Normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšana pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

89.⁵ pants. Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.”

3. Papildināt kodeksa septīto nodaļu ar 89.⁶ pantu šādā redakcijā:

“89.⁶ pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.”

4. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

“90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, kā arī enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts būvinspekcija, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu —

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, —

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.

Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā, nepaziņojot Valsts būvinspekcijai, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.”

5. 103.³ pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “nekaitīguma un kvalitātes” ar vārdiem “nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“Par normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu par lauksaimniecības produktu cenām vai nepilnīgas informācijas sniegšanu, kā arī par atteikšanos uzrādīt šo informāciju apliecinošus dokumentus —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta septītajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.”

6. Papildināt kodeksa devīto nodaļu ar 108.⁵ pantu šādā redakcijā:

“108.⁵ pants. Pašu patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā pašu patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes produktus, —

izsaka brīdinājumu, konfiscējot produktus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem, konfiscējot produktus.”

7. Papildināt kodeksu ar 110.⁴ pantu šādā redakcijā:

“110.⁴ pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts dzelzceļa administrācijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par informācijas nesniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai pēc tās pieprasījuma noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai vai tās likumīgo lēmumu nepildīšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.”

8. 152.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.”

9. 166.¹³ pantā:

aizstāt pirmās daļas sankcijā vārdus “līdz tūkstoš latiem” ar vārdiem “no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”;

aizstāt otrās daļas sankcijā vārdus “līdz desmittūkstoš latiem” ar vārdiem “no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem”.

10. 215.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “kodeksa” ar skaitli un vārdu “108.⁵ pantā”;

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārda “paredzēti” ar skaitli “108.⁵”.

11. Aizstāt 215.⁹ panta pirmajā daļā vārdu “piectūkstoš” ar vārdu “desmittūkstoš”.

12. Papildināt kodeksu ar 216.² pantu šādā redakcijā:

“216.² pants. Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts dzelzceļa administrācija izskata šā kodeksa 110.⁴ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa administrācijas vārdā ir tiesīgs Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.”

13. Izteikt 231.¹ pantu šādā redakcijā:

“231.¹ pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89., 89.¹, 89.², 89.³, 89.⁴, 89.⁵ un 89.⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki — naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;

2) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori — naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.”

14. 231.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 64., 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152.pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā, 175.², 175.⁷ pantā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.”

15. Papildināt kodeksu ar 241.¹ pantu šādā redakcijā:

“241.¹ pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību

Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.

Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.”

16. Papildināt 304.panta 8.punktu pēc skaitļa “108.³” ar skaitli “108.⁵”.

17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 8.aprīlī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 29.aprīlī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 13.maiju.