ES Ministru padome: Par politiskām norisēm Austrumu partnerības valstīs

27.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē Luksemburgā.

VLĀAP sanāksmes laikā ES ārlietu ministri diskutēja par situāciju Horvātijas pievienošanās ES sarunās, Eiropas Kaimiņattiecību politikas īstenošanu, pārrunāja aktuālos jautājumus par gatavošanos 7.maijā Prāgā paredzētajam ES Austrumu partnerības samitam un ES Nodarbinātības samitam, kā arī 8.maijā plānotajai ES Troikas un Dienvidu koridora partnervalstu sanāksmei, par Tuvo Austrumu miera procesu, situāciju Birmā/Mjanmā un Šrilankā.

Diskutējot par Horvātijas pievienošanās ES sarunu procesu, kura turpmāku virzību šobrīd kavē Horvātijas un Slovēnijas jūras robežstrīda jautājums, dalībvalstis atzinīgi novērtēja ES komisāra paplašināšanās jautājumos Oli Rēna ieguldījumu, piedāvājot risinājumus, lai rastu abām iesaistītajām valstīm pieņemamu vienošanos.

Balstoties uz Eiropas Komisijas sagatavoto ikgadējo ziņojumu par paveikto Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) īstenošanā 2008.gadā un reformu rezultātiem katrā no EKP valstīm, ES ārlietu ministri diskutēja par EKP īstenošanu. Latvija īpaši novērtē divas 2008.gadā EKP ietvaros izveidotās iniciatīvas: Austrumu partnerību un Savienību Vidusjūrai. Jaunās iniciatīvas ieņem nozīmīgu vietu ES un kaimiņvalstu attiecību stiprināšanā. M.Riekstiņš atzīmēja, ka Latvijai īpaši svarīgi ir turpināt attīstīt iespējami ciešāku sadarbību ar austrumu kaimiņvalstīm, īstenojot kopīgus projektus Austrumu partnerības ietvaros un paužot politisku atbalstu reformu gaitai katrā no Austrumu partnerības dalībvalstīm.

Izvērtējot situāciju cilvēktiesību pārkāpumu jomā Birmā/Mjanmā, ES ārlietu ministri nolēma par vienu gadu pagarināt šobrīd spēkā esošos ierobežojošos pasākumus pret Birmu/Mjanmu.

Gatavojoties 7.maijā Prāgā paredzētajam Austrumu partnerības samitam, ES ārlietu ministri uzsvēra šīs iniciatīvas politisko nozīmību. Austrumu partnerības samitā tiks uzsākta šā gada marta Eiropadomē apstiprinātās Austrumu partnerības iniciatīvas īstenošana, kas paredz spēcīgākas un aktīvākas ES politikas veidošanu ar sešām valstīm, kas atrodas austrumos no ES, – ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

VLĀAP sanāksmē tika apspriesta arī Tuvo Austrumu miera procesa turpmākā virzība, situācija Gazā, ASV iesaiste un ES ieguldījums miera procesa veicināšanā.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo nelegālo imigrāciju Vidusjūras reģionā, ES dalībvalstu ārlietu ministri uzsvēra nepieciešamību par šo jautājumu diskutēt ne tikai ES Iekšlietu un tieslietu padomē, bet arī VLĀAP ietvaros skatīt ārējo attiecību aspektus, t.sk. readmisijas līgumu noslēgšanu ar trešajām valstīm.

Tāpat ārlietu ministri vērsa uzmanību arī uz ES iesaisti cīņā pret pirātisma izplatību Somālijas piekrastē.

VLĀAP darba pusdienu laikā ministri pārrunāja 5.aprīļa neformālās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes ar ASV prezidentu rezultātus, notika ministru diskusija par Ukrainu saistībā ar politisko un ekonomisko situāciju valstī, kā arī ES un Moldovas attiecībām, īpaši ņemot vērā norises pēc 5.aprīļa parlamenta vēlēšanām Moldovā. Eiropas Savienības ārlietu ministri izvērtēja arī Durbanas pārskata konferences, kas notika Ženēvā no 20. līdz 24.aprīlim, rezultātus.

Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES informācija