Izglītības un zinātnes ministre: Par strukturālām reformām augstākajā izglītībā

Strukturālās reformas augstākajā izglītībā orientētas uz studiju kvalitātes uzlabošanu un līdzekļu efektivizēšanu, un tās tiek veiktas studentu interesēs, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 28.aprīlī tiekoties ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) valdes pārstāvjiem.

T.Koķe norādīja, ka strukturālās reformas pamatā saistītas ar studiju programmu dublēšanās novēršanu, ar administratīvo izdevumu samazināšanu, kā arī ar valsts budžeta finansētās studiju vietas izmaksu samazināšanu. Šajā kontekstā ministre uzsvēra, ka, izmantojot iepriekšējos gados palielināto valsts budžeta finansējumu un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus augstākajai izglītībai, būtiski uzlabota augstskolu materiāli tehniskā bāze un infrastruktūra. Viņa akcentēja, ka svarīga ir arī augstākās izglītības programmu licencēšanas un kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveide. Tāpat tiek gatavoti priekšlikumi augstākās izglītības un zinātnes stratēģiskās un administratīvās vadības funkciju īstenošanas nošķiršanai.

Ministre piebilda, ka atbilstoši situācijai valstī un ar perspektīvu nākotnē būtiski, lai augstskolās vispirms tiktu pārskatīta studiju programmu, kam tiek piešķirts valsts budžeta finansējums, dublēšanās, jo tās bieži vien dažādās augstākās izglītības iestādēs ir līdzīgas, pat neraksturīgas augstskolām, un atšķirīgas ir vienas studiju vietas izmaksas. Tāpat būtiski samazināt augstskolu administratīvos izdevumus un racionalizēt darbu, piemēram, nodrošinot e-pieteikšanos topošajiem studentiem. Tādējādi tiktu efektivizēti augstākajai izglītībai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, radot iespēju augstskolām uzlabot studiju kvalitāti un finansējumu novirzīt studentu sociālajām vajadzībām un stipendijām.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norādīja, ka uz šādu rīcību ir aicinājusi un turpina aicināt augstskolu rektorus. Tāpat ministre akcentēja, ka izprot studentu rūpes un vienlaikus aicināja jauniešus savā darbībā orientēties uz vērtību radītāju, nevis patērētāju pozīciju.

Runājot par visā valstī plānotajiem budžeta grozījumiem, ministre uzsvēra, ka viss tiek vērsts uz to, lai šī iespējamā samazinājuma rezultātā studenti ciestu vismazāk. No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstākās izglītības budžeta programmas, kas 2009.gadā bija ap 68 miljoniem latu, līdz ar grozījumiem mazākais samazinājums varētu būt ap 6 miljoniem latu, bet lielākais – ap 11 miljoniem latu.

Kliedējot mītu par maksas studijām Latvijā, T.Koķe norādīja, ka pilna laika klātienes studentiem, īpaši prioritārajās nozarēs, lielāko īpatsvaru veido tieši valsts budžeta vietas, piemēram, dabaszinātnēs, matemātikā un IT – ap 70%, bet sociālajās zinātnēs – ap 10%.

Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka šā gada sākumā starp IZM un lielāko daļu augstskolām līgumu ietvaros tika panākts nesamazināt sociālo atbalstu studentiem. Ministre uzsvēra, ka bakalaura līmeņa studentu stipendiju saņēmēju skaits palielināsies, jo maģistratūras un doktorantūras studenti stipendijas tuvākajā laikā saņems no ES struktūrfondiem (līdz pat 800 latiem mēnesī). Studenti tika aicināti arī rūpīgi sekot līdzi informācijai par augstākajai izglītībai paredzēto ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanu.

Tāpat studentiem paredzēta iespēja turpināt saņemt studiju un studējošo kredītus. Līdz šim IZM nodrošinājusi, ka pieaudzis valsts izsniedzamā galvojuma apjoms šiem kredītiem. Studiju kredītiem piešķirti 18,95 miljoni latu (5,8 miljoni jeb 40% vairāk nekā 2008.gadā), bet studējošo kredītiem piešķirti 10,69 miljoni latu (saglabāts 2008.gada līmenis). Turklāt veicamo budžeta samazinājumu kontekstā IZM īsteno pieeju un aizstāv pozīciju, ka šīs ir nesamazināmās pozīcijas, lai studenti ciestu vismazāk.

Nobeigumā tika akcentēts, ka augstākās izglītības iestāžu jaunais statuss nodrošina tām gan lielāku autonomiju un brīvību, gan prasa lielāku atbildību par sava darba rezultātiem. Tādēļ līdz ar jaunā statusa iegūšanu katru mēnesi augstskolas iesniedz ministrijai pārskatu par IZM piešķirtā valsts budžeta izlietojumu. Turklāt katru gadu ministrija saņem un iepazīstas ar zvērināta revidenta revīzijas ziņojumu par katru valsts augstskolu – par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Tāpat augstskolas atskaitās ministrijai saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, piemēram, par budžeta vietu piešķiršanu, par zinātnisko darbību, par ES struktūrfondu finanšu līdzekļu izlietojumu. Vienlaikus augstskolā jāpastāv efektīviem iekšējās kontroles mehānismiem.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece