Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 28.aprīlī

 

 ĀM: Par Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas sastāvu 

28.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 21.marta rīkojumā Nr.165 “Par Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisiju””, ar kuriem par Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) Latvijas puses priekšsēdētāju tika apstiprināts ekonomikas ministrs Artis Kampars. Tika precizēts arī pārējais Komisijas Latvijas puses sastāvs.

Līdz ar šo grozījumu apstiprināšanu Latvijas puse pēc valdības maiņas veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Komisijas darbu un strādātu pie Komisijas trešās sēdes rīkošanas. Tā varētu notikt Latvijā gada otrajā pusē. Pirms SVK sēdes vēl plānots organizēt visu Komisijas darba grupu divpusējās sanāksmes. Komisijas ietvaros darbojas trīs darba grupas – Par ekonomisko sadarbību, Par humanitāro sadarbību, Par sadarbību transporta jomā.

 

ĀM: Par ANO konvencijas protokola par sprādzienbīstamām kara paliekām ratificēšanu 

28.aprīlī valdības sēdē tika apstiprināts likumprojekts par Konvencijas par tādu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu.

Likuma spēkā stāšanās Latvijai nozīmētu pievienošanos ANO konvencijas papildprotokolam, kas paredz valstu atbildību un rīcību bruņotu konfliktu seku likvidēšanā.

Protokols uzliek bruņotā konfliktā iesaistītām valstīm par pienākumu to kontrolētajās teritorijās veikt sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu, kā arī visus nepieciešamos pasākumus civiliedzīvotāju aizsardzībai, tostarp skarto teritoriju iezīmēšanu, iežogošanu un novērošanu.

Protokols paredz arī savstarpēju sadarbību un informācijas apmaiņu starp tā dalībvalstīm, lai īstenotu minētās darbības.

Latvijas pievienošanās šim starptautiskajam instrumentam uzskatāms par soli pretim starptautisko humanitāro tiesību principu stiprināšanai, jo protokola primārais mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība pret sprādzienbīstamām kara paliekām.  

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

BĢSILM: Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju 

28.aprīlī Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja rīkojumu par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas (BĢSILM) reorganizāciju, sadalot tās funkcijas Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Labklājības ministrija (LM) pārņems valsts politikas bērnu tiesību aizsardzības, kā arī bērnu un ģimenes tiesību jomā izstrādāšanu un īstenošanu, veicinot bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanos valstī, īstenojot bāriņtiesu darba pārraudzību un uzņemoties atbildību par adopcijas un audžuģimeņu jomu.

Līdz ar reorganizāciju LM padotībā nonāks Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

LM kompetencē turpmāk būs arī Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpilde, kas izriet no Hāgas konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju.

Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē tiks nodota valsts politikas sabiedrības integrācijas jomā izstrādāšana un īstenošana, sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību, veicinot starpkultūru dialogu un līdzdarbojoties atbalsta sistēmas pilnveidē, lai sekmētu veiksmīgu imigrantu iekļaušanos sabiedrībā. Pēc reorganizācijas TM pārraudzīs Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu, un par tās padotības iestādi kļūs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. TM būs jānodrošina arī ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpilde saistībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Tāpat TM pārņems Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi, kas izriet no Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem un regulas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tiks uzticēta valsts jaunatnes politikas izstrādāšana un īstenošana, veicinot valsts un pašvaldību iestāžu, jaunatnes organizāciju un citu darbā ar jaunatni iesaistīto personu sadarbību un darbības saskaņotību vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā ar jaunatnes darbību saistītajā jomā, koordinējot un organizējot pasākumu sistēmu darbā ar jaunatni, tostarp organizējot jaunatnes lietu speciālistu apmācību.

IZM administrēs valsts budžetā paredzēto līdzekļu pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai, un tās padotībā turpmāk būs valsts aģentūra “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”.

Saskaņā ar apstiprināto rīkojumu Valsts kancelejai, gatavojot priekšlikumus grozījumiem budžetā, jāsamazina tai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi par 38 476,09 latiem.

Ar BĢSILM reorganizāciju un funkciju sadali saistītie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā stāsies spēkā 1.jūnijā.  

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par būvniecības prasībām neliela apjoma publiskajām ēkām 

Ministru kabineta sēdē 28.aprīlī tikai apstiprināti grozījumi būvnormatīvā “Publiskas ēkas un būves” (t.i., MK 21.07.2008. noteikumos Nr.567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves””), kas no 1.jūnija vienkāršo būvniecības prasības neliela apjoma publiskajām ēkām.

Būtiskākie grozījumi attiecas uz neliela apjoma tūristu mītņu projektēšanu -– tās ar ēkas kopējo platību līdz 150 m² turpmāk varēs projektēt atbilstoši dzīvojamo māju normatīvo aktu prasībām. Neliela apjoma tūristu mītņu projektēšanas normas tika atvieglotas, jo tās bija vienlīdzīgas ar prasībām citām publiskajām ēkām (piemēram, teātriem, veikaliem, slimnīcām, stacijām u.tml.), kas būtiski sadārdzināja būvniecības izmaksas un apgrūtināja ēku nodošanu ekspluatācijā. Vienlaikus MK noteikumos precizētas arī vairākas ugunsdrošības normas atbilstoši LBN 201-07 “Būvju ugunsdrošība” un precizētas prasības publisko būvju vides pieejamībai, atvieglojot personām ar redzes un dzirdes traucējumiem uzturēšanos šādās ēkas, precizēts sanitāro iekārtu skaits, ēku galvenie raksturlielumi, prasības evakuācijas kāpnēm un ceļiem.

Grozījumus izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs”, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par izmaiņām Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvā 

Ministru kabinets (MK) 28.aprīlī atbalstīja grozījumus MK noteikumos par Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvu. Izmaiņas tiesību aktā veiktas, jo Tieslietu ministrija darbam padomē deleģējusi Iekšējā audita nodaļas vadītāju I.Ozolu.

Revīzijas konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Padome izskata Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) sagatavotos dokumentus par zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un profesionālās darbības kvalitātes kontroli, kā arī par Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas nostādnēm. Padome arīdzan sniedz ieteikumus LZRA to pilnveidošanai, vienlaikus informējot arī Finanšu ministriju par sniegtajiem ieteikumiem.

  
 

FM: Par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību 

Valdība 28.aprīlī no jauna izdeva Ministru kabineta (MK) noteikumus par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību, kas nosaka pašu resursu administrēšanā iesaistīto Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāžu atbildību un kompetenci.

Jaunie MK noteikumi papildināti ar normu, kas nosaka pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam, Satiksmes ministrijai, Valsts zemes dienestam, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai atbilstoši savai kompetencei sniegt informāciju Finanšu ministrijai pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes noteikšanai.

No MK noteikumiem arīdzan svītrotas ar cukura ražošanu saistītas normas sakarā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā.

Atbilstoši MK noteikumiem pašu resursus veido tradicionālie pašu resursi (muitas nodoklis, ievedmuita lauksaimniecības precēm, antidempinga maksājumi, kompensācijas maksājumi), kā arī pievienotās vērtības nodokļa resurss, nacionālā kopprodukta ienākuma resurss, Apvienotās Karalistes korekcija un citām dalībvalstīm piešķirtās atlaides budžeta līdzsvarošanai.

 

FM: Par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvenciju ar Tunisiju 

Valdība 28.martā atbalstīja Latvijas Republikas valdības un Tunisijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Konvencija nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Tunisijā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 62 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 59 valstīm, no kurām 51 ir parakstīta, un ir sākta 48 konvenciju piemērošana. 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem tiesību aktos, kas paredz svītrot normas par civilās aizsardzības aizsargbūvēm 

Izpildot Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobrī doto uzdevumu, Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi un 28.aprīlī nodevusi izskatīšanai valdībā grozījumus tiesību aktos, kas paredz svītrot normas par civilās aizsardzības aizsargbūvēm.

Civilās aizsardzības aizsargbūves jeb patvertnes Latvijā ir saglabājušās vēl no padomju gadiem. Patvertnes bija paredzētas iedzīvotāju aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieroču postošajiem faktoriem – atombumbas sprādziena un ķīmisko kaujas vielu iedarbības.

Pēdējo 17 gadu laikā patvertņu saglabāšanai un uzturēšanai nav bijis iedalīts nekāds finansējums, tāpēc to stāvoklis nemitīgi pasliktinās, bet atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu apjoms nepārtraukti pieaug.

Daudzviet jau šobrīd patvertnes izmanto saimnieciskiem mērķiem, taču valsts iestādēm, pašvaldībām un komersantiem, kuru īpašumā atrodas šīs būves, īpašā statusa dēļ bija pienākums saglabāt tajās esošās speciālās iekārtas (gaisa filtrus, aizsargdurvis u.c.). Pēc attiecīgo grozījumu Civilās aizsardzības likumā pieņemšanas Saeimā aizsargbūvju īpašnieki varēs lemt par patvertņu turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kas Latvijā vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību, norāda, ka atteikšanās no patvertnēm neietekmēs iedzīvotāju drošību katastrofu gadījumā, jo saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepieciešamības gadījumā pašvaldībām joprojām ir uzdevums evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām. Tāpat aizsardzībai no katastrofu postošajiem faktoriem iedzīvotāji var izmantot arī individuālos aizsardzības līdzekļus, veikt telpu hermetizāciju un citus nepieciešamos pasākumus.

IeM jau pagājušā gada 28.oktobrī Ministru kabinetam (MK) iesniedza izskatīšanai sarakstu ar visu Latvijā pieejamo aizsargbūvju skaitu, tehnisko stāvokli un nepieciešamo finansējumu renovācijai, pēc kā izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atteikties no šo būvju turpmākas uzturēšanas, bet IeM tika dots uzdevums sagatavot visus nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.

Izpildot šo uzdevumu, IeM ir sagatavojusi grozījumus Civilās aizsardzības likumā, Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra noteikumos Nr.612 “Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam”, Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.423 “Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru padomes 1990.gada 7.decembra rīkojuma Nr.218 “Par civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu. 

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par Latvijas Nacionālās sporta padomes jauno sastāvu 

28.aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu, saskaņā ar kuru darbu jaunā sastāvā sāks Latvijas Nacionālā sporta padome. Nepieciešamība apstiprināt jaunu padomes sastāvu saistīta ar Saeimas 2009.gada 12.marta lēmumu “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Par Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) priekšsēdētāju apstiprināts finanšu ministrs E.Repše, bet par padomes locekļiem: labklājības ministrs U.Augulis, izglītības un zinātnes ministre T.Koķe, veselības ministrs I.Eglītis, aizsardzības ministrs I.V.Lieģis, iekšlietu ministre L.Mūrniece, tieslietu ministrs M.Segliņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns, IZM Sporta departamenta direktore A.Brūne, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” priekšsēdis A.Jaunsleinis, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents A.Kalniņš, biedrības “Latvijas Augstskolu sporta savienība” prezidents M.Švinks, biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” izpilddirektors A.Ulmanis, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents A.Vrubļevskis, biedrības “Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents D.Znatnajs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors J.Žīdens.

Saskaņā ar Sporta likumu LNSP sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” vadītājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors un biedrības “Latvijas Augstskolu sporta savienība” prezidents. Papildus tam MK padomes sastāvā var iekļaut arī citus pārstāvjus, tāpēc LNSP sastāvā turpmāk darbosies arī tieslietu ministrs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” prezidents un biedrības “Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents.

Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par darba aizsardzības normu atvieglotu piemērošanu 

Lai uzlabotu darba aizsardzību darba vietās, kā arī atvieglotu attiecīgo darba aizsardzības normu piemērošanu, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi jaunus noteikumus darba aizsardzībā.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem par darba aizsardzības prasībām darba vietās jaunie noteikumi papildināti ar konkrētām mikroklimata un apgaismojuma normām. Atbilstoši tām darba telpās ir jānodrošina atbilstošs mikroklimats, ņemot vērā veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi. Noteikumos noteikts, kāda ir ieteicamā temperatūra, gaisa mitrums darba vietās siltajā un aukstajā gada periodā atkarībā no darba rakstura un fiziskās slodzes, ko veic nodarbinātais.

Tāpat noteikumi precizē apgaismojuma līmeņu normas, kas būtu optimālas gan darba vietās telpās, gan arī ārpus tām, piemēram, apgaismojuma prasības birojos, slimnīcās, lidostās, frizētavās. Turklāt dokumentā ir norādīts pieļaujamais laiks, strādājot ārā aukstā laikā. Tas nozīmē, ka darba devējam būs jāseko līdzi laikam, ko darbinieks pavada, strādājot ārā, apstākļos, kad gaisa temperatūra noslīdējusi zem nulles. Šādos gadījumos darba devējam būs jārūpējas par atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un pārtraukumiem darba laikā, lai darbinieks varētu sasildīties.

To paredz 28.aprīlī valdībā apstiprinātie noteikumi par darba aizsardzības prasībām darba vietās.

Noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī. Tajos noteiktās prasības attiecībā uz mikroklimatu un apgaismojumu būs jāievēro no jauna izveidotajās darba vietās. Savukārt jau pastāvošajās darba vietās šīs normas būs ieteicošas.

Noteikumu projekts izstrādāts darba grupā, kurā piedalījās LM, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un aizsardzības veselības institūta pārstāvji.

Pēc LM pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā” datiem trešdaļa nodarbināto darba vidē ir pakļauti augstai vai zemai temperatūrai. Caurvējam ir pakļauti 51,6% no aptaujātajiem nodarbinātajiem.

 

LM: Par darba aizsardzības jomas tiesiskā regulējuma uzlabošanu 

Lai sekmētu darba aizsardzības prasību ieviešanu praksē, kā arī veicinātu strādājošo drošības un veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi vairākas būtiskas izmaiņas Darba aizsardzības likumā, kas vērstas uz darba aizsardzības tiesiskā regulējuma uzlabošanu.

Minētās izmaiņas iekļautas LM izstrādātajā likumprojektā “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas 28.aprīlī apstiprināts valdībā. Tas vēl būs jāpieņem Saeimā.

Būtiskākie likumprojekta grozījumi paredz jauna darba aizsardzības normatīvos aktus paskaidrojoša dokumenta – prakses standarta – ieviešanu. Prakses standartus plānots izstrādāt kādai konkrētajai nozarei vai darbības veidam. Tajā paredzēts apkopot visas attiecīgajai nozarei vai darbības veidam saistošās darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī skaidrot to piemērošanu tieši konkrētajā nozarē vai darbības veidā. Prakses standartu ievērošana būs brīvprātīga. Ja darba devējs būs ņēmis vērā standarta prasības savā jomā, tas faktiski nodrošinās arī darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Plānots, ka prakses standartus apstiprinās Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.

Tāpat paredzēts, ka darba devējam, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, būs jānorīko vai jāpieņem darbā viens vai vairāki darba aizsardzības speciālisti. Darba devējam nebūs vairs obligāti jāpieņem darbā vairāki darba aizsardzības speciālisti, ja uzņēmumā nodarbināto skaits pārsniegs 50 nodarbinātos, kā to paredz pašreiz spēkā esošā likuma normas. Paredzētās izmaiņas likumā ļaus samazināt izmaksas vidēji lieliem uzņēmumiem, kuros nodarbinātie nav pakļauti bīstamiem riska faktoriem (piemēram, biroja darbos) un arī viens darba aizsardzības speciālists var veikt visus nepieciešamos uzdevumus.

Joprojām pastāvēs iespēja darba devējam pašam pildīt darba aizsardzības speciālista pienākumus uzņēmumos, kuros nodarbināti ne vairāk kā desmit nodarbinātie. Savukārt, ja uzņēmums darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā izvēlēsies piesaistīt kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, darba devējam savā uzņēmumā būs jānorīko atbildīgais par darba aizsardzību. Šim cilvēkam netiks noteiktas īpašas prasības attiecībā uz apmācību vai kvalifikāciju, bet darba devējam būs jāizvēlas speciālists, kurš pildīs koordinatora pienākumus, sadarbojoties ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu.

Lai samazinātu administratīvo slogu, plānots, ka tiem darba devējiem, kuri nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, nebūs turpmāk jānosūta Valsts darba inspekcijai (VDI) informācija par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem. Tāpat VDI nebūs jāpaziņo gadījumos, ja uzņēmums uzsāk cita veida darbību.

Īstenojot jau Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam paredzētos uzdevumus, kā arī sniedzot zinātniski pētniecisko atbalstu darba aizsardzības politikas izstrādātājiem – LM un VDI, likumprojektā paredzēts uzdot vairākus pienākumus darba aizsardzības jomā veikt Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai “Darba drošības un vides veselības institūts” (inspektoru apmācība, situācijas analīze un konsultēšana, sabiedrības informēšana u.c.).

Tāpat, veicinot preventīvās kultūras uzlabošanu uzņēmumos, plānots uzlabot uzticības personu darbu, nosakot, ka darba devējam uzticības personām ir jāpiešķir ne mazāk kā divas stundas nedēļā pienākumu veikšanai darba aizsardzībā. Grozījumus Darba aizsardzības likumā izstrādāja darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no LM, VDI, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”. 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības ierosināšanu 

Turpmāk lēmumu pieņemšana attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības procesa sākšanu būs tikai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas (VDzTI) kompetencē.

Šādi tiks panākta uzņēmējdarbības vides uzlabošana un paātrināsies dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības process. Līdz šim publiski pieejama dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecības iesniegumu pasū­tītājs iesniedza attiecīgajā pašvaldībā, bet pārējiem dzelzceļa infrastruktūras objektiem – projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju Satiksmes ministrijā.

Lēmējtiesību nodošanu VDzTI kompetencē paredz 28.aprīlī valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.janvāra noteikumos Nr.3 “Dzelzceļa būvnoteikumi”.

Grozījumos noteikta vienota dzelzceļa būvniecības ierosināšanas procedūra visām dzelzceļa būvēm. Lai saņemtu būvniecības nosacījumus dzelzceļa infrastruktūras objektam, būvniecības ierosinātājam projektēšanas uzdevums jāiesniedz VDzTI. 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par darbinieku iesaistīšanu Eiropas komercsabiedrības lēmumu pieņemšanā  

28.aprīlī Ministru kabinets akceptēja likumprojektu “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”, kas nosaka kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā un Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Labklājības ministriju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Valdība akceptēja arī grozījumus Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā un Eiropas komercsabiedrību likumā, kas redakcionāli precizē normas saistībā ar jauno likumprojektu.

Kā teikts anotācijā, likumu piemēros, ja Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību paredzēts reģistrēt Latvijā vai tās juridiskā adrese tiek pārcelta uz Latviju. Tas tiks piemērots arī, veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu.

Izstrādājot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas līguma projektu, dibinātājām sabiedrībām jāveic sarunas ar darbiniekiem vai to pārstāvjiem par darbinieku turpmāko iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.

Sarunu gaitā darbinieki jāinformē par dibināšanas vai reorganizācijas līguma projekta noteikumiem un to īstenošanas gaitu. Sarunām jāizveido speciāla sarunu grupa, un tās locekļu skaitliskais sastāvs jānosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību un to atkarīgo sabiedrību darbinieku skaitam.

Darbinieku skaitu aprēķina no vidējā darbinieku skaita sešu mēnešu periodā pirms dibināšanas līguma projekta vai reorganizācijas līguma projekta izsludināšanas. Aprēķinot šo skaitu, ņem vērā arī tos darbiniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.

28.aprīlī grozījumi tika atbalstīti arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz noteikt atbildību darba devējiem par darbinieku iesaistīšanas noteikumu pārkāpšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās vai komercsabiedrību grupās, kā arī Eiropas komercsabiedrības dibināšanas gadījumā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.

Ar grozījumiem papildināts arī atbildības regulējums par tādas konfidenciālas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, piemērojot darbinieku iesaistīšanas kārtību. Par to būs paredzēts naudas sods no 100 līdz 200 latiem.

Likumu grozījumi jāpieņem Saeimā. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšanu dzeramajam ūdenim 

Lai mazinātu birokrātiju veselības nozares administrējošajās institūcijās, 28.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka no 2010.gada janvāra dzeramā ūdens pazeminātās nekaitīguma un kvalitātes prasības noteiks Sabiedrības veselības aģentūra (SVA).

Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka veselības ministrs pēc SVA atzinuma uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādi nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi. Tādēļ, lai vienkāršotu pieteikumu iesniegšanu un īpašo normu apstiprināšanas procedūru, Veselības ministrija rosināja likumā noteikt, ka turpmāk SVA pēc pieteikuma izvērtēšanas varēs piešķirt dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības.

Kā norādīja veselības ministrs Ivars Eglītis: “Šobrīd veselības aprūpē ir sāktas ļoti nopietnas reformas, lai administrējošo iestāžu funkcijas nedublētos un tiktu radīta neliela un efektīva pārvalde. Esam ļoti rūpīgi izvērtējuši tās funkcijas, kuras ir jāveic un no kurām varam atteikties, nododot tās citām valsts vai pašvaldības institūcijām vai privātajam sektoram.”

 

VesM: Par aizliegumu mazumtirdzniecībā izplatīt koncentrētu etiķskābi 

28.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskas vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam, kas paredz mazumtirdzniecībā no 2010.gada 1.janvāra aizliegt izplatīt etiķskābi ar koncentrāciju virs 10%.

Samazinot koncentrētas etiķskābes pieejamību iedzīvotājiem, tiks novērsta nejaušu nelaimes gadījumu iespējamība, to kļūdas pēc iedzerot. Saindēšanās un iekšējo orgānu apdegumu sekas, iedzerot koncentrētu etiķskābi, rada neatgriezeniskus iekšējo orgānu bojājumus un invaliditāti mūža garumā.

No 2000.gada līdz 2008.gada jūnijam pēc etiķskābes iedzeršanas slimnīcās ārstējušies 255 pieaugušie un vairāk nekā 42 bērni.

Starptautiskā pieredze liecina, ka augstas koncentrācijas etiķskābes izmantošana sadzīvē pilnībā aizstājama ar vājākas koncentrācijas etiķskābi vai citiem, mazāk bīstamiem produktiem. Savukārt augstas koncentrācijas pārtikas etiķskābi būs atļauts izmantot kā pārtikas piedevu profesionālā lietošanā – pārtikas uzņēmumos pārtikas produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai. 

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par grozījumiem Ķemeru nacionālā parka likumā 

28.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu ar 2009.gada 1.jūniju paredzēts apvienot Vides ministrijas pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes Gaujas nacionālā parka administrāciju un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju ar Vides ministrijas pakļautībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm Dabas aizsardzības pārvaldi, Rāznas nacionālā parka administrāciju, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, Slīteres nacionālā parka administrāciju un Teiču dabas rezervāta administrāciju un izveidot Vides ministrijas pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi ar nosaukumu “Dabas aizsardzības pārvalde”. Izveidojot vienu institūciju – Dabas aizsardzības pārvaldi, turpmāk tiks vienoti īstenota dabas aizsardzības politika visā Latvijas teritorijā un efektīvi veikta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana. Likumprojektā iekļauti grozījumi, kas ir nepieciešami saistībā ar vienotas dabas aizsardzības institūcijas “Dabas aizsardzības pārvalde” izveidi.

Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību nacionālā parka teritorijā, ir izveidota nacionālā parka konsultatīvā padome. Līdz šim konsultatīvās padomes sastāvā nebija iekļauta neviena organizācija, kas tiešā veidā pārstāvētu meža un zemes īpašnieku vai aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju intereses. Tādēļ likumprojekts paredz Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes sastāvā iekļaut šo organizāciju pārstāvjus, lai veicinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu saskaņošanu.

 

VidM: Par dabas lieguma “Ābeļi” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem 

28.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Ābeļi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums “Ābeļi” ir izveidots ar 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”; tā platība ir 3275 hektāri. Dabas lieguma galvenais izveidošanas mērķis ir saglabāt vairākus īpaši aizsargājamus purvu biotopus (neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas) un mežu biotopus (purvaini meži, melnalkšņu staignāji, boreālie meži). Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”.

Dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā izvirzītajam dabas lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķim – floras, faunas, biotopu un Ziemeļsusējas raksturīgās ainavas saglabāšana un ekonomisko un dabas aizsardzības interešu sabalansēšana.

Noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas: ainavu aizsardzības, dabas lieguma zonu un regulējamā režīma zonu. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu Ziemeļsusējas un tās pļavu kompleksa ainavu. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo mežu, purvu un pļavu biotopu aizsardzību. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgāko teritoriju aizsardzību. 

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa