Par lielu būvniecības projektu celtniecības organizēšanu un to finansēšanu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti 22.aprīlī pēc Rīgas domes (RD) augstāko amatpersonu uzklausīšanas rosināja pašvaldībai līdz šā gada 15.jūnijam iesniegt priekšlikumus par lielu būvniecības projektu celtniecības organizēšanu un to finansēšanu, lai turpmāk neatkārtotu Dienvidu tilta būvniecībā pieļautās kļūdas.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš sēdē norādīja, ka viņam ir bažas par to, ka Dienvidu tilta būvniecības līgumi noslēgti nevis par labu pasūtītājam, bet gan par labu būvniekiem. “Ir būtiski, lai līgumi par tik vērienīgiem projektiem tiktu ļoti precīzi izanalizēti no juridiskās puses, lai cietēji nebūtu pasūtītāji,” atzina A.Bērziņš.

Rīgas mērs Jānis Birks komisijas deputātiem norādīja, ka pašvaldības viedoklis par Dienvidu tilta celtniecību atšķiras no Valsts kontroles (VK) ziņojumā paustās informācijas. “Mūsuprāt, nav notikusi resursu izšķērdēšana, tādēļ man ir liels prieks, ka Valsts kontrole šos materiālus nodevusi Ģenerālprokuratūrai, lai pēc iespējas ātrāk tā izskatītu šos jautājumus,” sacīja J.Birks.

J.Birks uzvēra, ka tik liela objekta celtniecību pilsēta viena uzņemties nevar, jo tā nav spējīga panest visu slogu. Viņš atzina, ka šādu situāciju nākotnē nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut. Viņaprāt, jebkura liela transporta objekta celtniecībā ir jāpiesaista gan Eiropas Savienības (ES) fondu, gan arī valdības līdzekļi. “Tas ir nožēlojami, ka valdība tikai noskatījās, kā pilsēta meklē šos risinājumus. Un neiejaucās jau toreiz, kad tas bija nepieciešams. To, ko ļāva pilsētai darīt – tā ir bezatbildīga rīcība!” teica J.Birks.

Pašvaldības vadītājs norādīja, ka valstij būtu jādefinē, kā notiek lielu finanšu resursu piesaiste valsts nozīmes celtniecības objektiem. Saeimai vai valdībai vajadzētu izstrādāt reglamentu, kas noteiktu, kā valsts iesaistās šādu projektu realizācijā, rosināja J.Birks.

Komisijas deputāte Sarmīte Ķikuste pauda nožēlu, ka valdība nav iesaistījusies šajā procesā, jo tādējādi iespējams būtu izdevies novērst lielu naudas summu izšķērdēšanu par būvniecības līgumu sagatavošanu.

Deputāti interesējās, kas tiks darīts, lai nepieļautu nepamatotu izmaksu rašanos tilta būvniecības otrās kārtas izbūvē. J.Birks informēja, ka nākamo celtniecības kārtu būvniecības līgumā ir atrunāta kārtība, kādā veidā tiks pārskatīta vienošanās, paredzot, ka katru gadu izmaksas tiks aprēķinātas, ņemot vērā inflācijas koeficientu. Turklāt tilta būves trešajā kārtā ir izdevies piesaistīt arī ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

Tāpat Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdza RD līdz 2010.gada 1.februārim iesniegt informāciju par VK veiktās revīzijas ieteikumu ieviešanu, savukārt Ģenerālprokuratūru informēt par iespējamo Dienvidu tilta būvniecības pārkāpumu izvērtēšanas gaitu.

Saeimas preses dienests