Par ES lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanas iespējām

Neskatoties uz aktīvo lobēšanas darbu, Latvijas pārstāvjiem Eiropas Savienības (ES) institūcijās pagaidām vēl nav izdevies panākt pietiekami lielu atbalstu ES tiešo lauksaimniecības maksājumu izlīdzināšanai, 22.aprīļa sēdē konstatēja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Komisija apstiprināja nacionālās pozīcijas 23. un 24.aprīļa ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei par veicamajiem pasākumiem, vienkāršojot ES lauksaimniecības politiku.

Kā norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas pārstāvji arī šajā diskusijā turpinās konsekventi iestāties par vienādu konkurences apstākļu radīšanu visu dalībvalstu zemniekiem, uzsverot, ka Latvijas lauksaimnieki šobrīd saņem neadekvāti mazus tiešos maksājumus. Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Arnis Lapiņš apliecināja, ka Latvijas pārstāvji ar citu valstu ekspertiem šo jautājumu aktīvi pārrunās arī kuluāru sarunās, lobējot nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus.

Tomēr dalībvalstu atbalstu bloķējošā mazākuma izveidei Latvijai pagaidām nav izdevies panākt, atzina A.Lapiņš. Viņš norādīja, ka Latvijai līdzīgu nostāju pauž dalībvalstis, kuru lauksaimnieki arī saņem mazus tiešos maksājumus, piemēram, Lietuva, Igaunija, Polija. Tāpat šai grupai daļēji iespējams pieskaitīt arī Lielbritāniju un Portugāli, skaidroja ZM ierēdnis.

Zemkopības ministrs piebilda, ka Latvijai jāturpina meklēt sabiedrotie starp dalībvalstīm ar zemākajiem tiešmaksājumiem. “Jo citādi, kura gan dalībvalsts gribēs atteikties no sava labuma, lai atdotu to citām valstīm,” teica J.Dūklavs. Savukārt A.Lapiņš arī norādīja, ka Latvija vēlētos, lai Eiropas Komisijas piedāvātie ES lauksaimniecības politikas vienkāršošanas priekšlikumi būtu ambiciozāki, nevis tik tehniski, kā līdz šim.

Saeimas preses dienests