Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 23. aprīļa sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

O.Kastēns
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēdē vislielākās debates izraisīja uz otro lasījumu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šis likumprojekts tika izstrādāts, pamatojoties uz valdības deklarāciju, kas paredz ministrijām maksimāli iesaistīt valsts sociālo iemaksu līdzekļus solidārajā sociālās drošības sistēmā. Likumprojekts paredz, ka, sākot no šā gada 1.maija, sociālo iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā tiks samazināta no 8 līdz 2 procentiem.

Šodien tika iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti, piemēram, “Grozījums Darba likumā”, “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Es gribu savā un LPP/LC frakcijas vārdā izteikt sašutumu par Ministru prezidenta un finanšu ministra izteikumiem attiecībā uz vecāku pabalsta iespējamo samazinājumu. Mēs kategoriski nostājamies pret jebkāda veida valsts atbalsta mazināšanu ģimenēm ar bērniem. Un šādi premjera paziņojumi mūs dara sevišķi bažīgus, jo kā nākamais solis aiz vecāku pabalsta un ģimenes valsts pabalsta samazināšanas varētu sekot arī finansējuma nepiešķiršana skolēnu brīvpusdienām; par šo finansējumu mana frakcija ir cīnījusies ļoti ilgi un cītīgi. Tāpēc mēs uzskatām, ka laikā, kad vecākiem trūkst naudas, lai apmaksātu ēdināšanas izdevumus skolā, valdība nedrīkst rīkoties bezatbildīgi un apdraudēt bērnu veselību.

Mēs uzskatām, ka īstermiņa finanšu problēmas nedrīkst risināt uz sociālā atbalsta sistēmas rēķina, it īpaši uz tādu prioritāšu rēķina kā dzimstības veicināšana, bērnu veselība, atbalsts ģimenēm ar bērniem kopumā.

Un tāpēc vēl jo lielāku neizpratni rada premjera Valda Dombrovska nevēlēšanās sniegt skaidrojumu par ģimenes atbalsta un sabiedrības integrācijas politikas nākotni.

LPP/LC frakcija jau valdības veidošanas procesā, kā arī atkārtoti – mēnesi pēc valdības apstiprināšanas – ir aicinājusi premjeru uz frakcijas sēdi sniegt skaidrojumu desmitiem tūkstošu ģimeņu ar bērniem par jautājumiem, kurus esam uzdevuši. Diemžēl ģimenes ar bērniem atbildes uz viņiem ļoti būtiskiem jautājumiem par savu nākotni tā arī nav saņēmušas.

Acīmredzot valdība, kurā ir ministri, kas nedeklarē savus īpašumus uz Mēness, nespēj rūpēties par bērniem, kas dzīvos uz planētas Zeme.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Darba likumā. “Saskaņas Centra” deputāti balsoja par grozījumiem, un es mēģināšu īsi un kodolīgi pamatot, kāpēc.

Lieta ir tāda. Darba likums ir pieņemts 2001.gadā un stājies spēkā 2002.gadā. Darba likums reglamentē darba tiesiskās attiecības un ir saistošs darba devējam un darbiniekiem. Eiropas Savienības struktūrfondu un nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” ietvaros veiktā pētījuma rezultāti apliecina, ka Latvijā nereģistrētās nodarbinātības līmenis ir relatīvi augsts, jo, piemēram, 2006.gadā vidēji katrs ceturtais Latvijas strādājošais tika nodarbināts bez darba līguma un/vai ar aplokšņu algu.

Savukārt Valsts darba inspekcija, ierodoties pie darba devēja, nereti konstatē situāciju, ka darba līgumi kādu apstākļu dēļ konkrētajās darba vietās nav pieejami, līdz ar to nav iespējams pareizi novērtēt situāciju un pilnvērtīgi veikt pārbaudi. Tāpēc ir nepieciešami atbilstoši Darba likuma grozījumi, kas paredzētu darba devēju pienākumu glabāt darba līgumus tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti tiek nodarbināts.

Saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību kā vēl viena no lielajām problēmām tiek minēta nepareiza darba laika uzskaite un līdz ar to arī neatbilstoša samaksa par paveikto darbu, tāpēc nepieciešami attiecīgo likuma normu precizējumi.

Mēs esam ļoti labi informēti par šo situāciju, jo mūsu frakcijas, frakcijas “Saskaņas Centrs”, deputāti saņem desmitiem un pat simtiem signālu no Latvijas iedzīvotājiem par šo problēmu. Un tādēļ, lai samazinātu nereģistrētas nodarbinātības gadījumu skaitu, novērstu to, ka darbinieki tiek nodarbināti bez darba līguma, grozījumi paredz, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

Tuvākajā laikā grozījumi tiks pieņemti steidzamības kārtā otrajā, galīgajā, lasījumā.

A.Latkovskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeima pieņēma daudz dažādu likumprojektu dažādos lasījumos. Viens no svarīgākajiem bija lēmums par otrā līmeņa pensiju iemaksu samazināšanu no 8 līdz 2 procentiem, kas ietu no strādājošo samaksātajiem sociālajiem nodokļiem uz banku pārvaldītajiem fondiem. Mēs esam gan televīzijas raidījumos, gan radio dzirdējuši daudzu ekspertu paziņojumus, ka tas grauj šo sistēmu, bet es gribu izstāstīt pašu būtību.

Tātad šīs iemaksas vairs tik lielas neies uz banku pārvaldītajiem fondiem, bet paliks valsts budžetā. Tas valsts budžetam dos papildu 100 miljonus, kas ļaus mums nodrošināt to, ka nebūs jāpieņem lēmums par pensiju samazināšanu. Tātad, lai nesamazinātu pensijas, bija jāizdara šis solis, kas noteikti būs tikai uz laiku, līdz Latvijas ekonomika atgūsies. Mani, protams, pārsteidz, ka kolēģi no tā sauktās Štokenberga partijas, kura vēl nesen ar putām uz lūpām iestājās par pensionāriem, šoreiz šo lēmumu neakceptēja un balsoja pret to, kaut gan būtība šim lēmumam ir tāda: nodrošināt, lai vairāk naudiņas būtu, lai mēs varētu saglābt pensijas, kādas ir pašlaik pensionāriem, un lai būtu nauda arī bezdarbniekiem, cilvēkiem, kas paliek bez darba.

Tāpat nauda ir jāatrod arī citās izdevumu pozīcijās. Nu, piemēram, mēs tagad daudz dzirdam tādus pravietiskus paziņojumus par to, ka nu ar veselības aprūpes sistēmu būšot cauri. Bet tad man ir jautājums: vai veselības aprūpes sistēma, kurai šogad bija paredzēti 534 miljoni latu, nevarēs izdzīvot šogad, ja pēc budžeta grozījumiem šai sistēmai būs 450 miljoni latu? Es domāju, jebkurš spējīgs ministrs un profesionālis savā jomā spētu par 450 miljoniem nodrošināt, ka sistēma strādā šajos krīzes apstākļos. Turklāt šajā situācijā 38 miljoni paredzēti algām, taču tikai puse no šīs summas veselības aprūpes sistēmā tiek izmaksāta medicīnas māsiņām un ārstiem. Tātad otra puse no 38 miljoniem, 19 miljoni, aiziet tā sauktajiem medicīnas birokrātiem, un tur ir iespējas mazināt un skatīties, kur atrast liekās summas.

Līdzīgi ir pašlaik arī izglītības sistēmā, kur uz sešiem skolotājiem, kas strādā klasē, ir četri tā sauktie izglītības darbinieki (varam saukt viņus arī par birokrātiem vai kā citādi). Jābūt situācijai, ka uz astoņiem ir tikai divi šādi.

Tātad ir iespējas atrast līdzekļus, un tas nenozīmē, ka pirmām kārtām ir jāķeras klāt medmāsām, ārstiem un mazajām slimnīcām vai arī skolotājiem. Pirmām kārtām ir jāķeras klāt tur, kur ir neracionāli izdevumi, un tā jau ir tā sauktā ierēdņu armija. Tur jāatstāj tie, kas strādā, un jāmaksā viņiem ir labas algas, nevis visiem jāsamazina vienādi. Tātad iespējas naudu atrast ir.

Šis būs grūts laiks. Šodien Saeima parādīja, ka mēs atradām 100 miljonus, lai uzturētu pensiju sistēmu tādu, kāda tā ir. Es domāju, ka valdība atradīs arī līdzekļus, lai krīzes apstākļos turpinātu darboties gan veselības aprūpes sistēma, gan izglītības sistēma.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Mani kolēģi jau pietiekami plaši izstāstīja par valsts fondētajām pensijām. Es gribu akcentēt dažus citus šodienas likumprojektus.

Liels prieks ir par to, ka trešajā lasījumā apstiprināja Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes, kas ir augstskolu pamatdokumenti, un līdz ar to no likumiskās puses šajās augstskolās viss ir pilnīgā kārtībā.

Otrs likums, kas būs ļoti svarīgs, ir “Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā”, jo 2011.gadā ir lielā tautas skaitīšana, kas ir ļoti liels pasākums, un uz to balstās visas valsts prognozes nākamajā laika posmā. Tas ir tiešām ļoti nozīmīgs notikums, tāpēc mēs laikus sākam strādāt pie attiecīgiem likumprojektiem.

Šodien diskusijas bija par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, kuru skatījām otrajā lasījumā. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, atsaucām savus priekšlikumus, bet mūsu frakcijā ir bažas un satraukums par to, ka valsts maksā lielas kompensācijas likumpārkāpējiem par to, ka lietas izskatīšanas procesā ir pārkāpta procedūra un ka tas ir konstatēts Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tātad šis jautājums tomēr ir… šeit jādomā par kvalitāti, kādā notiek tiesu procesi.

Jā, mēs šobrīd strādājam saspringtā periodā, domājot par tuvajiem budžeta grozījumiem. Vakar mūsu frakcijas sēdē bija arī lielas pārrunas un diskusija par iespējamiem 40 procentu samazinājumiem izdevumos izglītībai un sociālajos jautājumos. Mēs esam satraukti par to, kā situācija veidosies. Mēs šodien apstiprinājām Satversmes akadēmijām, un mēs redzam, ka, ja mums ir 40 procentu samazinājums, tad mums ir divas iespējas: vai nu ir jāsamazina reālās studiju izmaksas, turklāt jāsamazina vairāk nekā uz pusi – no 1400 latiem uz apmēram 630 latiem –, vai arī jāsamazina apmēram par 3000 budžeta vietām iespējas studēt. Protams, tas būtu vēl ļaunāk, jo vienīgais mūsu kapitāls – tā taču ir izglītība. Šeit ir jāmeklē risinājumi, jo, mūsuprāt, mēs ļoti daudz uzsveram tieši šo samazinājuma nepieciešamību, bet pavisam maz runājam par to, kā mums būtu jāpalielina ienākumi, kā būtu jāatbalsta uzņēmēji un jārada jaunas darba vietas, jo šis līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai apdraud arī Eiropas fondu izmantošanu un tātad arī attīstības iespējas.

Kopīgiem spēkiem mēs meklēsim risinājumus, un valdība strādā pie tā, un arī mēs, deputāti, no savas puses skatīsim visas tās iespējas, kādas mums varētu būt, lai mēs tiešām nepārkāptu to mūsu valsts attīstībai kritisko punktu.

Es novēlu priecīgas brīvdienas.

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Es arī papildināšu, pastāstīšu par tiem likumprojektiem, par kuriem vēl neizstāstīja. Piebildīšu, ka Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kas paredz likvidēt premjera pārraudzībā esošo Informācijas analīzes dienestu. Šie grozījumi ir sagatavoti tādēļ, lai vienkāršotu klasificētās informācijas apriti, paātrinātu ar nacionālo drošību saistītās informācijas nodošanu valsts augstākajām amatpersonām un kompetentām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī novērstu valsts iestāžu funkciju dublēšanos un līdz ar to taupītu valsts budžeta līdzekļus.

Bez tam šodien tika nodots komisijām skatīšanai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Tiks precizēts, kas ir aizsargājamā teritorija ap akmeņiem un dižkokiem, no jauna tiks formulēts, kas ir aizsargājamo ainavu apvidi un kādi ir to izveidošanas mērķi. Likumprojekts precizē arī kārtību, kādā iedzīvotāji un zemes īpašnieki informējami par aizsargājamās teritorijas izveidi.

Galīgajā lasījumā vienprātīgi atbalstījām likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, kas paredz atteikties no nepieciešamības vēlēšanu materiālus glabāt Valsts policijas vai Zemessardzes uzraudzībā. Iekšlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā tiks glabāti Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

Šodien galīgajā lasījumā pieņēmām arī likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, kas paredz definēt, kas ir peldvieta, peldvietas ūdens un peldsezona, kā arī regulēt peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību.

Bez tam otrajā lasījumā atbalstījām likumprojektu “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”. Jaunā likuma mērķis ir “noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību, piedāvājot tai preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu”. Atšķirīgas attieksmes aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību; izņēmums ir gadījumi, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Jūs katru dienu pamatoti gaidāt no valdības kādu sliktu vai ļoti sliktu “dāvanu”. Es raksturošu tikai vienu no tām.

Labklājības ministrija ir iesniegusi valdībai likumprojektu, kas paredz atņemt arī Latvijas pilsoņiem tiesības uz tā darba stāža ieskaitīšanu, kas tika uzkrāts ārpus Latvijas robežām līdz 1991.gadam. Līdz šim tas bija liegts tikai Latvijas nepilsoņiem. Papildus tiešajam darba stāžam tiek paredzēts atņemt Latvijas pilsoņiem arī tos gadus, kuri tika pavadīti gan dienestā Iekšlietu ministrijas struktūrās, gan arī kopjot bērnus invalīdus un vecus cilvēkus, audzinot bērnus līdz 8 gadu vecumam, strādājot kolhozā, kā arī kalpojot par mācītājiem baznīcās un mošejās, un kuri pilsoņiem – atšķirībā no Latvijas nepilsoņiem – līdz šim tika ņemti vērā, aprēķinot pensiju.

“Labklājības nesēji” paredz vairs neieskaitīt arī “ārzemju” stāžu par mācībām pēc skolas absolvēšanas, kas agrāk tika ieskaitīts gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Valdība plāno atņemt tiesības uz darba stāža ieskaitīšanu par gadiem, kas tika pavadīti dienestā Padomju armijā ārpus PSRS teritorijas, piemēram, padomju karaspēka grupējumā Vācijā vai Afganistānā. Turklāt, ievērojot Eiropas Komisijas brīdinājumu par to, ka nav pieļaujams neizmaksāt piemaksas pensijām Latvijas iedzīvotājiem, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, valdība pēkšņi nolēma noteikt pensiju piemaksu izmaksāšanas galīgo termiņu, kaut gan līdz šim piemaksas bija bez termiņa.

Pirmām kārtām PCTVL frakcijas deputātus interesē, vai likumprojektam piemīt atgriezenisks spēks un vai tā pieņemšana nenovedīs pie tā, ka jau maksātās pensijas tiks pārrēķinātas un samazinātas. Mūsu frakcijas deputātus interesē arī tas, kā norisinās sarunas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām līgumus par savstarpēju darba stāža ieskaitīšanu vēl pagājušā gada oktobrī ratificēja parlamentā. No Baltkrievijas nav ziņu jau dažus mēnešus. Nav nekādu ziņu arī par 1.aprīlī paredzēto Latvijas un Krievijas ekspertu tikšanos, kuras gaitā viņiem bija jāvienojas, kā ieviest dzīvē līgumu, kuru abas puses bija apspriedušas vairāk nekā 14 gadus.

PCTVL nosūtīja arodbiedrībām un pensionāru un invalīdu organizācijām vēstuli, kurā informē tās par izveidojušos situāciju un aicina tās pieprasīt no valdības, lai šo organizāciju pārstāvji tiktu iekļauti attiecīgās darba grupās.

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šis nav vienkāršs laiks. Latvijā krīzes situācija, kas galvenokārt ir tāpēc, ka budžets ir tukšs un ir jāizdara dažādi ļoti grūti, varbūt sabiedrībai pieņemami uzdevumi, lai varētu sabalansēt budžetu tā, lai varētu finansēt vismaz nepieciešamās pozīcijas šā gada budžetā.

Acīmredzot tomēr būs jāpieņem arī kādi stingri lēmumi, un partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija faktiski strādā ar tādu uzdevumu – izglābt Latviju no dziļās ekonomiskās krīzes.

Šis ir arī priekšvēlēšanu laiks, bet tas nav laiks populistiskiem solījumiem, un tāpēc visiem darbiem jābūt konstruktīviem.

Un tāpēc es gribu pieminēt dažus likumprojektus, par kuriem šodien runāja, un arī tos likumprojektus, par kuriem runās nākamajās nedēļās un tuvākajās Saeimas sēdēs.

Jāteic, ka partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti ir satraukti par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi ļoti daudzu aģentūru apvienošanu, to skaitā arī lemjošo un kontrolējošo institūciju apvienošanu, un tas skar valsts valodas apguvi un aizsardzību, kontroli valodas jomā. Līdz šim tie pienākumi bija sadalīti starp divām ministrijām – Tieslietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Ļoti rūpīgi vēl vajadzētu analizēt gatavojamo Ministru kabineta noteikumu projektu par šo aģentūru tādu mehānisku apvienošanu, jo sevišķi lielus ietaupījumus valsts budžetam tas nedod, bet tas draud ar to, ka jāatver Valsts valodas likums, par kuru vienmēr ilgstoši, gari un bieži vien nekonstruktīvi strīdi notiek.

Gribētos pieminēt arī to, ka “Pilsoniskā Savienība” ļoti iestājas par to, lai netiktu pieļauti atalgojuma palielinājumi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, padomēs un valdēs strādājošām personām. It kā normāli likums jau tika izlabots, arī mūsu priekšlikumi tika atbalstīti, bet tagad atbildīgajā komisijā joprojām notiek diskusijas par šā likuma izmaiņām, lai atalgojums varētu tikt zināmā mērā palielināts.

Jāteic, ka diezgan svarīgs likumprojekts bija šodien arī “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Paldies Dievam, ka deputāts Roze noņēma savus priekšlikumus! Viņš gan sola tos tomēr vēl virzīt trešajā lasījumā. Šie priekšlikumi bija vērsti uz to, lai ģenerālprokurora amata kandidatūrai būtu atviegloti nosacījumi, lai nevajadzētu lielu pieredzi tiesībsargājošajās institūcijās, bet pietiktu ar augstāko izglītību un desmit gadu praksi kā juristam.

Jāpiemin ir vēl arī tāda lieta, ka Saeimā tiek virzīti Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumi. Šos grozījumus izskata Juridiskajā komisijā. “Pilsoniskā Savienība” jau tagad ir nolēmusi gatavot priekšlikumus, lai netiktu pilnībā īstenoti tie noteikumi, ko 2008.gada 29.aprīlī pieņēma Ministru kabinets, – noteikumi par piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šeit ir vai nu neprecizitātes nosaukumos, vai... Šī piekrastes josla, tas ir, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla, ir 5 kilometrus gara... tas ir, platumā rēķinot no jūras uz sauszemes pusi, tā ir 5 kilometru josla. Un ja šeit visur tiek atviegloti noteikumi zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda un tas tiks izdarīts tikai pēc kamerālo darbu principiem, tas tomēr nebūtu pieņemams, to varētu darīt pašā pludmales joslā, taču tad ir jāprecizē šajā likumā terminoloģija.

Gribētos atgādināt arī to, ka partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija ļoti rūpīgi seko līdzi visam, kas notiek Ministru kabinetā sakarā ar budžeta izmaiņām, un mūsu pārziņā ir Aizsardzības ministrija, kura savus uzdevumus faktiski izpilda noteiktajās robežās.

Un gribu arī atgādināt, ka šajā svētdienā notika partijas “Pilsoniskā Savienība” kongress, kurā tika mainīta partijas vadība. Tagad valdes priekšsēdētājs ir Ģirts Valdis Kristovskis, kas ir atgriezies Latvijā, vairs nekandidē uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un ir pieteicies kandidēt Rīgas vēlēšanu sarakstā, pretendējot uz Rīgas mēra amatu.

Lai nu mums visiem izdodas to budžetu saglābt!

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeimā pieņemti atsevišķi grozījumi likumos, kam ir praktiska nozīme. Pieminēšu dažus.

Valsts fondēto pensiju sistēma iet palīgā – gan šogad, gan nākamgad – speciālajam budžetam, kas nodrošinās esošajiem pensionāriem iespēju saņemt pensiju pilnā apjomā. Summa nedaudz pārsniedz 100 miljonus latu.

Tiek veikti papildu pasākumi cīņā pret nereģistrēto nodarbinātību, nosakot to, ka darba līguma kopijai jābūt katrā struktūrvienībā; tas atvieglos Valsts darba inspekcijas darbu.

Otrajā lasījumā tika pieņemta norma, ka sabiedrisko pakalpojumu regulators varēs rosināt tarifu samazināšanu pakalpojumu sfērā.

Protams, lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kas notiek Ministru kabinetā. Valsts prezidents ir rosinājis rītdien sasaukt vēl vienu sēdi par budžeta jautājumiem. Kaut arī sēde būs slēgta un droši vien tajā netiks pieņemti būtiski lēmumi, jācer, ka tā tomēr nebeigsies tikai ar tādu parunāšanu, bet ka tiks pieņemtas kaut kādas robežlīnijas, lai sabiedrībai kļūtu skaidrs, kad būs šie budžeta grozījumi un kādi tie pēc būtības būs, cik būtiskas izmaiņas skars vairākas sociāli jutīgās sfēras. Katrā ziņā Saeima uz to cer, arī mēs uz to ceram. Un tiešām varētu piekrist tai domai, kas šeit jau izskanējusi, – ka tomēr nevajadzētu radīt tādu iespaidu, ka tikai vēlēšanu dēļ, tikai 6.jūnija dēļ, valdošās frakcijas un valdība vēlas, lai grozījumi tiktu pieņemti pēc iespējas vēlāk. Drīzāk varētu piekrist tam, ka jau maijā šiem grozījumiem jābūt pieņemtiem valdībā un nodotiem Saeimas komisijām un pieņemtiem pirmajā lasījumā jau līdz 6.jūnijam, lai sabiedrībai būtu pilnīgs priekšstats par to, kāda ir šo grozījumu būtiskā jēga.

Var piekrist arī tam, ka nepieciešama aktīvāka darbība no ministru puses, lai tiktu kontrolēta ierēdņu darbība. Jaunais likumprojekts, par ko vakar informēja sabiedrību un kas paredz algu izmaiņas valsts pārvaldē strādājošajiem – gan Valsts prezidentam, gan valdībai, gan Saeimai, gan ierēdniecībai –, neapšaubāmi ir pareizs tajā ziņā, ka nepieciešama vienota kārtība. Taču tie koeficienti un skaitļi, kas ir minēti, neapšaubāmi neatbilst šābrīža budžeta situācijai, un ne šogad, ne nākamgad un, ļoti iespējams, arī aiznākamgad tāda veida algas valstī nebūs iespējamas. Bet var piekrist tam, ka ir nepieciešams nopietns darbs, lai vienotos par zināmu hierarhiju valsts pārvaldē un tajā tiktu iekļautas arī tās amatpersonas, kas parasti atrodas ārpus šīs hierarhijas.