Saeimas 2009. gada 4. maija svinīgās sēdes stenogramma

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze Saeimas 4.maija svinīgajā sēdē Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

 Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Viesi!

Sākam Saeimas 2009.gada 4.maija svinīgo sēdi, veltītu Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 89.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 19.gadadienai.

Godātie klātesošie! Sēdes sākumā es lūdzu ar klusuma brīdi godināt divu Afganistānā bojāgājušo Latvijas karavīru piemiņu.

(Klusuma brīdis.)

Paldies.

V.Muižniece (priekšsēdētāja biedre).

Vārds uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem.

G.Daudze (9.Saeimas priekšsēdētājs).

Godātais Valsts prezidenta kungs!

Godātais Ministru prezidenta kungs!

Cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti!

Ministri!

Ekselences!

Cienītās dāmas un godātie kungi!

Kā katru gadu – 4.maijā mēs pulcējamies, lai atzīmētu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienu. Pulcējamies, lai šajā svētku dienā novērtētu padarīto un paraudzītos nākotnē. Katram no mums ir jāspēj atbildēt uz jautājumu – kāda ir mūsu Latvija, kādu gribam to redzēt un kādu esam gatavi to izveidot.

Pirms deviņpadsmit gadiem mūsu tauta cīnījās par savas valsts neatkarību, par Latvijas brīvības atgūšanu, par to, lai mēs paši varētu veidot Latvijas nākotni. Toreiz mums visiem bija viens, visus vienojošs mērķis – brīva Latvijas valsts. Šobrīd jau varam atskatīties uz deviņpadsmit atjaunotajā Latvijā nodzīvotiem gadiem un iegūto pieredzi – pieredzi savas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā, pieredzi valsts attīstības virziena izraudzīšanā. 4.maija Latviju esam veidojuši mēs paši. Valsts ir tapusi no jauna – mācoties, cenšoties sasniegt vislabāko rezultātu, gūstot pieredzi valsts veidošanas procesa laikā.

Sabiedriskie un politiskie notikumi šajos gados ir pierādījuši – mūsu cilvēki ir gatavi iesaistīties valsts veidošanas procesā. Un, gluži kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mūsu valsts attīstībai ir jābūt nepārtrauktai. Šodienas sarežģītie sociāli ekonomiskie apstākļi liek mums arī svētku dienā runāt par tiem notikumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kas beidzamajā laikā veidojuši mūsu dzīves politisko un ekonomisko fonu. Vēl nesen, lepojoties ar mūsu valsts straujo attīstību, mēs nevarējām iedomāties, ka Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas un pasaules valstis nonāks ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Ka nāksies pieņemt smagus un ļoti nepopulārus lēmumus, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ka mūsu valsts finanšu sistēma būs jābalsta ar lielu starptautisku aizņēmumu.

Tomēr šo situāciju varētu dēvēt arī par mācību stundu. Mācību stundu mums visiem – Saeimai, valdībai, sabiedrībai – visai valstij. Tas ir kā atskaites punkts, kurā mums ir iespēja pārskatīt savu vērtību sistēmu, pārdomāt, kas bijis pareizi, kas nepareizi, kā veidojušās attiecības starp valsts varu un sabiedrību, kāda bijusi varas un sabiedrības sadarbība un mijiedarbība. Tomēr šis ir arī atspēriena punkts, jo valsts ir pateikusi, ka vēlas un ir gatava mainīties. Viens piemērs – mēs esam sapratuši, ka jāmaina valsts pārvaldes sistēma. Es uzskatu, ka pārmaiņas valsts pārvaldē jābalsta nevis uz mehānisku valsts pārvaldes aparāta vai valsts funkciju samazināšanu, bet gan uz pamatprincipu, ka valsts pārvaldei ir jābūt racionālai.

Vēsture ir pierādījusi, ka veiksmīga attīstība iespējama tikai tad, ja tā balstīta uz sadarbību, atbildību un uzticību. Tas attiecas arī uz valsts attīstību. Valstij jārada sistēma, kurā sabiedrībai dzīvot, strādāt, pelnīt. Jārada apstākļi, lai iedzīvotāji būtu ieinteresēti tajā dzīvot, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti šeit strādāt un attīstīt biznesu, lai neveidotos sociālās grupas, kuras nejūtas sadzirdētas.

Ļoti svarīga ir valsts varas un pilsoņu savstarpējā attieksme. No vienas puses, ilgāku laiku ir notikusi varas attālināšanās no sabiedrības, kas izpaudās lēmumu pieņemšanā, pietiekami neizskaidrojot, nekomentējot un nepārliecinot Latvijas iedzīvotājus par pieņemto lēmumu pareizību. No otras puses, ir arī Latvijas sabiedrības līdzatbildība pret valsti, ko apliecina godprātīga nodokļu nomaksa, rūpes par vidi un attieksme pret līdzcilvēkiem. Ir jābūt vēlmei iesaistīties – sabiedriskajos, ekonomiskajos, politiskajos procesos. Sākot no ieskrūvētas ekonomiskās spuldzītes un nokrāsota mājas žoga un beidzot ar aktīvu dalību nevalstiskā organizācijā vai politiskā partijā. Valsts un sabiedrība nedrīkst būt priekšnieka un padotā attiecībās, valstij un tās iedzīvotājiem jābūt sadarbības partneriem. Partneriem, kuri ir ieinteresēti viens otrā, kuri ir ieinteresēti viens otra panākumos.

Tādēļ šobrīd galvenais uzdevums ir atjaunot ticību valstij. Panākt, lai cilvēki būtu patiesi ieinteresēti savas valsts attīstībā: vēlētos strādāt un dzīvot Latvijā. Ja mums izdosies to panākt, tad arī iedzīvotāji labprāt pildīs savas saistības pret valsti. Protams, būtiskas pārmaiņas valsts un sabiedrības attiecībās nav iespējamas bez politiskajām pārmaiņām. Un man ir gandarījums, ka šajā saspringtajā situācijā mums ir izdevies panākt daudzus un svarīgus kompromisus starp Saeimā pārstāvētajām partijām – tas attiecas gan uz valdības veidošanas procesu, gan Satversmes grozījumiem, kas ļauj vēlētājiem rosināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, gan citiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem. Politiski ekonomiskā situācija ir likusi partijām meklēt iespējas vienoties nevis uz populistisku paziņojumu, bet gan uz konstruktīvas sadarbības bāzes. Un tas liecina, ka politiskās partijas spēj mobilizēties un sadarboties, lai kopīgi meklētu izeju no krīzes.

Cienījamie kolēģi!

Jau drīz mums būs jāveic nopietni un sāpīgi budžeta grozījumi, ko paredz valdības vienošanās ar starptautiskā aizdevuma devējiem. Tas būs vēl viens eksāmens valdībai un parlamentam – vai mēs būsim spējīgi vienoties par valsts budžeta grozījumiem, apzinoties, ka lēmumi būs grūti, finanšu samazinājums nopietns un tas ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus. Ir jāsaprot, ka mēs nevaram atļauties pieņemt šodien šķietami izdevīgākus lēmumus, kas varbūt uz mēnesi vai diviem attālinās sociālu neapmierinātību, taču jau pavisam drīz radīs valstij daudz nopietnākas problēmas. Es ceru, ka visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki spēs vienoties un rīkosies valstiski atbildīgi. Cilvēki nereti vaicā – kāpēc Latvijas ekonomika nonākusi tādās grūtībās? Kāpēc Latvijai jāvēršas starptautiskajās finanšu institūcijās? Kāpēc globālā ekonomiskā krīze Latviju ir skārusi tik smagi? Uz šiem jautājumiem nav iespējama viennozīmīga atbilde, jo pašreizējo situāciju radījuši vairāki būtiski un savstarpēji saistīti faktori.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija sasniegts tas mērķis, uz kuru tika virzīta visa valsts attīstība pēdējos desmit gadus. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij salīdzinoši īsā laikā bija izdevies sasniegt ievērojamu progresu. Progresu, uz ko citas valstis iet gadiem un gadu desmitiem. Tomēr tagad mēs esam spiesti secināt – pēc šī mērķa sasniegšanas gan valsts vara, gan sabiedrība ieslīga zināmā pašapmierinātībā. Šķita, ka sasniegtais pats par sevi ir valsts un tās iedzīvotāju labklājības garants. Straujā ekonomiskā augšupeja deva mums pārliecību, ka īsā laikā arī mēs celsim savu dzīves līmeni līdz Rietumeiropas valstu labklājībai. Šodien mums jāatzīst, ka bija nepieciešama stingrāka valsts budžeta disciplīna. Budžeta izdevumi nedrīkstēja pārsniegt ieņēmumus, bet – tieši otrādi – bija jāveido uzkrājumi. Tomēr diemžēl politiķi nespēja pietiekami skaidri un nepārprotami paskaidrot, argumentēt, pārliecināt par šādas rīcības nepieciešamību sabiedrību, arodbiedrības un nevalstiskās organizācijas. Šodien mums jāatzīst, ka bija nepieciešama ne tikai valsts attīstības vīzija, bet arī skaidri definēti stratēģiskie virzieni un taktiskie uzdevumi.

Tādēļ šobrīd ir jāmeklē risinājums jautājumam – ko darīt tālāk. Jādefinē stratēģiskie mērķi, jāiesaista to izstrādē dažādu nozaru eksperti, Latvijas inteliģence un citi, kas gatavi līdzdarboties, lai valstij būtu gan skaidri mērķi, gan stratēģija, gan taktika. Un, manuprāt, valsts prioritātēm ir jābūt šādām:

– eksportspējīgas produkcijas ražošana un valsts eksportspējas veicināšana,

– inovācijas un uz zināšanām balstīta sabiedrība,

– eiro ieviešana iespējami īsākā laika posmā

– un, protams, valsts enerģētiskā drošība.

Dāmas un kungi!

Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ļāvusi mums īsā laikā realizēt daudzus projektus valsts attīstībai. Ar Eiropas Savienības fondu palīdzību veiktas vērienīgas investīcijas valsts un pašvaldību infrastruktūrā, izglītībā, uzņēmējdarbībā un citās jomās. Dalība Eiropas Savienībā mums ļāvusi ne tikai piesaistīt apjomīgu finansējumu, bet arī rēķināties ar divdesmit sešu partnervalstu politisku atbalstu. Eiropas Savienība turpina būt mūsu stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības garants.

G.Daudze.

Savukārt – mūsu dalība NATO ir devusi valstij līdz šim nebijušas drošības garantijas. Ar līdzdalību šajā kolektīvās drošības sistēmā, piedalīšanos alianses starptautiskajās misijās un sadarbību starptautiskās drošības uzturēšanā Latvija šo piecu gadu laikā pierādījusi sevi kā uzticamu un prognozējamu partneri. Šajās svētku dienās saņēmām traģisku vēsti par divu Latvijas karavīru bojāeju operācijas laikā Afganistānā. Sērojot par Latvijas karavīru zaudēšanu, mums katram ir jāsaprot, ka šīs ir saistības, kuras Latvija kā alianses dalībvalsts ir uzņēmusies, un mums tās ir jāievēro, jo mūsu sabiedrotie ar mums rēķinās, mūs novērtē un mums uzticas. Stiprinot NATO, mēs stiprinām arī savu drošību. Atzīmējot dibināšanas 60. gadadienu, NATO ir sevi apliecinājusi kā spēcīgākā militārā alianse pasaulē. Un Latvija ir šīs alianses pilntiesīga dalībvalsts.

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi!

Nenoliedzami, katram Latvijas iedzīvotājam vissvarīgākie ir pašu mājās notiekošie procesi. Vēlme līdzdarboties un sekmēt Latvijas attīstību ir radījusi pozitīvu tendenci Latvijas sabiedrībā – cilvēki arvien aktīvāk iesaistās politiskajos procesos. Tomēr ir būtiska atšķirība starp dalību pasākumā, mītiņā, demonstrācijā vai diskusijā ar kādu amatpersonu un pastāvīgu iesaistīšanos valsts politikā un tās veidošanā. Tāpēc es gribētu aicināt Latvijas iedzīvotājus vēl aktīvāk piedalīties sabiedriski politiskajās aktivitātēs, iesaistoties jau esošajās politiskajās un nevalstiskajās organizācijās vai dibinot jaunas. Pats galvenais – ir nepieciešami skaidri mērķi. Un programma, kā šos mērķus sasniegt. Jo runa ir nevis par politisko organizāciju kvantitāti, bet gan par kvalitatīvu politiku. Es esmu pārliecināts, ka cilvēks, kuru interesē valsts nākotne, nedrīkst būt vienaldzīgs. Tikpat skaidrs ir arī tas, ka nedrīkst būt pretnostatījums starp parlamentu un sabiedrību, jo Saeimu ir ievēlējusi sabiedrība. Vēlēšanas ir un paliek tieša vēlētāju, tātad sabiedrības gribas izpausme. Tātad jebkurš parlamentā ievēlēts politiķis neatkarīgi no partijiskās piederības pārstāv noteiktu sabiedrības daļu. Līdz ar to katra Latvijas iedzīvotāja interesēs ir iesaistīties politiskajos procesos.

Jau pēc mēneša Latvijā gaidāmas vēlēšanas – jauno novadu un pilsētu pašvaldību, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai cilvēki varētu izdarīt pamatotu izvēli, kam uzticēties savā novadā, kam uzticēt mūsu valsts interešu aizstāvību Eiropā, ir svarīgi izvērtēt, ko piedāvā Latvijas politiskie spēki. 6.jūnija vēlēšanas uzskatāmi parādīs vēlētāju pašreizējo noskaņojumu un uzticību vienam vai otram politiskajam spēkam un to paustajiem uzskatiem. Tāpēc es aicinu visus Latvijas pilsoņus būt aktīviem un izdarīt savu izvēli balsojot. Sabiedrības aktivitāte skaidri pierādīs, cik mēs esam ieinteresēti pārmaiņās un kam mēs vēlamies uzticēt šo pārmaiņu realizāciju.

Cienītās dāmas! Godātie kungi!

Šodien Latvijas Republika svin Neatkarības deklarācijas pasludināšanas deviņpadsmito gadadienu. Deviņpadsmit atjaunotās Latvijas gados esam pieredzējuši daudz. Ir bijis liels optimisms un gaidas jau drīz sasniegt Rietumeiropas valstu attīstības un pārticības līmeni. Ir bijušas cerības. Ir bijuši nozīmīgi panākumi. Neliegsimies – bijušas arī vilšanās. Tomēr šie deviņpadsmit gadi pierādījuši mūsu valsts dzīvotspēju. Esmu pārliecināts, ka, par spīti grūtībām, neviens nešaubās – 1990.gada 4.maijā izdarītā izvēle bija vienīgā pareizā. Tāpēc es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā. Visiem, kas pirms divdesmit gadiem veidoja Baltijas ceļu. Visiem, kas balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju. Visiem, kas aizstāvēja mūsu brīvības ilgas toreizējā PSRS tautas deputātu kongresā. Visiem, kas nosargāja tikko atgūto neatkarību uz barikādēm 1991.gadā. Paldies visiem, kuri toreiz ticēja un arī tagad tic stiprai Latvijas valstij.

Dievs, svētī Latviju!

(Tiek atskaņota valsts himna.)

Sēdes vadītājs.

Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi!

Līdz ar to pasludinu šodienas svinīgo sēdi par slēgtu.

Aicinu visus klātesošos uz šampanieti Sarkanajā zālē un pēc tam uz kopīgu fotografēšanos Saeimas pagalmā.

Paldies.

Saeimas svinīgajā sēdē 2009.gada 4.maijā – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā: (attēlā pa kreisi 1.rindā no kreisās) Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, (2.rindā no kreisās) labklājības ministrs Uldis Augulis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, vides ministrs Raimonds Vējonis, iekšlietu ministre Linda Mūrniece; kultūras ministrs Ints Dālderis, (3.rindā no kreisās) ekonomikas ministrs Artis Kampars, finanšu ministrs Einars Repše, aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis; pēc svinīgās sēdes kārtojoties kopīgam foto: (attēlā pa labi 1.rindā no kreisās) Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, (2.rindā no kreisās) Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas sasaukumu deputāti Ints Cālītis, Juris Dobelis un Imants Geidāns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Pēc Saeimas 4.maija svinīgās sēdes, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 89.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 19.gadadienai, Saeimas priekšlaukumā Saeimas un 1990.–1993. gada Augstākās padomes deputāti Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”