Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Uldis Krastiņš. Noziedzīga nodarījuma subjekts un vainīgums krimināltiesībās 

Raksts veltīts noziedzīga nodarījuma subjekta un subjektīvās puses (vainīguma) jēdzienu savstarpējās saiknes krimināltiesību teorētiskajām problēmām. Latvijas krimināltiesībās strikti tiek nodalīts noziedzīga nodarījuma subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo nodarījuma subjektu un viņa subjektīvo attieksmi pret nodarījumu, no noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm (objekta un objektīvās puses). Tajā pašā laikā krimināltiesību teorija nodala noziedzīga nodarījuma subjektu raksturojošās pazīmes no subjektīvās puses pazīmēm.

Edgars Briedis. Par prasības nodrošinājuma atcelšanu 

Raksta autors ar profesionālu gandarījumu ir konstatējis, ka nav vienīgais Latvijas juristu saimei piederīgais, kuram šķiet, ka attiecībā uz prasības nodrošinājuma piemērošanu nacionālajā tiesu praksē ir pārāk daudz neskaidrību, pretrunu, no doktrīnas viedokļa grūti izskaidrojamu un analizējamu tiesu spriedumu, un vispār neatbildētu jautājumu, kas, iespējams, apgrūtina gana labi izstrādāta tiesiskā regulējuma piemērošanu. Vai arī gluži pretēji – tieši nepilnīgs tiesiskais regulējums rada minētos sarežģījumus.

Inese Cinīte. Prasības nodrošinājums šķīrējtiesas procesā: absurds vai nepieciešamība 

Rakstā tiek izvērtēta prasības nodrošinājuma institūta ieviešanas nepieciešamība šķīrējtiesas procesa laikā, lai prasītājam labvēlīga šķīrējtiesas nolēmuma gadījumā būtu iespējams gūt savu prasījumu apmierinājumu, kā to ir iespējams gūt prasītājam, kurš iesniedzis prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja tiesvedības gaitā vispārējās jurisdikcijas tiesa ir nodrošinājusi prasību, piemērojot Civilprocesa likuma 138.pantā norādītos prasības nodrošinājuma līdzekļus. Raksts nepretendē uz visaptverošu analīzi, jo tiek vērsts uz diskusijas aizsākšanu un analīzi par prasības nodrošinājuma institūta nepieciešamību sāktā šķīrējtiesas procesā.

Pēters Jervelaids. Starptautisko tiesību pasniegšana Tērbatas universitātē 

XIX gadsimta pirmajā pusē Tērbatas universitātē starptautiskās tiesības pasniedza nespeciālisti šajā tiesību nozarē, lai arī viņiem bija publikācijas par pasniedzamā priekšmeta tēmām. Savukārt gadsimta otrajā pusē šī situācija radikāli mainījās. Tērbatas universitātē starptautiskās tiesības sāka pasniegt starptautisko tiesību zinātnieki, kas vēlāk kļuva plaši pazīstami.

Anna Prozumenta. Noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums 

Visi apstākļi, kas jāņem vērā, nosakot sodu, ir ietverti Krimināllikuma 46.pantā, un tie ir izsmeļoši, taču nebūt ne šauri interpretējami. Tie ir vai nu jau paredzēti citos Krimināllikuma pantos, vai arī ir vērtēšanas ziņā, taču balstās uz pierādījumiem un ilggadēju tiesu praksi. Noziedzīga nodarījuma raksturs un kaitējums, ko tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, ir cieši saistīti ar noziedzīgā nodarījuma individualizāciju. Soda individualizācijas princips izriet no taisnīguma principa, jo neindividualizēts sods, proti, tāds, kas noteikts, neievērojot visus lietas apstākļus un vainīgā personību, kā to prasa likums, nevar būt taisnīgs.

“Jurista Vārda” redakcija