ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.05.2009., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/191430
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.359
Rīgā 2009.gada 28.aprīlī (prot. Nr.27 41.§)
Rīgā 2009.gada 28.aprīlī (prot. Nr.27 41.§)
Darba aizsardzības prasības darba vietās
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās.
2. Šie noteikumi, izņemot 29.punktu, 3. un 4.pielikumu, neattiecas uz darba vietām:
2.1. auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos;
2.2. derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā;
2.3. zvejas kuģos;
2.4. lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, ja darba vietas neatrodas šo uzņēmumu ēkās;
2.5. pagaidu un pārvietojamām darba vietām, tai skaitā būvlaukumos.
2.1. auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos;
2.2. derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā;
2.3. zvejas kuģos;
2.4. lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, ja darba vietas neatrodas šo uzņēmumu ēkās;
2.5. pagaidu un pārvietojamām darba vietām, tai skaitā būvlaukumos.
3. Šie noteikumi nenosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās ārkārtas situācijās un katastrofās.
4. Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs.
5. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.
II. Nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības
6. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darba raksturu, darba apstākļus un darba vides risku.
7. Prasības ēku stiprībai un stabilitātei, kurās atrodas darba vietas, nosaka būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti.
8. Elektroietaises projektē, ierīko un uztur tā, lai:
8.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;
8.2. nodarbinātie būtu pasargāti no elektrotraumām, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar elektroietaisi;
8.3. materiāli un aizsargierīces atbilstu spriegumam, darba apstākļiem un to nodarbināto kompetencei, kuriem ir pieejamas elektroietaises vai to daļas.
8.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;
8.2. nodarbinātie būtu pasargāti no elektrotraumām, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar elektroietaisi;
8.3. materiāli un aizsargierīces atbilstu spriegumam, darba apstākļiem un to nodarbināto kompetencei, kuriem ir pieejamas elektroietaises vai to daļas.
9. Evakuācijas ceļus un izejas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
9.1. evakuācijas ceļi un izejas, kā arī durvis, kas ved uz tām, un ceļi uzņēmuma teritorijā (turpmāk – satiksmes ceļš) ir brīvi, lai iespējami ātri varētu nokļūt drošībā;
9.2. evakuācijas ceļi un izejas nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām, ja draud briesmas;
9.3. evakuācijas durvis veras uz āru;
9.4. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas vai aizdarītas tā, ka tās nav viegli atveramas;
9.5. evakuācijas ceļus un izejas telpu apzīmē saskaņā ar drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās (iekšpusē);
9.6. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no darba vietu daudzuma, izmēriem un aprīkojuma, kā arī no maksimāli iespējamā nodarbināto skaita;
9.7. evakuācijas ceļus un izejas, kur nepieciešams apgaismojums, aprīko ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu.
9.1. evakuācijas ceļi un izejas, kā arī durvis, kas ved uz tām, un ceļi uzņēmuma teritorijā (turpmāk – satiksmes ceļš) ir brīvi, lai iespējami ātri varētu nokļūt drošībā;
9.2. evakuācijas ceļi un izejas nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām, ja draud briesmas;
9.3. evakuācijas durvis veras uz āru;
9.4. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas vai aizdarītas tā, ka tās nav viegli atveramas;
9.5. evakuācijas ceļus un izejas telpu apzīmē saskaņā ar drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās (iekšpusē);
9.6. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no darba vietu daudzuma, izmēriem un aprīkojuma, kā arī no maksimāli iespējamā nodarbināto skaita;
9.7. evakuācijas ceļus un izejas, kur nepieciešams apgaismojums, aprīko ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu.
10. Darba vietas nodrošina ar ērti pieejamām, vienkārši lietojamām un piemērotām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām (ja iespējams, automātiskām), automātiskām ugunsdzēsības signalizācijas iekārtām, ugunsgrēka izziņošanas sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem atbilstošā daudzumā, ņemot vērā ēkas izmērus un izmantošanas nolūku, darba aprīkojumu, lietojamo vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības un maksimāli iespējamo nodarbināto skaitu.
11. Šo noteikumu 10.punktā minētās iekārtas, sistēmas un līdzekļus regulāri pārbauda un uztur kārtībā, un to atrašanās vietas norāda ar zīmēm, kuras izvieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.
12. Plānojot, iekārtojot un uzturot teritoriju, ievēro šādas prasības:
12.1. teritorija ir pēc iespējas apzaļumota, ar labiekārtotiem satiksmes ceļiem;
12.2. atkritumus savāc, šķiro un īslaicīgi uzglabā īpaši ierīkotās vietās;
12.3. smalku (pulverveida) materiālu noliktavas atrodas vismaz 25 metru attālumā no citām ēkām (ja uzņēmuma teritorijas lielums to ļauj).
12.1. teritorija ir pēc iespējas apzaļumota, ar labiekārtotiem satiksmes ceļiem;
12.2. atkritumus savāc, šķiro un īslaicīgi uzglabā īpaši ierīkotās vietās;
12.3. smalku (pulverveida) materiālu noliktavas atrodas vismaz 25 metru attālumā no citām ēkām (ja uzņēmuma teritorijas lielums to ļauj).
13. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai:
13.1. nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;
13.2. to ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātā veselībai un, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (turpmāk – ķīmiskā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās;
13.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti;
13.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šāda kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai);
13.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu;
13.6. iekārtojot pieplūdes–nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;
13.7. ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu koncentrāciju līdz ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās ķīmiskas vielas, ierīko vietēju nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu ķīmisko vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kā arī blakus esošajās darba vietās un apkārtējā vidē;
13.8. ventilācijas sistēma ir savienota ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai, izceļoties ugunsgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta un uguns neizplatītos uz citām telpām.
13.1. nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;
13.2. to ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātā veselībai un, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (turpmāk – ķīmiskā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās;
13.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti;
13.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šāda kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai);
13.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu;
13.6. iekārtojot pieplūdes–nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;
13.7. ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu koncentrāciju līdz ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās ķīmiskas vielas, ierīko vietēju nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu ķīmisko vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kā arī blakus esošajās darba vietās un apkārtējā vidē;
13.8. ventilācijas sistēma ir savienota ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai, izceļoties ugunsgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta un uguns neizplatītos uz citām telpām.
14. Ražošanas atkritumus un ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas var piesārņot darba vides gaisu vai atmosfēru kopumā un radīt briesmas nodarbināto drošībai un veselībai, uzglabā un apsaimnieko atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noteiktajām prasībām.
15. Prasības telpu mikroklimatam:
15.1. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa kustības ātrumu) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai (1.pielikums):
15.1.1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli;
15.1.2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli;
15.1.3. III kategorija – smags darbs.
15.1. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa kustības ātrumu) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai (1.pielikums):
15.1.1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli;
15.1.2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli;
15.1.3. III kategorija – smags darbs.
16. Prasības telpu apgaismojumam:
16.1. darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu un aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumu;
16.2. apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;
16.3. darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu;
16.4. apgaismes ķermeņus uztur kārtībā un regulāri tīra.
16.1. darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu un aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumu;
16.2. apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;
16.3. darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu;
16.4. apgaismes ķermeņus uztur kārtībā un regulāri tīra.
17. Logus un virsgaismas logus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
17.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas ļauj izvairīties no saules staru pārmērīgas iedarbības uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;
17.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;
17.3. atvērti logi, virsgaismas logi un vēdināšanas lūkas nerada briesmas nodarbinātajiem;
17.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.
17.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas ļauj izvairīties no saules staru pārmērīgas iedarbības uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;
17.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;
17.3. atvērti logi, virsgaismas logi un vēdināšanas lūkas nerada briesmas nodarbinātajiem;
17.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.
18. Telpu grīdas, sienas, griestus un jumtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
18.1. telpu grīdas ir stabilas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;
18.2. darba vietās ir pietiekama siltumizolācija, ņemot vērā veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;
18.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi un kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;
18.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas (īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā) ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai no savainojumiem, sienai sagrūstot;
18.5. ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību, ja vien netiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.
18.1. telpu grīdas ir stabilas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;
18.2. darba vietās ir pietiekama siltumizolācija, ņemot vērā veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;
18.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi un kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;
18.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas (īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā) ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai no savainojumiem, sienai sagrūstot;
18.5. ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību, ja vien netiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.
19. Darba vietās esošās kāpnes uztur darba kārtībā, un pa tām var brīvi pārvietoties. Tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību. Ja nepieciešams, kāpnes ir apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.
20. Durvis un vārtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
20.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī tajos lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības un izmantojums;
20.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;
20.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;
20.4. durvju un vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas no izsišanas;
20.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadotnēm un apgāšanos;
20.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;
20.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm un jebkurā brīdī bez palīdzības atveramas no iekšpuses;
20.8. gājēju durvis ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nav iespējams nodrošināt gājēju plūsmu caur tiem;
20.9. gājēju durvis ir skaidri apzīmētas un nav aizsprostotas;
20.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;
20.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu;
20.12. evakuācijas durvis nedrīkst būt bīdāmās durvis vai virpuļdurvis.
20.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī tajos lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības un izmantojums;
20.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;
20.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;
20.4. durvju un vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas no izsišanas;
20.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadotnēm un apgāšanos;
20.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;
20.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm un jebkurā brīdī bez palīdzības atveramas no iekšpuses;
20.8. gājēju durvis ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nav iespējams nodrošināt gājēju plūsmu caur tiem;
20.9. gājēju durvis ir skaidri apzīmētas un nav aizsprostotas;
20.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;
20.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu;
20.12. evakuācijas durvis nedrīkst būt bīdāmās durvis vai virpuļdurvis.
21. Satiksmes ceļus un zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbinātā dzīvība vai veselība (turpmāk – bīstamā zona), projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
21.1. satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai gājējiem un transportlīdzekļiem nodrošinātu ērtu un drošu pieeju ceļiem, kā arī neradītu draudus nodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļu tuvumā;
21.2. gājēju ceļi un satiksmes ceļi atbilst maksimāli iespējamam lietotāju skaitam;
21.3. ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, jābūt ierīkotiem gājēju ceļiem vai atstātai drošības joslai gājējiem, nodrošinot arī drošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem un kāpņu telpām;
21.4. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti un apzīmēti;
21.5. ja darba vietās ir bīstamas zonas, kurās darba īpatnību dēļ pastāv risks nodarbinātajiem nokrist vai tikt savainotiem ar krītošiem priekšmetiem, šīs vietas ir apgādātas ar ierīcēm, kas novērš nodarbināto neatļautu iekļūšanu šajās zonās;
21.6. nodarbinātie, kuri strādā bīstamajās zonās, ir nodrošināti ar kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;
21.7. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.
21.1. satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai gājējiem un transportlīdzekļiem nodrošinātu ērtu un drošu pieeju ceļiem, kā arī neradītu draudus nodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļu tuvumā;
21.2. gājēju ceļi un satiksmes ceļi atbilst maksimāli iespējamam lietotāju skaitam;
21.3. ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, jābūt ierīkotiem gājēju ceļiem vai atstātai drošības joslai gājējiem, nodrošinot arī drošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem un kāpņu telpām;
21.4. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti un apzīmēti;
21.5. ja darba vietās ir bīstamas zonas, kurās darba īpatnību dēļ pastāv risks nodarbinātajiem nokrist vai tikt savainotiem ar krītošiem priekšmetiem, šīs vietas ir apgādātas ar ierīcēm, kas novērš nodarbināto neatļautu iekļūšanu šajās zonās;
21.6. nodarbinātie, kuri strādā bīstamajās zonās, ir nodrošināti ar kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;
21.7. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.
22. Darba vietās esošie eskalatori un slīdceliņi darbojas droši un ir apgādāti ar drošības ierīcēm, kā arī viegli pamanāmām un pieejamām avārijas izslēgšanas ierīcēm.
23. Iekraušanas rampas un platformas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
23.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;
23.2. tām ir vismaz viena noeja;
23.3. ja tas ir tehniski iespējams un nepieciešams, ņemot vērā darba aizsardzības prasības un platformas garumu, izveido divas noejas;
23.4. tās aprīko tā, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas no tām.
23.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;
23.2. tām ir vismaz viena noeja;
23.3. ja tas ir tehniski iespējams un nepieciešams, ņemot vērā darba aizsardzības prasības un platformas garumu, izveido divas noejas;
23.4. tās aprīko tā, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas no tām.
24. Darba telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
24.1. tās ir pietiekami plašas, augstas, ar atbilstošu gaisa tilpumu;
24.2. brīvās, neizmantotās darba telpas platība darba vietā nodrošina nodarbinātajam pietiekamu kustību brīvību darbu veikšanai, bet, ja tas nav iespējams darba vietas specifikas dēļ, katram nodarbinātajam nodrošina pietiekamu kustību brīvību viņa darba vietas tiešā tuvumā.
24.1. tās ir pietiekami plašas, augstas, ar atbilstošu gaisa tilpumu;
24.2. brīvās, neizmantotās darba telpas platība darba vietā nodrošina nodarbinātajam pietiekamu kustību brīvību darbu veikšanai, bet, ja tas nav iespējams darba vietas specifikas dēļ, katram nodarbinātajam nodrošina pietiekamu kustību brīvību viņa darba vietas tiešā tuvumā.
25. Atpūtas telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības (var nepiemērot birojiem un līdzīgām darba vietām, ja ir iespēja līdzvērtīgi atpūsties darba pārtraukumos):
25.1. tās atbilst darba īpatnībām un nodarbināto skaitam, ir ērtas un pieejamas;
25.2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;
25.3. ja darba īpatnību dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet atpūtas telpas nav iekārtotas, ir citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā.
25.1. tās atbilst darba īpatnībām un nodarbināto skaitam, ir ērtas un pieejamas;
25.2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;
25.3. ja darba īpatnību dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet atpūtas telpas nav iekārtotas, ir citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā.
26. Ģērbtuves un slēdzamus skapīšus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
26.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā ir paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ tās ir nepieciešamas;
26.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar sēdekļiem un aizslēdzamiem skapīšiem;
26.3. nodrošina atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;
26.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgo vielu, kā arī mitruma un netīrumu iedarbību, nodrošina personīgā un darba apģērba glabāšanu atsevišķos skapīšos;
26.5. personīgā un darba apģērba glabāšanas skapīšos nodrošina gaisa apmaiņu vai ventilāciju, ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas;
26.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu nav ierīkotas, katram nodarbinātajam nodrošina atsevišķu (aizslēdzamu) vietu personīgā apģērba un mantu glabāšanai.
26.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā ir paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ tās ir nepieciešamas;
26.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar sēdekļiem un aizslēdzamiem skapīšiem;
26.3. nodrošina atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;
26.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgo vielu, kā arī mitruma un netīrumu iedarbību, nodrošina personīgā un darba apģērba glabāšanu atsevišķos skapīšos;
26.5. personīgā un darba apģērba glabāšanas skapīšos nodrošina gaisa apmaiņu vai ventilāciju, ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas;
26.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu nav ierīkotas, katram nodarbinātajam nodrošina atsevišķu (aizslēdzamu) vietu personīgā apģērba un mantu glabāšanai.
27. Dušas, izlietnes un tualetes projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
27.1. dušas telpu ierīko, ņemot vērā veicamā darba raksturu vai ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;
27.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai tās atbilstoši higiēnas prasībām varētu lietot, netraucējot citiem;
27.3. dušas ir nodrošinātas ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;
27.4. ja dušas saskaņā ar šo noteikumu 27.1.apakšpunktu nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko piemērotas izlietnes ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;
27.5. izlietnes šo noteikumu 27.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, ir norobežotas vai atsevišķi lietojamas vīriešiem un sievietēm;
27.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām citās telpās;
27.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir nepieciešamie personīgās higiēnas līdzekļi (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces);
27.8. tualetes un izlietnes ir ierīkotas tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;
27.9. tualetēs un dušās ir ierīkota ventilācija un nodrošināta tās darbība;
27.10. ir atsevišķas vīriešu un sieviešu tualetes vai nodrošināta to atsevišķa lietošana, kā arī, ja nepieciešams, ierīkota atsevišķa kabīne invalīdiem.
27.1. dušas telpu ierīko, ņemot vērā veicamā darba raksturu vai ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;
27.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai tās atbilstoši higiēnas prasībām varētu lietot, netraucējot citiem;
27.3. dušas ir nodrošinātas ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;
27.4. ja dušas saskaņā ar šo noteikumu 27.1.apakšpunktu nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko piemērotas izlietnes ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;
27.5. izlietnes šo noteikumu 27.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, ir norobežotas vai atsevišķi lietojamas vīriešiem un sievietēm;
27.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām citās telpās;
27.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir nepieciešamie personīgās higiēnas līdzekļi (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces);
27.8. tualetes un izlietnes ir ierīkotas tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;
27.9. tualetēs un dušās ir ierīkota ventilācija un nodrošināta tās darbība;
27.10. ir atsevišķas vīriešu un sieviešu tualetes vai nodrošināta to atsevišķa lietošana, kā arī, ja nepieciešams, ierīkota atsevišķa kabīne invalīdiem.
28. Pamatojoties uz darba vides risku novērtēšanu, darba devējs izvērtē nepieciešamību ierīkot pirmās palīdzības telpas vai vietas un, ņemot vērā darbības veidu, uzņēmuma telpu lielumu, uzņēmumā nodarbināto skaitu, nelaimes gadījumu biežumu un darba vides risku nodarbināto drošībai un veselībai, projektē, iekārto un uztur vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas vai vietas, ievērojot šādas prasības:
28.1. pirmās palīdzības telpas vai vietas aprīko ar pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, pirmās palīdzības iekārtām un ierīcēm;
28.2. pirmās palīdzības telpās vai vietās ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;
28.3. pirmās palīdzības telpas vai vietas ir skaidri apzīmētas atbilstoši drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās;
28.4. visās darba vietās, ja tas nepieciešams atbilstoši darba apstākļiem, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir norādītas ar atbilstošām drošības zīmēm.
28.1. pirmās palīdzības telpas vai vietas aprīko ar pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, pirmās palīdzības iekārtām un ierīcēm;
28.2. pirmās palīdzības telpās vai vietās ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;
28.3. pirmās palīdzības telpas vai vietas ir skaidri apzīmētas atbilstoši drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās;
28.4. visās darba vietās, ja tas nepieciešams atbilstoši darba apstākļiem, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir norādītas ar atbilstošām drošības zīmēm.
29. Darba vietas ārpus telpām projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:
29.1. darba vietas, satiksmes ceļi un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba laikā izmanto vai kurās atrodas nodarbinātie, ir iekārtotas tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;
29.2. šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā minētās prasības attiecas arī uz satiksmes ceļiem, kas ved uz noteiktām darba vietām, un uz ceļiem, ko izmanto iekārtu un iekraušanas platformu pastāvīgai uzturēšanai kārtībā un uzraudzībai;
29.3. šo noteikumu 20.punktā minētās prasības attiecas arī uz darba vietām ārpus telpām;
29.4. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām aprīko ar mākslīgo apgaismojumu, nodrošinot apgaismojuma līmeni atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
29.5. nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un no krītošiem objektiem;
29.6. darba vietas nodrošina pret nodarbināto slīdēšanu un krišanu, bet, ja tas nav iespējams, nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem;
29.7. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu, ja notiek avārija vai izceļas ugunsgrēks, vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī tiek nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;
29.8. nodarbinātie nav pakļauti troksnim, kas pārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni, kas noteikts normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret trokšņa radīto risku, kā arī kaitīgām ārējām ietekmēm, tai skaitā gāzēm, tvaikiem, putekļiem un citiem kaitīgiem darba vides faktoriem;
29.9. nodarbinātos nodrošina ar atbilstošām sadzīves un atpūtas telpām, kas ir apsildāmas un kurās nodarbinātajiem ir iespēja atpūsties, ņemot vērā šo noteikumu 4.pielikumā minētās prasības, vai nodrošina iespēju sasildīties. Šīs normas neattiecas uz ārkārtas apstākļiem, kā arī uz dabas stihijas radīto postījumu novēršanas darbiem;
29.10. nodarbinātos nodrošina ar dzeramo ūdeni un aizsardzību pret dabisko optisko starojumu (saules starojumu).
29.1. darba vietas, satiksmes ceļi un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba laikā izmanto vai kurās atrodas nodarbinātie, ir iekārtotas tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;
29.2. šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā minētās prasības attiecas arī uz satiksmes ceļiem, kas ved uz noteiktām darba vietām, un uz ceļiem, ko izmanto iekārtu un iekraušanas platformu pastāvīgai uzturēšanai kārtībā un uzraudzībai;
29.3. šo noteikumu 20.punktā minētās prasības attiecas arī uz darba vietām ārpus telpām;
29.4. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām aprīko ar mākslīgo apgaismojumu, nodrošinot apgaismojuma līmeni atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
29.5. nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un no krītošiem objektiem;
29.6. darba vietas nodrošina pret nodarbināto slīdēšanu un krišanu, bet, ja tas nav iespējams, nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem;
29.7. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu, ja notiek avārija vai izceļas ugunsgrēks, vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī tiek nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;
29.8. nodarbinātie nav pakļauti troksnim, kas pārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni, kas noteikts normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret trokšņa radīto risku, kā arī kaitīgām ārējām ietekmēm, tai skaitā gāzēm, tvaikiem, putekļiem un citiem kaitīgiem darba vides faktoriem;
29.9. nodarbinātos nodrošina ar atbilstošām sadzīves un atpūtas telpām, kas ir apsildāmas un kurās nodarbinātajiem ir iespēja atpūsties, ņemot vērā šo noteikumu 4.pielikumā minētās prasības, vai nodrošina iespēju sasildīties. Šīs normas neattiecas uz ārkārtas apstākļiem, kā arī uz dabas stihijas radīto postījumu novēršanas darbiem;
29.10. nodarbinātos nodrošina ar dzeramo ūdeni un aizsardzību pret dabisko optisko starojumu (saules starojumu).
III. Darba devēja pienākumi
30. Nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās darba devējs nodrošina:
30.1. brīvus ceļus gājējiem un transportlīdzekļiem, lai iespējami ātri varētu nokļūt uz evakuācijas ceļiem un izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus un izejas;
30.2. darba aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, kā arī nekavējoties novērš defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību un veselību;
30.3. tīrību darba vietās un regulāru darba vietu (īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai;
30.4. regulāru to drošības iekārtu un ierīču darbības pārbaudi un uzraudzību, kuras paredzētas darba vides faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai;
30.5. ergonomikas principu ievērošanu, rekonstruējot, modernizējot un iekārtojot darba vietas, lai pēc iespējas samazinātu nodarbināto fizisko slodzi;
30.6. darba vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, kāpnēm, evakuācijas ceļiem un izejām, ģērbtuvēm, dušām, izlietnēm, tualetēm, atpūtas telpām) tā, lai tajās, ja nepieciešams, būtu iespējams nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām (invalīdus);
30.7. grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam) – iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, minētos apstākļus nodrošina visā barošanas laikā.
30.1. brīvus ceļus gājējiem un transportlīdzekļiem, lai iespējami ātri varētu nokļūt uz evakuācijas ceļiem un izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus un izejas;
30.2. darba aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, kā arī nekavējoties novērš defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību un veselību;
30.3. tīrību darba vietās un regulāru darba vietu (īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai;
30.4. regulāru to drošības iekārtu un ierīču darbības pārbaudi un uzraudzību, kuras paredzētas darba vides faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai;
30.5. ergonomikas principu ievērošanu, rekonstruējot, modernizējot un iekārtojot darba vietas, lai pēc iespējas samazinātu nodarbināto fizisko slodzi;
30.6. darba vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, kāpnēm, evakuācijas ceļiem un izejām, ģērbtuvēm, dušām, izlietnēm, tualetēm, atpūtas telpām) tā, lai tajās, ja nepieciešams, būtu iespējams nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām (invalīdus);
30.7. grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam) – iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, minētos apstākļus nodrošina visā barošanas laikā.
IV. Noslēguma jautājumi
31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumus Nr.125 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 47.nr.).
32. Attiecībā uz darba vietām, kuras izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā minētajām prasībām ir ieteikuma raksturs.
33. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 30.novembra Direktīvas 89/654/EEC par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā.
Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Labklājības ministrs U.Augulis
Labklājības ministrs U.Augulis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes
|
Nr. |
Gada periods |
Darba kategorija |
Gaisa temperatūra |
Gaisa relatīvais mitrums (%) |
Gaisa kustības ātrums (m/s) |
|
1. |
Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk) |
I1 |
19,0–25,0 |
30–70 |
0,05–0,15 |
|
II2 |
16,0–23,0 |
30–70 |
0,1–0,3 |
||
|
III3 |
13,0–21,0 |
30–70 |
0,2–0,4 |
||
|
2. |
Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C) |
I1 |
20,0–28,0 |
30–70 |
0,05–0,15 |
|
II2 |
16,0–27,0 |
30–70 |
0,1–0,4 |
||
|
III3 |
15,0–26,0 |
30–70 |
0,2–0,5 |
Piezīmes.
1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana).
2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi).
3. III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana).
Labklājības ministrs U.Augulis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Iekštelpu apgaismojuma līmeņi atkarībā no darba vietas un darba veida*
|
Nr. |
Darba vieta vai darba veids |
Em – minimālais apgaismojuma līmenis virs
darba zonas |
Piezīmes |
|
1. |
Pārvietošanās zonas: |
||
|
1.1. |
satiksmes ceļi |
100 |
1. Apgaismojums grīdas līmenī. 2. Apgaismojums 150 lx, ja pa satiksmes ceļiem pārvietojas transportlīdzekļi. 3. Ieejām un izejām jābūt aprīkotām ar pārejas zonām, lai novērstu pēkšņu apgaismojuma maiņu starp iekštelpām un āra gaismu |
|
1.2. |
kāpnes, eskalatori, slīdceliņi |
150 |
|
|
1.3. |
iekraušanas un izkraušanas rampas |
150 |
|
|
2. |
Sadzīves un atpūtas telpas, pirmās palīdzības telpas: |
||
|
2.1. |
ēdnīcas |
200 |
|
|
2.2. |
atpūtas telpas |
100 |
|
|
2.3. |
fizisko vingrinājumu zāles |
300 |
|
|
2.4. |
ģērbtuves, tualetes telpas |
100 |
|
|
2.5. |
pirmās palīdzības telpas |
500 |
|
|
3. |
Vadības un kontroles telpas: |
||
|
3.1. |
vadības un kontrolmēraparātu telpas |
200 |
|
|
3.2. |
centrāles, pasta telpas, faksa telpas, servera telpas |
500 |
|
|
4. |
Noliktavas: |
||
|
4.1. |
noliktavas, t.sk. saldētavas |
100 |
200 lx, ja telpas tiek nepārtraukti lietotas |
|
4.2. |
šķirošanas un pakošanas zonas |
300 |
|
|
5. |
Stelāžveida glabāšanas zonas: |
||
|
5.1. |
ejas, kurās nav nodarbināto |
20 |
Apgaismojums grīdas līmenī |
|
5.2. |
ejas, kurās ir nodarbinātie |
200 |
Apgaismojums grīdas līmenī |
|
5.3. |
kontrolposteņi |
200 |
|
|
6. |
Lopkopība: |
||
|
6.1. |
iekraušana, darbs ar aprīkojumu un iekārtu vadīšana |
200 |
|
|
6.2. |
kūtis un staļļi |
50 |
|
|
6.3. |
veterinārās aprūpes telpas |
200 |
|
|
6.4. |
barības sagatavošana, slaukšana un trauku mazgāšana |
200 |
|
|
7. |
Cementa un betona rūpniecība: |
||
|
7.1. |
žāvēšana |
50 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
7.2. |
materiālu sagatavošana, darbs pie krāsnīm un maisītājiem |
200 |
|
|
7.3. |
darbs ar iekārtām, lielo formu liešana |
300 |
|
|
8. |
Keramikas un stikla rūpniecība: |
||
|
8.1. |
žāvēšana |
50 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
8.2. |
sagatavošana un darbs ar iekārtām |
300 |
|
|
8.3. |
emaljēšana, velmēšana, presēšana, vienkāršo daļu veidošana, glazēšana, stikla pūšana |
300 |
|
|
8.4. |
slīpēšana, gravēšana, stikla pulēšana, precīza detaļu veidošana un stikla instrumentu izgatavošana |
750 |
|
|
8.5. |
optiskā stikla un kristāla slīpēšana, manuālā slīpēšana un gravēšana |
750 |
|
|
8.6. |
precīzi darbi, piemēram, dekoratīvā gravēšana un slīpēšana, apgleznošana ar rokām |
1000 |
|
|
8.7. |
mākslīgo dārgakmeņu izgatavošana |
1500 |
|
|
9. |
Ķīmiskā, plastmasas izstrādājumu un kaučuka ražošana: |
||
|
9.1. |
automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās nav nodarbināto |
50 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
9.2. |
automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās ir nodarbinātie |
100 |
|
|
9.3. |
darba vietas, kur pastāvīgi jādarbojas ar rokām |
300 |
|
|
9.4. |
laboratorijas un telpas, kurās veic precīzus mērījumus |
500 |
|
|
9.5. |
farmaceitisko preparātu ražošana |
500 |
|
|
9.6. |
riepu ražošana |
500 |
|
|
9.7. |
krāsu pārbaude |
1000 |
|
|
9.8. |
piegriešana, apdare un pārbaude |
750 |
|
|
10. |
Elektroenerģijas ražošana: |
||
|
10.1. |
vadu un kabeļu ražošana |
300 |
|
|
10.2. |
tinums – spoles: |
||
|
10.2.1. |
lielas |
300 |
|
|
10.2.2. |
vidējas |
500 |
|
|
10.2.3. |
mazas |
750 |
|
|
10.3. |
spoļu impregnēšana un alvošana |
300 |
|
|
10.4. |
montāža: |
||
|
10.4.1. |
aptuvena (piemēram, lieli transformatori) |
300 |
|
|
10.4.2. |
vidēja (piemēram, kontrolpaneļi) |
500 |
|
|
10.4.3. |
smalka (piemēram, telefoni) |
750 |
|
|
10.4.4. |
ļoti smalka (piemēram, precīzu iekārtu, mēriekārtu salikšana) |
1000 |
|
|
10.5. |
elektronikas darbnīcas – pārbaude un regulēšana |
1500 |
|
|
11. |
Elektroenerģijas ražošana: |
||
|
11.1. |
degvielas piegādes vietas |
50 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
11.2. |
katlutelpas |
100 |
|
|
11.3. |
mašīntelpas |
200 |
|
|
11.4. |
papildtelpas (piemēram, sūkņu, kondensatoru, vadības telpas) |
200 |
|
|
11.5. |
kontroles telpas |
500 |
|
|
12. |
Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana: |
||
|
12.1. |
izejvielu sagatavošanas darba vietas un zonas: |
200 |
|
|
12.1.2. |
alus darītavas, iesala ražošana, mucu pildīšana, produktu vārīšana, sijāšana, mazgāšana un mizošana |
||
|
12.1.3. |
konservēšana |
||
|
12.1.4. |
šokolādes un cukura ražošana |
||
|
12.1.5. |
tabakas tīrīšana, žāvēšana un gatavināšana, fermentācijas pagrabi |
||
|
12.2. |
sākotnējā šķirošana un produktu mazgāšana, malšana, maisīšana, iesaiņošana |
300 |
|
|
12.3. |
darba vietas un kritiskās zonas lopkautuvēs, gaļas produktu, piena produktu veikalos un filtrēšanas telpās |
500 |
|
|
12.4. |
augļu un dārzeņu šķirošana un sasmalcināšana |
300 |
|
|
12.5. |
konditorejas un kulinārijas izstrādājumu sagatavošana un cepšana |
300 |
|
|
12.6. |
konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošana, apstrāde, dekorēšana, virtuves darbi |
500 |
|
|
12.7. |
cigarešu un cigāru ražošana |
500 |
|
|
12.8. |
pudeļu un trauku pārbaude, produktu pārbaude, dekorēšana, šķirošana |
500 |
|
|
12.9. |
laboratorijas |
500 |
|
|
12.10. |
kvalitātes pārbaude |
1000 |
|
|
13. |
Metalurģija: |
||
|
13.1. |
palīgtuneļi un pagrabi |
50 |
|
|
13.2. |
platformas |
100 |
|
|
13.3. |
smilšu sagatavošana |
200 |
|
|
13.4. |
darba vietas pie kupola un maisītāja, liešanas zona, izņemšana no veidnes |
200 |
|
|
13.5. |
mehāniskā sagatavošana |
200 |
|
|
13.6. |
manuālā veidošana |
300 |
|
|
13.7. |
maisītāji, veidošana ar mašīnu, veidņu mašīna |
200 |
|
|
13.8. |
veidņu izgatavošana |
500 |
|
|
14. |
Metālu apstrāde un pārstrāde: |
||
|
14.1. |
kalšana atvērtā veidnē |
200 |
|
|
14.2. |
kalšana ar presi, metināšana |
300 |
|
|
14.3. |
darbs ar smagiem un vidēji smagiem mehānismiem (precizitātes pielaide ≥ 0,1 mm) |
300 |
|
|
14.4. |
precīzi darbi ar iekārtām, slīpēšana (precizitātes pielaide < 0,1 mm) |
500 |
|
|
14.5. |
projektēšana un pārbaude |
750 |
|
|
14.6. |
darbs ar elektronu lampu un stiepli |
300 |
|
|
14.7. |
smagu skārda plātņu apstrāde (biezums ≥ 5 mm) |
200 |
|
|
14.8. |
vieglu skārda plātņu apstrāde (biezums ≥ 5 mm) |
300 |
|
|
14.9. |
darba instrumentu izgatavošana |
750 |
|
|
14.10. |
pielāgošana, montāža: |
||
|
14.10.1. |
rupja |
200 |
|
|
14.10.2. |
vidēja |
300 |
|
|
14.10.3. |
smalka |
500 |
|
|
14.10.4. |
ļoti smalka |
750 |
|
|
14.11. |
galvanizēšana |
300 |
|
|
14.12. |
virsmu sagatavošana un krāsošana |
750 |
|
|
14.13. |
darbarīku, veidņu un matricu izgatavošana, termoapstrāde, mikromehānismu apstrāde |
1000 |
|
|
15. |
Velmēšana un darbs ar metāliem: |
||
|
15.1. |
mehāniskās ražošanas cehi |
50 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
15.2. |
ražošanas cehi, kur dažreiz veic manuālas darbības |
150 |
|
|
15.3. |
ražošanas cehi, kur pastāvīgi veic manuālas darbības |
200 |
|
|
15.4. |
iespiedplašu noliktavas |
50 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
15.5. |
krāšņu telpas |
200 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
15.6. |
velmēšana, tinumi un apgriešana |
300 |
|
|
15.7. |
platformas un kontrolpaneļi |
300 |
|
|
15.8. |
testēšana, mērījumi un pārbaudes |
500 |
|
|
15.9. |
pārejas, lūkas, pagrabi |
50 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
16. |
Frizētavas un skaistumkopšanas saloni |
500 |
|
|
17. |
Juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu izgatavošana: |
||
|
17.1. |
darbs ar dārgakmeņiem |
1500 |
|
|
17.2. |
juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu izgatavošana |
1000 |
|
|
17.3. |
pulksteņu izgatavošana ar rokām |
1500 |
|
|
17.4. |
pulksteņu izgatavošana automātiski |
500 |
|
|
18. |
Veļas mazgātavas un sausā tīrīšana: |
||
|
18.1. |
apģērbu pieņemšana, marķēšana un šķirošana, mazgāšana, sausā tīrīšana, gludināšana, presēšana |
300 |
|
|
18.2. |
pārbaude un labošana |
750 |
|
|
19. |
Ādas un ādas izstrādājumu ražošana: |
||
|
19.1. |
darbs noliktavās, miecētavās |
200 |
|
|
19.2. |
ādas nokasīšana, noberšana, dalīšana, sloksnēšana un velcēšana |
300 |
|
|
19.3. |
seglu izgatavošana, apavu izgatavošana – piegriešana, caurumošana, formas veidošana, šūšana, spodrināšana |
500 |
|
|
19.4. |
šķirošana, mehāniskā ādu krāsošana |
500 |
|
|
19.5. |
kvalitātes un krāsu pārbaude |
1000 |
|
|
19.6. |
cimdu un kurpju izgatavošana |
500 |
|
|
20. |
Papīra un papīra izstrādājumu ražošana: |
||
|
20.1. |
celulozes dzirnavas |
200 |
|
|
20.2. |
papīra ražošana un pārstrāde, kartona ražošana |
300 |
|
|
20.3. |
iesiešana – locīšana, šķirošana, līmēšana, griešana, gravēšana, šūšana |
500 |
|
|
21. |
Poligrāfija un ar to saistītās palīgdarbības: |
||
|
21.1. |
griešana, apzeltīšana, iespiešana, gravēšana, elektroķīmiskais pārklājums, darbs ar iespiedformām, iespiedmašīnām, matricas veidošana |
500 |
|
|
21.2. |
papīra šķirošana un manuālā iespiešana |
500 |
|
|
21.3. |
šriftu (burtstabiņu) salikšana, retušēšana, litogrāfija |
1000 |
|
|
21.4. |
iespiedkrāsas pārbaude krāsainiem darbiem |
1500 |
|
|
21.5. |
vara un tērauda gravīras |
2000 |
|
|
22. |
Tekstilrūpniecība: |
||
|
22.1. |
darba vietas un zonas pie vannām, ķīpu atvēršanas zona |
200 |
|
|
22.2. |
mazgāšana, kāršana, ķemmēšana, gludināšana, plucināšana, stiepšana, sakārtošana pēc izmēra, fasona veidošana, priekšvērpšana, džutas un kaņepju vērpšana |
300 |
|
|
22.3. |
vērpšana, tīšana, šķeterēšana, vīšana, aušana, adīšana, pīšana, spolēšana |
500 |
Novērst stroboskopisko efektu |
|
22.4. |
šūšana, adīšana ar rokām, valdziņu uzņemšana |
750 |
Novērst stroboskopisko efektu |
|
22.5. |
skiču gatavošana ar roku un piegrieztņu zīmēšana |
750 |
|
|
22.6. |
apdare, krāsošana, automatizēta audumu apdrukāšana |
500 |
|
|
22.7. |
žāvētava |
100 |
|
|
22.8. |
mezglošana, rotāšana un sakārtošana |
1000 |
|
|
22.9. |
krāsas pārbaude, ražošanas kontrole |
1000 |
|
|
22.10. |
ļoti precīzi auduma labošanas darbi |
1500 |
|
|
22.11. |
cepuru izgatavošana |
500 |
|
|
23. |
Transportlīdzekļu ražošana: |
||
|
23.1. |
virsbūvju ražošana un montāža |
500 |
|
|
23.2. |
krāsošana, krāsošanas kabīnes, pulēšanas kabīnes |
750 |
|
|
23.3. |
krāsošana – retušēšana, pārbaude |
1000 |
|
|
23.4. |
polsterējuma ražošana |
1000 |
|
|
23.5. |
noslēguma pārbaude |
1000 |
|
|
24. |
Koksnes un koka izstrādājumu ražošana: |
||
|
24.1. |
automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās nodarbinātie pastāvīgi neuzturas |
50 |
|
|
24.2. |
apstrāde ar tvaiku |
150 |
|
|
24.3. |
lentzāģis (gateris) |
300 |
Novērst stroboskopisko efektu |
|
24.4. |
darbs pie skrūvsola, montāža un līmēšana |
300 |
|
|
24.5. |
pulēšana, lakošana, krāsošana, dekoratīvie galdniecības darbi |
750 |
|
|
24.6. |
mehanizētie kokapstrādes darbi – virpošana, ēvelēšana, griešana, slīpēšana, gropēšana, frēzēšana, zāģēšana |
500 |
Novērst stroboskopisko efektu |
|
24.7. |
apdares materiālu atlase |
750 |
|
|
24.8. |
galdniecība un inkrustācijas darbi kokā |
750 |
|
|
24.9. |
kvalitātes pārbaude |
1000 |
|
|
25. |
Biroji: |
||
|
25.1. |
dokumentu sistematizācija, kopēšana |
300 |
|
|
25.2. |
lasīšana, rakstīšana, mašīnrakstīšana, datu apstrāde |
500 |
|
|
25.3. |
tehniskā rasēšana (darbs pie rasējamā galda) |
750 |
|
|
25.4. |
datorizētās projektēšanas darba vietas |
500 |
|
|
25.5. |
sapulču, konferenču telpas |
500 |
Apgaismojumam jābūt regulējamam |
|
25.6. |
klientu pieņemšanas vietas, reģistratūras |
300 |
|
|
25.7. |
noliktavas, arhīvu telpas |
200 |
|
|
26. |
Mazumtirdzniecība: |
||
|
26.1. |
tirdzniecības zonas |
300 |
|
|
26.2. |
kasiera darba vieta, iesaiņošanas galds |
500 |
|
|
27. |
Publiskās iestādes: |
||
|
27.1. |
ieejas halles |
100 |
|
|
27.2. |
garderobes, atpūtas telpas |
200 |
|
|
27.3. |
biļešu kases |
300 |
|
|
28. |
Viesnīcas, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi: |
||
|
28.1. |
klientu reģistrācijas vietas |
300 |
|
|
28.2. |
virtuves |
500 |
Starp virtuvi un restorānu jābūt pārejas zonai |
|
28.3. |
restorāni, ēdamtelpas |
300 |
Apgaismojums jāprojektē, lai radītu atbilstošu atmosfēru |
|
28.4. |
pašapkalpošanās restorāni |
200 |
|
|
28.5. |
bāri |
300 |
|
|
28.6. |
konferenču telpas |
500 |
Apgaismojumam jābūt regulējamam |
|
28.7. |
koridori, gaiteņi |
100 |
Nakts laikā apgaismojums var būt zemāks |
|
29. |
Teātri, koncertzāles, kinoteātri: |
||
|
29.1. |
mēģinājuma telpas, ģērbtuves |
300 |
Kosmētikas uzklāšanai izmantojamos spoguļos apgaismojums nedrīkst apžilbināt |
|
30. |
Izstāžu zāles: |
||
|
30.1. |
vispārējais apgaismojums |
300 |
|
|
31. |
Muzeji: |
||
|
31.1. |
eksponāti, kurus neiespaido gaisma |
Apgaismojuma līmeni nosaka atbilstoši ekspozīcijas prasībām. Īpaši svarīga ir aizsardzība pret optisko starojumu |
|
|
31.2. |
gaismas jutīgi eksponāti |
||
|
32. |
Bibliotēkas: |
||
|
32.1. |
grāmatu glabāšanas vietas, plaukti |
200 |
Apgaismojuma līmeni nosaka atbilstoši ekspozīcijas prasībām. Īpaši svarīga ir aizsardzība pret optisko starojumu |
|
32.2. |
bibliotekāra darba vieta, lasītavas |
500 |
|
|
33. |
Pazemes vai slēgtās autostāvvietas: |
||
|
33.1. |
iebraukšanas/izbraukšanas ceļi autostāvvietā dienā |
300 |
1. Apgaismojums grīdas līmenī. 2. Drošības krāsām jābūt pamanāmām. 3. Augsts vertikāls apgaismojums palielina cilvēku seju atpazīstamību un līdz ar to drošības sajūtu |
|
33.2. |
autostāvvietu teritorija (iebraukšanas/izbraukšanas ceļi autostāvvietā naktī, satiksmes zonas, automašīnu stāvvietas) |
75 |
|
|
33.3. |
caurlaides, kases |
300 |
1. Izvairīties no atspulgiem logos. 2. Novērst apžilbinājumus, kas varētu nākt no ārpuses |
|
34. |
Izglītības iestādes: |
||
|
34.1. |
bērnudārzi, bērnu dienas centri |
300 |
|
|
34.2. |
spēļu istabas, bērnu istabas, rokdarbu istabas |
300 |
|
|
34.3. |
mācību klases |
300 |
Apgaismojums galda virsmas līmenī. Apgaismojumam jābūt regulējamam |
|
34.4. |
vakarskolu, pieaugušo izglītības iestāžu mācību klases |
500 |
Apgaismojumam jābūt regulējamam |
|
34.5. |
lekciju telpas, auditorijas |
500 |
Apgaismojumam jābūt regulējamam |
|
34.6. |
tāfeles vietas, demonstrāciju galdi, uzskates materiālu tabulas |
500 |
Lekciju telpā, auditorijā apgaismojumam jābūt 750 lx |
|
34.7. |
zīmēšanas, mākslas darbu telpas |
500 |
|
|
34.8. |
zīmēšanas, mākslas darbu telpas mākslas skolās, rasēšanas telpas |
750 |
|
|
34.9. |
praktisko nodarbību telpas un laboratorijas |
500 |
|
|
34.10. |
rokdarbu telpas, tehnisko darbu telpas, mācību darbnīcas |
500 |
|
|
34.11. |
mūzikas nodarbību telpas |
300 |
|
|
34.12. |
datorapmācības telpas |
300 |
|
|
34.13. |
valodu apmācības telpas |
300 |
|
|
34.14. |
praktisko darbu telpas un darbnīcas |
500 |
|
|
34.15. |
ieejas halles |
200 |
|
|
34.16. |
koridori, vestibili, gaiteņi |
100 |
|
|
34.17. |
kāpnes |
150 |
|
|
34.18. |
skolēnu, studentu koplietošanas telpas un aktu zāles |
200 |
Apgaismojums grīdas līmenī |
|
34.19. |
skolotāju, pasniedzēju istabas |
300 |
|
|
34.20. |
bibliotēku telpas, kur atrodas grāmatplaukti |
200 |
|
|
34.21. |
bibliotēku lasītava |
500 |
|
|
34.22. |
apmācību materiālu uzglabāšanas vietas, novietnes |
100 |
|
|
34.23. |
sporta zāles, vingrošanas zāles, peldbaseini |
300 |
Apgaismojums grīdas līmenī |
|
34.24. |
skolu ēdnīcas |
200 |
|
|
34.25. |
virtuves |
500 |
|
|
35. |
Veselības aprūpes iestādes: |
||
|
35.1. |
vispārējas nozīmes telpas: |
Viss apgaismojums grīdas līmenī |
|
|
35.1.1. |
uzgaidāmās telpas |
200 |
|
|
35.1.2. |
koridori, gaiteņi (dienas laikā) |
200 |
|
|
35.1.3. |
koridori, gaiteņi (nakts laikā) |
50 |
|
|
35.1.4. |
dienas istabas |
200 |
|
|
35.2. |
darbinieku telpas: |
||
|
35.2.1. |
ārstu, māsu istabas |
500 |
|
|
35.2.2. |
personāla telpas |
300 |
|
|
35.3. |
palātas, dzemdību nodaļas: |
Izvairīties no pārāk liela apgaismojuma pacienta redzeslaukā |
|
|
35.3.1. |
vispārējais apgaismojums |
100 |
Apgaismojums grīdas līmenī |
|
35.3.2. |
apgaismojums lasīšanai |
300 |
|
|
35.3.3. |
vienkāršas apskates, pārbaudes, izmeklēšana |
300 |
|
|
35.3.4. |
pārbaudes, izmeklējumi un ārstēšana |
1000 |
|
|
35.3.5. |
nakts apgaismojums, novērošanas apgaismojums |
5 |
|
|
35.3.6. |
pacientu vannas istabas un tualetes |
200 |
|
|
35.4. |
pārbaudes telpas: |
||
|
35.4.1. |
vispārējais apgaismojums |
500 |
|
|
35.4.2. |
pārbaudes un ārstniecība |
1000 |
|
|
35.5. |
acu pārbaudes telpas: |
||
|
35.5.1. |
vispārējais apgaismojums |
300 |
|
|
35.5.2. |
ārēja acu pārbaude/apskate |
1000 |
|
|
35.5.3. |
lasīšanas un krāsu redzes pārbaude ar redzes kartēm |
500 |
|
|
35.6. |
ausu pārbaudes telpas: |
||
|
35.6.1. |
vispārējais apgaismojums |
300 |
|
|
35.6.2. |
ausu pārbaude |
1000 |
|
|
35.7. |
attēlojošās diagnostikas telpas: |
||
|
35.7.1. |
vispārējais apgaismojums |
300 |
|
|
35.7.2. |
attēlojošā diagnostika ar attēla pastiprinātājiem un televīzijas sistēmām |
50 |
|
|
35.8. |
dzemdību telpas: |
||
|
35.8.1. |
vispārējais apgaismojums |
300 |
|
|
35.8.2. |
pārbaude un ārstēšana |
1000 |
|
|
35.9. |
ārstniecības telpas: |
||
|
35.9.1. |
dialīzes telpa |
500 |
Apgaismojumam jābūt regulējamam |
|
35.9.2. |
dermatoloģijas kabinets |
500 |
|
|
35.9.3. |
endoskopija |
300 |
|
|
35.9.4. |
pārsiešana |
500 |
|
|
35.9.5. |
fizioterapija (t.sk. ārstnieciskās vannas, masāžas) |
300 |
|
|
35.9.6. |
staru terapijas telpas |
300 |
|
|
35.10. |
operāciju telpas: |
||
|
35.10.1. |
pirmsoperāciju un pēcoperāciju telpas |
500 |
|
|
35.10.2. |
operāciju zāles |
1000 |
|
|
35.10.3. |
apgaismojums, kas vērsts uz operācijas vietu |
10 000–100 000 lx |
|
|
35.11. |
intensīvās terapijas telpas: |
||
|
35.11.1. |
vispārējais apgaismojums |
100 |
Apgaismojums grīdas līmenī |
|
35.11.2. |
vienkāršas apskates, izmeklējumi |
300 |
Apgaismojums gultas līmenī |
|
35.11.3. |
pārbaudes, izmeklējumi un ārstēšana |
1000 |
Apgaismojums gultas līmenī |
|
35.11.4. |
naktssardze, nakts dežūrgaisma |
20 |
|
|
35.12. |
zobārstniecības telpas: |
||
|
35.12.1. |
vispārējais apgaismojums |
500 |
|
|
35.12.2. |
apgaismojums tieši virs pacienta |
1000 |
Apgaismojums nedrīkst apžilbināt pacientu |
|
35.12.3. |
apgaismojums, kas vērsts mutes dobumā, zobu higiēna, balināšana |
5000 |
|
|
35.13. |
laboratorijas un aptiekas: |
||
|
35.13.1. |
vispārējais apgaismojums |
500 |
|
|
35.13.2. |
krāsu pārbaude |
1000 |
|
|
35.14. |
sterilizācijas un dezinfekcijas telpas |
300 |
|
|
35.15. |
autopsijas un morga telpas: |
||
|
35.15.1. |
vispārējais apgaismojums |
500 |
|
|
35.15.2. |
autopsijas galds un anatomēšanas galds |
5000 |
|
|
36. |
Transportēšanas zonas: |
||
|
36.1. |
lidostas: |
||
|
36.1.1. |
izlidošanas un ielidošanas zāles, bagāžas izsniegšanas zonas |
200 |
|
|
36.1.2. |
savienojošās, pārsēšanās zonas, eskalatori, slīdošās lentes |
150 |
|
|
36.1.3. |
informācija, reģistratūra |
500 |
|
|
36.1.4. |
muita un pasu kontrole |
500 |
Svarīgs vertikālais apgaismojums |
|
36.1.5. |
uzgaidāmās zonas, bagāžas glabāšanas telpas |
200 |
|
|
36.1.6. |
drošības pārbaudes zonas |
300 |
|
|
36.1.7. |
gaisa satiksmes kontroles torņi |
500 |
1. Apgaismojumam jābūt regulējamam. 2. Izvairīties no dienas gaismas apžilbinājuma. 3. Izvairīties no atspulgiem logos |
|
36.1.8. |
pārbaudes un labošanas, remonta angāri, dzinēju pārbaudes zonas |
500 |
|
|
36.1.9. |
mērījumu zonas angāros |
500 |
|
|
36.2. |
dzelzceļa stacijas: |
||
|
36.2.1. |
pārsegtās platformas, peroni un pasažieru tuneļi |
50 |
|
|
36.2.2. |
biļešu tirdzniecības zāles |
200 |
|
|
36.2.3. |
biļešu kases, bagāžas telpas un letes |
300 |
|
|
36.2.4. |
uzgaidāmās telpas |
200 |
Piezīme.
*Apgaismojuma līmenis darba vietā var būt augstāks, bet apgaismojums nedrīkst radīt nelaimes gadījuma risku, tai skaitā paaugstinātu redzes sasprindzinājumu un apžilbinājumu.
Labklājības ministrs U.Augulis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Apgaismojuma līmeņi ārpus telpām atkarībā no darba vietas un darba veida*
|
Nr. |
Darba vieta vai darba veids |
Em – minimālais apgaismojuma līmenis darba zonā (lx – luksi) |
Piezīmes |
|
1. |
Pārvietošanās zonas ārpustelpu darba vietās: |
||
|
1.1. |
celiņi, kas paredzēti tikai gājēju kustībai |
5 |
Nav darba vietas |
|
1.2. |
satiksmes zonas lēni braucošiem transportlīdzekļiem (maks. 10 km/h), piemēram, divriteņiem, kravas automašīnām, ekskavatoriem |
10 |
|
|
1.3. |
pastāvīga transportlīdzekļu satiksme (maks. 40 km/h) |
20 |
|
|
1.4. |
gājēju pārejas, transportlīdzekļu pagriešanas, iekraušanas un izkraušanas vietas |
50 |
|
|
2. |
Lidostas: |
1. Jāizvairās no tiešas gaismas kontroltorņa un lidmašīnas nolaišanās virzienā. 2. Tiešo gaismu, kas izstarota no prožektoriem virs horizontāles, samazina līdz minimumam |
|
|
2.1. |
angāra zonas |
20 |
|
|
2.2. |
termināļa zonas |
30 |
|
|
2.3. |
iekraušanas zonas |
50 |
|
|
2.4. |
degvielas glabātavas |
50 |
|
|
2.5. |
lidaparātu tehniskās apkopes vietas |
200 |
|
|
3. |
Būvlaukumi: |
||
|
3.1. |
būvlaukuma un būvbedres sagatavošana |
20 |
|
|
3.2. |
būvdarbu zonas, cauruļvadu montēšana, pārvadājumi, palīgdarbi un noliktavas darbi |
50 |
|
|
3.3. |
karkasa, armatūras, koka elementu montāža, elektrisko vadu un kabeļu ievilkšana |
100 |
|
|
3.4. |
elementu savienošana, elektrisko mehānismu un cauruļu montāža |
200 |
|
|
4. |
Kuģniecība: |
||
|
4.1. |
kuģu gaidīšanas piestātnes pie kanāliem un slūžām |
10 |
|
|
4.2. |
gājēju ejas |
10 |
|
|
4.3. |
slūžu kontroles un balasta zonas |
20 |
|
|
4.4. |
kravu pārvietošana, iekraušana un izkraušana |
30 |
Drošības zīmēm jābūt pamanāmām |
|
4.5. |
pasažieru zonas pasažieru ostās, gājēju celiņu un piebraucamo ceļu bīstamā daļa |
50 |
|
|
4.6. |
šļūteņu, cauruļu un tauvu savienošana |
50 |
|
|
5. |
Kuģu būve un doki: |
||
|
5.1. |
vispārējs kuģu būves zonas apgaismojums, rūpniecisku izstrādājumu uzglabāšanas zonas |
20 |
|
|
5.2. |
īslaicīga lielu vienību pārvietošana |
20 |
|
|
5.3. |
kuģa korpusa tīrīšana |
50 |
|
|
5.4. |
kuģa korpusa krāsošana un metināšana |
100 |
|
|
5.5. |
elektromehānismu detaļu montāža |
200 |
|
|
6. |
Lauksaimniecība (lopkopība): |
||
|
6.1. |
dzīvnieku novietnes pagalms |
20 |
|
|
6.2. |
vaļēja aprīkojuma nojume |
50 |
|
|
6.3. |
dzīvnieku šķirošanas aploks |
50 |
|
|
7. |
Degvielas uzpildes stacijas: |
||
|
7.1. |
stāvlaukumi |
5 |
|
|
7.2. |
ieejas un izejas piebraucamie ceļi lauku apvidos un pilsētu nomalēs (tumša apkārtne) |
20 |
|
|
7.3. |
ieejas un izejas piebraucamie ceļi pilsētās (gaiša apkārtne) |
50 |
|
|
7.4. |
gaisa spiediena, ūdens kontroles punkti un citas pakalpojumu zonas |
150 |
|
|
7.5. |
vadības un kontrolmēraparātu telpas |
150 |
|
|
8. |
Autostāvvietas: |
||
|
8.1. |
zemas intensitātes satiksme (piemēram, daudzdzīvokļu un privātmāju autostāvvietu zonas), velosipēdu stāvvietas |
5 |
|
|
8.2. |
vidējas intensitātes satiksme (piemēram, pie biroju ēkām, uzņēmumiem) |
10 |
|
|
8.3. |
augstas intensitātes satiksme (piemēram, pie lieliem tirdzniecības centriem) |
20 |
|
|
9. |
Ražošanas vietas, uzglabāšanas un noliktavu teritorijas: |
||
|
9.1. |
īslaicīga lielu objektu un izejmateriālu pārvietošana, lielgabarīta kravas iekraušana un izkraušana |
20 |
|
|
9.2. |
nepārtraukta lielu objektu un izejmateriālu pārvietošana, kravas iekraušana un izkraušana, celtņu darbības zona |
50 |
|
|
9.3. |
darbs zem noslēgtām platformām |
100 |
|
|
9.4. |
elektroinstalācijas, mehānismu un cauruļu pārbaude |
200 |
Lietot vietējo apgaismojumu |
|
10. |
Naftas pārstrādes produktu, ķīmisku vielu un produktu ražošana un citas bīstamas nozares: |
||
|
10.1. |
apkopes un uzturēšanas darbu veikšana |
20 |
|
|
10.2. |
bīstamu vielu un produktu iekraušana konteinerpārvadājumu automobiļos un vagonos un izkraušana no tiem, sūkņa blīvju apmaiņa, vispārējs apkopes darbs, mēraparatūras nolasīšana |
100 |
|
|
10.3. |
citu ķīmisku vielu un produktu iekraušana konteinerpārvadājumu automašīnās un vagonos un izkraušana no tiem, noplūdes pārbaude, cauruļvadu likšana un pakošana |
50 |
|
|
10.4. |
degvielas iekraušanas un izkraušanas vietas |
100 |
|
|
10.5. |
darba aprīkojuma un elektroietaišu remonts |
200 |
|
|
11. |
Elektroenerģijas, gāzes un siltuma ražošanas uzņēmumi: |
||
|
11.1. |
gājēju pārvietošanās elektrodrošu zonu robežās |
5 |
|
|
11.2. |
apkopes darbarīku, ogļu pārvietošana |
20 |
|
|
11.3. |
uzraudzība |
50 |
|
|
11.4. |
vispārējs apkopes darbs, vēja tuneļu apkope un uzturēšana, kontrolmēraparatūras zonas ārpus telpām |
100 |
Drošības krāsām jābūt pamanāmām |
|
11.5. |
elektroierīču remonts |
200 |
Lietot vietējo apgaismojumu |
|
12. |
Kokmateriālu apstrāde: |
||
|
12.1. |
kokmateriālu pārvietošana uz zemes un ūdenī, zāģu skaidu un šķeldas transportēšana |
20 |
|
|
12.2. |
kokmateriālu šķirošana uz zemes vai ūdenī, kokmateriālu izkraušanas vietas un sazāģēto kokmateriālu iekraušanas vietas, mehāniska celšana uz kokmateriālu slīdošo lenti, kraušana kaudzē |
50 |
|
|
12.3. |
sazāģētā kokmateriāla marķējuma nolasīšana |
100 |
|
|
12.4. |
šķirošana un pakošana |
200 |
|
|
12.5. |
padeve uz zāģiem un smalcinātājiem |
300 |
|
|
13. |
Ūdens apsaimniekošanas un attīrīšanas uzņēmumi: |
||
|
13.1. |
apkopes un uzturēšanas darba rīku lietošana, ar rokām darbināmu ventiļu lietošana, dzinēju iedarbināšana un apstādināšana, cauruļvadu pakošana un augu grābšana |
50 |
|
|
13.2. |
ķīmisko vielu un produktu lietošana, sūces pārbaude, sūkņu maiņa, vispārējs apkopes darbs, mērierīču mērījumu nolasīšana |
100 |
|
|
13.3. |
dzinēju un elektrisko ierīču remonts |
200 |
Piezīme.
*Apgaismojuma līmenis darba vietā var būt augstāks, bet apgaismojums nedrīkst radīt nelaimes gadījuma risku, tai skaitā paaugstinātu redzes sasprindzinājumu un apžilbinājumu.
Labklājības ministrs U.Augulis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpām un temperatūras korekcijas tabula
I. Pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpām*
|
Nr. |
Faktiskā gaisa temperatūra* (°C) |
Maksimālā nepārtrauktā aukstuma ekspozīcija (min) |
Minimālais atpūtas laiks minūtēs (min) |
|
1. |
– 5 līdz – 10 |
90 |
15 |
|
2. |
– 10 līdz – 18 |
80 |
20 |
|
3. |
– 18 līdz – 30 |
70 |
25 |
|
4. |
Zem – 30 |
60 |
30 |
Piezīme.
* Nosakot faktisko gaisa temperatūru, ņem vērā individuālo aizsardzības līdzekļu (darba apģērba un apavu) lietošanas ietekmi, kā arī vēja ātrumu.
II. Temperatūras korekcijas tabula atkarībā no vēja ātruma
|
Nr. |
Vēja ātrums |
Gaisa temperatūra ārpus telpām (°C) |
||||||
|
0 |
– 5 |
– 10 |
– 15 |
– 20 |
– 25 |
– 30 |
||
|
Faktiskā temperatūra (°C) |
||||||||
|
1. |
1,8 |
0 |
– 5 |
– 10 |
– 15 |
– 20 |
– 25 |
– 30 |
|
2. |
2 |
– 1 |
– 6 |
– 11 |
– 16 |
– 21 |
– 27 |
– 32 |
|
3. |
3 |
– 4 |
– 10 |
– 15 |
– 21 |
– 27 |
– 32 |
– 38 |
|
4. |
5 |
– 9 |
– 15 |
– 21 |
– 28 |
– 34 |
– 40 |
– 47 |
|
5. |
8 |
– 13 |
– 20 |
– 27 |
– 34 |
– 41 |
– 48 |
– 55 |
|
6. |
11 |
– 16 |
– 23 |
– 31 |
– 38 |
– 46 |
– 53 |
– 60 |
|
7. |
15 |
– 18 |
– 26 |
– 34 |
– 42 |
– 49 |
– 57 |
– 65 |
Labklājības ministrs U.Augulis