Par Kanādas ārējās tirdzniecības ministra vizīti Latvijā

Sarunā ar Valsts prezidentu

5.maijā darba vizītē pie Valsts prezidenta Valda Zatlera bija ieradies Kanādas ārējās tirdzniecības un Āzijas–Klusā okeāna sadarbības ministrs Stokvels Dejs.

Tikšanās laikā Valsts prezidents ar Kanādas ārējās tirdzniecības ministru apsprieda abu valstu ekonomisko situāciju globālās finanšu krīzes ietekmē. Pārrunājot Latvijas un Kanādas tālāko divpusējo ekonomisko sadarbību, amatpersonas atzina, ka abām valstīm ir liels vēl neizmantotu sadarbības iespēju potenciāls. Pievēršoties Baltijas enerģētikas tirgus attīstības jautājumiem, V.Zatlers un S.Dejs kā perspektīvas atzina arī Latvijas un Kanādas turpmākas sadarbības iespējas enerģētikas jomā. V.Zatlers atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta Ziemeļamerikas investīcijās, uzsverot, ka Kanādai mūsu valsts varētu būt interesanta kā nozīmīgs Rietumu–Austrumu tranzīta ceļu posms.

Kā būtisku soli nākotnes sadarbības attīstīšanā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja arī 5.maijā Ārlietu ministrijā noslēgto Latvijas un Kanādas valdību līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas bija nepieciešams, lai novērstu 1995.gadā parakstītā Latvijas un Kanādas investīciju līguma neatbilstību ES tiesību kopumam.

Sarunas nobeigumā S.Dejs savā un visas Kanādas iedzīvotāju vārdā izteica līdzjūtību saistībā ar Latvijas karavīru bojāeju Afganistānā 1.maijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Sarunā ar ārlietu ministru

5.maijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Kanādas ārējās tirdzniecības un Āzijas–Klusā okeāna sadarbības ministru Stokvelu Deju, kurš bija ieradies vizītē Latvijā.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš atzinīgi novērtēja abu valstu attiecību attīstību, uzsverot, ka Latvija vienmēr ir saņēmusi Kanādas atbalstu savu mērķu īstenošanā un Kanāda bija pirmā no NATO valstīm, kura ratificēja Latvijas pievienošanās NATO protokolus. Kā vienu no divpusējās sadarbības prioritātēm ārlietu ministrs M.Riekstiņš minēja ekonomisko attiecību intensificēšanu, norādot, ka patlaban sadarbība notiek pārtikas rūpniecības, farmācijas un tekstilmateriālu nozarē. Viņš norādīja, ka Latvija kopā ar Kanādu vēlētos sadarboties demokrātijas un sociāli ekonomisko procesu attīstīšanā un stiprināšanā ES kaimiņu reģionā.

Sarunā M.Riekstiņš un S.Dejs apsprieda Latvijas un Kanādas kopīgo sadarbību Afganistānā. Kanādas ministrs izteica līdzjūtību saistībā ar diviem Latvijas kritušajiem karavīriem Afganistānā 1.maijā.

Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta Kanādas un Eiropas Savienības attiecībām. Pēc sarunas ministri parakstīja Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. M.Riekstiņš pauda gandarījumu par Latvijas un Kanādas līgumtiesiskās bāzes stiprināšanu ar investīcijām saistītos jautājumos, kas ir pozitīvs signāls abu valstu uzņēmējiem. S.Dejs atzīmēja, ka Latvija ir pirmā no jaunajām ES dalībvalstīm, ar kuru Kanāda paraksta līgumu, kas nodrošinās jau noslēgto līgumu atbilstību ES tiesību kopumam.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Sarunā ar ekonomikas ministru

5.maijā ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Kanādas ārējās tirdzniecības ministru Stokvelu Deju. Tikšanās laikā ministri pārrunāja Latvijas–Kanādas divpusējo ekonomisko sadarbību, kā arī jautājumus, kas saistīti ar Baltijas reģiona enerģētikas politiku.

S.Dejs uzsvēra, ka pašreizējos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos ir būtiski stimulēt un atbalstīt uzņēmējdarbību, kā arī informēja par Kanādas tautsaimniecības stāvokli un par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem krīzes pārvarēšanai. Ministrs uzsvēra, ka Kanādas banku sistēma krīzei bijusi daudz labāk sagatavota nekā bankas citviet pasaulē, tāpēc viņa pārstāvētā valdība lielāku uzmanību var veltīt ekonomikas stimulēšanai. Tie paredz: uz septiņiem gadiem plānotie infrastruktūras projekti tiks īstenoti divos gados; tiek samazināti nodokļi ienākumiem un uzņēmējdarbībai; valdības aģentūrai, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanu, piešķirtas daudz plašākas iespējas izsniegt uzņēmējiem aizdevumus un valdības garantijas.

Tāpat Kanādas valdības pārstāvis uzsvēra, ka nepieciešams pašlaik veicināt tirdzniecību starp pasaules valstīm un stāties pretī protekcionismam. Ministrs atzina, ka būtiska loma brīvās tirdzniecības veicināšanai starp Kanādu un Eiropas Savienības dalībvalstīm būs plānotajam ES–Kanādas ekonomiskās integrācijas līgumam. Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Rīgā ieradās dienu pirms Prāgā paredzētā ES–Kanādas samita, kurā plānots sākt sarunas par ES–Kanādas visaptveroša ekonomisko partnerattiecību līguma noslēgšanu.

 “Arī Latvijas valdības darba galvenais jautājums ir ekonomiskās pārmaiņas un uzņēmējdarbības stimulēšana ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Šogad uzņēmēju atbalstam esam paredzējuši maksimāli izmantot ES struktūrfondu līdzekļus, īstenot dzīvojamo māju energoefektivitātes programmu, kā arī samazināt birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbības veicināšanai. Šobrīd būtiski ir palielināt eksportu, attīstīt jaunus produktus un investēt jaunu darba vietu radīšanā,” atzina ekonomikas ministrs A.Kampars.

Tikšanās laikā ministri pārrunāja arī Baltijas reģiona enerģētikas nozares attīstību pēc Ignalinas AES slēgšanas 2010.gada 1.janvārī un Kanādas uzņēmēju iespējamo interesi jaunās AES celtniecībā Lietuvā. A.Kampars norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta jaunas AES celtniecībā, bet pašlaik galvenā iniciatīva jaunās AES celtniecībā tiek gaidīta no kolēģiem Lietuvā. Tāpat sarunas gaitā Latvijas ekonomikas ministrs savu kolēģi informēja par elektroenerģijas tirgus atvēršanu starp Baltijas valstīm, par plānoto starpsavienojuma izveidi starp Baltijas valstīm un Zviedriju, kas būtiski palielinās reģiona energodrošību.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss informēja arī par Latvijas plāniem Kurzemes reģionā būvēt jaudīgu cietā kurināmā elektrostaciju, kas mazinās enerģētisko atkarību no Krievijas elektrības piegādēm.

Šī bija pirmā Kanādas ārējās tirdzniecības ministra vizīte Latvijā, kas paver plašākas iespējas abu valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības iespējām gan starp Latvijas un Kanādas institūcijām, gan arī uzņēmējiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2008.gadā Kanāda ierindojās 34.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. 2008.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Kanādu bija 45 miljoni eiro. Svarīgākās eksporta preces uz Kanādu bija pārtikas rūpniecības produkti, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, akmens, ģipša, cementa un keramikas izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, mašīnas mehānismi, elektriskās iekārtas.

Svarīgākās importa preces no Kanādas bija mašīnas mehānismi, elektriskās iekārtas, transporta līdzekļi, optiskās ierīces un aparāti, pārtikas rūpniecības produkti, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi.

Kanādas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2008.gadā sastādīja 4 miljonus eiro, no tiem 50% uzkrāti viesnīcu un restorānu sektorā, 19% vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, 17% transportā un sakaros, 14% apstrādes rūpniecībā. Pēc uzkrātām ārvalstu tiešām investīcijām 2008.gadā Kanāda ierindojās 38.vietā. Saskaņā ar “Lursoft” datiem Latvijā darbojas 71 uzņēmums ar Kanādas kapitālu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa