Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 7. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2009.gada 7.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu A.Bērziņa, J.Dukšinska, A.Mackeviča, O.Kastēna un V.Aizbalta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.149/J9, dok. Nr.4087)

“Par LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.4116)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (jautājumu reģistra Nr.151/J9)

“Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs — ārzemnieks”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim

(jautājumu reģistra Nr.152/J9)

“Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””(VSS-619) un kļūdām aprēķinos”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.153/J9)

“Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””(VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/j9 sadaļā, kas attiecas uz līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju sociālās drošības jomā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

5. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.154/J9)

“Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””(VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr. 150/j9 sadaļā, kas skar divu Latvijai saistošu starptautisko dokumentu atšķirīgu izpildi”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

6. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.155/J9)

“Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””(VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr. 150/j9 sadaļā, kas skar tiesības, kuras šodien bauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2009.gada 4.maijā

Pielikums

Par LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un piekto daļu iesniedzam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu steidzamu jautājumu.

2009.gada 22.aprīlī Jūs, uzstājoties Latvijas Radio, paziņojāt, ka “pašlaik ir izvēle veikt budžeta grozījumus un turpināt saņemt aizdevumu vai neveikt šos grozījumus, balstoties uz tiesiskas paļāvības principiem vai vēl visādiem citādiem principiem, un tad mēs vienkārši starptautisko aizdevumu vairāk nesaņemsim, un tad sekas būs vēl smagākas, un tajā brīdī nekāds tiesiskās paļāvības princips mūs neglābs”.

LR Satversmes tiesa ir atzinusi, ka “tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t.i., personas var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību normu, noteiktajā laikā tiks saglabātas un reāli īstenotas”. (Sk. Satversmes tiesas 2004.gada 25.oktobra sprieduma 9.2.punktu.)

Lūdzam Jūs atbildēt, vai Jūsu publiskajai retorikai sekos arī Jūsu vadītā Ministru kabineta rīcība, savā darbībā neievērojot tiesiskās paļāvības principu un jau šogad samazinot bezdarbnieku pabalstus, grozot vecāku pabalsta jeb t.s. māmiņu algu un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus? Vai šāda rīcība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam?

Jautājums ir steidzams, jo šādi valdības vadītāja paziņojumi grauj iedzīvotāju uzticību valstij un veicina tiesisko nihilismu.

LR 9.Saeimas deputāti: A.Bērziņš, J.Dukšinskis,
Rīgā 2009.gada 23.aprīlī A.Mackevičs, O.Kastēns, V.Aizbalts

Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks

1. To jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks, regulē likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 8.panta otrā daļa, kurā noteikts, ka “Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms, vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis”.

No šīs normas nepārprotami izriet, ka visos trīs normā minētajos gadījumos (abi bērna vecāki ir nepilsoņi, viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms, viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis) Latvijas valsts atzīst jaundzimušo par Latvijas nepilsoni, ja (trešajā gadījumā) vecāki nelemj savādāk. Tātad trešajā gadījumā, salīdzinot ar pirmo vai otro gadījumu, likums nedeleģē izpildvarai tiesības pieprasīt bērna reģistrācijai kādus papildu dokumentus. Likumā netiek izvirzītas nekādas prasības ne attiecībā uz pašu jaundzimušo, ne tā dzimšanas vietu. Tās tiek izvirzītas tikai un vienīgi attiecībā uz vecāku statusu bērna dzimšanas brīdī.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā (http://www.pmlp.gov.lv/lv/pskd/berns.html) ir izvietota instrukcija (bez atsauces uz kādu konkrētu normatīvo aktu), kas regulē gadījumu “ja Latvijā dzimušam bērnam viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis, vai bērns dzimis ārvalstīs”.

Instrukcijas 6.punkts nosaka, ka bērna vecākiem nepieciešama “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas gadījumā – izziņa, ko izsniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgās valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt”.

Cik mums ir zināms, praksē tas nozīmē to, ka Latvijā dzimuša bērna vecākiem ir jāvēršas pēc izziņas tās valsts vēstniecībā, kuras pilsonis ir viens no vecākiem. Vēstniecību reakcija šajā gadījumā ir dažāda, piemēram, Izraēlas vēstniecība šādu izziņu izsniedz, savukārt Krievijas Federācijas vēstniecība atsakās šādu izziņu izsniegt.

Tādā veidā Latvijas likumos noteiktā procedūra bērna atzīšanai par Latvijas nepilsoni ir atkarīga no vienas vai otras ārvalstu vēstniecības viedokļa. Mūsuprāt, tādā veidā tiek pārkāpts ne tikai likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, bet arī Satversmes 1.pants, kurā ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga valsts, taču šajā gadījumā likuma nosacījumu izpilde ir atkarīga no ārvalsts viedokļa un ka Latvija ir demokrātiska valsts, taču šajā gadījumā jaundzimušā liktenis tiek lemts, balstoties uz instrukciju, kas neizriet no likuma.

2. Meklējot to normatīvo aktu, uz kura pamata varētu tikt izstrādāta šī nezināmas izcelsmes instrukcija, mēs nonācām pie 2004.gada 14.decembra MK noteikumiem Nr.1011 “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”.

Konkrētais jautājums noteikumos nav atspoguļots, taču noteikumu 4.pantā ir teikts, ka “Reģistrējot Latvijā dzimušu bērnu (līdz četru mēnešu vecumam), kura dzimšanas brīdī abi vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ir bezvalstnieks vai nav zināms, un iekļaujot Iedzīvotāju reģistrā ziņas par šo bērnu, šo noteikumu 3.punktā minētos dokumentus nepieprasa”.

Savukārt saskaņā ar noteikumu 3.punktu:

3. Lai personu atzītu par nepilsoni, persona iesniedz šādus dokumentus:

3.1. iesniegumu par nepilsoņa statusa piešķiršanu, apliecinot, ka persona nav un nav bijusi nevienas valsts pilsonis un uz viņu neattiecas likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 1.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi nepilsoņa statusa iegūšanai;

3.2. dzīves aprakstu;

3.3. dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra (ja tāds ir);

3.4. dokumentu, kas apliecina personas identitāti (ja tāds ir);

3.5. dokumentus, kas apliecina personas tiesības uz nepilsoņa statusu (ja tādi ir);

3.6. dokumentu, ko izsniegusi pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgās valsts pilsonis, nav šajā valstī saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nav pēc 1992.gada 1.jūlija bez termiņa ierobežojuma reģistrēta (pierakstīta) Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.

Gribētu vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šie MK noteikumi tika pieņemti trīsarpus gadus pirms iepriekšminētās likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” redakcijas (19.07.2007.) un, kā jau mēs minējām iepriekš, vairs neatbilst ne likumam, ne Satversmei. Tāpat mēs gribētu atzīmēt, ka anotācijā atbilstošajam likumprojektam (23.05.2007.) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (kurā darbojās arī deputāte Linda Mūrniece) ir norādījusi – “Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1011 “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”, norādot dokumentu, uz kura pamata Iedzīvotāju reģistrā izdara ierakstu”. Diemžēl tas netika izdarīts.

3. Jau pēc likuma jaunās redakcijas spēkā stāšanās (10.03.2009.) tika pieņemti MK noteikumi Nr.225 “Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”.

Diemžēl arī šajos noteikumos netika regulēts mūs interesējošais jautājums un tādā veidā tika nostiprināta likumā neparedzēta jaundzimušo reģistrācijas apstākļu atšķirība atkarībā no viņu vecāku tiesiskā statusa. Konkrēti noteikumu 7.3.1.punktā ir noteikts, ka Veidlapu aizpilda:

“7.3. pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa:

7.3.1. par bērnu līdz triju mēnešu vecumam, ja bērna dzimšanas brīdī:

7.3.1.1. abi bērna vecāki ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi;

7.3.1.2. viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – nepilsonis;

7.3.1.3. viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, bet otrs nav zināms;

7.3.2. par adoptētu bērnu.”

4. Bērna dzimšana situācijā, kad viņa vecākiem piemīt iepriekšminētais statuss, nav retums. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem uz 2008.gada 1.janvāri Latvijā dzīvoja 1 343 000 latviešu tautības pilsoņi, 514 000 nelatviešu pilsoņi, 372 000 nepilsoņi un 46 000 ārzemnieki.

Ņemot vērā vienlīdzīgu iespēju, ka ārzemnieks noslēdz laulību ar jebkuras kategorijas personu, mēs iegūstam varbūtību, ka 16% gadījumos tiks noslēgta laulība starp ārzemnieku un Latvijas nepilsoni. Gadījumā, ja laulība tiek noslēgta tikai starp nelatviešiem, varbūtība, ka laulība tiks noslēgta starp ārzemnieku un nepilsoni, sastāda 40%. Aprēķinos mēs izmantojam vidējo rādītāju – 28%. Dzimstība starp nelatviešiem 2008.gadā bija 8,54 bērni uz 1000 iedzīvotājiem gadā. Tātad nepilsoņa un ārzemnieka ģimenē dzimst vidēji 46*8,54*0,28=110 jaundzimušo gadā.

Attiecībā uz katru no viņiem Iekšlietu ministrija izvirza, mūsuprāt, nelikumīgas un antikonstitucionālas prasības.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neplānojat izpildīt iepriekšminēto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu un iniciēt MK noteikumu Nr.1011 un Nr.225 grozījumus? Cik ilgs laiks, Jūsuprāt, Ministru kabinetam būs tam nepieciešams?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētā instrukcija nonāk zināmā pretrunā ar Satversmi un likumu?

3. Vai Jūs dotajā gadījumā neplānojat rīkoties saskaņā ar Administratīvā procesa likuma otro daļu (iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju: 1) Satversme; 2) likums; 3) Ministru kabineta noteikumi..) un sesto daļu (ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks)?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2009.gada 30.aprīlī

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619) un kļūdām aprēķinos

Atbildot uz mūsu jautājumu Nr.150/j9 (atbildes 1.punkts), Jūs kļūdaini apgalvojāt, ka 2010.gadā likumprojekts ietekmēs 317 Latvijas Republikas pilsoņus. Patiesībā anotācijā likumprojektam runa ir par 317 cilvēkiem, kuri aizies pensijā viena mēneša laikā.

Attiecīgi līdz ar to jūsu darbinieki par 6 reizēm samazināja arī to kaitējumu, kas tiks nodarīts pensionāriem pilsoņiem 2010.gadā. 2010.gada nobeigumā cietīs 3 804 cilvēki, bet tiem nodarītā kaitējuma apmērs sastādīs nevis 138 tūkstošus, bet (138*12/2) gan 828 tūkstošus latu.

Triju pirmo gadu laikā pēc likuma stāšanās spēkā cietīs jau 11 844 Latvijas pilsoņi, bet kopējais kaitējuma apmērs jau sastādīs [317*36,28/2 + (317+329/2)*38,79 + (317+329+341/2)*38,79]*12*12 = 4 585 tūkstošus latu. Tātad, ņemot vērā ikgadējo diskriminējamo pensionāru pieaugumu, Jūsu vadītā ministrija savos ekonomiskajos aprēķinos kļūdījās 10 reizes!

Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētais fakts ir pietiekams pamats tam, lai nekavējoties atsauktu likumprojektu no Ministru kabineta?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buzajevs, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 30.aprīlī

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/j9 sadaļā, kas attiecas uz līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju sociālās drošības jomā

LR Saeimas deputātu tiesības uzdot jautājumus atsevišķam ministram ir paredzētas LR Satversmes 27.pantā un konkretizētas Saeimas Kārtības ruļļa V sadaļas 4.nodaļā.

Diemžēl Jūs neatbildējāt uz to mūsu jautājuma Nr.150/j9 daļu, kas skan šādi:

– Pamatojiet, lūdzu, kāpēc par sarunu rezultātiem, no kuriem ir atkarīga vairāku desmitu tūkstošu Latvijas iedzīvotāju labklājība, netiek informēta sabiedrība un kādas pozitīvas pārmaiņas no Jūsu ministrijas ir gaidāmas attiecībā uz sabiedrības informēšanu?

– Tiek paredzēts, ka iepriekšminētais likumprojekts stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī. Vai tas nozīmē, ka abi līgumi (ar Baltkrieviju un Krieviju) stāsies spēkā pirms šī datuma?

Papildus Jūs minējāt savā atbildē, ka līdz 30.aprīlim Krievijas Federācijas pusei ir jāprecizē 2 atvērtie jautājumi par kompetentajām institūcijām.

Sakarā ar to lūdzam Jūs:

– raksturot minētos jautājumus;

– novērtēt Jūsu minēto Krievijas Federācijas puses atbildi (apmierina, neapmierina);

– raksturot turpmākā sarunu procesa gaitu (tā būtība, saturs, viedokļu apmaiņas datumi).

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buzajevs, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 30.aprīlī

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/j9 sadaļā, kas skar divu Latvijai saistošu starptautisko dokumentu atšķirīgu izpildi

LR Saeimas deputātu tiesības uzdot jautājumus atsevišķam ministram ir paredzētas LR Satversmes 27.panta un konkretizētas Saeimas Kārtības ruļļa V sadaļas 4.nodaļā.

Diemžēl Jūs neatbildējāt uz to mūsu jautājuma Nr.150/j9 daļu, kas skan šādi:

1. 16.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē ir apstiprināts Jūsu ministrijā izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619).

Likumprojekta anotācijā cita starpā ir teikts, ka normatīvā akta mērķis ir divu starptautisko dokumentu, Eiropas Komisijas 2009.gada 29.janvāra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr.2008/4619 un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā 55707/00 iekļauto prasību izpilde.

Pirmajā dokumentā no Latvijas tiek pieprasīts pārtraukt Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs dzīvojošo vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju diskrimināciju salīdzinājumā ar personām, kas dzīvo Latvijas teritorijā, jo pirmā personu kategorija saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.punkta esošo redakciju nesaņem, bet otrā – saņem speciālu piemaksu pensijai.

Otrajā dokumentā, pēc anotācijas autoru domām, ir teikts, ka likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem un personām, kurām nav Latvijas pilsonības. Patiesībā dokumenta būtība ir tāda, ka salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem ir konstatēta to personu diskriminācija, kurām ir Latvijas nepilsoņa statuss (nevis visu to personu, kurām nav Latvijas pilsonības). Minētais likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts attiecas uz to darba periodu un tam pielīdzināto periodu iekļaušanu apdrošināšanas stāžā, kas ir uzkrāti ārpus Latvijas līdz 1991.gadam.

Pirmajā gadījumā likumprojekts paredz paplašināt diskriminējamo personu (dzīvo ārpus Latvijas) tiesības līdz līmenim, kuru bauda nediskriminētais vairākums (dzīvo Latvijā). Otrajā gadījumā gluži otrādi – agrāk nediskriminētam sabiedrības slānim (LR pilsoņi) tiek atņemtas tās tiesības, kuras nebauda diskriminētais slānis (LR nepilsoņi).

– Paskaidrojiet, kāpēc valdības reakcija uz diviem diskrimināciju konstatējošiem starptautiskajiem dokumentiem ir pilnīgi pretēja? Atbildot uz šo jautājumu, mēs lūdzam Jūs neatsaukties uz atbilstošiem Ministru kabineta sēdes (kura, kā zināms, bija slēgta) protokoliem, bet gan paust Jūsu, par likumprojektu un tā pieņemšanas sekām atbildīgās, ministrijas viedokli.

– Lūdzam minēt Jums zināmos piemērus no starptautiskās prakses, kad valdības būtu risinājušas jautājumu par mazākuma diskriminācijas novēršanu, atņemot nediskriminētajam slānim tās tiesības, kuras nebauda diskriminētais slānis.

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buzajevs, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 30.aprīlī

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/j9 sadaļā, kas skar tiesības, kuras šodien bauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi

Tiesības uz tādiem periodiem kā mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi (likuma pārejas noteikumu 4.apakšpunkts), kā arī mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, bet ne vairāk par trim gadiem, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks (likuma pārejas noteikumu 4.apakšpunkts, 5.apakš­punkts) pašreiz izmanto gan Latvijas pilsoņi, gan Latvijas nepilsoņi neatkarīgi no mācību vietas.

1. Lūdzu, pamatojiet, kāpēc Jūs plānojat atņemt šīs tiesības gan vieniem, gan otriem un kādā veidā šī vēlme ir saistīta ar diskriminācijas novēršanu?

2. Kādu “ekonomisko efektu” Jūs gribējāt panākt no šīs likumprojekta daļas un kāpēc šis efekts (teiksim, nepilsoņu zaudējumi) nav atspoguļots anotācijā?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, S.Sokolovskis,
V.Buzajevs, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 30.aprīlī