Saeimas 2009. gada 30. aprīļa sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 30.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst?… (No zāles dep. A.Bērziņš: “Balsot!”) Es nesapratu… Deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas iebilst?… Tātad ir nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tās sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, atturas – 3. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Tradicionāli sākam ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Buzajeva, Plinera, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Buzajevam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts paredz pielīdzināt tiesībās Latvijas pilsoņus un Latvijas nepilsoņus attiecībā uz līdz 1991.gadam uzkrāto darba un tiem pielīdzināto periodu iekļaušanu apdrošināšanas stāžā.

Likumprojekts paredz ne tikai pārrēķināt pensijas esošo apmēru, bet arī novērst kaitējumu, kas tika nodarīts Latvijas valsts pensiju saņēmējiem, kuri, būdami Latvijas Republikas nepilsoņi, saņēma valsts pensiju laika posmā no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas spēkā stāšanās brīža Latvijā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, sakarā ar to, ka personu apdrošināšanas stāžā netika iekļauti attiecīgie darba periodi.

Kaitējumu tiek ierosināts novērst, izmaksājot kompensācijas par nesaņemto pensijas daļu, ievērojot patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Kompensāciju izmaksas tiek plānots veikt pusotra gada laikā. Kā redzams no anotācijas, to personu skaits, kas cietušas no konvencijas pārkāpuma, ir 57 tūkstoši. Ikgadējā izmaksu summa pensiju tekošā apmēra palielināšanai sastāda aptuveni 10 miljonus latu gadā. Kopējais kompensējamais kaitējums – 80 miljoni latu. Tikai nesāciet nu atkal stāstīt man par krīzi, pie kuras izcelšanās nepilsoņi ir vainojami vismazāk! Viņi bija godīgi maksājuši nodokļus, tikai no ienākuma nodokļa vien un tikai pašvaldību darbā, kuru vēlēšanās viņi nepiedalās, ieguldīdami apmēram pusotra miljarda latu.

Dāmas un kungi! Acīmredzot katrs no jums zina, ka šo likumprojektu tika sagatavojusi Latvijas Cilvēktiesību komiteja sakarā ar satriecošu uzvaru pār Latvijas valdību Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā šā gada 18.februārī. Starp citu, tā nav pirmā uzvara un – esiet droši! – ne pēdējā. Kā zināms, mūsu valdībā ir “supermeni”, viņi jau sešas dienas pēc sprieduma pasludināšanas bija aptvēruši tā saturu (50 lappušu angļu valodā) un sapulcējās, lai apspriestu, ko tad ar šo spriedumu darīt. Toreizējais premjers Ivars Godmanis pasludināja Ministru kabineta sēdi par aizklātu, lai pēcnācēji neuzzinātu, kāda argumentācija tajā izskanēja. No protokola atklātās daļas var uzzināt, ka, sekojot Vladimiram Uļjanovam pa pēdām, ministri nolēma iet citu ceļu.

Labklājības ministrija 16.aprīlī padarīja zināmu šo ceļu – atņemt arī Latvijas pilsoņiem tās tiesības, kuras nebauda Latvijas nepilsoņi. Pēc ministrijas aprēķiniem, pēc šā jaunieveduma stāšanās spēkā apzagto Latvijas pilsoņu skaits sastādīs 15 procentus no visiem pensijā aizejošajiem vēlētājiem un katru gadu tas pieaugs par 4 tūkstošiem cilvēku. Katram no tiem tiks nozagti 7 darba stāža gadi un tātad 38 lati mēnesī izzagti no kabatas.

Pēdējo 10 gadu laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir fiksējusi 104 diskriminācijas gadījumus 22 valstīs, taču tikai Latvija tā vietā, lai paplašinātu diskriminētā mazākuma tiesības, nolēma atņemt tās arī vairākumam. Nu tad ņemiet karogu rokās, ministru kungi, un novēlu jums laimīgu peldēšanu pie Niagāras ūdenskrituma! Saeimai pašreiz tiek piedāvāts daudz saprātīgāks un drošāks ceļš, un tādēļ es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Buzajevam.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: “Jā! Ir!”) Deputāti iebilst. Tas nozīmē, ka mums nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Buzajeva, Plinera, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 30.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 1. Neapmaksāts atvaļinājums deputātei Kursītei-Pakulei ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Gunta Blumberga iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntim Blumbergam šā gada 30.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 5, atturas – 1. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Blumbergam ir piešķirts.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Kārļa Leiškalna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 30.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Kārlim Leiškalnam ir piešķirts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz arī otru šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir labi pastrādājusi, un deputāti uz otro, galīgo, lasījumu priekšlikumus nav iesnieguši. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

J.Tutins.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Uz otro lasījumu saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Un 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā ļoti nelielus grozījumus Darba likumā.

1.priekšlikums precizē to pašu pirmā lasījuma redakciju. Komisija iesaka atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Reizēm mūsu Saeimā debates nenotiek par to, par ko tās varētu notikt. Iespējams, tas ir tāpēc, ka ne visi ir pievērsuši uzmanību tur, kur vajadzēja. Proti, šis likumprojekts – likumprojekts “Grozījums Darba likumā” – tika izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā, bet faktiski tā būtība visdziļāk skar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļu redzesloku, proti, tas, manuprāt, ļoti skars uzņēmējdarbības vidi.

Ar Prezidija atļauju es gribētu runāt gan par 1., gan par 2.priekšlikumu, kurš ir par spēkā stāšanos.

Par pirmo grozījumu. Proti, šis likuma grozījums paredz, ka visās darba vietās uz vietas ir jābūt darba līgumam. Pirmajā acumirklī tas var šķist tīri loģiski – līgumiem taču ir jābūt. Bet tas grozījums paredz to, ka jābūt ne tikai darba līguma vienam eksemplāram pie darba devēja, otram – pie darba ņēmēja, kā tas ir bijis līdz šim, bet ka ir jāatrodas arī, piemēram, katrā tirdzniecības objektā kopijai. Un tas nozīmē, ka Valsts darba inspekcijai būs vēl viena represīvā metode, kā piedzīt kārtējās soda naudas no uzņēmējiem. Jo, ja šādu likumu mēs pieņemam, mēs tātad uzliekam par pienākumu visiem tagad sakopēt visus darba līgumus. Kas tad varēs apliecināt, ka kopija ir īsti patiesa? Jo tagad ar datortehniku, ar fotokopēšanas tehniku tur nav nekādas garantijas, ja tur nav oriģinālu parakstu virsū. Un būs diemžēl tādi uzņēmēji, kas vai nu šo likuma grozījumu nebūs ievērojuši, vai būs piemirsuši, un kārtējo reizi inspekcija varēs prasīt soda naudas.

Bet kur ir tā būtība? Tā būtība ir tā, ka valstij vajadzētu būt interesei par to, vai darba devējs maksā vai nemaksā nodokli. Un to var ļoti elementārā veidā konstatēt Valsts ieņēmumu dienests, apskatot darbinieku skaitu un apskatot samaksātos sociālos nodokļus un iedzīvotāju ienākuma nodokļus. Tātad šis grozījums, manuprāt, nenesīs gaidīto labumu. Ir, iespējams, iecerēts, ka tad būs lielāka kārtība un maksās vairāk nodokļus. Es prognozēju, ka būs gluži pretēji – šis grozījums izraisīs uzņēmēju kārtējo sūdzību klāstu, kas nāks pār Saeimu; uzņēmēji sūdzēsies par to, ka kārtējo reizi ir pieņemts likums, kas nevis veicina uzņēmējdarbību, bet to apgrūtina. Jo, es atkārtoju, nodokļu nemaksāšanu vai maksāšanu var viegli kontrolēt, apskatot uzņēmēju samaksātos nodokļus – gan sociālos nodokļus, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļus.

Tātad es aicinu noraidīt abus šos grozījumus, un faktiski aicinu noraidīt arī likumprojektu kopumā otrajā lasījumā. Manuprāt, šis jautājums ir daudz nopietnāk jāizdebatē starp Sociālo un darba lietu komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedram lielā mērā ir jāpiekrīt deputāta Krišjāņa Kariņa teiktajam, ka pozitīvai normai, tādai, kas pirmajā brīdī šķiet pozitīva, īstenībā diemžēl, ja mēs to pieņemsim, tas rezultāts nebūs tāds, kāds tas varbūt bija domāts.

Pirmām kārtām šī norma ir papildu slogs likumpaklausīgajiem uzņēmējiem. Tātad būs jāgatavo kopijas. Un, tā kā saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu kopija nevar atrasties vienkārši kaut kur, tai ir jābūt drošā vietā, lai nevar ar šiem datiem iepazīties... Tātad būs vajadzīgs vai nu seifs, vai kāds speciāls slēgts skapis, kuru katrā mazā veikalā diez vai vispār var ielikt; ar naudu kopā arī to neglabās.

Otra lieta ir tā, ka savukārt tie, kas izvairās vai mēģina izvairīties no likuma pildīšanas… Jāteic, ka kopija, ja tā nav notariāli apstiprināta, nav nekāds dokuments. Tādas kopijas ar kopējamo aparātu var sataisīt, cik vien sirds kāro. Tātad beigu beigās, ja radīsies šaubas, būs tik un tā jāpārliecinās centrālajā ofisā, vai līgums ir īsts, vai ar šo cilvēku līgums ir noslēgts.

Tā ka tā faktiski ir tāda iluzora palīdzība kontrolētājiem, bet pilnīgi nepamatots un nevajadzīgs slogs šodien, modernā sabiedrībā, kad ir elektroniskās datubāzes uzņēmējiem.

Tāpēc aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es mēģināšu oponēt abiem diviem iepriekš runājušajiem kungiem.

Paskatīsimies, kāda ir pašreizējā, spēkā esošā likuma normas redakcija! Proti, darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka un otrs – pie darba devēja. Tātad, ja, piemēram, kādā būvē… Kā mēs zinām, celtniecībā ir ārkārtīgi liela šī nelegālā nodarbinātība, tāpat arī citur… Mēs esam redzējuši kaut vai šos publiski rādītos sižetus, ka Valsts darba inspekcija šodien faktiski savas funkcijas nevar pildīt, jo… Kas notiek tad, kad atnāk šī inspekcija? Inspektors prasa: “Vai jūs šeit strādājat?” – “Nē, ziniet, es esmu atnācis ciemos pie drauga... Nē, ziniet, man šeit patīk atrasties un skatīties, kā šeit būvē... Es varbūt kaut kādu pieredzi gribētu iegūt...”

Kraukļa kungs! Es domāju, ka mūsu valstī neviens īsti nav aprēķinājis, cik liela šeit ir šī nelegālā uzņēmējdarbība mūsu daudzajās nozarēs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tas nerisinās šo problēmu!”)

Tātad, ja šim darbiniekam prasa, vai viņš tur strādā, tad viņš saka: “Nē, es šeit atrodos pilnīgi nejauši, es neko nezinu.” Kādi, kas ir godīgāki, saka: “Ziniet, mans darba līgums man ir mājās, manā lauku mājā.”

Tad vēršas pie darba devēja. Vai tad jūs neesat redzējuši, ka darba devējs saka... tur viņa vietnieks kāds ir, un tas saka: “Ziniet, nē... pie priekšnieka visi šie līgumi ir. Visi līgumi atrodas pie priekšnieka.”

Un tad mēģina meklēt, kur ir priekšnieks. Priekšnieks, piemēram, atpūšas kaut kur jūras krastā citās, siltās zemēs. Faktiski Valsts darba inspekcija nevar kontrolēt šo darbinieku tiesisko statusu.

Kariņa kungs, jūs runājāt par Valsts ieņēmumu dienesta sadarbību ar Valsts darba inspekciju. Sakiet, lūdzu, kā lai Valsts ieņēmumu dienests varētu kontrolēt šo nodokļu samaksu, ja tas pat nezina, cik cilvēku strādā attiecīgajā vietā, piemēram, kaut kādā būvē?

Es domāju, ka, ja runājam par to, ka būs ārkārtīgi dārgas šīs izmaksas, tad… Šeit jau nav, Kraukļa kungs, teikts, ka ir jābūt notariāli apstiprinātai kopijai. Vai tad jūs neesat redzējis, kāds izskatās darba līgums, īpaši tautsaimniecībā? Nav tie uz nezin cik sarežģītām lapām, it sevišķi tiem strādniekiem un darbiniekiem… Nav uz 50 vai 100 lapām šie darba līgumi! Tādi tie nav!

Šodien, es domāju, jūs ļoti labi zināt šo statistiku, ka mums ir bezdarbnieki. Daļa saņem bezdarbnieka pabalstu un nelegāli strādā, un daļa to, kuri nestrādā, vispār nesaņem nekādus pabalstus, bet viņi izdzīvo. Tātad mēs šeit skaidri redzam, ka valstij iet garām, manuprāt, miljoniem latu nodokļos. Un man tātad ir jautājums. Ja nu tiešām jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams seifs un ka ir draudi personas datu aizsardzībai, tad varbūt tiešām izdevīgāk ir nopirkt seifu vai kādu skapi, nevis palaist vējā simtiem tūkstošu un miljonu latu, ko mēs varētu iegūt nodokļos.

Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es īsti nezinu, kāds ir Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvju viedoklis, bet no jurista viedokļa un no kontroles efektivitātes viedokļa, manuprāt, šī pašreizējā norma ir pilnīgi neefektīva.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos pirmajiem diviem runātājiem un aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu, šīs likuma izmaiņas, tāpēc ka te nav paša galvenā.

Pats galvenais ir tas: ja mēs pieņemam šādu likumu un sarežģījam dzīvi vienkāršam uzņēmējam un nekādi neuzlabojam situāciju attiecībā uz negodīgiem uzņēmējiem, tad tas likums nav efektīvs. Un te jau nav jautājums par tām divām vai trim lapiņām, kuras uzņēmējam ir jāizdrukā vai kurām jāuztaisa fotokopija; te ir jautājums par principiem. Ko tad mēs gribam no mūsu uzņēmējiem, no tiem, kas maksā nodokļus mūsu valstī? Vai mēs gribam sarežģīt viņiem dzīvi arī turpmāk vai negribam sarežģīt? Tas jau ir jautājums par principiem, ko mēs šeit gribam ieviest. Un tā ir vienkārši valsts attieksme pret uzņēmēju. Jāatceras, ka uzņēmēji ir tie, kas papildina mūsu budžetu. Mēs varam teikt: “Mēs arī maksājam nodokļus, mēs arī papildinām budžetu.” Nē, mūsu algas, visi mūsu līdzekļi ir no budžeta, un vienīgie, kas papildina budžetu un kas ienes jaunas asinis budžetā, ir uzņēmēji. Un mūsu valdības, šīs valdības, deklarācijā ir arī ierakstīts – mazināt administratīvo un birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā. Šis projekts to nemazina nekādi!

Ekonomikas ministrija tagad izstrādā priekšlikumus par sloga mazināšanu, taču mēs ražojam jaunus likumus un jaunus priekšlikumus par to, kā šo slogu palielināt! Un pats galvenais – šī norma nebūs nekādā gadījumā efektīva un sarežģīs dzīvi tikai godīgiem uzņēmējiem.

Lūdzu neatbalstīt šīs izmaiņas un arī likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim, otro reizi.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Es tiešām neapšaubu iesniedzēju labo gribu, bet jāteic, ka Čepānes kundzes minētais piemērs absolūti neatbilst reālajai dzīvei, jo būvniecībā pašlaik jau ir noteikts – un to savulaik iniciēja tieši Tautsaimniecības komisija –, ka katram būvniekam ir jābūt speciālai apliecībai, lai Valsts darba inspekcija uzreiz varētu secināt, vai viņš ir piederīgs šai būvei vai nav. Un tad kontrolētājam ir daudz vieglāk… Tas ir daudz vieglāk, nekā meklēt kaut kur objektā kopiju… Kā es jau teicu, negodīgs uzņēmējs var kopiju uztaisīt, kādu vien vēlas.

Daudz svarīgāk ir cīnīties par to, lai pats darba ņēmējs, ja viņam nav darba līguma, vērstos attiecīgajā inspekcijā, veicināt to, un tikai tad būs rezultāts cīņā pret tiem, kam nav darba līguma, un tādējādi mēs darba ņēmējus aizsargāsim, cīnīsimies pret nelegālo nodarbinātību.

Šī norma ir faktiski deklaratīva, kas reālajā dzīvē nemainīs neko, tāpēc aicinu neatbalstīt ne šos labojumus, ne likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam, otro reizi.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Čepānes kundze, es centīšos jums īsi atbildēt. Faktiski Kraukļa kungs ir lielā mērā jau atbildējis. Proti, šī norma, ja to pieņemsim, izdarīs tikai vienu lietu – apgrūtinās dzīvi tiem, kuri jau maksā nodokļus, kuriem ir visi līgumi, kuri cenšas pildīt visas valsts prasības. Bet tajā jūsu minētajā gadījumā, ja ierodas inspekcija un prasa, kur ir līgums, tad… Nu, teiksim, trim ir līgums. Viņi parādīs kopiju. Un ceturtais teiks: “Es te nestrādāju, es te esmu tikai ciemos.”

Šī norma nemainīs to būtību. Ja tas cilvēks… ja tas darba devējs un darba ņēmējs šādā veidā piekrāps valsti, šī norma nenovērsīs šo faktu, jo tas tikai apstiprinās tos līgumus, kuri ir, bet tie līgumi, kuri nav… Šī norma nav tāda. Šī jau ir tā pieredze, kas bija arī man agrāk, pirms es vispār ienācu politikā… Nemitīgi valsts ir pieņēmusi normas, kas apgrūtina godīgo uzņēmēju darbību, un neko nedara, lai mazinātu nodokļu krāpšanu vai nodokļu nemaksāšanu. Un šī norma, manuprāt, ir tieši viena no šādām normām! Vairumam uzņēmēju, kuri ir godīgi, kuri maksā visus nodokļus, kārtējo reizi būs apgrūtināta darbība, jo vēl viena forma jāaizpilda. Un lai Dievs nedod, ka viņi vienkārši aizmirst – ne aiz ļauna prāta, bet vienkārši aizmirst – un saņem vēl par to sodu! Un tiem, kuri ir tikai, kā saka, ciemos, šī norma to nemainīs.

Tātad es aicinu to lietu saprast pēc būtības un izprast, ka šādas normas ir tās, kas uzņēmējus dzen izmisumā, ka valsts tikai prasa un prasa papīrus un ignorē lietas būtību. Ir jābūt citām metodēm, kā cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu. Prasīt kārtējo papīru no godīgiem uzņēmējiem – tas, manuprāt, nav risinājums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka Kariņa kungs, Kraukļa kungs un Reira kungs debatējot ir pieļāvuši vienu loģisku neprecizitāti. Jūs iedalāt uzņēmējus godīgajos – tajos, kas maksā nodokļus, – un negodīgajos. It kā tās būtu divas cilvēku kategorijas un it kā nekad mūžā nebūtu iespējama pāreja no vienas uz otru!

K.Šadurskis.

Ja mēs nedaudz apgrūtināsim negodīgu uzņēmējdarbību (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Mēs neapgrūtinām!”) tiem, kas nemaksā nodokļus, tad ļoti iespējams, ka notiks zināma pāreja no vienas grupas uz otru.

Protams, Kariņa kungam ir pilnīga taisnība attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuri ir tikai atnākuši ciemos, gūt darba pieredzi un paskatīties, kā citi strādā. Bet šajā gadījumā darba inspektors var uzdot elementāru jautājumu: “Klau, draugs, ja tu esi atnācis ciemos, kāpēc tu esi darba drēbēs un kāpēc tu nes ķieģeļus?” Savukārt tie, kuri nav darba attiecībās un atsaucas uz līgumu, kas ir mājās vai pie priekšnieka, kurš atpūšas pie jūras, un tā tālāk… Tur šī kopija ļoti noderēs. Un, ja darba devējam būs papildu grūtības apmuļķot Valsts darba inspekciju, tad var būt, ka mazāka būs tā prakse, ka vienus darbiniekus atlaiž, tie saņem bezdarbnieka pabalstu, bet turpina nelegāli strādāt; tikmēr nodarbina citus, tad atlaiž tos, tad tie saņem bezdarbnieka pabalstu… Nu apmēram tā… Aiziešana bezdarbnieka pabalsta saņēmēju pulkā – nu tā ir tā kā tāds papildu atvaļinājums, un darba devējam, negodīgam darba devējam, tas ir papildu… nu, tāpēc ka tad daļu darba algas fonda uzņemas valsts budžets segt no bezdarbnieku pabalstiem. Un tā notiek šī maiņa…

Godātie kolēģi! Es domāju, ka vienas kopijas izgatavošana un tās apstiprināšana ar uzņēmuma zīmogu – tas absolūti… tas daudz nemaksā, jo šeit tiešām nav runa ne par notariāli, ne kā tamlīdzīgi apstiprinātām kopijām. Un darba objektā viens aizslēgts skapis, kurā glabājas pārdesmit darba līgumu kopijas, – tā nebūt nav problēma. Toties Valsts darba inspekcijai tad būs kaut kāda iespēja noķert nelegāli nodarbinātus darbiniekus. Un iespējams, ka tas būs viens papildu stimuls, lai tā uzņēmēju daļa, kas nemaksā nodokļus, ruktu mazumā un pievienotos tai godīgo uzņēmēju daļai, uz kuru aizstāvību ir patiesībā vērsts šis labojums. Jo, kolēģi, neaizmirsīsim arī to, ka tie godīgie uzņēmēji, kurus kolēģi šobrīd tik ļoti aizstāv pret papildu birokrātiju, cieš nevienlīdzīgā konkurencē no tiem uzņēmējiem, kuri nemaksā nodokļus!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šo priekšlikumu ir sagatavojusi un iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Un šajā komisijā parasti visi priekšlikumi tiek ļoti rūpīgi izvērtēti. Kam var nodarīt ļaunumu šāds priekšlikums, ja tas tiek pieņemts? Acīmredzot viena daļa – tie būs cilvēki, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu un vēl nelegāli strādā, un nemaksā nodokļus no savas saņemtās algas. Algu saņem aploksnē.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka šodien darba kārtībā ir iekļauts jautājums par manu pārvietošanu no Juridiskās komisijas uz Sociālo un darba lietu komisiju, es gribu jums paskaidrot, kāpēc šāda norma būtu derīga.

Paskatieties, lūdzu, kas ir rakstīts 1.priekšlikumā! Bez šīm garajām debatēm, paskatieties, lūdzu, ka 1.priekšlikumā ir paredzēts papildināt jau pirmajā lasījumā pieņemto redakciju! Pirmajā lasījumā pieņemto redakciju paredzēts papildināt tikai ar dažiem vārdiem. Teksts skan: “kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā”. Viss. Par ko jūs te debatējat?

1.priekšlikums nav par to, vai maksāt algas aploksnēs. 1.priekšlikums tikai precizē pirmajā lasījumā jau nobalsoto redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēža kungs! Cienītie kolēģi! Es nebiju domājis iesaistīties šajās debatēs, bet nu debašu jautājums tomēr mani zināmā mērā “uzrunāja”.

Es domāju, šeit jautājums jau nav par to, vai ir vajadzīga kontrole vai nav vajadzīga kontrole. Šeit mēs runājam par kontroles formu. Un es gribētu jums atgādināt, ka mēs jau šeit, Saeimā, ļoti daudzi sēžam ar datoriem. Mēs dzīvojam datoru un informācijas tehnoloģiju laikmetā. Es gribu ierosināt, ka šeit vajag meklēt risinājumu, kas nevis ir atkarīgs no papīra gabala, kurš karājas pie sienas, bet ka, teiksim, piemēram, Valsts darba inspekcija nāk ar savu datoru, kurā ir redzami visi darba līgumi. Kādēļ šāds variants nav iespējams?

Tātad es gribu, kolēģi, jums atgādināt: atcerieties, mēs taču dzīvojam tehnikas un informācijas tehnoloģiju laikmetā, nevis vairs, tā teikt, papīra laikmetā!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es tikai dažos vārdos pateikšu par diskusiju, kāda notika Sociālo un darba lietu komisijā, apspriežot šo likumprojektu un it sevišķi 1.priekšlikumu, par kuru mēs tā ļoti dedzīgi diskutējam.

Es pilnībā akceptēju Tautas partijas frakcijas vakardienas lēmumu. Es pilnībā akceptēju frakcijas “Jaunais laiks” lēmumu un saprotu satraukumu par to, ka uzņēmējiem būs arvien grūtāk un ka tas ir tāds ļoti liels pārbaudījums, ka jānodrošina šīs kopijas.

Taču es jums, kolēģi, gribu teikt vienu lietu, un varbūt padomājiet. Šodien Rīgā soļos bezdarbnieki. Viņi sāks no Nodarbinātības valsts aģentūras galvenās mītnes un, ja es pareizi izpratu to, ko masu mediji vēstīja, aizies līdz Ministru kabinetam. Un kas tie par cilvēkiem, kuri tur ies? Statistikas dati šodien rāda, ka no visiem cilvēkiem, kuri ir reģistrējušies kā bezdarbnieki Nodarbinātības valsts aģentūrā, tikai 48 procenti saņem bezdarbnieka pabalstu. Var būt, ka mēs šeit varam tā aizdomāties: varbūt tiešām kopīgiem spēkiem ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas mazāk cilvēku strādātu Latvijā bez darba līgumiem? Jo pēc tam, kad viņi tiek atbrīvoti no darba, viņiem nav šo sociālo garantiju, ko šajā konkrētajā gadījumā sauc par bezdarbnieka pabalstu.

Kolēģim, kurš vada Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, varu teikt, ka jūsu priekšlikums ir ļoti labs: ierodas Valsts darba inspekcijas inspektors ar savu klēpjdatoru, atver to vaļā, un tajā viņam ir visa šī informācija. Diemžēl uz šodienu informācija par cilvēka pieņemšanu darbā un par to, vai viņš ir maksājis nodokli vai nav… Arī tajā gaišajā nākotnē, kad mums visi šie darbinieki, ierēdņi būs nodrošināti ar šo individuālo aparatūru un viņi to varēs redzēt, viņi to redzēs tikai trešajā mēnesī pēc brīža, kad cilvēks būs sācis strādāt. Un arī tad tikai ar tādu noteikumu, ka Valsts ieņēmumu dienests būtu gatavs sniegt un pilnībā šo informāciju būtu sniedzis un nodevis Valsts darba inspekcijai. Jo… Jūs taču zināt, kā maksā algu – nākamajā mēnesī izmaksā, pēc tam līdz nākamā mēneša beigām iesniedz atskaiti, un tad notiek šīs atskaites salīdzināšana ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Tātad tikai tad, kad iet trešais mēnesis uz beigām, var šo informāciju redzēt.

Vienlaikus, kolēģi, es domāju, mums visiem spēkiem ir jādomā arī par to jautājumu, ka ir pašreiz stipri daudz tādu uzņēmumu vai arī iestāžu, kur cilvēku pieņem darbā uz pārbaudes laiku līdz trim mēnešiem, bet kur diemžēl pēc šiem trim mēnešiem nav maksāti ne nodokļi, ne arī samaksāta darba alga. Tas jums nav noslēpums! Tas ir pavisam smags jautājums.

Es aicinu jūs šodien balsot vai nu tā, kā jūsu frakcijas ir lēmušas, vai tā, kā liek jūsu sirdsapziņa. Man gribētos arī teikt (un es droši vien nekļūdīšos, ja teikšu to arī komisijas vārdā): komisija uzņems jūsu lēmumu, kāds tas būs. Bet mans pienākums bija pateikt jums, kāda ir situācija pašreiz valstī. Un lūdzu... es jūs ļoti aicinu: strādāsim kopā, dodiet savus radošos priekšlikumus, lai varētu šo jomu sakārtot! Cilvēkiem pašreiz Latvijā ir ļoti grūti. It sevišķi tiem, kuri ir sociāli neaizsargāti.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likuma grozījums un tā apspriešana spilgti parāda to, ka ir bijusi lielāka nepieciešamība pēc debatēm komisijās. Šādas debates ir bijušas tikai Sociālo un darba lietu komisijā. Tātad ir izskatīts tikai sociālās ietekmes jautājums. Neskatot šo jautājumu plašāk, saistībā ar ietekmi uz budžetu, uz tautsaimniecību kopumā, mēs nevaram šādu likumu pieņemt.

Līdz ar to mans priekšlikums būtu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai, lai tā varbūt izskatītu to kopīgi ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Tas būtu kompromisa risinājums, jo absolūti pateikt, ka problēma nepastāv, – tā arī nevar. Jo problēma pastāv, kā es sapratu, lielveikalu filiālēs, dažādu lielo uzņēmumu filiālēs; kuras ir reģionos un kurās tiešām nevar Valsts darba inspekcija konstatēt, vai konkrētais cilvēks strādā legāli vai nelegāli. Bet vai šis ir pareizais risinājums? Es ļoti šaubos.

Līdz ar to mans priekšlikums – vēlreiz atkārtoju! – ir noraidīt likumprojektu kopumā un atdot to komisijai, un noteikt jaunu termiņu, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopīgi ar Sociālo un darba lietu komisiju izskatītu visu šo problēmu, kā saka, līdz saknei. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi, Dzintar!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Pilnībā piekrītu Rasnača kunga teiktajam. Un galīgi nepiekrītu tam, ko teica arī Barčas kundze.

Paskaidrošu, kāpēc.

Man tiešām šķiet, ka valstī ir daudz problēmu saistībā ar algu izmaksu, bet viena no lielākajām problēmām ir, protams, algas aploksnēs, jo lielo veikalu filiālēs, kā jūs tikko minējāt un kā es esmu dzirdējis, tik tiešām ļoti bieži maksā aldziņu aploksnēs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Daļu!”) Daļu algas – aploksnēs! Jā, tieši tā, daļu algas – aploksnēs!

Paskaidrojiet man, lūdzu, ko mēs iegūsim, ja radīsim tagad jaunu birokrātiju, sadrukāsim tur kaut kādus līgumus, kuros būs sarakstītas iekšā minimālās algas, un ja tik un tā turpinās maksāt algas aploksnēs? Ko tas dos? Nulli tas dos! Ļoti jauki, ka jūs saprotat, ka tā problēma eksistē. Bet jūs aizraujaties ar jaunas birokrātijas radīšanu šobrīd. Kolēģi, jūs visi ļoti labi saprotat, ka kabinetos sēž milzīgi daudz birokrātu, bet tie noteikti neesam mēs. Taču mēs šoreiz strādājam kā klasiski birokrāti, mēs radām jaunu birokrātiju! Un, ja radīsim šo jauno birokrātiju, rezultāts būs nulle! Nav nekādu problēmu ne lielam, ne mazam uzņēmējam sadrukāt dažnedažāda veida darba līgumus. Rezultātā neiegūsim, manuprāt, neko.

Tā ir viena lieta.

Otra. Šobrīd Ministru kabinets ļoti cītīgi strādā pie tā, lai birokrātiju valstī samazinātu. Tāpēc es aicinu pievienoties Rasnača kunga teiktajam. Tad, kad būs likumprojektu pakete saistībā ar birokrātijas samazināšanu valstī, varēsim skatīt to kontekstā arī ar šo jautājumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jauni Darba likuma grozījumi, cik es saprotu, no Ministru kabineta jau ir ceļā uz Saeimu. Tāpēc es aicinu komisiju neskriet ratiem pa priekšu, nemēģināt pataisīt pašiem sevi baltākus par citiem, un aicinu skatīt visas šīs lietas kontekstā, skatīt to visu kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Tad būs nosacīti abu pušu intereses ievērotas.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai atkārtotai skatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Tomēr aicinu jūs atbalstīt grozījumus, ko izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Runājot par birokrātiju, jums jāsaprot, kas bija līdz šim uzņēmējiem slogs. Un ko piedāvā Sociālo un darba lietu komisija? Vienkārši pievienot klāt kopiju darba līgumam. Tā vai tā jebkurā uzņēmumā skapī glabājas kopijas, licences, kases žurnāli… Tik daudz to, ka, pievienojot tiem vēl vienu dokumentu, kurš uzlabos situāciju attiecībā uz nelegālo nodarbinātību, tas nav liels slogs. Nevajag maldināt ne sabiedrību, ne uzņēmējus! Es aicinu atbalstīt Sociālo un darba komisijas piedāvāto priekšlikumu, kurš tika izdebatēts komisijā, kurā ir pārstāvji praktiski no visām frakcijām, un mūsu lēmums bija vienbalsīgs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Es gribu jums pateikt tikai pavisam mazu lietiņu. Un it sevišķi Zaķa kungam. Darba likuma lieli grozījumi tiešām ir ceļā pie mums. Vakardien Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē vēlreiz tika par tiem diskutēts. Bet tur ir arī šī norma. Un diemžēl šī norma arī Ministru kabinetā un Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē ir saskaņota ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Bet diez kāpēc mums iznāk tā: kad mēs runājam par lielo algu aplikšanu ar nodokļiem, Latvijas Darba devēju konfederācija, pie mums komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, nespēdama argumentēt, taisnā ceļā devās pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izteikt savu sāpi, sūdzēties. Tāpat ir arī šajā gadījumā, kad ir runa par šiem Darba likuma grozījumiem. Varbūt arī šajā sakarā derētu aizdomāties.

Ministru kabinetā ir saskaņojums, visi it kā ir piekrituši, bet šeit, kad nonāk mūsu komisijā, jāpameklē vēl kāda komisija un tur jāpanāk atbalsts. Varbūt kolēģi aizdomāsies?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pēc divām stundām mūsu kolēģi valdībā sanāks uz valdības ārkārtas sēdi, lai runātu par to, kur mēs ņemsim naudu, lai mūsu valstī neiestātos reāls bankrots. Lai būtu, kam maksāt naudu, lai būtu, kam maksāt sociālos pabalstus. Vai mūsu valsts ir gatava, vai mūsu ministri ir gatavi piedāvāt strukturālas reformas? Tās ir vajadzīgas pirmām kārtām mums pašiem, lai mēs mazinātu to nenormālo aparātu, kuru esam uzaudzējuši. Lai mēs nelepotos Eiropas Savienībā ar to, ka uz strādājošo skaitu mums ir trakākais un lielākais birokrātiskais aparāts, kuru mēs, mūsu valsts un uzņēmēji, kuru darba uzlabošanai un sociālo nodokļu maksāšanai šo likumu mēs taisāmies pieņemt… Viņi nespēj vairs tik daudz samaksāt.

Jebkuram no ministriem, tajā skaitā arī labklājības ministram, būs jāparāda, cik cilvēkiem ir jāstrādā Darba departamentā, un šeit, lūk, viņam ir jauns pamatojums, kāpēc kādi daži ierēdņi ir atstājami. Viņiem taču radīsies papildu slodze! (No zāles dep. A.Barča: “Par ko?”) Viņiem radīsies papildu slodze, jo būs jauns iemesls kaut ko pārbaudīt. Arī mums radīsies papildu slodze. Juridiskā komisija visdrīzākajā laikā skatīs kārtējos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Jūs redzat, ar ko mēs nodarbojamies! Katru otrdienu pa divām, divarpus stundām mēs uzklausām sociālos partnerus un ministriju ierēdņus, un vieni mēģina pierādīt, kāpēc ir vajadzīga šī norma, ar kuru kādu uzņēmēju sodīt, un sociālie partneri saka: “Nē!”

Jā, šis grozījums ir iesniegts, šis grozījums ir saskaņots. Bet vēl pirmdien atnāca no Latvijas Darba devēju konfederācijas Elīna Egle un teica: “Nu ko jūs tur taisāties pieņemt?!” Varbūt mēs varam apdomāties, atlikt un tiešām to izskatīt tādā kompleksā pasākumā?

Orlova kungs! Jā, protams, ir viena, divas, piecas, desmit… Katram ierēdnim, pat ārstiem… Jūs zināt, cik šādu veidlapu ir ārstam jāaizpilda? Kāpēc mēs šajā brīdī domājam, ka šī papīra lapa, šī kopija, kuru mēs tagad liekam gādāt uzņēmējam, būs tas, kas ieviesīs šajā valstī kārtību, visi sāks maksāt nodokļus, miljoni ieplūdīs valsts kasē? Šis ir tīrs piemērs tam, kādā veidā mēs mēģinām attaisnot birokrātisko aparātu, tātad arī paši sevi, jo mums tagad būs vēl nākamie likumi, kurus skatīt. Nu varbūt tomēr skatīsim to visu kompleksi, tādā veidā, kādā to skata Ministru kabinets, un tādā veidā, kādā to skatīs Sociālo un darba lietu komisija kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tā, lai tas dod šo efektu, un tā, lai visu to grāmatu saraksts, kuras minēja Orlova kungs, tiktu nevis par vienu palielināts, bet par sešām septiņām samazināts!

Juridiskā procedūra, ja mēs šodien neatbalstām šo likumprojektu, ir šāda: likumprojekts atgriežas komisijā, un mēs to turpinām skatīt tālāk. Nu tad varbūt šoreiz pieņemsim šo lēmumu – izskatīsim, uzaicināsim vēlreiz partnerus! Nekas nenotiks, ja mēs to nepieņemsim šodien.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs esam par aplokšņu algu izskaušanu un iespējami stingrāku šā procesa reglamentāciju, tā, lai valsts kasē ienāktu nauda. Taču šo likumprojektu atbalstīt praktiski nav iespējams.

Kolēģi! Starptautiskajā praksē darba tiesiskās attiecības tiek regulētas ļoti dažādi. Tās tiek regulētas ar koplīgumiem, tās tiek regulētas ar tarifu līgumiem, un tās tiek regulētas arī ar individuāla cilvēka konkrētu darba līgumu, kuru viņš ir noslēdzis ar savu darba devēju un kurš pēc būtības satur konfidenciālu informāciju par to, kas ir, teiksim, ārpus noslēgtā koplīguma ietvaros esošajām lietām. Tas ir jautājums par darba ņēmēju motivāciju darba devēju priekšā strādāt labāk, un tas ir jautājums arī par zināmu konkurenci paša uzņēmuma iekšienē darbinieku starpā.

Godājamie kolēģi! Šādā veidā darba tiesiskās attiecības, cik man ir zināms, nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī un nevienā Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstī netiek risinātas – ar šādām metodēm, kādas pašlaik šajā likumprojektā tiek piedāvātas.

Godājamie kolēģi! Saprotot, ka šis jautājums ir kaut kā jārisina un jāregulē, mēs tik tiešām no pozīcijas gaidījām, ka tā nāks ar ļoti konkrētu, saskaņotu rīcību, ar tādu… ar konkrētām, precīzām, noregulētām starpministriju saitēm, ka būs koordinēti jautājumi starp Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, un tā tālāk, un tā joprojām.

Ko mēs redzam? Mēs redzam kaut kādu mēģinājumu fragmentāri un, es gribētu teikt, absolūti analfabētiski risināt šo jautājumu, kas ir pietiekami komplicēts.

Gribu teikt, ka mani patiesi izbrīnīja manas cienījamās kolēģes Aijas Barčas uzstāšanās. Viņa teica, ka tas, ka, teiksim, Valsts darba inspekcija nespēj ātri sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir viens no iemesliem, kuru dēļ tagad šie darba līgumi visiem darba devējiem būs jākopē un jānes uz katru objektu.

Kolēģi, varbūt vajadzētu jums koncentrēties un nosēdināt pie viena galda Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju, un mēģināt abām divām institūcijām likt momentā sastrādāties. Es gribu teikt, ka arī klēpjdatori vairs nav jāpērk, šodien jau ir iPhoni. Valsts darba inspekcijā nosēdiniet pie datora vienu cilvēku, kuram zvanīs darba inspektori no iPhoniem, un izdariet tā, lai viņš uzreiz momentā saņem visu informāciju!

Godājamie kolēģi! Pasaules praksē šīs lietas mēģina regulēt dažādi. Pirmkārt, to mēģina regulēt ar identifikācijas kartēm, kurām ir jābūt katram cilvēkam, atrodoties kādā objektā, un kurās tiek norādīts viņa personas kods. Un tik tiešām administrācija no valsts pārziņā esošajām datubāzēm momentā iegūst visu nepieciešamo informāciju.

Otrkārt, tiek mēģināts… to dažkārt to risina arī ar žurnāliem, kuriem, katru rītu darbu sākot, ir jābūt uzņēmumā, un būvdarbu vadītājs vai darba vadītājs ir atbildīgs par to, ka visi, kas ir tajā konkrētajā objektā, tiek ierakstīti žurnālā. Un darba inspektors atnākot var precīzi identificēt cilvēkus, viņš var identificēt tos cilvēkus, kas ir ierakstīti žurnālā, lai atrastu atšķirību starp to…

Kolēģi, šos jautājumus risina arī tādējādi, ka iepirkuma nolikumos tiek ietvertas prasības par nodokļu nomaksu – gan par uzņēmuma ienākuma nodokļa, gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan arī par sociālo maksājumu nomaksu. Diemžēl mūsu likumdošanā tas pagaidām vēl ir tikai fragmentāri.

Tas tiek risināts arī tādējādi, ka, piemēram, liek darba algas izmaksāt tikai caur bankām, tātad nemaksāt darba algas skaidrā naudā, un dažādos citos veidos.

Godājamie kolēģi! Es aicinu pozīciju beidzot sākt domāt, tā teikt, globāli, beidzot izveidot kādu darba grupu, kurā nosēstos kopā visas ieinteresētās institūcijas un atrastu ļoti konkrētus, precīzus risinājumus, balstoties uz starptautisko praksi, un nemēģinātu izdomāt kaut kādus nacionālus jauninājumus, kuri ir pilnīgā pretrunā ar pasaules praksi.

Paldies par uzmanību. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M.Grīnblats.

Komisijas vārdā daudz piebilstams nav. Varu sacīt tikai to, ka priekšlikums ir tapis ciešā sadarbībā ar Valsts darba inspekciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 35, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Grīnblats.

Un 2.priekšlikums attiecas uz likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija to pati ir iesniegusi un, protams, atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 43, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Grīnblats.

Tagad jābalso par likumprojektu kopumā – par tā pieņemšanu otrajā lasījumā. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka paliek spēkā pirmā lasījuma redakcija, kas ir apmēram tāda pati kā piedāvātā… tikai juridiski mazliet sliktāka nekā tā, ko piedāvāja otrajā lasījumā. Diemžēl.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 45, atturas – 9. Likumprojekts otrajā lasījumā noraidīts. Tas nozīmē, ka likumprojekts atgriežas Sociālo un darba lietu komisijā un mums ir atkal jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai varētu likumprojektu skatīt otrajā lasījumā.

M.Grīnblats.

Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 15.maiju.

Sēdes vadītājs.

15.maijs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krauklim!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Aicinu likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā blakus komisijai.

Sēdes vadītājs.

To mēs šobrīd vairs nevaram izdarīt... Tas ir darāms pirms pirmā lasījuma.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.maijs. Deputāti neiebilst.

Vēlreiz, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krauklim! Viņš vēlas kaut ko teikt par procedūru? Nē, viņš sajaucis pogas... Paldies.

Tagad skatām nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot minēto likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam, komisija izvērtēja septiņus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas – priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

3. un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir skatāmi kontekstā. Komisija ir daļēji atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, tas ir, 3.priekšlikumu, un pilnībā atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4083. Saņemti divpadsmit priekšlikumi.

1.priekšlikumu, kas ir redakcionāls un attiecas uz visu likuma tekstu, iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

2.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Vējonis, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka sakarā ar aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju reorganizāciju tiek nodibināta pārvalde. Proti, turpmāk būs Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir Vides ministrijas sastāvā. Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

3.priekšlikums izslēdz 10.pantu, un arī daži nākamie priekšlikumi izslēdz pantus, kuri attiecas uz pašreizējo nacionālā parka administrāciju. Lūdzam atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

4.priekšlikums ir līdzīga satura. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

5.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Komisija aicina atbalstīt arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 7.priekšlikumu aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Un arī 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

9.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, precizējusi redakciju un noteikusi, ka pašvaldības nosaukums tiek mainīts saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

11.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

12.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis un Juridiskais birojs un aicina izslēgt likuma spēkā stāšanās nosacījumu, jo likums var stāties spēkā parastajā kārtībā. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēža kungs! Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu ir izskatījusi pirms trešā lasījuma un iesniegusi izskatīšanai Saeimas sēdē.

Ir iesniegti septiņi priekšlikumi.

1. – deputāta Artūra Rubika priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! “Saskaņas Centra” priekšlikums paredz to invaliditātes pensiju, kuras izmaksā pirmās un otrās grupas invalīdiem, neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas dotu iespēju šiem cilvēkiem, tas ir, vismaz 3000 cilvēkiem, iedzīvotājiem, šajos grūtajos krīzes apstākļos papildus saņemt vidēji 12 latus un 43 santīmus mēnesī. Tā ir summa, kas tagad viņiem tiek ieturēta kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā visa tā summa budžetam izmaksās apmēram 30 tūkstošus latu. Tas vidēji ir apmēram trīs ierēdņu algas gadā, tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš.

Godātie kolēģi! Es tikai gribu atgādināt, ka šis ir “jumta” likums, bet priekšlikums, kas tika iesniegts, faktiski attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un kā tāds būtu skatāms saistībā ar attiecīgo likumu – likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nevis šo likumu, kas ir “jumta” likums. Komisija uzskata, ka tas nepieder pie šā likuma.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Rubika priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 40, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Silaraupa kunga priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Silaraupa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā –, kuru komisija, saprotams, atbalsta. (No zāles dep. J.Dobelis: “Silaraupa ir sieviete!”) Es ļoti atvainojos, es viņu nepazīstu, tā ka es atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

G.Bērziņš.

Arī 6.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres. Tas ir daļēji iekļauts komisijas priekšlikumā –, 7.priekšlikumā –, kuru komisija, saprotams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 31.laidienā