Saturā

Ievads

Likumdevējvaras un izpildvaras darbība kopsakarā ar

Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā un starptautiskajās

organizācijās

Sabiedrības attieksme pret integrāciju Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības likumu ieviešana Latvijā

Nevalstisko organizāciju loma eirointegrācijā

Integrēšanās NATO

Valsts pārvaldības reforma: centralizācijas un

decentralizācijas tendences

Reģionālā reforma un globalizācijas iespēju izmantošana

Secinājumi un ieteikumi

3.nodaļa

Informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas

Ievads. Informācijas sabiedrības veidošanās Latvijā

Likumiskā vide un valsts politika

Informācijas infrastruktūras attīstība un informācijas

tehnoloģiju pieejamība

Izglītība - pamats tautas attīstībai

Jaunās ar informāciju saistītās iespējas tautas attīstībā

Informācijas tehnoloģiju radītās jaunās problēmas

Valodas un kultūras identitāte globalizācijas kontekstā

Informācijas telpas pārveidošanās globalizācijas ietekmē

Secinājumi

Ieteikumi

4.nodaļa

Tirgus ekonomika,

demokrātija, globalizācija un jaunatne

Ievads

Iedzīvotāju attieksme pret brīvā tirgus ekonomiku

Izpratne par demokrātiskajām vērtībām un politiskā kultūra

Korupcijas apkarošana

Jaunatne un globalizācija

Paaudžu attiecības

Skola un mācības

Izglītības ceļu izvēle

Bērni un jaunieši, kas neapmeklē skolu un nestrādā

Jauniešu nākotnes nodomi

Augstākā izglītība

Jauniešu nodarbinātība

Secinājumi un ieteikumi

Nobeigums

Uz zināšanām balstīta tautas attīstība

Globalizācija un inovācijas

Latvijas ekonomikas zinātņietilpība

Pētniecība un tehnoloģiskās izstrādes Latvijā

"Smadzeņu noplūde"

Augstākās izglītības kvalitāte

Kas sekmētu tautas attīstību globalizācijas apstākļos?

Pārskata galvenie ieteikumi

Vispārīgas atziņas

1.nodaļa. Globalizācijas ekonomiskās un sociālās

izpausmes

2. nodaļa. Pārvaldība un tautas attīstība

globalizācijas un eirointegrācijas apstākļos

3.nodaļa. Informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas

4.nodaļa. Tirgus ekonomika, demokrātija,

globalizācija un jaunatne

Statistikas pielikums

Avoti, literatūra

Turpinājums. Sākums -

"LV" Nr.47/50, 15.02.2000.; "LV" Nr.55/57, 18.02.2000.; "LV" Nr.58/59, 22.02.2000.;

"LV" nr.64/65, 25.02.2000.

Globalizācijas ekonomiskās un sociālās izpausmes

Latvijas sabiedrības ekonomiskā stratifikācija un globalizācijas iespējas

Stratificēta analīze parāda, ka Latvijas sabiedrības iekļaušanos globalizācijas norisēs nevienmērīgāku dara arī vēl citas būtiskas atšķirības no augsti attīstītajām Rietumu valstīm. Tā, piemēram, tikai neliela daļa no visiem valsts iedzīvotājiem nodarbojas ar uzņēmējdarbību: 1998. gada novembrī tādi bija 11 % no nodarbinātajiem. Mazo uzņēmumu izveide un piesaistīšana multinacionālo korporāciju darbībai, piemēram, pakalpojumu sfērā, pozitīvi ietekmētu lielākas sabiedrības daļas iesaisti uzņēmējdarbībā. Mazo uzņēmumu saplūšana ar multinacionālo korporāciju darbību varētu būt viens no faktoriem, kas sekmē mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi.

Uzņēmēji, kuri ieinteresēti nodrošināt savas produkcijas konkurētspēju, ir spiesti rosīgi piedalīties jaunu tehnoloģiju izmantošanā un jaunu sadarbības partneru meklēšanā, un tas veicina Latvijas tautsaimniecības iekļaušanos starptautiskajā tirgū. Jaunu, tirgus ekonomikai raksturīgu ienākumu veidu izmantošana, tai skaitā piedalīšanās uzņēmējdarbībā, ir viens no būtiskākajiem vispārējā labklājības līmeņa celšanās priekšnosacījumiem. Tas, ka augstāku ienākumu mājsaimniecībās (pēc kvintiļu dalījuma) ir lielāks uzņēmēju īpatsvars, dod iespēju secināt, ka uzņēmīgākie iedzīvotāji ir veiksmīgi tirgus ekonomikas priekšrocību izmantotāji.

Secinājumi

Pastāv sakarība starp ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanu kādā tautsaimniecības nozarē un to, kā pieaug šās nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Pašlaik Latvijā ārvalstu investīcijas koncentrējas noteiktās nozarēs (sakari, finansiālā starpniecība, tirdzniecība) un atsevišķos Latvijas reģionos, it īpaši Rīgā, un tas var pastiprināt polarizāciju starp nozarēm un reģioniem un veicināt tautsaimniecības attīstības nevienmērību. Ārvalstu investīcijas ir veids, kā Latvijā ienāk globalizācijas iespējas - modernās tehnoloģijas, atziņas un komunikācijas; tādēļ investīciju koncentrēšanās Rīgā nozīmē, ka šeit koncentrējas arī ekonomiskās globalizācijas iespējas.

Tautsaimniecības nozarēs, kurās ieguldītas ārvalstu investīcijas, ir radīti būtiski svarīgi attīstības apstākļi. Investīcijas veicina ražoto preču un sniegto pakalpojumu konkurētspēju, kā arī nozaru speciālistu kvalifikācijas celšanos. Uzņēmumos, kuros ir ārvalstu kapitāla daļas, darbiniekiem ir lielākas iespējas piedalīties globalizācijas procesos.

Lai gan ārvalstu tiešās investīcijas ir bijušas svarīgas Latvijas ekonomikas attīstībai, multinacionālās korporācijas līdz šim nav ieguvušas izšķirīgu lomu Latvijas ekonomikā. To ietekme uz tautas attīstību izpaužas arī kā potenciālu sadarbības iespēju radīšana vietējiem uzņēmumiem.

Ārējās tirdzniecības pieaugums liecina, ka Latvijas ekonomika liberalizējas un internacionalizējas. Pēdējos gados ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums norāda uz iedzīvotāju pirktspējas un kvalitātes prasību kāpumu. Pieaudzis Latvijas preču eksports uz ES valstīm, tātad pieaug to konkurētspēja.

1998. gada Krievijas finansiālās krīzes ietekme uz tautsaimniecību kopumā (IKP pieauguma temps samazinājās) un banku sistēmu liecina, ka Latvijas ekonomika ir atvērta un pret globāliem procesiem jutīga. Šās atvērtības negatīvā ietekme savukārt rāda, ka nepieciešams pastiprināti pievērsties banku sistēmas uzraudzīšanai un riska novērtēšanas sistēmu ieviešanai.

Transportā rādītāji ir nedaudz uzlabojušies, taču galveno pieaugumu devusi kravu pārvadāšana. Pasažieru satiksmes rādītāji nav jūtami kāpuši. Šī nozare vēl nav pietiekami sekmējusi tautas attīstību.

Starptautisko sakaru veidošanā Latvijas reģionos, it īpaši ekonomiski depresīvajos, svarīga loma bijusi vietējām pašvaldībām. Tās savus starptautiskos kontaktus un projektus pārsvarā dibina pašas pēc savas iniciatīvas, izmantojot radušās izdevības. Bieži vien šiem sakariem ir liela nozīme sociālās sfēras un infrastruktūras uzturēšanā, it īpaši tad, kad šiem mērķiem atvēlētie vietējie un valsts centralizētie resursi izsīkst. Tomēr starptautisko programmu un projektu realizēšanā reģionu līmenī nereti trūkst pietiekamas koordinācijas.

Starptautisko attīstības organizāciju palīdzības īstenošana Latvijā izgājusi trīs stadijas: sākumā tika atbalstītas strukturālās reformas un ekonomikas stabilizācija, pēc tam - sektoru rehabilitācijas portfolio projekti, bet pašlaik atbalsts un aizdevumi vairāk stimulē globalizētiesspēju. Starptautisko organizāciju aizdevumi tiek īstenoti ar valsts un privāto struktūru starpniecību, reizē attīstot šo struktūru institucionālo spēju. Pēdējā laikā tieši institucionālās spējas veicināšana ir iemantojusi prioritāti starptautisko attīstības programmu īstenošanā, it īpaši vietējo pašvaldību līmenī.

Stratificēti analizējot sabiedrību, redzams, ka atsevišķas Latvijas iedzīvotāju grupas (piemēram, laucinieki un Latgales iedzīvotāji) no primārajām globalizācijas iespējām ir atstumtas. Tam ir vairāki cēloņi: materiālā atstumtība, neizdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, zemāks izglītības līmenis.

Ieteikumi

Valstij un centrālajai valdībai

Būtu jāgādā, lai trūcīgākā sabiedrības daļa globalizācijas kanālus varētu izmantot atviegloti (piemēram, lai tā varētu brīvi piekļūt internetam), jo šo cilvēku atstumtība no globalizācijas iespējām var radīt dubultas nevienlīdzības situāciju.

Viens no risinājumiem, kā veicināt nodarbinātību un ienākumu celšanos, ir uzņēmējdarbībā iesaistītās iedzīvotāju daļas palielināšana. To varētu izdarīt, organizējot mazo uzņēmumu tapšanu, kā arī palīdzot tiem uzsākt sadarbību ar multinacionālām korporācijām, veidojot sadarbības tīklus.

Tā kā investīcijas ir koncentrējušās sakaru, finansiālās starpniecības un tirdzniecības jomā un galvenokārt Rīgā, tautas attīstības interesēs valsts investīcijas vajadzētu ieguldīt citās būtiski svarīgās nozarēs un visā valsts teritorijā.

Lai Latvija nebūtu tikai tehnoloģijas, atziņu un preču saņēmēja, jāattīsta ražotāju eksportspēja, kas savukārt ir grūts uzdevums, jo jāiespiežas piesātinātajā Rietumu tirgū. Valsts varētu darboties par stratēģisko investoru, ar savām investīcijām radot efektīvus eksportspējīgus uzņēmumus, un tādējādi piesaistīt arī Rietumu investoru kapitālu.

Investīcijas ražojošos uzņēmumos reģionos ne tik daudz ir svarīgas tādēļ, ka palielina nodokļu summu, cik no sociālā un infrastruktūras viedokļa. Reģionos infrastruktūras uzturēšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir augstākas nekā Rīgā. Tādēļ reģionos jaunas darbavietas radīt ir svarīgāk nekā Rīgā.

Ārējos sakarus gan pārvaldībā, gan saimnieciskajā jomā veicinot organizēti, palielinātos iespēja piesaistīt ārējos līdzekļus reģionāliem attīstības projektiem. Reģionāla izaugsme un jaunu ārējās tirdzniecības kontaktu izveidošana dotu iespēju uzlabot tautas attīstības situāciju ārpus Rīgas, veicinot nodarbinātības un sabiedriskās aktivitātes pieaugumu.

Nozīmīgs faktors reģionu attīstībā ir informācijas pieejamība. Statistiskās informācijas pieejamība tieši rajonos un pagastos būtu vērtīgs ieguldījums, kas dotu drošāku pamatu ar rajonu attīstību saistītu jautājumu izlemšanai.

Jāgādā, lai informācija par valsts un starptautisko organizāciju palīdzības fondiem un programmām (ieskaitot ES pirmsstukturālos fondus) un šo fondu līdzekļu iegūšanas procedūrām tiktu izplatīta plašāk un pilnīgāk un ar to varētu iepazīties ikviens iedzīvotājs. Viens no veidiem, kā paplašināt šās informācijas saņēmēju loku un veicināt starptautiskās palīdzības koordināciju, varētu būt informācijas dienu rīkošana pašvaldībās un uzņēmēju asociācijās.

Tā kā būtisks globalizācijas un tautas attīstības nosacījums ir komunikāciju pieejamība un lauku un Latgales iedzīvotājiem tām piekļūt pašlaik ir objektīvi grūtāk, valdībai jebkādas komunikācijas būtu jāpakļauj brīvai konkurencei.

Bezdarbnieku pārkvalificēšanās kursu beigšanu varētu saistīt ar projektu aizstāvēšanu. Tiem, kas tādu projektu būtu aizstāvējuši, konkursa kārtībā varētu dot priekšrocības saņemt aizdevumu tā realizēšanai.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu ražojumu eksportu, valstij īpaši jāatbalsta preču standartu ieviešana tajos. Sadarbojoties ar starptautiskām standartizēšanas institūcijām, jāgādā, lai Latvijā efektīvi darbotos viena centralizēta standartu institūcija, kas vietējos standartus strauji aizstātu ar starptautiskiem. Sertifikāts, kas apliecina uzņēmuma atbilstību starptautiskam standartam, uzlūkojams par svarīgu kreditēšanas kritēriju.

Pašvaldībām un reģioniem

No globalizācijas atstumtajām iedzīvotāju grupām reģionos nepieciešama organizēta valsts un pašvaldību iestāžu palīdzība, kas tām paplašinātu informācijas un atziņu pieejamību. Valsts un pašvaldību institūcijām būtu jāveicina sekundārās globalizācijas iespējas (informācijas pieejamība, plašāki sociālie kontakti), kas mazinātu atstumtības faktoru ietekmi.

Vietās, kur nav sasniegts augsts saimnieciskais progress, tautas attīstībai papildu iespējas pavērtu publisku interneta izmantošanas punktu izveide Latvijas pilsētās un laukos un atbilstošas apmācības un informācijas nodrošināšana.

Būtisks globalizācijas iespēju vispārējas pieejamības priekšnosacījums ir telefona ciparlīniju ievilkšana visā Latvijas teritorijā. Saziņas iespēju nodrošināšana būtu jāregulē, ievērojot valsts reģionālās attīstības intereses, nevis jāpaļaujas uz pakalpojumu sniedzēju (Lattelekom), kas tajos rajonos, kur apgrozījums ir relatīvi neliels, pakalpojumus sniegt nav ieinteresēts.

Labs ieguldījums moderno iespēju pieejamībā ārpus Rīgas būtu lietotu datoru nodošana lauku mājsaimniecībām ar bērniem un jauniešiem.

Valsts un pašvaldību iestādēm jāņem vērā, ka tieši "pasaulspējas" apgūšana bieži vien izšķirīgi veicina nodarbinātības veidošanos, uzņēmējdarbības uzsākšanu, ienākumu līmeņa celšanos. Tāpēc pastiprināta uzmanība vietējo pašvaldību līmenī būtu jāvelta svešvalodu, datorprasmes un projektvadības mācīšanās un pieaugušo izglītošanās iespējām. Prioritāra nozīme globalizācijas spēju un iemaņu vairošanā ir valsts un starptautisko organizāciju atbalstam pieaugušo izglītībai.

Pašvaldības bieži vien ir vislabākie reģionālie partneri starptautisko attīstības programmu īstenošanā. Tādēļ centrālās valdības kontrolētājloma jāsamazina līdz konsultatīvam līmenim, ļaujot tieši pašvaldībām sacensties par starptautiski finansētiem reģionu attīstības projektiem.

Starptautiskos kontaktus Latvijas reģionos īpaši veicinātu šādi pasākumi: 1) angļu valodas mācības pieaugušajiem, 2) iespējas piedalīties starptautiskās mācību programmās un konferencēs, 3) interneta un elektroniskā pasta pieslēgumu veidošana, 4) pilsētu un pagastu iedzīvotāju informēšana par sadarbības projektiem un iespējām tajos piedalīties.

Privātuzņēmējiem

Lai gan algu līmenis un ražošanas izmaksas Latvijā pieaug, šeit tie ir daudz zemāki nekā ES valstīs. Latvija var piedāvāt brīvas zemes platības, strādātgribošus, augstražīgus un labi izglītotus darbiniekus, kā arī eksportam izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli. Tāpēc būtu nepieciešams stimulēt multinacionālo korporāciju ražotņu un administratīvo institūciju izvietošanu Latvijā, it sevišķi ārpus Rīgas. Tas būtu iespējams, tikai vienlaicīgi attīstot infrastruktūru un telekomunikācijas, kā arī organizējot Latvijas uzņēmēju savstarpējo sadarbību un partnerattiecības ar ārvalstu uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā piesaistīt vairāk ārvalstu korporāciju, ir Latvijas uzņēmēju asociācijām savus ārzemju kolēģus rosīgi informēt par uzņēmējdarbības iespējām un panākumiem Latvijā un šajā virzienā rīkoties saskaņoti.

Pārvaldība globalizācijas un eirointegrācijas apstākļos

Ievads

Neatkarību atguvusī Latvija, tāpat kā pārējās Centrālaustrumeiropas valstis pēc komunistisko režīmu krišanas, nonākusi būtiski citādā vidē, kur aizvien vairāk jūtama globālo procesu ietekme. Vienas no sekām ir politisko norišu internacionalizēšanās. Gadu no gada pieaug starptautisko notikumu ietekme uz valsts iekšējām norisēm. Lai Latvija globalizācijas procesos spētu iesaistīties pilnvērtīgi, atbilstoši jāattīstītās valsts pārvaldībai, pilnīgi jāizvēršas demokrātijai.

Šajā nodaļā pārvaldības attīstība Latvijā raksturota un analizēta divos līmeņos: nacionālajā līmenī (politiskais un administratīvais konteksts, kādā skatāma Latvijas integrēšanās Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās) un reģionālajā un vietējā līmenī (administratīvā reforma un vietējās varas tuvināšana sabiedrībai). Nodaļā meklētas atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Vai pašreizējā pārvaldība Latvijā sekmē globalizācijas iespēju izmantošanu un tautas attīstību? Kā to sekmētu dažādi piedāvātie centrālās un vietējās pārvaldības reformēšanas varianti? Kādi uzlabojumi pārvaldībā ir nepieciešami, lai vietējo kopienu, reģionu un visas valsts attīstība kļūtu līdzsvarota, noturīga un ilgtspējīga? Kopīgs pārvaldības uzdevums globalizācijas apstākļos ir mērķtiecīgi orientēt Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību uz perspektīviem ilgtermiņa mērķiem, mazināt īstermiņa zaudējumu risku un panākt ilgtermiņa ieguvumus. Šāda pārvaldība sekmētu tautas attīstību.

Pārvaldīšana ir jebkāda līmeņa valstisko un sabiedrisko norišu ietekmēšana ar politiskās, ekonomiskās vai administratīvās varas palīdzību, un pārvaldība ir dažādie likumi, mehānismi, procesi, attiecības un institūcijas, ar kuru palīdzību politiķi, birokrāti un interešu grupas realizē savas intereses, tiesības un pienākumus. 1998. gada Pārskats jau sniedza ieskatu par to, kāda pārvaldība veicina tautas attīstību: tā ir tāda pārvaldība, kuras pamatā ir pārdomāta resursu izmantošana sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā, tāda, kurai raksturīga likumība, plaša līdzdalība, atklātums, atbildība, atskaitīšanās, caurredzamība, efektivitāte un taisnīgums. Tātad, lai nodrošinātu labu pārvaldību, ir nepieciešama sakārtota valsts pārvaldīšanas institucionālā struktūra, atvērti kanāli, kas plašai sabiedrībai dod iespēju piekļūt svarīgāko valsts dzīves un attīstības jautājumu izlemšanai, skaidri atskaitīšanās mehānismi, kā arī kompetenti un motivēti darbinieki. Pārvaldībai jāspēj nodrošināt savlaicīgu un adekvātu reakciju uz dažādiem procesiem kā valsts iekšienē, tā arī ārpus tās robežām.

Turpinājums - seko